otrdiena, 2008. gada 26. augusts

Kādēļ Latvijā torrentu trakeru īpašniekus var tiesāt?!

Par spīti tam, ka jau vairāk nekā pirms gada Ekonomikas policijas darbinieki sadarbībā ar LaMPA veica aktivitātes pret dažādu peer-to-peer servisu (torrent trakeru, DC hubu, u.c.) uzturētājiem un tas (ne bez manas palīdzības) radīja masīvu troksni lokālajā interneta vidē, daudziem šīs dienas topa ziņa par to, ka aizturēti divi torrentu trakera File.lv administratori, ir nākusi kā pārsteigums, jo daudzu šādu servisu izmantotāju un uzturētāju vidū joprojām valda pārliecība, ka, ja arī īsti likumīgas šādas aktivitātes nav, tad Latvijā tās atrodas t.s. "pelēkajā zonā" un uz tām neattiecas nekāds tiesiskais regulējums, jo reāli jau, kā mēs zinām, uz pašiem serveriem nekādi ar autortiesībām aizsargāti faili neglabājas.

Tad nu gribētu lieku reizi atgādināt, ka jau labu laiku tā vairs nav taisnība, jo, lai arī šķietami dažādi interpretējami, ar 2007. gada 1. martu spēkā stājās grozījumi Autortiesību likuma 69.panta 1. punkta 7. apakšpunktā, kas tagad nosaka, ka:

„Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.”

Respektīvi, tas nozīmē, ka šīs autortiesību pārvaldītājorganizācijas, kā arī jebkurš autors, kura darbs ir atrodams kādā trakerī, ir tiesīgi pieprasīt, lai trakera uzturētājs nekavējoties pārtrauc pieeju šiem failiem. Un nekas, ka uz paša servera nekas neatrodas. Ja uzturētājs to atsakās darīt, tad viņš automātiski kļūst līdzatbildīgs.

Balstoties uz šo likumu, kā arī Krimināllikuma 148. pantu, torrentu un citu P2P servisu turētājus un administratorus mierīgi var krimināli sodīt, kā arī pret viņiem var vērsties civiltiesiskā kārtā. Cik zinu, juridiskajā praksē augstākminētā Autortiesību likuma norma tiek interpretēta tieši tā, kā es to izskaidroju un ir bijuši jau vairāki veiksmīgi (vai arī kādam ļoti neveiksmīgi) gadījumi, kad tā tiek piemērota. Tiesa, arī man īsti nav skaidrs, kādēļ par līdzatbildīgu tad nevarētu uzskatīt arī ISP vai Latvenergo :) Jebkurā gadījumā, tieši šī norma atšķir Latvijas uz autortiesībām attiecināmos normatīvos aktus no daudzu citu Eiropas valstu šībrīža pieejas. Kā vienmēr, skrienam pa priekšu. Turklāt sāk piepildīties arī tas, ko pirms gada prognozēju - pie dziesmas tiek ņemti arī gala lietotāji. Un tas nav sarežģīti, jo visas lietotāju datubāzes pēc serveru konfiskācijas taču nonāk policijas rīcībā.

P.S. Māris te masīvi spamo par File.lv un ar to saistītajām lietām.

pirmdiena, 2008. gada 25. augusts

Testējam jauno bloga paskatu

Tie kas šajā blogā iegriežas ne pirmo reiz, ievēros, ka pagājušajā naktī tas ir piedzīvojis vizuālas un arī nelielas funkcionālas izmaiņas. Tā kā tādas ir veiktas pirmo reizi 18 mēnešu laikā, nolēmu par to tomēr kaut ko uzrakstīt, galvenokārt, lai būtu kur iekomentēt, ja nu kas nestrādā, kā nākas.

Kā redzams, pilnībā ir izmainīts vizuālais noformējums jeb tā sauktais "skins". Tas tika darīts, lai padarītu tekstu un pārējo saturu vieglāk uztveramu. Vismaz man šķiet, ka šis mērķis ir sasniegts. Ir pieviesti arī vairāki papildus vidžeti - tagad ir daudz vieglāk pierakstīties uz RSS plūsmām rakstiem un komentāriem, tāpat labajā malā ir blogroll kolonna, kurā redzami, manuprāt, interesantākie, bet ne tik populārie vietējās blogosfēras resursi, kā arī to svaigākie ieraksti. Pievienots ir arī Twitter sekotāju skaitītājs, uz kura uzspiežot var nonākt pa tiešo manā Twitter profilā un lasīt visu to sviestu, kas tur tiek publicēts, un kuru man tomēr nav vēlmes padot arī uz šo lapu. Tāpat uz tviteri tagad tiek automātiski linkoti bloga ieraksti.

Likvidēts, savukārt, ir reklāmas laukums, jo par spīti saņemtajiem piedāvājumiem pārdot bannera vietu vai arī teksta saistes, tas nav veids, kādā es esmu ieinteresēts pelnīt naudu. Protams, ja kādrez šī bloga apmeklējums būtiski pieaugs, tādejādi būtiski palielinot arī potenciālos ienākumus no reklāmām, šī pozīcija varētu mainīties, taču šobrīd esmu gatavs atbalstīt vienīgi nekomerciālus projektus, kuru atbalstam var tikt ieviesti kādi papildus reklāmas laukumi vai veidi. Kas attiecas uz migrēšanu uz vietējo hostingu un savu domēna vārdu - joprojām nespēju sevi samotivēt šim pasākumam.

Ja pamanāt kādus gļukus bloga darbībā vai arī, ja jums vienkārši ir ko teikt par jauno tēmu, dodiet ziņu komentāros! Kods mazliet tika paurbināts un ne līdz galam notestēts.

ceturtdiena, 2008. gada 21. augusts

Ukrainas blogeri apsmej Krievijas armiju

Savdabīgu veidu, kā izsmiet Krievijas armiju par Dienvidosetijas militārā konflikta laikā novēroto tās īstenoto marodierismu Gruzijas pilsētās, atraduši Ukrainas blogeri. Viņi gatavojas izveidot interneta veikalu "Вилочка", kurā it kā iespējams iegādāties Gruzijā "atbrīvotās" mantas.

"Livejournal" lietotājs (vietējā klona apdzīvotāji tur varētu pamācīties kreativitāti) "nemyrych" publicējis e-veikala pirmās lapas skici, kurā starp piedāvātajām precēm ir atrodami gan gruzīnu dimplomātiskie auto numuri un kamuflāžas tērpi, gan arī zelta dakšiņas, kurpes, kalnu velosipēdi, lietoti tualetes podi un citi labumi. Interesanti, ka dizainā iekļuvusi arī Rīgas šprotu bundža. Ar šo ironisko soli autors, kuram radušies daudzi sekotāji, kas turpina izvērst tēmu, vēlas izrādīt atbalstu Gruzijai.

Kā veikala īpašnieks norādīts Krievijas Azsardzības ministrija, norādot, ka veikala izveidē nekādas tiesības nav ievērotas. Informatīvo atbalstu nodrošināšot telekanāli "Pervij" un "RTR", kā arī avīze "Komsomoļskaja Pravda".

Šis "startapa" stadijā esošais un, visticamāk, par tādu tālāk arī neplānotais projekts jau izraisījis asu Krievijas interneta lietotāju un arī mediju reakciju, kas, protams, nodrošina tam arvien lielāku popularitāti.

Palīdzi "cibiņam" neslēpt savu homoseksualitāti!

Šodien portālā "Draugiem.lv" saņēmu lūgumu pēc palīdzības, kuru nespēju ignorēt, jo sirds lūza, to lasot. Lūk, ko tas vēstīja:

Sveiks, svešiniek!

Rakstu Tev un citiem, jo man nav vairs kur vērsties. Mans dēls ir homoseksuāls. Es to pieņemu un cenšos viņu atbalstīt, kā nu mācēdama. Diemžēl viņam pašam ir grūti sadzīvot ar to, ka nemitīgi nākas slēpt savu patieso "es" - tas iedzen viņu depresijā. Mēģināju viņu pārliecināt, ka būtu labāk, ja viņš "iznāktu no skapja" un visiem atklātu savu seksualitāti, taču viņš ir pārliecināts, ka, ņemot vērā sabiedrības attieksmi mūsdienu Latvijā, nāktos zaudēt darbu un arī citu vairs neizdotos atrast. Nedz man, nedz arī manam dēlam nav iekrājumu, kas ļautu viņam pārcelties uz ārzemēm, vai ilgāku laiku pavadīt nestrādājot. Viņš ir ļoti jauks un sirdsskaidrs puisis, taču man ir bail, ka, nespējot atrisināt situāciju, viņš varētu sev no darīt ko sliktu. Tādēļ es es vēršos pie jums visiem - palīdziet manam dēlam.
Esmu atvērusi ziedojumu līniju. Lai nosūtītu viņam 2,5 Ls, rakstiet SMS ar tekstu FOR LODZ uz numuru 1897 (visiem operatoriem).
Ja vēlaties uzzināt par viņu ko vairāk, varat apmeklēt viņa mājaslapu "Sviesta Cibā", kur viņš dalās pārdzīvojumos ar citiem grūtdieņiem. Paldies!

Māte


Izvietoju savā blogā reklāmas laukumu ar aicinājumu palīdzēt, un aicinu to darīt arī visus citus blogerus, "Sviesta Cibas" lietotājus, un pārējos interneta lietotājus. Neesiet vienaldzīgi!

P.S. Cibiņš affair norāda uz nekorektu virsrakstu. Labots.

[Update 25.08.2008]. Lai nākošās paaudzes un nejauši iemaldījušies lasītāji nemocītos neizpratnē par to, kas ellē ratā šis ir par ierakstu un ko tas viss nozīmē, atzīmēju, ka šis ieraksts un tā komentāru gūzma ir tapuši lokāla konflikta ietvaros un tas viss nebūtu jāuztver pārāk nopietni.

trešdiena, 2008. gada 20. augusts

Rīga - otrā vērtīgākā "Monopola" pilsēta!

Domāju, ka visi atcerās, kā pirms vairākiem mēnešiem milzīgu ažiotāžu Latvijā ieguva iespēja balsot par Rīgas iekļaušanu nekustamo īpašumu tirdzniecības simulācijas galda spēles "Monopols" starptautiskajā izdevumā "Monopoly: The World Edition". Aģitkampaņā iesaistījās daudzi lielie mediji un Rīgas Dome pat ieguldīja naudu vides reklāmās. Nule kā paziņoti oficiālie rezultāti un tie ir visnotaļ iepriecinoši un visumā pārsteidzoši- Rīga šajā spēles izdevumā tiks iekļauta kā otrā vērtīgākā pilsēta tūlīt aiz Monreālas (Kanāda). Ar ko arī var apsveikt gan pilsētu, gan arī visus balsotājus!


Jaunā Monopola spēle veikalu plauktos parādīs jau augusta beigās. To plānots izdot 50 valstīs un 37 valodās, to skaitā latviešu.

svētdiena, 2008. gada 17. augusts

Rīgas Gudrinieks!

Johohoo, varat mani apsveikt, nupat Daugavmalā Rīgas Svētku ietvaros es veiksmīgi noslēdzu savu dalību BRAIN.draugiem.lv, Radio SWH un laikraksta "5MIN" konkursā "Rīgas Gudrinieks"!

Pirms pāris nedēļām augstākminēto mediju lietotājiem bija iespēja iekļūt šo mediju komandās, kuras šodien savā starpā sacentās par Rīgas lielākā gudrinieka titulu. Lai to izdarītu, bija jāatbild uz jautājumiem par tēmu "Rīgas dārzi un parki", kas sevī ietvēra zināšanas par botāniku, arhitektūru, pilsētplānošanu, vēsturi un citām lietām. Man neizdevās sazvanīt SWH, kur bija nepieciešams atbildēt tikai uz vienu jautājumu, toties 3 dienas pēc kārtas paveicās pilnīgi precīzi atbildēt uz 3 Rīgas Gudrinieka spēlēm BRAIN sistēmā iekš Draugiem.lv. Līdz ar to šodienas sacensībās pārstāvēju tieši šo portālu.

Sacensību sistēma bija tāda, ka visas 3 komandas (katrā 10 dalībnieki) pēc kārtas kāpa uz skatuves, sēdās pie datoriem un izspēlēja vienu standarta formāta BRAIN spēli ar 16 jautājumiem un 4 variantiem, bet bez papildiespējām. Katras komandas spēles uzvarētājam tad bija jāsacenšas finālā, kurā kā ceturdais dalībnieks pievienojās arī klātesošo skatītāju pārstāvis, kurš uzvarējis atseviškā spēlē, atbildot uz jautājumiem ar SMS palīdzību.

Pa nakti skatījies olimpādi un absolūti negulējis, toties iepriekš vakarā mazliet palasījies internetā atrodamo informāciju par Rīgas dārziem un parkiem, devos uz krastmalu, ne uz ko īpašu necerēdams. Bija gan aizdomas, ka komandā varētu būt iekļuvuši vairāki čīteri, kas atvieglotu uzdevumu, tomēr tās neapstiprinājās un pēc skata likās, ka būs jācīnās pret vairākiem pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" darbiniekiem ;)

Uz skatuves mūsu komanda kāpa kā trešā un, lai arī dažus pirmos jautājumus, kuri reāli bija grūtāki, nekā vairāk punktus dodošie pēdējie, neizdevās atbildēt, galu galā tomēr uzrādīju labāko rezultātu un arī laiku - 1600 punkti 104. sekundēs. Izšķirošas izrādījās pavisam vienkāršais pēdējais jautājums par to, cik ielas ved uz Doma laukumu. Atbildēju, ka septiņas, un, pateicoties tābrīža līderes kļūdai, veiksmīgi iekļuvu finālā. Izrādījās, ka mans rezultāts tobrīd ir labākais no visām komandām.

Nolēmu piedalīties arī skatītāju spēlē, jo iespēja nepieļaut ceturtā konkurenta parādīšanos uz skatuves šķita vilinoša. Pēc informācijas, ka šāds stiķis tomēr neies cauri un ka manas uzvaras gadījumā finālā piedalīsies otrā vieta, vienalga sūtīju SMS un centos ar savu dalību vismaz iebiedēt pretiniekus, kas daļēji arī izdevās - 2. vieta ar 1900 punktiem no 2000 iespējamajiem un tikai 10 punktu atstarpe no līderes.

Finālā piedalījos, īsti neticot savai uzvarai, un mana skepse attaisnojās, kad uz vairākiem sarežģītiem jautājumiem pēc kārtas nezināju pareizās atbildes. Līdz pat pēdējiem diviem jautājumiem atrados ceturtajā vietā, turklāt nezinot atstarpi no līderiem. Pēdējos divus jautājumus tomēr atbildēju pareizi un, parādoties rezultātiem, ieraudzīju savu vārdu pašā augšgalā. Prieki tomēr nebija ilgi, jo izrādījās, ka identisks punktu skaits - tikai 1350, un arī identisks laiks - 93 sekundes, ir vēl vienam konkurentam. Dators pirmo vietu piešķīra man, balstoties uz atlases kārtas rezultātiem, tomēr šāda iespēja oficiālajos noteikumos nebija līdz galam atrunāta, tādēļ es rosināju galveno balvu - dāvanu karti 1000 latu vērtībā no mēbeļu salona "Skābārdis", sadalīt uz pusēm. Izspēlēt vēl vienu spēli nebija laika, savukārt vēlme riskēt ar visu viena papildu jautājuma dēļ nebija nekāda.

Rezultātā tiku atzīts par "Rīgas Gudrinieku", saņēmu 500Ls dāvanu karti, deju kursus pēc paša izvēles no "Nianses", gada abonementu uz "Ilustrēto Zinātni" un vēl dažnedažādas mazākas balviņas. Tāds, lūk, necerēti veiksmīgs man izvērtās šis rīts!

piektdiena, 2008. gada 15. augusts

Lindas Leen dziesma - jaunajā Bonda filmā?

Visnotaļ interesantas ziņas nāk no šovbiznesa pasaules. Ar labiem sakariem šajā vidē apveltīti ļaudis pārliecināti apgalvo, ka vēl šoruden mūsu mazās valsts miniatūro mūzikas dīķi saviļņošot milzīgs betona klucis, proti, dziesma "Chameleon" no dziedātājas Lindas Leen jaunā, vēl neiznākušā albuma ar tādu pašu nosaukumu, esot iekļauta jaunajā filmā par superaģentu Džeimsu Bondu "Quantum of Solace".

Oficiālu apstiprinājumu šai ziņai gan neizdevās iegūt. Noliegumu arī. Par "Quantum of Solace" ir zināms, ka tā Lielbritānijas kinoteātros nonāks šī gada 31. oktobrī un ka Deivida Arnolda sacerēto filmas tituldziesmu "Another Way To Die" iedziedājuši Ališa Kīsa un Džeks Vaits no "The White Stripes". Pārējais soundreks joprojām netiek atklāts.

Savukārt par Lindas Leen dziesmu "Chameleon" ir zināms, ka to sacerējusi pati dziedātāja, aranžējumu un orķestrāciju LNSO veidojis Kārlis Lācis, bet dziesmas un visa jaunā albuma producents ir slavenais brits Endijs Raits (Andy Wright), kurš strādājis pie "Simply Red", "Eurythmics", Enijas Lenoksas, Natālijas Imbruglijas, Toma Džounsa, Beka, Deivida Bovija un cietiem ierakstiem.

Noklausoties "Chameleon", jāsecina, ka dziesma ieturēta klasiskā agrīno Bonda filmu tituldziesmu stilā un, jāatzīst, ka ir visnotaļ gaumīgi nostrādāta ar ļoti spēcīgu orķestrāciju, taču Lindas balsij pietrūkst jaudas zemajos reģistros, kā arī unikalitātes. Ja ziņas par tās iekļaušanu "Quantum of Solace" apstiprināsies, kas man tomēr šķiet diezgan neticami, tad tas būs visu laiku lielākais kāda Latvijas mākslinieka panākums populārās mūzikas lauciņā.

Dziesmu piedāvāju noklausīties arī jums:

ceturtdiena, 2008. gada 14. augusts

"Air" Rīgā - this made my day!

Juhū, man pat atkal sāk iepatikties šeit dzīvot. Kā nu nē, ja LETA preses relīžu listē redzams paziņojums, ka 5. oktobrī "Sapņu Fabrikā" uzstāsies franču leģendārais duets "Air" ar koncertu no sava pēdējā, ultraģeniālā albuma "Pocket Symphony" prezentācijas tūres "Close Up". Nebrīnīšos, ja mūsu publika šo pasākumu pat nepamanīs, taču man tas būs viens no gada centrālajiem notikumiem.

Es esmu pārāk slinks, lai kaut ko aprakstītu tiem, kas ne velna nezina, kas tie "Air" tādi ir. Mazliet info latviešu mēlē var atrast šeit.

Biļetes jau nopērkamas visās "Biļešu servisa" kasēs, kā arī "Meta-Cafe" Kronvalda bulvārī 2b. Biļešu cena - stāvvieta 20 lati, VIP zona 30 līdz 40 lati.

pirmdiena, 2008. gada 11. augusts

Daļa "LiveJournal" lietotāju pieprasa cenzūras ieviešanu

Gruzijas un Krievijas militārais konflikts Dienvidosetijā nebūt neaprobežojas tikai ar fizisku karadarbību, ne mazāk būtisku lomu spēlē arī karš informatīvajā telpā. Krievijas medijiem ir aizliegts izmantot Gruzijas puses sniegto informāciju un krievu hakeri aktīvi lauž gruzīņu informatīvo servisu interneta lapas, savukārt Gruzija ir pilnībā liegusi pieeju runetam (.ru) un pārtraukusi Krievijas kanālu raidīšanu valsts teritorijā. Milzīgas nesaskaņas karadarbība radījusi arī blogu vai publisko dienasgrāmatu servisa "LiveJournal" lietotāju vidū.

"LiveJournal", kuru Krievijā pazīst kā "Живой журнал" jeb vienkārši ЖЖ, lietotāji uzsākuši parakstu vākšanu zem atklātās vēstules, kurās šā servisa operatorkompānija SUP tiek aicināta īstenot cenzūru un izdzēst anti-krieviski noskaņotos lietotājus un viņu blogus. Vēstules autors skaidro, ka kara laikā nav piemērojami miera laika likumi un nav pieļaujams, ka krievu interneta resurss tiek izmantots pretkrieviskai propogandai. Jāpiebilst, ka "LiveJournal" ir ārkārtīgi populāra platforma Krievijas blogosfērā, taču SUP ir amerikāņu uzņēmums un darbojas pēc ASV likumiem.

Uz to ļoti skaidri savā intervijā radiostacijai "Eho Moskvi" ir norādījis arī kompānijas pārstāvis Antons Nosiks, paziņojot, ka nekāds daudzums savākto parakstu nepiespiedīs kompāniju cenzēt saturu, kurš nepārkāpj ASV likumdošanu. Viņš arī izteicies, ka tad jau vispirms no SUP būtu jāsagaida anti-amerikānisku resursu dzēšana, taču šāda rīcība neietilpstot viņu politikā.

piektdiena, 2008. gada 8. augusts

Parisa Hiltone - nākamā ASV prezidente?

ASV prezidenta vēlēšanām arvien tuvojoties, abi galvenie kandidāti Baraks Obama un Džons Makeins ķeras pie arvien jauniem paņēmieniem, lai izsmietu savu konkurentu, vienlaikus parādot, ka tas nav cienīgs vadīt valsti. Pirms aptuveni nedēļas Makeins publiskoja TV reklāmu, kurā salīdzina Baraku Obamu ar tādām dzeltenās preses iemīļotām zvaigznēm kā Britnija Spīrsa un Parisa Hiltone. Nepagāja ne dažas dienas, kad par interneta aktuālāko virālo video ir kļuvis Parisas atbildes gājiens.

Tajā ballīšu lauvene nosauc Makeinu par krunkainu veci, piedāvā savu versiju ASV enerģētikas politikai, kā arī ievēlēšanas gadījumā sola nokrāsot Balto namu rozā krāsā.

Šīs visnotaļ elegantās atbildes, kuru dažās dienās noskatījušies jau desmitiem miljoni interneta lietātāju, idejas autori ir producents Kriss Henčijs un režisors un Ādams Makeijs ("Talladega Nights", "Step Brothers"). Makejs kopā ar Vilu Farelu arī stāv aiz komēdiju video vebsaita FunnyorDie.com, kurā ekskluzīvi tika publicēts arī šis Parisas politiskais paziņojums, kurš nekavējoties izplatījās interneta plašumos, iekļūstot arī vairākos lielajos telekanālos. Par video tapšanu vairāk lasīt varat šeit.

Tātad, lūk, kas par Džonu Makeinu un viņa reklāmām ir sakāms Parisai Hiltonei:



Un te ir oriģinālā Makeina reklāma, ja nu kāds nav redzējis:

trešdiena, 2008. gada 6. augusts

25 valstis 25 gados

Sekojot šī brīža aktuālajai modei (laacz, Atoms, krist2ps) , padalīšos ka arī es ar kartē atzīmētām līdz šim apciemotajām valstīm. Nekur.lv lietotājiem tas droši vien ir kaitinoši, taču man šķiet lieliski uzzināt, kam var jautāt kādus ieteikumus, ja reiz ir izlemt ceļot uz kādu līdz šim vēl neapmeklētu valsti.

Manā gadījumā teju 25 dzīves gados ir sanācis spert kāju 25 valstu teritorijās trijos kontinentos, kaut dažas no tām apmeklētas tikai uz īsu brīdi un tādēļ tajās labprāt iegrieztos vēl kādu reizi.

Jāpiebilst, ka 25 valstis ir tikai 11 procenti no visu uz planētas Zeme šobrīd eksistējošo suverēno ANO atzīto valstu skaita, līdz ar to ir skaidrs, ka nepieciešams reāli kāpināt ceļošanas tempu, jo savādāk nāksies dzīvot līdz 250 gadu vecumam, lai visu apskatītu.