Aidā, atkal "Rīgas Ritmos"...

Klāt gadskārtējais festivāls "Rīgas Ritmi", kurš jau atkal no 1. līdz 4. jūlijam Latvijas galvaspilsētu ieskandinās džeza, blūza un pasaules mūzikas ritmos. Nenoliedzami, viens no gada nozīmīgākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijā arī šoreiz ir sagādājis mums iespēju redzēt pasaules līmeņa māksliniekus.


Šogad festivāla rīkotāji ir atteikušies no dienas koncertiem, to vietā četrus vakarus pēc kārtas viena gara un divdaļīga koncerta ietvaros piedāvājot baudīt divu mākslinieku uzstāšanos. Šie koncerti ilgs no 19.00 - 22.00 ar pusstundas pauzi pa vidu.

"Rīgas Ritmu" dienas Kongresu Namā piedāvās izcilus mūziķus:

Trešdien, 1. jūlijā
Markus Stockhausen Chagas & O'Higgins Band
Ceturtdien, 2. jūlijā
Maria Joao Yamandu Costa
Piektdien, 3. jūlijā
Marilyn Mazur Eldar
Bet vismaz man galvenais šo "ritmu" notikums būs amerikāņu soula un džeza izpildītāja VINX koncerts 4. jūlijā, kurā piedalīsies arī lieliskā džeza sakssofoniste Greisa Kellija (Grace Kelly).

Biļetes (cenās no 10 - 30 latiem) iegādājama "Biļešu Servisa" un Kongresu nama kasēs.

Taču tiem, kam šī cenas šogad nav pa kabatai, nav pamata skumjām, jo "Rīgas Ritmi" piedāvā virkni bezmaksas koncertu uz "Tele2" skatuves Vērmanes dārzā, kā arī citus koncertus "City Jazz Club" un uz kuģīša "Misisipi". Tajos piedalīsies gan populāri ārzemju, gan arī pašmāju mākslinieki, Intaru Busuli ieskaitot :)

Iesaku visiem labas mūzikas cienītājiem. Tiekamies "ritmos"!

Vai Busuļa necenzētais video ir īsts?

Kā jau to varēja sagaidīt, manis vakar publicētais Intara Busuļa video ir kļuvis diezgan populārs un tiek pārpublicēts arvien vairāk interneta medijos. Cilvēki, kas to noskatījušies, ir izvirzījuši dažādas versijas par to, vai šis video ir autentisks, par to, ka to patiesībā nedzied Busulis, un ka es esmu noalgots valsts tēla graušanai pasaulē, vai, kā apgalvo daži krieviski runājošie, ienīstu Intaru par to, ka šamējais Eirovīzijā dzied krievu valodā :)

Gribētu pa punktiem atbildēt un sakārtot veco un jauniegūto informāciju pa plauktiņiem:

1) Jā, tas ir Busulis, kas tur dzied. To vakarnakt sarunā no Maskavas ar mani apstiprināja arī viņa menedžere Una Taal, kura arī apgalvoja, ka dziesmas ieraksts esot bijis pieejams tikai Busuļa komandai un esot "izzagts" no kāda tās dalībnieka e-pastiem. Viņa arī mēģināja panākt šī video izvākšanu no interneta, uz ko es laipni norādīju, ka tas nenotiks. Sekoja draudi ar juristiem, cenzūru un ko tik vēl nē - ar interesi gaidīšu turpinājumu.

2) Jā, audio celiņš acīmredzami ir likts pa virsu mēģinājuma video un Busulis šādi Maskavā visticamāk nav izpildījies. No menedžeres teiktā izriet, ka necenzētais audio ieraksts ir tapis pirms vairākiem mēnešiem, kad Intars gatavojās lokālajai Eirovīzijai. Cik saprotu, tādēļ, lai teksta autori labāk saprastu tekstam nepieciešamos akcentus, kas arī skaidro teksta nesakarīgumu.

3) Video autors neesmu es, tas tika anonīmi atrasts internetā.

4) Es domāju, ka noteikti būtu noderīgi video failu pārsūtīt blogeriem plašajā krievzemē - pēc sākotnējām atsauksmēm, tā varētu būtu mūsu vienīgā iespēja no tās puses savākt kaut necik punktus.

5) Kā izrādās, šis audio ar nosaukumu "Eirovizion paraugs dzejniekiem" jau ilgstoši klejo dažādos failu apmaiņas tīklos, līdz ar to cienījamajai menedžerei nāksies vien samierināties ar faktu, ka tā ir bijusi iekšēja noplūde, kas vainojama pie šī materiāla nonākšanas publiskā vidē. Too bad. Blame Canada.

Necenzēts Busuļa video sveiciens no Maskavas (18+)

Gatavojoties pēc pāris dienām paredzētajai dalībai Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālā, Latvijas pārstāvis Intars Busulis un viņa komanda cītīgi piedalās mēģinājumos un provē rast arvien jaunus veidus, kā uzrunāt pēc iespējas plašāku publiku. Āreče, lūk arī mēģinājums aizskart visas postpadomijas dvēseles stīgas ar īpaši adaptētu dziesmas "Probka" versiju.

Video diez ko spīdošā kvalitātē nav, bet jāpriecājas, ka kāds nofilmējis to pašu. Savukārt kas attiecas uz pašu Busuli, tad veiksmi viņam un, galvenais, saglabāt pareizo attieksmi pret pasākumu un nemierā gārdzošo latvju naconālpatriotu pie ekrāna :)

Update: Informāciju par video autentiskumu meklē šeit.

Iespējams, skaistākais Latvijā izdotais albums

Man ārkārtīgi reti gadās tā, ka kāds mūzikas ieraksts ievelk sevī vairāk kā uz pāris klausīšanās reizēm. Jā, ir albumi, pie kuriem es atgriežos, taču tā, ka es nedēļu ko klausītos praktiski bez apstājas, nenotiek praktiski nekad. Dīvaini, taču, par spīti manai skepsei pret šeit pat Latvijā radīto mūziku, pēdējais ieraksts, kurš uz mani ir atstājis šādu teju hipnotisku efektu, ir tieši pašmāju projekta "Kopējā Izteiksme" 2006. gada albums "Upes dzīve".

Muzikālo apvienību "Kopējā Izteiksme" 1988. gadā izveidoja Jānis Brūveris kopā ar Aināru Paukšēnu, lai klausītājiem sniegtu alternatīvu muzikālo baudījumu Ambient-New Age stilā. Kopumā apvienība izdevusi 4 albumus. Visi šie ieraksti ir lieliski, taču mani nez kādēļ ir paķēris tieši līdz šim pēdējais - "Upes Dzīve", kurā mūzikas autore (kopā ar Jāni Brūveri) un vokāla īpašniece ir jaunā (tobrīd knapi 20 gadu vecumu sasniegusī) un ārkārtīgi talantīgā Līga Priede, bet par aranžējumiem atbildīgs neviens cits kā Raimonds Tiguls.

"Upes dzīve" ir ļoti savdabīgs ieraksts, kuru man pat īsti nav ar ko salīdzināt, vismaz lokālajā mūzikas scēnā pavisam noteikti nē. Ja iepriekšējos albumos vairāk dominēja akustiskie instrumenti, tad šeit Tiguls ir ārkārtīgi veiksmīgi vēl vairāk iepludinājis sintezatorus un citu elektroniku, kopā ar Līgas fascinējošo vokālu un fantastiskajām melodijām radot nudien hipnotisku kokteili. Manā skatījumā šis pavisam noteikti ir viens no skaistākajiem Latvijā radītajiem ierakstiem un, kopā ar "Satellites LV" 2001.gada ierakstu "Kind of Glue" stabili arī viens no kvalitatīvākajiem un reizē galīgi nezināmajiem Latvijas mūzikas šedevriem.

Es neceru, ka "Upes Dzīve" patiks visiem, jo tā noteikti nav popmūzika, bet tiem, kuru muzikālais apvārsnis sniedzas tālāk par radio topu virsotnēm, šis albums visticamāk kļūs par stabilu vērtību mūzikas kolekcijā.

Zemāk pāris dziesmas garšai, bet tās noteikti pilnībā neatspoguļo šo albumu, tāpēc rosinātu to iegādāties. Daļu no dziesmām var paklausīties šeit un arī šeit.

Kopējā Izteiksme - "Pazaudētā"


Kopējā Izteiksme - "Vēlme debesīs"

Busuļa Eirovīzijas dziesma krieviski (audio)

Kā zināms, veselais saprāts ir uzvarējis (cik nu par to vispār var runāt šajā gadījumā) un kārtējā Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas šogad norisināsies Maskavā, Latviju pārstāvēs Intars Busulis. Interesanti, ka viņš izvēlējies nevis uzstāties ar dziesmas oriģinālversiju latviešu mēlē, vai, kā tas nereti notiek, pārdziedāt to angliski, bet gan mēģināt spiest uz postpadomju telpu un dziedāt krievu valodā. Šo Kārļa Lāča komponētās dziesmas "Sastrēgums" versiju ar nosaukumu "Probka" arī piedāvāju jums noklausīties.

Foto: www.eirovizija.lv

Seko man Twitterī un laimē ielūgumus uz koncertu!

Īpašais piedāvājums:

līdz rītdienas, 27. februāra beigām (pusnaktij) piesakies par mana Twitter konta Twitter.com/JanisPolis sekotāju un tev būs iespēja piedalīties izlozē par ielūgumu divām personām uz lieliskās blūza blices D11 Blues Band 4 gadu jubilejas koncertu sestdien, 28. februārī JVLMA Studentu klubā.

Programmā:

• D11 Blues Band + Loreta Medne + Edgars Rubenis + Bullfrog Brown (EST)

• Ceļojošā blūzmeņu un džezmeņu portretu fotoizstāde Roots and Fruits

Kluba durvis veras no 21:00, uzstāšanās no 22:00.

Adrese: Raiņa bulvāris 23

P.S. Izlozē piedalīsies tikai tie, ka par sekotājiem būs kļuvuši pēc šī ieraksta publicēšanas. Ar uzvarētāju sazināšos personīgi Twitterī.

Dienas prieciņš - Nr.2 (audio)

Šodienas prieciņš atkal ir muzikāls un vismaz daļēji saistīts ar Latviju.

Tas ir multinacionālā (tostarp latviešu) kolektīva "Instrumenti" jaunais gabals "Kvik Myndir", kas islandiešu (pigu valodniekiem) mēlē apzīmējot kino.

Starp citu, šis kolektīvs ir izvēlēts par populārā dziesminieka Džeimsa Blanta 16. februāra koncerta "Arēnā Rīga" iesildītājiem. Šo koncertu gan diemžēl varu ieteikt vien Rīgas klaiņojošajiem kaķiem un tām tīņu meitenēm, kam tā pašvakāk ar dzirdi.

Dienas prieciņš - Nr.1

Saistībā ar to, ka viedi vīri iesaka blogu ilgstoši atmatā neturēt, bet manī nav tik daudz kreatīva, lai es katru dienu jums ko no sevis vēstītu, no šodienas tiks mēģināts pieviest šeit jaunu rubriku zem nosaukuma "Dienas prieciņš", kurā regulāri (cerams) tiks publicētas tās internetā atrastās lietas, kuras mani konkrētajā dienā būs no sirds iepriecinājušas. Mūzika, video, raksti, notikumi - tas var būt dajebkas.

Sāksim ar veseliem diviem iepriecinājumiem:

Kādreizējais puišu grupas "Caffe" dalībnieks un TV3 raidījuma ZTV vadītājs Andis Grīva, kurš darbojies arī grupā "The Mundane", ir nācis klajā ar savu solosinglu "Vadiņi", kas manām ausīm šķiet vienkārši burvīgs. Absolūts pozitīvs.



Gana sens, bet neticami smieklīgs klips, kurā pazīstamam indiešu superhītam piekabināti subtitri, kas ataino to, kā šīs dziesmas teksts izklausās ārzemnieka ausīm.

RECENZIJA: SPB - "Sound Poetry"

Gada pirmajā pusē, rakstot vairāku Latvijā iznākušu albumu recenzijas, priecīgu konstatēju, ka Latvijas mūzika šogad ir uz pamatīga pacēluma - šķiet, sen viena gada ietvaros nav iznākuši tik daudz lieliski debijas albumi, nemaz nerunājot par tiem mūzikas ripuļiem, kurus klajā laiduši jau pieredzējuši veterāni. Nu manā rīcībā ir nonācis grupas, kuru šajā blogā esmu slavējis ne vienreiz vien, pirmais albums - SPB jeb Smaragda Pilsētas Burvji (vai The Sound Poets angļu mēlē) 3. decembrī oficiāli prezentēs savu ierakstu "Sound Poetry". Un jā, tas ir sasodīti labs.

SPB Latvijas klausītāju sirdis iekaroja, tiem nemaz nezinot, ka dziesma "Pearl Tears", kurai līdzi dungoja teju katrs, nemaz nav kādas ārzemju supergrupas ražojums, bet gan mūsu pašu bāleliņu darinājums. Pēc dažiem mēnešiem topi tika iekaroti vēlreiz, šoreiz ar lirisko "Poet", kuru šo rindu autors uzskata par vienu no šajā desmitgadē labākajām Latvijā radītajām popdziesmām. Ar šo mirkli arī bija skaidrs, ka no SPB mēs varam gaidīt lielas lietas. Vai esam sagaidījuši?

Noklausoties "Sound Poetry", kļūst skaidrs, ka arī SPB nav izdevies izvairīties no debijas ierakstiem raksturīgākās problēmas - koncepta trūkuma. Šis ieraksts ir pilns lielisku melodiju, patosa pilnu piedziedājumu, muzikālām ietekmēm no virknes britu salās mājojošu apvienību (Keane, anyone?), taču man tā arī neizdevās atkost, kādēļ tās albumā tieši šādā secībā, un kāpēc tieši šīs dziesmas. Kāda velna pēc albuma vidū pēkšņi parādās akustiskā "Spinning The Sun", kas izklausās pēc atpūtas brīdī studijā aiz neko darīt iepidžinātas demo versijas un labākajā gadījumā būtu iekļaujama kā bonus treks? Pietrūkst pieredzējuša producenta rokas.

Pēc vairrākkārtīgas ieraksta noklausīšanās izkristalizējas vairāki secinājumi:

• Ja vienā blicē apvieno Latvijas labāko bundzinieku, basģitāristu un vēl vairākus ārkārtīgi kreatīvus indivīdus, aranžējumiem būtu jābūt vismaz Latvijas mērogā nedzirdētā līmenī, un lielākajā daļā kompozīciju tie tādi arī ir.
• Pirmie divi singli tā arī ir palikuši nepārspēti - labāku dziesmu par "Pearl Tears" un "Poet" albumā nav. No otras puses, šīs divas ir izcilas dziesmas un būtu ļoti pārsteidzoši, ja tās izdotos pārspēt vēl 10 reizes.
  
• Grupa dzīvajā skan daudz, daudz niknāk - ja albums pa lielam ir skaistu popa šūpuļdziesmu izlase, tad koncertos SPB mierīgi spēkojas ar jaudīgākajām rokgrupām.
• SPB lielākā problēma ir solista Jāņa Aišpura ārkārtīgi savdabīgā izpratne par angļu valodu - ja mazās devās (lasi - labākajās dziesmās) ļoti izteiktais akcents vēl ir pieciešams, tad klausoties albumu kopumā, kļūst skaidrs, ka šis varētu būt masīvākais šķērslis, lai skaņu dzejnieku veikumu kādreiz klausītos arī ārpus mūsu valsts robežām. Kaut potenciāls ir.
  

Taču jāuzsver, ka šie trūkumi ir uzskatāmi par trūkumiem tikai tad, ja mēs vērtējam "Sound Poetry" pasaules kontekstā. Un nekas cits arī neatliek, jo pašu mājās SPB konkurentu nav. Un debijas ieraksts uzskatāmi parāda, ka, izdarot pareizos secinājumus, pēc gada vai diviem mēs no grupas varam sagaidīt vēl daudz vairāk. Un šoreiz ne tikai Latvijas mērogā.

SPB ir: Jānis Aišpurs, Artūrs Eglītis, Ingars Viļums, Andris Buiķis un Normunds Lukša.

Albumu klausieties: www.thesoundpoets.com

P.S. Paldies SPB par albuma piegādāšanu vērtēšanai.

Aizmirstiet par MTV, mēs varam labāk!

Vēl pirms MTV bija uzsācijs savu darbību, Latvijas Televīzijā jau filmēja mūzikas video. Un turklāt kādām dziesmām! Baudiet, ļaudis, un žetons tam, kurš man sniegs galīgu atbildi par to, vai klipā redzama Ilona Bāliņa, vai tomēr viņas māte Aino Bāliņa. Dažādi avoti sniedz dažādas ziņas un es esmu gana jauns, lai būtu neizpratnē. Vēl viens žetons tam, kurš var uz ausi pateikt, kas tas par sintiņveidīgo devaisu, kas dzirdams šajā aranžējumā.

Krievijas Hitu Radio: "SWH ir ienaidnieks, kas jāiznīcina!"

Pirms pāris dienām viena no Latvijas lielākajām krievvalodīgajām biznesa avīzēm "Деловые Вести" publicēja masīvu interviju ar manu tēvu, kas bija kā atbilde uz nedaudz agrāk LNT ēterā izskanējušajiem Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārmetumiem Nacionālajai Radio un Televīzijas padomei un vairākām radiostacijām, par to, ka pārraides licences izsniegtas koruptīvā ceļā, ka Latvijā ir pārāk daudz krievu radiostaciju un vēl sazin ko tik ne.

Neesmu kompetents spriest par konflikta, kurš jau turpinās gadiem, būtību, bet pati intervija ir ārkārtīgi jautra un Latvijas biznesa vidē neraksturīgā tonī, turklāt atklāj ļoti daudz par Latvijas radiobiznesa aizkulisēm. Galvenokārt iekšā dabū "SWH" grupa, kuras juriste ir arī viena no augstākminētās asociācijas sejām. Savukārt SWH atbildi laikraksts ir nopublicējis līdzīgā stilā, kā "Rīgas Laiks" reiz publicēja leģendāro Šlesera interviju ("skaistums nāk no iekšām" u.c.).

Parasti es par sava tēva biznesu - radiostacijām "European Hit Radio", "Хиты России - 96,2", un "Latviešu Radio" - neliekos ne zinis. Kā klausītāju tās mani nesaista, bet es atzīstu, ka no biznesa viedokļa tas ir lieliski uzbūvēts mehānisms, kurš, cik saprotu, veiksmīgi attīstās un dara to, kas tam jādara - pelna kaudzi naudas. Taču kā komunikāciju speciālistam un cilvēkam, kurš interesējas par Latvijas mediju biznesu, man bija ārkārtīgi uzjautrinoši to visu lasīt. Domāju, ka tiem, kas redz krieviski, tas varētu būt ne mazāk aizraujoši, it īpaši tādēļ, ka visa šī ziepju opera diez vai tādā veidā parādīsies latviski rakstošajā drukātajā presē.

Угис Полис: "Врагов нужно уничтожать!"

Здесь должны были быть аргументы SWH

Viss ir slikti (un šis tas labi)

Pēdējās nedēļas laikā sakrājies daudz pieminamu lietu, kuru īpašā dziļā aprakstā gan negribētos izplūst. Tātad, daži novērojumi, dažas kaitinošas un dažas ļoti labas lietas pilnīgi haotiskā secībā.

• Žurnāla "KLUBS" novembra numurs ir labākais, kādu Latvijā jebkad esmu piedzīvojis no šāda tipa izdevumiem. Teicama lasāmviela no vāka līdz vākam. Jā, un Jurģis Liepnieks ir viens no sakarīgākajiem džekiem šajā valstīt, lai kā tas arī neizklausītos.
• Tas malacis, kurš izdomāja un akceptēja ideju ekonomiskās krīzes dēļ samazināt ES fondu līdzfinansējumu, ir pelnījis augstāko sodamēru par valsts nodevību. Lielāku debilismu grūti iedomāties - nogriezt vienīgās garantētās ārvalstu investīcijas, tur ir jābūt iekšām.
• Likteņa ironija, ka lieliskas biznesa idejas pie pie manis atnāk laikā, kad visi naudu slēpj zeķē un bankas sargā katru santīmu. Kādam nav pārdesmit štukas investēšanai?
  
• Movielens.org - ģeniāls serviss kinomīļiem. Novērtē 15 filmas un saņem ieteikumus par filmām, kuras algoritmaprāt tev varētu patikt. Strādā neticami labi!
• Atskaņot Mālera 8. simfoniju arēnā bija noziegums ne tikai pret valsti, bet arī pret cilvēci.
• Sākusies pieteikšanās uz jauno mediju ne-konferenci BarCamp Baltics 2009, kas no 6. līdz 8. februārim norisināsies Rīgā, "Reval Hotel Latvija". Šī gada pasākums bija lielisks, tāpēc steidziet reģistrēties un sāciet gatavot prezentācijas.
• Teju jātrauš asaras noraugoties, kā sūdu par pīrādziņu mēģina iesmērēt un daudzi joprojām ēd ar. Es par tiem pašiem Rīgas Sargiem, kas uz svētkiem izrādīti vai katrā kultūras namā un nu jau nonākuši arī internetā. Es, šo "šedevru" skatoties, izjutu kaunu par to, ka mūsu valsti var tik nekaunīgi slaukt pilnīgi jebkādai pašdarbībai, kaut tā būtu pašdarbība ar nacionālas propogandas piesitienu, nevis lepnumu par senču varonību. Tas pats, starp citu, attiecas arī uz Latvijas Televīziju, kurā joprojām valda 80to gadu standarti (arī personāls), un nekas, visi apmierināti.
• Ja ārā dienām līst lietus un ir migla, tad viss svētku apgaismojums kaķim zem astes.
• Mans pēdējā laika labākais atklājums mūzikā ir vienkāršs un sasodīti jauks :)

Palīdzi padarīt Ziemassvētkus gaišākus!

Ziemassvētki galīgi nav mani svētki. Un tomēr man liekas, ka būtu nepareizi tādēļ pievērt acis uz to, ka šo laiku vismaz daži cilvēki izmanto, lai aicinātu pārējos palīdzēt tiem, kurus neskar nekustamā īpašuma un banku krīzes, jo viņiem nav nekādu darīšanu nedz ar vienu, nedz otru. Un ne jau tādēļ, ka negribētos... Tieši tāpēc pārpublicēju zemāk redzamo vēstījumu.

Gospeļkoris gg choir jau 5.gadu dodas tūrē „Ziemassvētki – Ikvienam No Mums” pa Latvijas bērnu namiem, pansionātiem un sociālās aprūpes centriem. Pagājušā gadā tika sasildītas 2560 dvēselītes ar cilvēku sarūpētām dāvaniņām (mīxtajām mantiņām), grāmatām, suvenīriem, pašdarinātām apsveikumu kartiņām.

Šogad gg choir piepulcina savus domubiedrus (Amber, Gustavo, Māra Upmane, Arnis Miltiņš, perkusionistu grupa „Pulse Effect” u.c) un sniegs vairāk kā 60 labdarības koncertus Latvijas nostūros. Labā ziņa ir tā, ka arī TU vari iepriecināt un sasildīt nosalušās sirdis, un tos, kuri šajā laikā jūtas vientuļi.

Kā Tu vari atbalstīt

Sarūpējot mīkstās (nesalauztas un tīras) rotaļlietas; “Ziemassvētki Ikvienam No Mums” tūres laikā, mēs dāvinām svētku dāvanas, gan lieliem, gan maziem, kuras mēs nododam viņiem tieši rokās. Šīs dāvanas tiek sarūpētas ar to cilvēku rokām, kuriem rūp viņu sirdsprieks un sajūta, ka Tu neesi viens šajā pasaulē. Un tādēļ aicinām arī Tevi piedalīties šajā dāvināšanās priekā, palīdzot mums sarūpēt jaukas un mīļas lietas, ko Tu labprāt gribētu uzdāvināt bērnu nama, sociālā centra vai pansionāta iemītniekiem.
P.S. No mūsu puses visiem dāvanu nesējiem ir kāds lūgums – cienīsim viens otru un it īpaši tos kam Tu veltīsi šīs dāvanas un parūpējies par to, lai rotaļlietas būtu tīras un nesaplēstas, no grāmatām nekristu lapas ārā un lai tas nav nekas tāds, ko Tu ikdienā labprāt izsviestu miskastē.

• atdodot grāmatas, kuras esi jau izlasījis;
• finansiāli (skaņas aparatūras īrei un transporta izdevumiem);
• darināt apsveikuma kartiņu;
• uzzīmēt kādu zīmējumu, vai uzrakstīt uzmundrinošu vēstuli, kas iepriecinātu vientuļu dvēseli;
• sarūpēt kādu gardumu bezpajumtniekiem (piparkūkas, augļus, sulas utt);

Kur Tu vari atbalstīt:

22.novembrī, plxt.20.00. Anglikāņu baznīcā notix pirmstūres koncerts, kurā uzstāsies gospeļkoris gg choir un daži no muzikālajiem draugiem. Tur arī varēs atdot augstākminētās dāvanas.

Un citi varianti:

• Mantiņu (mīxtās rotaļlietas, grāmatas, kartiņas) vākšanas dienas būs 2.,3.,9.,10.,16.,17. decembrī. Iepriekš piesakoties pa telefonu – 26 470 120 (Gunnar) ne vēlāk kā 2 dienas iepriekš; Šajos datumos pilsētā būs auto, kuri aizbraux pakaļ Tavām dāvanām.
  
  Tāpat arī iepriekšminētajos datumos varēs dāvanas atgādāt uz Anglikāņu baznīcu, 2 dienas iepriekš piesakoties pa telefonu 26 444 766 (Ieva).
  
  Tevis sarūpētās dāvanas bērnu namu bērniem un veco ļaužu pansionātu iemītniekiem varam pieņemt līdz 17.decembrim!!! (Diemžēl – ne dienu vēlāk)
  
  Pie savām sarūpētām dāvanām piestiprini savu vārdu, uzvārdu un koordinātes, lai varam ielūgt Tevi uz tūres noslēguma koncertu, kā arī sazināties, ja rodas kādi jautājumi;
• Gardumus bezpajumtniekiem sanest uz Anglikāņu baznīcu 26.decembri plxt.9.30. iepriekš piesakoties pa telefonu – 29 377 606 (Alise) vai uz e-pastu : aliciite19@inbox.lv
• Finansiāli atbalstot transporta un skaņas izdevumus:
  Svētā Pestītāja Draudze
  Rīgā. 90001051893
  LV17 HABA 000 140 J 030 656
  ar norādi „tūrei „Ziemassvētki – Ikvienam No Mums”

Kā arī jautājumu un neskaidrību gadījumā:

• zvanīt 26 470 120;
• raxtīt ggchoir@inbox.lv vai (pasta adrese) a/k 363, LV-1010, Rīga, Latvija

P.S. Padod šo tālāk (pārpublicē), ja Tev rūp, kas notiek ar tiem, kam nav veicies!

Kādēļ Latvijā torrentu trakeru īpašniekus var tiesāt?!

Par spīti tam, ka jau vairāk nekā pirms gada Ekonomikas policijas darbinieki sadarbībā ar LaMPA veica aktivitātes pret dažādu peer-to-peer servisu (torrent trakeru, DC hubu, u.c.) uzturētājiem un tas (ne bez manas palīdzības) radīja masīvu troksni lokālajā interneta vidē, daudziem šīs dienas topa ziņa par to, ka aizturēti divi torrentu trakera File.lv administratori, ir nākusi kā pārsteigums, jo daudzu šādu servisu izmantotāju un uzturētāju vidū joprojām valda pārliecība, ka, ja arī īsti likumīgas šādas aktivitātes nav, tad Latvijā tās atrodas t.s. "pelēkajā zonā" un uz tām neattiecas nekāds tiesiskais regulējums, jo reāli jau, kā mēs zinām, uz pašiem serveriem nekādi ar autortiesībām aizsargāti faili neglabājas.

Tad nu gribētu lieku reizi atgādināt, ka jau labu laiku tā vairs nav taisnība, jo, lai arī šķietami dažādi interpretējami, ar 2007. gada 1. martu spēkā stājās grozījumi Autortiesību likuma 69.panta 1. punkta 7. apakšpunktā, kas tagad nosaka, ka:

„Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.”

Respektīvi, tas nozīmē, ka šīs autortiesību pārvaldītājorganizācijas, kā arī jebkurš autors, kura darbs ir atrodams kādā trakerī, ir tiesīgi pieprasīt, lai trakera uzturētājs nekavējoties pārtrauc pieeju šiem failiem. Un nekas, ka uz paša servera nekas neatrodas. Ja uzturētājs to atsakās darīt, tad viņš automātiski kļūst līdzatbildīgs.

Balstoties uz šo likumu, kā arī Krimināllikuma 148. pantu, torrentu un citu P2P servisu turētājus un administratorus mierīgi var krimināli sodīt, kā arī pret viņiem var vērsties civiltiesiskā kārtā. Cik zinu, juridiskajā praksē augstākminētā Autortiesību likuma norma tiek interpretēta tieši tā, kā es to izskaidroju un ir bijuši jau vairāki veiksmīgi (vai arī kādam ļoti neveiksmīgi) gadījumi, kad tā tiek piemērota. Tiesa, arī man īsti nav skaidrs, kādēļ par līdzatbildīgu tad nevarētu uzskatīt arī ISP vai Latvenergo :) Jebkurā gadījumā, tieši šī norma atšķir Latvijas uz autortiesībām attiecināmos normatīvos aktus no daudzu citu Eiropas valstu šībrīža pieejas. Kā vienmēr, skrienam pa priekšu. Turklāt sāk piepildīties arī tas, ko pirms gada prognozēju - pie dziesmas tiek ņemti arī gala lietotāji. Un tas nav sarežģīti, jo visas lietotāju datubāzes pēc serveru konfiskācijas taču nonāk policijas rīcībā.

P.S. Māris te masīvi spamo par File.lv un ar to saistītajām lietām.

Lindas Leen dziesma - jaunajā Bonda filmā?

Visnotaļ interesantas ziņas nāk no šovbiznesa pasaules. Ar labiem sakariem šajā vidē apveltīti ļaudis pārliecināti apgalvo, ka vēl šoruden mūsu mazās valsts miniatūro mūzikas dīķi saviļņošot milzīgs betona klucis, proti, dziesma "Chameleon" no dziedātājas Lindas Leen jaunā, vēl neiznākušā albuma ar tādu pašu nosaukumu, esot iekļauta jaunajā filmā par superaģentu Džeimsu Bondu "Quantum of Solace".

Oficiālu apstiprinājumu šai ziņai gan neizdevās iegūt. Noliegumu arī. Par "Quantum of Solace" ir zināms, ka tā Lielbritānijas kinoteātros nonāks šī gada 31. oktobrī un ka Deivida Arnolda sacerēto filmas tituldziesmu "Another Way To Die" iedziedājuši Ališa Kīsa un Džeks Vaits no "The White Stripes". Pārējais soundreks joprojām netiek atklāts.

Savukārt par Lindas Leen dziesmu "Chameleon" ir zināms, ka to sacerējusi pati dziedātāja, aranžējumu un orķestrāciju LNSO veidojis Kārlis Lācis, bet dziesmas un visa jaunā albuma producents ir slavenais brits Endijs Raits (Andy Wright), kurš strādājis pie "Simply Red", "Eurythmics", Enijas Lenoksas, Natālijas Imbruglijas, Toma Džounsa, Beka, Deivida Bovija un cietiem ierakstiem.

Noklausoties "Chameleon", jāsecina, ka dziesma ieturēta klasiskā agrīno Bonda filmu tituldziesmu stilā un, jāatzīst, ka ir visnotaļ gaumīgi nostrādāta ar ļoti spēcīgu orķestrāciju, taču Lindas balsij pietrūkst jaudas zemajos reģistros, kā arī unikalitātes. Ja ziņas par tās iekļaušanu "Quantum of Solace" apstiprināsies, kas man tomēr šķiet diezgan neticami, tad tas būs visu laiku lielākais kāda Latvijas mākslinieka panākums populārās mūzikas lauciņā.

Dziesmu piedāvāju noklausīties arī jums:

"Air" Rīgā - this made my day!

Juhū, man pat atkal sāk iepatikties šeit dzīvot. Kā nu nē, ja LETA preses relīžu listē redzams paziņojums, ka 5. oktobrī "Sapņu Fabrikā" uzstāsies franču leģendārais duets "Air" ar koncertu no sava pēdējā, ultraģeniālā albuma "Pocket Symphony" prezentācijas tūres "Close Up". Nebrīnīšos, ja mūsu publika šo pasākumu pat nepamanīs, taču man tas būs viens no gada centrālajiem notikumiem.

Es esmu pārāk slinks, lai kaut ko aprakstītu tiem, kas ne velna nezina, kas tie "Air" tādi ir. Mazliet info latviešu mēlē var atrast šeit.

Biļetes jau nopērkamas visās "Biļešu servisa" kasēs, kā arī "Meta-Cafe" Kronvalda bulvārī 2b. Biļešu cena - stāvvieta 20 lati, VIP zona 30 līdz 40 lati.

Dziesmu svētku spožums un posts

Lai gan Dziesmu svēku tematika šobrīd ir aktuāla teju ikvienā Latvijas medijā, es tomēr nevaru atturēties pievienot šai informācijas plūsmai arī savu viedokli par dažām lietām, galvenokārt tādēļ, lai pašam būtu skaidrs, kur tad es īsti stāvu un kāpēc.

Šajos Svētkos es pats aktīvi nepiedalījos un taču skatītāja lomā šo to tomēr nācās pamanīt - galvenokārt no dziedātāju uzstāšanās, tāpēc trīs labas un trīs ne tik labas lietas par to visu.. Redzēju gājienu, daļu koru kara fināla LU Aulā, noklausījos atklāšanas koncertu estrādē pa radio, klātienē redzēju noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu, kā arī pašu koncertu apskatījos tiešraidē internetā. Par par pārējo neko nevaru teikt...

Par labo:
1) Koru karu fināls parasti ir pats kvalitatīvi augstvērtīgākais Dziesmu svētku notikums un arī šī reize nebija nekāds izņēmums. Es zinu ārzemniekus, kas brauc tikai uz šo vienu koncertu, jo tas, kas notiek LU lielajā aulā, ir pasaules līmenī. Ir prieks redzēt, ka, ja arī dalība koros kļūst mazāk masveidīga, labu un izcilu koru daudzums arvien pieaug. Ja pirms pieciem gadiem labāko jaukto koru grupā dominēja "Kamēr..." un ar viņiem cīnījās vien "Balsis", kurpretī pārējie bija šķietami nepārvaramā attālumā, tad tagad situācija ir mainījusies - tādi kori kā "Austrums", "Sōla" jau ir noķēruši "Balsis" un lēnām tuvojas arī "Kamēr...". Un uz pēdām min vēl citi.

2) Atšķirībā no samocītā atklāšanas koncerta, noslēguma koncerta repertuārs bija izcils, ar lielu piepūli varētu atlasīt labi ja pāris dziesmas, kuras varētu no tā izņemt. Ne miņas no drūmuma, ko parasti piedēvē latviešu dziesmām, enerģija un dzīvesprieks. Esmu dzirdējis viedokļus, kas kritizē Ramiņa "Pūt, vējiņi" apdares iekļaušanu repertuārā. Man tiešām žēl tos, kuri nedzird šīs fantastiskās apdares pārākumu pār klasisko Jurjāna piegājienu. Tas pats attiecas uz Ešenvalda "Aizej lietiņ", kas manā skatījumā ir vienkārši izcils skaņdarbs, turklāt teicami piemērots estrādei un kopkorim. Tāpat sadziedāšanās pēc koncerta bija lieliski izplānota un realizēta. Un viss ir kārtībā - šīs dziesmas nav jāiekļauj koncerta repertuārā, tās bija tieši savā vietā.

3) Svētku atmosfēra pilsētā. Redzēt tik daudz priecīgu ļaužu tautastērpos un sajust, kā uz nedēļu Rīga atdzīvojas pavisam jaunā kvalitātē - tā ir neatsverama bauda. Starp citu, pa visu nedēļu ielās neredzēju nevienu gludi skūtu treniņbikšaini. Vai tā būtu sagadīšanās?

Par ne tik labo:
1) Lai Demakova saka ko grib, bet pēc pārbūves akustika Mežaparka estrādē ir neatgriezeniski sačakarēta. Nezinu par koncertu, bet noslēguma ģenerālmēģinājumā pusotrs desmits tūkstošu dziedātāju skanēja tā, it kā kaut kur fonā darbotos televizors un no tā nāktu klusa skaņa. Blakussēdošo kaimiņu vēdera burkšķoņa bija skaļāka par kopkori. Ja par gaismu un skaņu (īri) estrādei ir izgrūsts teju miljons latu (zinot, cik kas maksā - astronomisks cipars), tad nedzirdamais koris nav attaisnojams ne ar ko. Tiešraidi skatoties, sajūtas bija daudzkārt spēcīgākas, nekā klātbūtnē :(

2) Kā privātā sarunā man teica viens no virsdirģentiem, iespējams, jau nākamajos svētkos lielkoncertu repertuārā nāksies iekļaut tikai dziesmas jauktajiem koriem, jo vīru koru jau šobrīd ir ārkārtīgi maz un tie ir vāji. To spilgi apliecina arī koru karu fināls, kurā iekļuva tikai četri vīru kori un no tiem neviens nebija cienīgs iegūt pirmo vietu, kas tā arī palika nepiešķirta. Rīgā vēl notiek kāda aktivitāte, bet ārpus tās veči acīmredzami nav uz dziedāšanu orientēti.

3) Brīvdabas koncertu apmeklētāju kultūra ir zem katras kritikas. Dzirdēt tā jau neko nevar, bet apkārtējie nekautrējas pilnā balsī sarunāties, skaļi strēbt aliņu, rīt šašliku, visu laiku pastaigāties šurpu turpu. Pamēģiniet ko tādu darīt operā vai teātrī! Lai man piedod nacionālisti, taču baltvāciešu ņirgām par bauru tautiņu un tās tikumiem acīmredzami ir bijis kāds ģenētisks pamats.


Lai nu kā, svētki ir beigušies un, lai arī pašā pēdējā brīdī, svētku sajūtu man izdevās noķert. Un tas arī ir pats galvenais. Gribēju vēl izvērsti rakstīt par svētku emocionālo lādiņu un ko tas dod sabiedrībai, taču laicīgi pamanīju, ka kāds cits jau ir uzrakstījis to, ko vēlējos teikt. Lai svētku sajūta paliek ar jums arī ikdienā!

Foto: Imants Žodžiks

Šūpojos ritmos un gatavojos lidojumam..

Tikai maziņš ieraksts, lai nebūtu tā, ka mūzika mani galīgi atrauj no pasaules :)

Kā jau iepriekš minēju, visu šo nedēļu dzīvojos par festivāla "Rīgas Ritmi" koncertiem. Varbūt ne tik intensīvi (teju 24h dienā) kā pagājušajā gadā, bet ne mazāk kvalitatīvi. Vismaz trīs no apmeklētajiem koncertiem ir bijuši tiešām fantastiski un pozitīvā enerģija ir uzkrāta ilgam laikam. Šodien, starp citu, ir festivāla pēdējā diena un Kongresu namā 18:00 un 21:00 būs vēl divi koncerti. Iesaku ikvienam!

Rīt no rīta toties došos uz Siguldas pusi, lai uz dažām minūtēm paceltos gaisā iekš Aerodium vertikālā vēja tuneņa. Līdz šim vēl nav nācies tur lidot un tagad, kad man ir iedāvāta tāda iespēja, esmu mazliet norūpējies par savas ne pārāk veselās muguras reakciju uz šādu slodzīti. Cerams, ka viss būs ok un mājās atgriezīšos dzīvs un vesels.

Ak jā, atšķirībā no liela vairuma rīdzinieku, dziesmu svētkos nepiedalīšos nedz kā dalībnieks, nedz arī kā skatītājs. Kaut kā nebija vēlmes iesaistīties visā tajā jandāliņā ar biļetēm. Īsti nesaprotu Kultūras ministrijas politiku - vai nu ir jānodrošina kaut kāda caurskatāma sistēma, kas nosaka, kam tiek šīs tik ļoti deficītās biļetes vai arī jāuzliek tām cenas, kuras būtu balstītas uz pieprasījumu. Respektīvi, manā skatījumā biļešu cenām būtu jāsākas no Ls 30 vismaz. Pārdod par sīceni mantu, uz kuru pieprasījums ir maksimālais, kāds vispār var būt, un tad brīnās, ka biļetes var nākamajā dienā par 100ls nopirkt..

Īss ceļvedis festivālā "Rīgas Ritmi 2008''

No 1. līdz 6. jūlijam Rīgā notiks jau astotais starptautiskais mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi", kurā, kā jau ierasts, piedalīsies daudzi pasaulslaveni mākslinieki. Džezs, fanks, svings, āfrikāņu ritmi un pasaules mūzikas melodijas - Dziesmu svētkiem vēl nesākoties, Rīgā veselu nedēļu jau valdīs mūzika. Ar šo rakstu vēlos palīdzēt tiem, kuriem nav laika un vēlēšanās iedziļināties tiešām labas mūzikas pārpilnajā festivāla programmā, atpazīt koncertus, kurus neapmeklēt vienkārši nedrīkst.

Kongresu nama lielajā zālē, kas jau ilggadēji ir galvenā festivāla norises vieta, šogad notiks septiņi koncerti. Visi mākslinieki ir augstākās raudzes un, ja ir tāda iespēja, laist garām nevajadzētu nevienu no tiem. Un tomēr, trīs Kongresu nama koncertus es personīgi gribētu ieteikt jo īpaši.

Victor Wooten Band
(2. jūlijā, 21:00)

Viktors Vūtens daudzu skatījumā ir šībrīža pasaules izcilākais basģitārists. Viņš ir gan Grammy laureāts, gan arī vienīgais mūziķis, kurš trīs reizes atzīts par konkursa Bass Player of the Year uzvarētāju. Sajūtas, kuras saviem klausītājiem piedāvā šis komponists. aranžētājs un ekstraklases mūziķis, nav iespējams aprakstīt, tās ir jāizbauda. Ja Vūtena un viņa kolēģu fanks neliks jums pulsēt ritmā, tad jūs droši sevi varat atzīt par kurlu.

Lura
(3. jūlijā, 21:00)

Ja līdz šim Latvijas klausītājiem mazā Kaboverde ir bijusi pazīstama tikai ar lieliskās Sezārijas Evoras vārdu, tad šogad pie mums ir ieradusies šīs valsts jaunā balss - Lura. Par pasaules mūzikas izpildītāju dēvētās dziedātājas mūzikā savijas dziesma un deja, Āfrika un rietumi, sirsnība un enerģija.

Eumir Deodato feat. Rigas Ritmi Big Band
(5. jūlijs 21:00)

Brazīļu komponists, producents un taustiņinstrumentālists Eumirs Deodato jau vairākus gadu desmitus nebeidz pārsteigt pasauli ar savu muzikālo lidojumu, kurā viņš uz džeza bāzes iekombinē gan roka, gan popa, gan arī R'n'B, latīņu un pat klasisko mūziku. Par viņa statusu liecina Grammy balva un sadarbības ar pasaules labākajiem mūziķiem visdažādākajos žanros.


Iespēja baudīt lielisku mūziku būs ne tikai tiem, kas iegādājušies biļetes uz lielajiem koncertiem, bet arī visiem rīdzeniekiem un pilsētas viesiem, turklāt par brīvu. Līvu laukumā Vecrīgā 4. un 5. jūlijā darbosies TELE2 skatuve, uz kuras uzstāsies gan vietējie, gan ārzemju mākslinieki, turklāt sestdienā jau no 12:00 uz šīs skatuves un tās apkārtnē norisināsies īpaši bērniem veltīt pasākums "Rīgas Bērnu festivāls", kurā paši jaunākie mūzikas mīļotāji varēs vērot savus vienaudžus, kuri muzicē popgrupā "Dzeguzīte", "Jūras akmentiņi" un Marie N studijas ansamblī.

Diemžēl, šogad ir pārtraukta lieliskā tradīcija Rīgas Ritmu vakarus noslēgt klubā "Kaļķu Vārti" ar pašmāju mākslinieku uzstāšanos, kurai sekoja festivāla viesu jam-session. Festivāla mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns neslēpj, ka šī vieta vienkārši kļuvusi par dārgu. Tomēr koncerti un improvizācijas nekur neizpaliks - to visu vakaros varēs atrast jaunatvērajā džeza klubā "City Jazz Club" (Ģertrūdes 34), gan arī viesnīca "Europa City Hotel" augšstāva terasē "Sunny Terrace" (Brīvības 199c).

Festivāls noslēgsies naktī no sestdienas uz svētdienu ar jau par tradīciju kļuvušo muzikālo kuģīša "Missisipi" braucienu pa Daugavu, kurā ar priekšnesumiem uzstāsies jauno džeza mūziķu konkursa "Sony Jazz Stage" laureāti.

Biļetes uz koncertiem joprojām ir iegādājamas "Biļešu Servisa" tirdzniecības vietās. Atceramies, ka studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību, pienākas 30% atlaide uz visiem Kongresu nama koncertiem.

Pagājušā gada festivāls bija izcils un nav nekādu iemeslu domāt, ka šogad kas varētu mainīties. Tiekamies "Rīgas Ritmos"!

Muzikāls sveiciens Līgo svētkos

Līgo nakts solās būt tumša, lietaina un miglaina. Jāņubērnus tas nekad nav traucējis un diezin vai traucēs arī šogad. Alus tiks dzerts, dziesmas dziedātas, dejas dejotas un rīts, ar vai bez saulītes, sagaidīts.

Lai vieglāk tumšo nakti pārdzīvot, mazs muzikāls sveiciiens.

Igo & Ieva Kerēvica - "Tumša nakte, zaļa zāle". Ļoti skaista versija.
Lai noklausītos, būs vien jāienāk Un pardon par kvalitāti. Līgo :)