Piezvani viņai un prasi, kā iet...

Agnese Kārše
Biedrības AKKA/LAA
Komunikācijas nodaļas vadītāja
tel. 67274744
mob.tel. 26674742
e-pasts: Agnese.Karse@akka-laa.lv

Dienas prieciņš - Nr.1

Saistībā ar to, ka viedi vīri iesaka blogu ilgstoši atmatā neturēt, bet manī nav tik daudz kreatīva, lai es katru dienu jums ko no sevis vēstītu, no šodienas tiks mēģināts pieviest šeit jaunu rubriku zem nosaukuma "Dienas prieciņš", kurā regulāri (cerams) tiks publicētas tās internetā atrastās lietas, kuras mani konkrētajā dienā būs no sirds iepriecinājušas. Mūzika, video, raksti, notikumi - tas var būt dajebkas.

Sāksim ar veseliem diviem iepriecinājumiem:

Kādreizējais puišu grupas "Caffe" dalībnieks un TV3 raidījuma ZTV vadītājs Andis Grīva, kurš darbojies arī grupā "The Mundane", ir nācis klajā ar savu solosinglu "Vadiņi", kas manām ausīm šķiet vienkārši burvīgs. Absolūts pozitīvs.



Gana sens, bet neticami smieklīgs klips, kurā pazīstamam indiešu superhītam piekabināti subtitri, kas ataino to, kā šīs dziesmas teksts izklausās ārzemnieka ausīm.

7 lietas jeb Ko tie citi, to es ar

Es pieņemu, ka vienīgais iemesls, kādēļ biedrs Šulcs, labi zinot, kā man riebjas grupveida aktivitātes, kas domājošu indivīdu reducē līdz blējoša un ganam sekojoša aitu bara sastāvdaļai, savā pēdējā publikācijā nodevīgi pieminējis manu personu un izteicis vēlmi, lai es iesaistītos Latvijas blogosfēru pārņēmušajā pseidonoslēpumu atklāšanas mānijā, ir absolūtas neaizskaramības sajūta, ko radījusi pārvākšanās uz tālo čehu zemi. Par nelaimi viņam, tā kā pastāv visnotaļ reāla iespēja, ka es varētu doties tajos pašos neceļos, viņam par padarīto varētu nākties atbildēt jau pavisam drīz.

Tomēr, kamēr atriebe vēl tikai plānos, man nekas neatliek kā izmakšķerēt no savas pagātnes septiņus mazāk zināmus faktus.

1) Jau trīs gadu vecumā es uzsāku savu dziedātāja karjeru slavenajā Latvijas Radio bērnu popmūzikas ansamblī "Dzeguzīte". Kā spilgtākā atmiņa no turpmākajiem četriem gadiem ir koncertbrauciens un Kuldīgu, kur vietējā kafejnīcā televizorā (iespējams, ka no VHS) rādīja tiem laikiem ekskluzīvo multeni "Toms un Džerijs".

2) Laika posmā no 6 - 18 gadu vecumam es, iespējams, izlasīju vairāk grāmatu, nekā vidējais statistiskais eiropietis trīs mūžu laikā. Vēlāk šai nodarbei atvēlētais laiks samazinājās, taču niķi daudz lasīt neesmu atmetis joprojām. Mīļākā grāmata: Halīls Džibrāns - "Pravietis".

3) Man joprojām nav vadītāja apliecības, kas laikam ir tāda kā tradīcija mūsu ģimenes vīriešiem. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka vienmēr esmu dzīvojis pašā pilsētas centrā, kur pēc mašīnas nav vajadzības un nav arī kur to novietot, kā arī to, ka man vienmēr ir apkārt sievietes ar auto un nav arī nekādu kompleksu par to, ka sieviete mani kur ved.

4) Strādājot par žurnālistu, man ir sanācis darboties teju visu iespējamo veidu medijos: avīzē (NRA), žurnālā (Popcorn), radio (Capital FM), TV (LTV un TV5), kā arī vairākos interneta projektos. Šī pieredze šobrīd ir neatsverama, darbojoties kā PR konsultantam.

5) Es biju pirmais tagad tik populārās sviestroka grupas "Double Faced Eels" vokālists. Droši vien, ka visnotaļ dranķīgs, jo pēc dažiem koncertiem mani un grupas ceļi šķīrās. Var nešaubīgi apgalvot, ka grupai tas ir nācis tikai par labu.

6) Vecumā no 13 - 18 gadiem man piemita vairāki niķi, kurus man šodien ne pārāk tīk atcerēties: es biju zvērināts IRCists, kas zem nika "Dj-ShoRt" dienas vadīja dažādos Latvijas čata serveros, rakstot skriptus, ķīlējot botus un arī apmeklējot čata tusus; tāpat es arī vismaz pāris gadus biju bēdīgi slavenā kluba "Kardināls" mēbele, kur teju katru vakaru tika dziedāta karaoke. Vēlāk mēbeles statuss un inventāra numurs man tika piešķirts "Pulkvedī", un tad "Casablancā". Šobrīd es netusēju nekur, atskaitot retu reizi esmu manāms "Studentu Klubā".

7) Es sāku smēķēt ceturtajā klasē un atmetu piektajā. Kopš tā laika vairs neesmu to darījis. Bija vismaz viena reize, kad es bastoju skolu, lai vienatnē aizbrauktu uz Siguldu, pastaigātos un netraucēti izsmēķētu paciņu cigarešu. Vecāki mani nekad nepieķēra. Jā, ap to laiku es arī kolekcionēju eksotisku cigarešu bloku iepakojumus, kurus izdīcu no veikalniekiem un ar kuriem dzīvoklī bija piekrauts vesels skābūzis.

Tā kā acīmredzot ir obligāti nodot šo sērgu tālāk, tad es izvēlos inficēt nuclearsecrets, Reketu un Krišjāni Papiņu. Saņemiet!

P.S. Izrādās, ka stafeti man nodevuši bija arī Artis no Zuz.lv un Helmuts, kā arī nekrietnā vāvere Ilārijs. Godam nopelnīts sabiedrības ienaidnieka statuss arī viņiem!

Testējam jauno bloga paskatu

Tie kas šajā blogā iegriežas ne pirmo reiz, ievēros, ka pagājušajā naktī tas ir piedzīvojis vizuālas un arī nelielas funkcionālas izmaiņas. Tā kā tādas ir veiktas pirmo reizi 18 mēnešu laikā, nolēmu par to tomēr kaut ko uzrakstīt, galvenokārt, lai būtu kur iekomentēt, ja nu kas nestrādā, kā nākas.

Kā redzams, pilnībā ir izmainīts vizuālais noformējums jeb tā sauktais "skins". Tas tika darīts, lai padarītu tekstu un pārējo saturu vieglāk uztveramu. Vismaz man šķiet, ka šis mērķis ir sasniegts. Ir pieviesti arī vairāki papildus vidžeti - tagad ir daudz vieglāk pierakstīties uz RSS plūsmām rakstiem un komentāriem, tāpat labajā malā ir blogroll kolonna, kurā redzami, manuprāt, interesantākie, bet ne tik populārie vietējās blogosfēras resursi, kā arī to svaigākie ieraksti. Pievienots ir arī Twitter sekotāju skaitītājs, uz kura uzspiežot var nonākt pa tiešo manā Twitter profilā un lasīt visu to sviestu, kas tur tiek publicēts, un kuru man tomēr nav vēlmes padot arī uz šo lapu. Tāpat uz tviteri tagad tiek automātiski linkoti bloga ieraksti.

Likvidēts, savukārt, ir reklāmas laukums, jo par spīti saņemtajiem piedāvājumiem pārdot bannera vietu vai arī teksta saistes, tas nav veids, kādā es esmu ieinteresēts pelnīt naudu. Protams, ja kādrez šī bloga apmeklējums būtiski pieaugs, tādejādi būtiski palielinot arī potenciālos ienākumus no reklāmām, šī pozīcija varētu mainīties, taču šobrīd esmu gatavs atbalstīt vienīgi nekomerciālus projektus, kuru atbalstam var tikt ieviesti kādi papildus reklāmas laukumi vai veidi. Kas attiecas uz migrēšanu uz vietējo hostingu un savu domēna vārdu - joprojām nespēju sevi samotivēt šim pasākumam.

Ja pamanāt kādus gļukus bloga darbībā vai arī, ja jums vienkārši ir ko teikt par jauno tēmu, dodiet ziņu komentāros! Kods mazliet tika paurbināts un ne līdz galam notestēts.

Rīga - otrā vērtīgākā "Monopola" pilsēta!

Domāju, ka visi atcerās, kā pirms vairākiem mēnešiem milzīgu ažiotāžu Latvijā ieguva iespēja balsot par Rīgas iekļaušanu nekustamo īpašumu tirdzniecības simulācijas galda spēles "Monopols" starptautiskajā izdevumā "Monopoly: The World Edition". Aģitkampaņā iesaistījās daudzi lielie mediji un Rīgas Dome pat ieguldīja naudu vides reklāmās. Nule kā paziņoti oficiālie rezultāti un tie ir visnotaļ iepriecinoši un visumā pārsteidzoši- Rīga šajā spēles izdevumā tiks iekļauta kā otrā vērtīgākā pilsēta tūlīt aiz Monreālas (Kanāda). Ar ko arī var apsveikt gan pilsētu, gan arī visus balsotājus!

Jaunā Monopola spēle veikalu plauktos parādīs jau augusta beigās. To plānots izdot 50 valstīs un 37 valodās, to skaitā latviešu.

Muzikāls sveiciens Līgo svētkos

Līgo nakts solās būt tumša, lietaina un miglaina. Jāņubērnus tas nekad nav traucējis un diezin vai traucēs arī šogad. Alus tiks dzerts, dziesmas dziedātas, dejas dejotas un rīts, ar vai bez saulītes, sagaidīts.

Lai vieglāk tumšo nakti pārdzīvot, mazs muzikāls sveiciiens.

Igo & Ieva Kerēvica - "Tumša nakte, zaļa zāle". Ļoti skaista versija.
Lai noklausītos, būs vien jāienāk Un pardon par kvalitāti. Līgo :)

Oratorija "Lembergs tevi redz!" (video)

Hehe, es biju redzējis visādus anti un pro Lemberga video, bet šo līdz šim nebiju manījis. Ja mana auss neviļ, tad šo audiovizuālo šedevru ir iedziedājis Niks Matvejevs. Kas taisījis - nezinu un negribu zināt. Šķiet, ka nav pirmā svaiguma... Jautri, ka Banānijā notiek šādas aktivitātes. Ja vienam konkurenti uzbrauc, tas ir spiests atbildēt un galu galā tauta un atbildīgās iestādes uzzina dažādus pikantus sīkumus :)

Manam blogam 610 tūkstoši apmeklētāju 3 dienās!

Wow :D

Es zināju, ka reiz būšu populārs, bet ka tik ļoti...


Ja man nebūtu vēl pārītis krāna, tfu, statistikas mērītāju, nudien iedomātos, ka esmu kļuvis par neta megazvaigzni :)

CENZŪRA: NBS izdzēš latviešu karavīru Irākā kaujas video no YouTube. Jeremy pārpublicē atkal.

Mūsu varen brīvajā zemē joprojām plaukst un zeļ cenzūra. Pietika masu medijos parādīties ziņai, ka video portālā YouTube ievietots video, kurā redzami Irākā dienošie Latvijas karavīri kaujas apstākļos, lai stundas laikā video no YouTube un citiem video servisiem tiktu izdzēsts bez pēdām. Ko šobrīd dara ar to nabaga filmētāju, man bail iedomāties. Pat TvNet nobijās un izdzēsa, kā mazie paklausīgie gariņi.

Lai nu kā, cenzūrai lieku reizi pigu parādīt par ļaunu nenāks. Tā kā paredzot šādu scenāriju, video laicīgi pamanījos pieseivot, tad varu jums to piedāvāt. Neba jau tā, ka tur nez kas superinteresants notiktu (šauj gan), bet ja jau NBS to uzskata par tik lielu noslēpumu, tad nepublicēt nevar :)

P.S. Tiem, kas te uz mailu tagad spamo par manis radīto apdraudējumu karavīriem, gribu teikt divas lietas:
1) Latvijas misija Irākā ir beigusies;
2) Sorry, bet katru mūsu karavīru, kurš brīvprātīgi (karadienests jebkurā gadījumā nav obligāts) dodas karot uz Irāku vai Afganistānu brīdī, kad šīs valstis Latviju nekādi neapdraud, es uzskatu par noziedznieku. Ja kāds no viņiem tur dabūs galu, man žēl nebūs.

Igauņiem savs ziemas brīnums

Kaut uz īsu brīdi, bet igauņi tikuši pie sava ziemas brīnuma un tūrisma objekta, kuru par obligātu uzskata apmeklēt katrs ārzemju tūrists. 25 metrus augstais Valastes ūdenskritums jūras vēju un pēkšņas temperatūras maiņas rezultātā sasalis ledū, veidojot fantastisku ainavu.

Video: LETA/Reuters

Gadsimta noziegums - Pidriķī nosper gultu!

Kā ziņo ģentūra LETA:

"Valmieras rajona Burtnieku pagasta Pidriķī no kāda dzīvokļa nozagta gulta, aģentūrai LETA pastāstīja Valmieras rajona Policijas pārvaldē.

Par zādzību policijai ziņojis 1975.gadā dzimis Pidriķa iedzīvotājs. Viņš informējis, ka mēbele varētu būt pazudusi jau kopš 24.jūnija.

Notikuma vietā, kā to paredz likums, ieradusies policijas operatīvā grupa, arī eksperts, kas noskaidro radušos situāciju, informēja policijā."

(via Apollo)


Ierosinu Godmanim nekavējoties atkāpties !

Lasītāj, atbalsti mani Sarkanais.lv stāstu konkursa finālā!

Pirms kāda laika jau rakstīju, ka ar savu darbu "Augšāmcelšanās" piedalos Sarkanais.lv romantisko un erotisko stāstu konkursā. Nu ir pienākusi šī konkursa fināla fāze, kurā ar jūsu palīdzību esmu iekļuvis arī es un man arī šobrīd ļoti noderētu manu lasītāju atbalsts cīņā par smuko iPod Shuffle.

Viss kas jums ir jādara, ir jāaiziet uz Sarkanais.lv un augšējā labajā stūrī jāieliek ķeksis pretī manam nikam - Jeremy.

Kāpēc jābalso tieši par manu stāstu? Jo 1) tajā ir vismazāk seksa un sekss, kā zināms, šodien visiem jau ir apnicis; 2)tas ir literāri visnostrādātākais; 3)ja man būs tas mūzikas verķītis, es būšu priecīgs, un priecīgam cilvēkam ir lielāks entuziasms rakstīt un darīt visādas foršas lietas :)

Pasteidzies, konkurss noslēdzas 17. oktbrī 14.00!

This made my day: Por Una Cabeza (video)

Visiem labas mūzikas un īpaši tango mīļotājiem rosinu noklausīties absolūti ģeniālu leģendārā Carlos Gardel tango gabala "Por Una Cabeza" interpretāciju.

Arfa: Lee Che-Yi
Vijole: Lin Tain-Chi
Čells: Ou-Yang Whey-Ru

(tie kas neredz, klikšķina)

Jeremy piedalās Sarkanais.lv rakstu konkursā

Sexblogs Sarkanais.lv, par kura stagnēšanu es vēl nesen rakstīju, acīmredzami cenšoties atsvaidzināt savu saturu, ir izsludinājis literāro konkursu, kurā lasītājus lūdz pieteikt savus stāstus, esejas, dzejoļus un citas formas darbus ar romantisku vai erotisku saturu. Darbam, kas lasītāju balsošanā tiks atzīts par labāko, tiek solīts "iPod shuffle".

Kā cilvēks, kurš laiku pa laikam mēdz kaut ko uzrakstīt, es nevarēju noturēties pretī kārdinājumam, un iesūtīju konkursam vienu mazliet nepatiesu stāstu par kādu romantisku iepazīšanos.

Ja nu jums ir vēlme veltīt tam 5 minūtes sava dārgā laika, tad izlasiet un vēlams arī novērtējiet (tieši zem virsraksta) šo manu mēģinājumu pasmieties par tiem, kuri ik vakaru ir gatavi rast jaunu mūža mīlestību kādā krogā vai tamlīdzīgā iestādījumā. Paldies jau iepriekš.

"[..]Žilbinoša saules gaisma ielauzās manā galvā kā nagla ielaužas koka dēlī pēc saskarsmes ar pamatīgu āmuru. Tomēr šī uzliesmojuma radītais apstulbums neturpinājās ilgi un manai labajai acij nenācās grūti identificēt objektu, kas bija uzlicis apgrūtinājumu tās kreisās puses līdzinieces darbībai un, kā izrādījās, bija vainojams arī pie iepriekšminētās savādās lumpačošanas un knābieniem.
Tā bija pīle. Visnotaļ labi barots Anas Platyrhynchos vīrišķais eksemplārs, kura viena plezna rādījās iekārtojusies vietā, kurā pēc tiesas un taisnības pienāktos gozēties manam kreisajam redzoklim, kamēr otra tā vien aicināja degustēt tās garšas īpatnības. Nelikdamies traucēties, pīle turpināja darīt to, ar ko acīmredzot bija nodarbojusies jau labu laiku - ar knābi šņakarēt pa mana kakla apvidu. [..]"

Viena diena Latvijā. Vai tu piedalies?

Kā jau iepriekš minēju, šodien norisinās plaša mēroga fotoakcija "Viena diena Latvijā", kuras ietvaros ikviens tiek aicināts ņemt rokā fotokameru un iemūžināt pasauli sev apkārt. Labākās un interesantākās fotogrāfijas pēc tam tiks izdotas grāmatā, publiski izstādītas un sazin kas tik vēl nē.

Arī man šodien ir līdzi fotoaparāts (Fuji FinePix S5600 digiziepis), tiesa gan, daudz bildēt nesanāk. Tomēr pāris kadri, kas līdz šim notverti, dažās minūtēs izskrienot cauri Rīgas centram. Varbūt vēlāk būs vairāk. Vai Tu arī piedalies?

"Vasaras pēdējie prieka mirkļi"

"Uz siltajām zemēm..."

"Pašam sava varavīksne"

Kā sagatavot zirgu atomkaram?

Dienā, kad visa Latvija tiek iemūžināta fotogrāfijās, man jau ir sava dienas bilde Nr.1. Tiesa - ne no šodienas un no Latvijas, bet tomēr.

Lai mūžīga slava ķīniešiem, kas, pat gatavojoties atomkaram, rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuvākajiem:

Kad dzejolis pil no pirkstu galiem..

Nupat nācās no visiem saviem, dzejoļiem, pantiem, rīmēm un citiem veidojumiem atlasīt tikai trīs publicēšanai vienā izdevumā. Gāja ilgi un grūti, jo sarakstīts gadu gaitā ir ļoti daudz, un godīgi jāatzīst, ka ļoti daudz ir arī reāla sviesta. Izvēlējos trīs ļoti klasiskas formas un stilistiskas darbus.

Naktstaurenis

Ir neīsts tas naivums, ko neslēpj tavs skatiens,
Nav it ne kā īsta vairs palicis tev.
Pa drusciņai vien ir viss izdāļāts, atdots,
Ikvienam, kas vēlējas paņemt ko sev.
Pret pērlēm sen iemainīts jaunības svaigums,
Pret dimantiem - glāsmainā āda kā zīds.
Un kas to lai atmin, kur palicis mulsums,
Un smiekli tik kautrie, ko vairs neatpazīt.
Nu centies tu atdot to pēdējo - miesu,
Kas vērtē vien tiem, kas ar mazumu sirgst.
Ir man tevis žēl, es tādēļ vien ņemtu,
Tik kam man šī gaudenā čaula bez sirds?

Billi atceroties

(Vizmai Belševicai mūžībā aizejot)

Ik mirklis kā pārsteigums
Diena kā brīnums
Plaši atvērtām acīm
Pilsētas sajūta
Jutekļus kņudina
Vienmēr kas neapskatīts

Pelēkums padodas
Bērna sirds priekšā
Putekļi nekaitē smaidam
Nemākslots mulsums
Apburošs naivums
Kā tādam lai nepiedodam?

Aizejot gadiem
Prāts pamazām pieaug
Sirds joprojām tā pati
Pat brīžos kad asara
Norit pār vaigu
Acis vēl arvien plaši...

Nakts rituāls

Klusējot pieskarties zīdainai ādai,
Versmainu elpu pakausī dvest.
Pierakstīt kaisles un pielūgsmes notis,
Ritmu, ko trīsas pār muguru nes.

Savīt pirkstus kā jūrnieku mezglā,
Matu pīnēs ienirt un slīkt.
Celties tik augstu un krist zemu lejā,
Klausot tai balsij, ko prāts neatzīst.

Atgulties blakus un noglāstīt vaigus,
Notraukt no pieres lāses, kas spīd.
Gurdi pasmaidot iemigt un nesapņot -
Neredzēts sapnis negaisīs rīt.

Rīgas centrs - okupēts?

Šovasar, pastaigājoties pa pašu Rīgas centru - rajonu ap Brīvības pieminekli - nākas secināt, ka tas ir ienaidnieku armijas okupēts un ka šie ienaidnieki sevis ieņemto teritoriju rūpīgi aizsargā arī pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

Ko es te murgoju? Protams, ka runāju par tūkstošiem galvu lielo, man nezināmas sugas putnu baru, kas par savu patstāvīgo mītnes vietu izvēlējies Brīvības bulvāra alejas. Koku aleju, kas atrodas pašā Brīvības ielas sākumā, šie putni ir pārvērtuši par pilnīgi necaurejamu, nemaz nerunājot par ellīgo smirdoņu, kas tur valda. Patiesībā, no masveidīgas izkārnīšanās uz savas galvas nav pasargāts neviens nekur centra robežās.

Šī problēma Rīgā neeksistē pirmo gadu, taču tieši šogad tā, šķiet, sasniegusi savu apogeju, jo putnu paliek arvien vairāk. Pāris reizes agri no rīta tur ejot garām, ir gadījies redzēt, kā tūkstošiem putnu vienlaicīgi paceļas gaisā, saulainu dienu uz mirkli pārvēršot tumšā naktī.

Tas, kas mani visvairāk pārsteidz, ir, ka nedz mediji, nedz dabas draugi vispār nepievērš šim fenomenam nekādu uzmanību. Galu galā, šie putni no kaut kurienes ir ieradušies (kas noticis ar to ierasto mītnes vietu?), tie no kaut kā pārtiek, un tie acīmredzami rada problēmu, kas kaut kā ir jārisina, jo diez vai tā ir normāla situācija, ka Rīgas iedzīvotājiem un daudzajiem tūristiem nemitīgi ir jābaidās no tā, ka viņus varētu "notaisīt" baltus no galvas līdz kājām.

Ja kāds var padalīties ar informāciju par šiem putniem un to likteni, būtu ļoti pateicīgs.

Manas domas svešos vārdos..

Šulcs ir fantastiski precīzi noformulējis to, par ko es domāju jau ilgāku laiku. Aizejiet pie viņa un izlasiet!

Man ļoti nepatīk cilvēki. Ļoti. [..]
Nav pat vērts aprakstīt visas tās izpausmes, ar kurām viņi spēj krist uz nerviem. Viņi taisa troksni, kad tu mēģini norobežoties. Viņi uzmācas ar savām sarunām, kad tev gribas paklusēt. Viņi nospers jebkuru tavu ideju un to izmantojot zīmēsies pa visu pasauli. Viņiem nekad nebūs slinkums pamācīt, kā tev pareizāk rīkoties vai, kas vēl kaitinošāk, kā tev vajadzēja rīkoties. Itkā ar pašiem nepietiktu, viņi vēl sadzemdē кучу пиздёнышев, kuri visur maisās pa kājām, krīt uz nerviem ar bezjēdzīgu troksni un, gala beigās, izaugs par tādiem pašiem. [..]

Kas notiek ar DELFI?

Jau aptuveni 2 nedēļas, lasot portālu DELFI, vismaz vienā no trim mēģinājumiem atvērt kādu rakstu, tā vietā atveras 404 kļūdas paziņojums. Browseris ir FF 2.0.0.4 ar jaunākajiem AdBlock Plus un NoScript papildinājumiem, bet DELFI pēc idejas ir visās excluded listēs, turklāt ne ar vienu citu lapu šādu problēmu nav. Vai vēl kāds ir novērojis šādu gļuku?