Ja vien jums gadās būt pietiekoši tuvu kādam no Zemes magnētiskajiem poliem, nākošreiz, kad novērojama intensīva ziemeļblāzma, izejiet laukā. Dodieties cik tālu vien iespējams prom no visiem trokšņa avotiem - satiksmes, televizoriem, rejošiem suņiem un citiem cilvēkiem -, un klausieties. Klausieties uzmanīgi!
Ja apstākļi būs pareizie, jūs, iespējams, saklausīsiet ko dīvainu. Tie, kas to ir dzirdējuši, apgalvo, ka šī skaņa ir kā radio statika, kā troksnis, ko mazs grauzējs rada, laužoties caur sausu zāli, kā celofāna maisiņa čauksti. Inuitu (eskimosu) folkora apgalvo, ka šo skaņu vai nu spēlējoties vai mēģinot sazināties rada mirušo gari.
Tā ir
ziemeļblāzmas skaņa. Tās cēlonis joprojām nav zināms. Šī fenomena skaidrošanu jo grūtāku padara fakts, ka par to eksistē tikai mutiskas liecības, ierakstā tas pagaidām nav fiksēts.
Ziemeļblāzmu izraisa Saules vējš, iedarbojoties uz Zemes magnētisko lauku un atmosfēru. Tā kā šī mijiedarbība notiek aptuveni 60 kilometru augstumā virs Zemes virsmas, augšminētās skaņas nevar būt pašas saskarsmes izraisītas - pat ja gaiss šādā augstumā būtu pietiekoši blīvs, lai izplatītu skaņas viļņus, tie vienalga izkliedētos ilgi pirms zemes sasniegšanas.
Šīs skaņas netiek novērotas bieži, turklāt nereti gadās, ka viens ziemeļblāzmas vērotājs tās dzird pavisam skaidri, taču cits viņam blakus nemana itin neko.
Parādības nekonsekvence būtiski apgrūtina šo dīvaino skaņu cēloņa noteikšanu. Kā jau parasti šādos gadījumos - teoriju netrūkst. Viena hipotēze apgalvo, ka visa cēlonis meklējams novērotāja galvā. Modernie mediji ir mūs pieradinājuši pie tā, ka līdz ar vizuālu demonstrāciju nāk arī skaņa, tādēļ dažkārt mēs dzirdam pat tad, kad reāli nekādas skaņas nav. Tomēr šī teorija neskaidro inuitu folkoru, kura raudusies krietni pirms multimediju tehnoloģiju ēras. Tāpat tā nespēj izskaidrot tos novērojumus, kuri veikti iekštelpās, pašu ziemeļblāzmu neredzot.
Cita teorija arī visā vaino novērotāja galvu, tikai citu iemeslu dēļ.
Elektromagnētiskā dzirde ir tieša dzirdes nervu stimulācija ar elektromagnētisko impulsu palīdzību. Eksistē pietiekoši daudz liecību par to, ka cilvēki nereti dzird dažādus klikšķus un trokšņus vienlaicīgi ar zibens uzliesmojumu, ilgi pirms tos sasniedz pērkona dārdi. To var izskaidrot tikai ar elektromagnētisku dzirdes kairinājumu. Tomēr šī teorija neskaidro, kādēļ no visām maņām skarta tiek tikai dzirde. Jāpiebilst, ka tomēr eksistē arī daži ziņojumi, ka līdz ar skaņu ziemeļblāzmas laikā ir novērotas arī dīvainas smaržas.
Ziemeļblāzmas balss cēlonis varētu būt arī fenomens, ko pazīst kā
staru kūļa izlādi (brush discharge). No šīs teorijas izriet, ka jonizācijas efekts, kas izraisa ziemeļblāzmu, tehniski sniedzas līdz pat zemei, tomēr tur tā intensitāte nav pietiekoša, lai radītu vizuālu izpausmi, tādēļ statiskā elektrības uzkrāšanās notiek tuvējos objektos, kuri neregulāri izlādējas atmosfērā. Ja šī teorija ir patiesa, tad skaņas efektus, ko dzird novērotāji, rada tūkstošiem mazu dzirksteļu. Šāds efekts visspilgtāl izpaustos uz gariem, tieviem un sausiem objektiem, tādiem kā zāle vai sporgaini mati, kas vislabāk novada lieko elektrisko lādiņu.
No visām hipotēzēm, visticamākā šobrīd šobrīd šķiet
elektrofoniskā transdukcija, jo tās efektus iespējams atkārtot laboratorijā. Dažiem zemfrekvences radio viļņiem ir tāda pati frekvence kā skaņas viļņiem. Gari, tievi vadītāji - zāle, mati, briļļu ietvari - kalpo kā antena šiem radio viļņiem. Kad antena uztver šos viļņus, tie vibrē un pārvēršas tieši skaņā.
Ļoti zemas frekvences radio viļņi ir novēroti ziemeļblāzmās, tāpat ir fiksēts, ka tos rada meteorīti. Ir vērts pieminēt, ka arī saistībā ar meteorītu krišanu ir reģistrēti ziņojumi par skaņām, kas līdzīgas ziemeļblāzmas "balsij".
Ar elektrofonisko transdukciju tiek skaidroti arī gadījumi, kad
zobārsta aktivitāšu rezultātā pacienta mute pārtop radio uztvērējā. Tiek uzskatīts, ka šo fenomenu izraisa blombes vai metāla breketes, kas kalpo kā primitīvs kristālu radio, kas spēj uztver AM radio signālu, ja vien atrodas spēcīga signāla avota tuvumā. Cilvēka ķermenis kalpo kā antena, bet siekalas un metāls mutē var pārvērsties par diodi, kas detektē vai demodulē spēcīgu AM signālu. Kārtīgi nenostriprināta plombe vai zoba tiltiņš tad var darboties kā mazs skaļrunis, kas pa kaulu novada skaņu tieši uz cilvēka ausīm.
Tomēr joprojām nav vienprātības par to, vai ziemeļblāzmas skaņu avots ir zemfrekvences radio viļņi, elektromagnētiskā stimulācija vai arī vienkārši pārāk spēcīga iztēle. Tādēļ nākošreiz, kad redzat ziemeļblāzmu, dodieties tālu prom no trokšņa. Skatites augšup un klausies. Klausieties.
Iespējams, jūs dzirdēsiet ko neizskaidrojamu...
(c)
Richard Solensky, DamnInteresting.com, autors
(c)
Jeremy,
notesjokes.blogspot.com, tulkojums
N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Šajā sērijā lasiet vēl:
Ziņas
