Klubs KEFĪRS - kas tas ir?

Piena produktu ražotāji un mīļotāji var līksmot - kopš 24. jūlija Rīgā ir par vienu izklaides vietu vairāk. Klubs-bārs "Kefīrs" atrodas burtiski blakus (nudien, pāris metrus blakus) šīsvasaras absolūtajam hitam - bāram "Piens". Piedalījos šīs jaunās iestādes atklāšanā, tāpēc izlēmu padalīties iespaidos.

Negribu izplūst garos aprakstos, tāpēc, teikšu kā ir - "Kefīrs" ir tik pat lielā (mazā) mērā klubs, kā mans karsti mīļotais "Coyoty Fly", nu kura, šķiet, tas aizguvis gan vizuālo tēlu, gan konceptu. Kādreizējo Vecrīgas populārāko burziņvietu šeit atgādina gan taisnstūra bāra lete telpas vidū, un nelielais attālums līdz sienām jebkurā virzienā, gan arī galdiņi un niecīgā deju grīda. Tieši par pēdējo vislielākā sāpe, jo līdz šim pieejamā informācija vēstīja, ka "Kefīrs", atšķirībā no sava kaimiņa, būšot vairāk klubs, nekā bārs, un ka tādejādi cilvēki varēšot migrēt no tā deju grīdas uz "Piena" dīvāniem. Pupu mizas! Vismaz pagaidām (varbūt plānotas vēl kādas telpas?) "Kefīrs" diemžēl ir vēl mazāks bārs, turklāt krieni blāvāks un garlaicīgāks savā interjerā.

Jāievieš arī skaidrība par to, vai "Kefīrs" jelkādā veidā ir saistīts ar "Pienu". Ja neskaita kopīgās kāpnes, nekādas saistības šīm abām vietām nav - "Kefīra" īpašnieki vienkārši ir (visticamāk, ārkārtīgi veiksmīgi) uzsēdušies uz astes pionierim, kas uz Aristīda Briāna ielu 9 taciņu iestaigāt licis nevienam vien pilsētas tusiņu mīļotājam. No vakardienas sarunām "Pienā" bija skaidrs, ka tā īpašnieki ir pamatīgi apvainojušies par šo negaidīto konkurenci (vakar "Kefīra" viesus konsekventi nelaida "Pienā"), taču, manuprāt, tas ir nevietā.

Reāli divas dažāda profila izklaides vietas vienā lokācijā, uz kuru nekas cits cilvēkus nepiesaista, spēs nodrošināt lielāku apmeklētāju plūsmu, nekā viena. Skaidrs, ka par spīti nepiemērotajām telpām, "Kefīrs" vienalga sevi pozicionēs kā klubu (vai arī viņiem nav variantu), savukārt "Piens" pa lielam ir "čills". Tas nozīmē, ka uz Briāna 9 dosies gan dejot, gan "čillot" gribētāji, turklāt tie vakara gaitā planēs no vienas vietas uz otru. Samazināsies problēmas ar tualetēm (starp citu, "Pienā" tagad ir 2 meiteņu tualetes un vairākvietīga džeku tualete), rindām pie bāra (dzērienu cenas ir identiskas), rindām pie durvīm (ziemā nebūs jāsalst), kā arī garlaikotu "koijotu" publiku "Pienā", kuri tagad varēs atrast sev patīkamāku muzikālo fonu.

Skaidrs, ka ir muļķīgi izdarīt paliekošus secinājumus pēc pirmās dienas, kad daudz kas vēl nav līdz galam noslīpēts. Es ticu, ka "Kefīrs" atradīs savu publiku, un ar to tikai palīdzēs "Pienam" (vakar tur bija fantastiska ballīte). Tāpēc jācer, ka abu vietu īpašnieki spēs nogludināt attiecības un sadarboties, lai padarītu mūsu galvaspilsētas visnotaļ pliekano izklaides dzīvi interesantāku.

Klubs "Piens" - vai jau saskābis?

Šī pavasara (un nešaubos, ka arī vasaras) spicākā izklaides vieta mūsu galvaspilsētā ir klubs "Piens" (jeb reāli jau bārs ar vietu dejām), kurš, par spīti neizdevīgajai un neierastajai lokācijai, absolūtai reklāmas neesamībai un faktam, ka oficiāla atklāšana joprojām nav notikusi, pelnīti ir kļuvis par hitu jaunatnes vidū. Un tomēr, šķiet, ka, neraugoties uz visu foršo, ko "Piens" mums piedāvā, kā sakarīgu atpūtas vietu šo iestādījumu jau varam norakstīt. Šajā ierakstā pastāstīšu - kāpēc.

"Piena" šābrīža galvenā problēma ir tā popularitāte. Stāsti par tur notiekošajiem foršajiem tusiņiem, stilīgo interjeru, lētajiem dzērieniem un ap klubu valdošā noslēpumainības aura jeb citiem vārdiem sakot "mouth-to-mouth" mārketings ik nedēļas nogali uz šo klubu vilina neskaitāmus tusēt gribētājus, ar kuriem iestādījuma saimnieki, sķiet, pagaidām netika rēķinājušies, tādēļ īsti arī netiek galā.

Līdz šim "Pienu" esmu apmeklējis trīs reizes un ar katru reizi pārbāztības problēma ir izpaudusies arvien ievērojamāk. Ieejas maksas nav (tas laikam saistīts ar līdz galam nesakārtotajiem juridiskajiem darbības aspektiem), nepilngadīgajiem par lielu prieku "face control" eksistē tikai teorijā, kaut kādā brīdī apmeklētāju plūsma gan tiek ierobežota, taču tikai tad, kad cilvēku jau ir krietni par daudz. Tā rezultātā pārvietoties pa telpām ir praktiski nereāli, deju placī var izbaudīt, kā jūtas šprotes konservu bundžā, pie bāra piekļūt ir ārkārtīgi sarežģīt, nemaz nerunājot par labierīcību apmeklēšanu vai par faktu, ka, izejot laukā uzpīpēt, pastāv iespēja vismaz pusstundu pastāvēt rindā, lai tiktu atpakaļ.

Vēl viena lieta. Nezinu, kāda bija Mārtiņa Mielava un kompanjonu sākotnējā koncepcija, taču šobrīd šķiet, ka uz "Pienu" par 95% ir pārvākusies publika, kas pēdējās pāris vasaras apgrozījās Vecrīgas "Coyote Fly", respektīvi - "zelta jaunatne" tās pilnā plaukumā. Bravūrīgu puišu bariņi dizaineru autfitos, meitenes-zeltraces un visi citi pazīstamie "zīmulīgie" pasaku tēli, kuru dzīves galvenais mērķis ir tapt pamanītiem par jebkuru cenu. Interesanti, vai "koijots" tagad piektdienās ir pustukšs?

Skumjākais, ka finansiāli šis gads jaunajam klubam/bāram/kafe acīmredzami būs visnotaļ veiksmīgs (ja vien PVD vai VID to neaizklapēs ciet), tādēļ, visticamāk, ka nekas no augstāk minētā nemainīsies un "Piens", kuram bija visas iespējas kļūt par gaumīgu un atšķirīgu izklaides un atpūtas vietu, kāda bija, piemēram, kādreizējā "Casablanca", piedāvās vien kārtējo iespēju vārda tiešā nozīmē paburzīties. Man personīgi žēl, ka tā.

P.S. Toties Mednis ar Grēviņu vakar ar savu "mash-up battle" totāli norāva jumtu. Aiciniet viņus visur, kur nepieciešama lieliska pārtija, tas ir tā vērts :)

Seko man Twitterī un laimē ielūgumus uz koncertu!

Īpašais piedāvājums:

līdz rītdienas, 27. februāra beigām (pusnaktij) piesakies par mana Twitter konta Twitter.com/JanisPolis sekotāju un tev būs iespēja piedalīties izlozē par ielūgumu divām personām uz lieliskās blūza blices D11 Blues Band 4 gadu jubilejas koncertu sestdien, 28. februārī JVLMA Studentu klubā.

Programmā:

• D11 Blues Band + Loreta Medne + Edgars Rubenis + Bullfrog Brown (EST)

• Ceļojošā blūzmeņu un džezmeņu portretu fotoizstāde Roots and Fruits

Kluba durvis veras no 21:00, uzstāšanās no 22:00.

Adrese: Raiņa bulvāris 23

P.S. Izlozē piedalīsies tikai tie, ka par sekotājiem būs kļuvuši pēc šī ieraksta publicēšanas. Ar uzvarētāju sazināšos personīgi Twitterī.

Rīgas naktsklubu apskats - part 5 - "La Rocca"

Jau labu laiku esmu izkritis no naktsklubu aprites, tādēļ arī nekādus aprakstus nav sanācis uztaisīt. Tomēr nesen, vienā tusiņā pa ausu galam dzirdēju, kā bariņš gotiskā roka cienītāju kaut ko bezgala sajūsmināti runā par klubu "La Rocca". Lai gan iepriekš par šo klubu biju dzirdējis, ka tā ir "ripinieku" paradīze, kur ļautiņi deldē deju grīdu pie stampājošiem ritmiem un žilbinošām gaismām, tomēr nolēmu, ka ir pēdējais laiks ievērtēt, kā tad klubs ir mainījies (vai tad savādāk "mazie melnie" tik sajūsmināti runātu?) un pavēstīt par to arī jums.

"La Rocca"
(Brīvības 96)

Uz klubu devos piektdienas vēlā vakarā, cerot tur sastapt daudz iesilušu lustētāju. Pirmais pārsteigums bija jau pie ieejas - gaidītā stingrā "face control" vietā, klubs mazgadīgos apmeklētājus atbaidīja tikai ar dzeltenām norobežojošajām lentām, uz kurām rotājās sarkans uzraksta "Policija". Phe, ja es būtu mazgadīgs tusētājs, mani jau nu tas neapturētu!

Pozitīvais faktors - nekādas ieejas maksas! Ieejot klubā pārliecinos, ka gotu sajūsma ir bijusi pilnīgi pamatota. Kluba īpašnieki kādreizējā Operetes teātra interjeru pārvērtuši līdz nepazīšanai. Viss drūmi tumšās krāsās, praktiski nekāda apgaismojuma, kaktos pil ūdens un paukšķot atbalsojas tālu plašajos gaiteņos. Riktīgi biedējoši - dizainerim začot!

Kas attiecas uz publiku, tad piektdien laikam bija kāds tematiskais vakars. Apmeklētāju maz un tie paši rosās pa stūriem, neizrādot nekādu vēlmi komunicēt ar mani. Protama lieta, ka atšķirībā no citiem klubiem, meitenes kaklā nekaras, kas priecē. Vakara muzikālais noformējums savdabīgs, bet tajā pašā laikā atmosfērai piemērots un to papildinošs - krašķi, putnu balsis un spārnu vēdu skaņas, dažādi trokšņi. Stampātājiem gan te nebūtu ko darīt.

Būtisks mīnuss - kluba apgaismojums ir tik pieticīgs, ka ļoti grūti lokalizēt bāru vai labierīcības. Tādēļ nevarēšu jums pastāstīt neko par dzērienu cenām vai pisuāru skaitu. Iespējams, ka tā bija tikai tovakar, jo internetā atrodamie foto apliecina, ka klubs mēdz rīkot arī grandiozus gaismas un pirotehnikas šovus.

Kas atiecas uz smēķēšanu, šķiet, šis ir viens no retajiem Latvijas klubiem, kur to drīkst darīt it visur. Tā vismaz secinu no uz sienas grezni uzzīmēta grafiti ar cigaretes atēlu un parakstu krievu mēlē: "Zažigaj, zažigaj, toļko klub ņe podžigaj!".

Rezumējums:

Klubs gotiem, pokemoniem un citiem nakts zvēriem, kā arī tiem, kas alkst izmēģināt ko savādāku. Savā interjerā un koncepcijā būtiski atšķiras no konkurentiem. Vismaz vienu reizi būtu vērts apmeklēt katram. Kas zina, varbūt iepatīkas!
-------------------------------

Lasi vēl:

Pirmā daļa - "Kaļķu vārti"
Otrā daļa - "Casablanca"
Trešā daļa - "Cuba"
Ceturtā daļa - "Coyote Fly"

Kur nesagaidīt jauno gadu...

Pirms brīža savā e-pastā saņēmu vienkārši apburošu reklāmplakātu ar aicinājumu jauno gadu sagaidīt bārā "Coyote Fly". Pardon, bet tieši cik zelta zobiem mutē un cik svītrām uz treniņbiksēm ir jābūt, lai izietu šī pasākuma feiskontroli?

Slēdzot klubu "Casablanca" - 29.09 visi uz "Obidna party"

Viena no Vecrīgas visu laiku jēdzīgākajām un omulīgākajām atpūtas vietām "Casablanca" maina savus īpašniekus un līdz ar to beidz pastāvēt. Sestdien, 29.09.07 atvadas no visiem "Casas" darbiniekiem un iemīļotās izklaides vietas. Vakara nosaukums - "Obidna party".

Kas būs?

Viss un visi. Pēdējoreiz.

Rīgas naktsklubu apskats - part 4 - "Coyote Fly"

Urrā! Ieilgušais pārtraukums beidzot ir pārtraukts un Rīgas naktsklubu apskats ir ticis pie savas 4. daļas. Šodien ēdienkartē viena no šībrīža populārākajām mūsu pilsētas atpūtas vietām.

"Coyote Fly"
(Palasta iela 3)

Lai arī naktskluba funkcijas pildošais bārs-restorāns "Coyote Fly" atvērts relatīvi nesen, pateicoties veiksmīgai mārketinga un PR stratēģijai, tas jau iemantojis stabilu vietu starp populārākajām Vecrīgas tusiņu vietā, īpašu cieņu izpelnoties tieši "zelta jaunatnes" vidū.

Lai arī šajā vietā tiku viesojies jau iepriekš, tomēr tajā ikreiz sanāca pavadīt tikai dažas minūtes, ar ko nekādi nevar būt pietiekami pilnvērtīga apskata izveidei. Tieši tādēļ "koijota" kārta saņemt savu kritikas vai atzinības devu pienāca tikai tās sestdienas vakarā, kad visi pilsētas "kedaiņi", mākslinieki un vienkārši iereibt alkstošie tīņi pulcējās Andrejsalā un citos pilsētā notiekošajos "Baltās nakts" pasākumos. Uzreiz jāsaka, ka nekādas lielās vēlmes vēl kādreiz iegriezties "Coyote Fly" man nebija un atbildība par to, ka šāds notikumu pavērsiens tomēr norisinājās, jānoveļ uz divu blondīņu pleciem, kurām manas 7 zelta frāzes blondīņu atbaidīšanai nelikās pietiekami iedarbīgas.

Klubs jau no paša sākuma attaisnoja manas ļaunākās prognozes - pulksten divos naktī tas bija stāvgrūdām pilns ar platīnblondām "Versace" un "Dolce & Gabbana" ģērbtām meitenēm un viņām piestāvošiem pavadoņiem. Domāju, ka publiku pilnībā raksturo nosaukums, kas dots vienam no šīs vietas tematiskajiem pasākumiem - "Rich & Beautiful". Pie durvīm drūzmējās paprāvs iekšā tikt gribētāju bariņš, kurus divi ar samērā nīkulīgu paskatu un izteikti nicinošu skatienu apveltīti apsargi visvareni informēja, ka nāksies uzgaidīt, jo klubs ir pilns. Protama lieta, ka atradās vesela virkne ļautiņu, uz kuriem tas neattiecās. Ieejas maksas nav.

Gaidīt nācās minūtes divdesmit, kad pēc dokumentu pārbaudes (tos, protams, paprasīja tikai man, lai arī blondīnēm bija knapi 18) beidzot izdevās nonākt kluba iekšienē, kurā sviedru aromāts un dūmmašīnas (smēķēt centrālajā telpā nedrīkst) veikums jaucās ar dārgu smaržu kokteili. Kluba, kurš patiesībā ir bārs, centrālais elements ir milzīga taisnstūra formas bāra lete, kurai pa vidu rosās bāra meitenes (daudz, vismaz piecas), un kurš patiesībā atstāj ļoti maz vietas jeb kam citam - no bāra letes līdz sienai (vai loga pusē - galdiņiem) jebkurā vietā ir ne vairāk kā divi metri. Šis apstāklis telpas izmantošanu par naktsklubu padara diezgan apgrūtinošu un, ņemot vērā iestādes popularitāti brīvdienu naktīs, sanākušo centieni dejot izskatās visnotaļ komiski - kā siļķu mucas satura viļņošanās pie tās sašūpošanas. Vēl par būtisku interjera elementu uzskatāmi arī pie dibensienas izvietotie plazmas televizori ar nenosakāmu programmu, mākslinieciskas "Diesel" reklāmas pie sienām, kā arī pie tādiem droši var pieskaitīt meiteņu - dejotāju komandu, kas ik pa brīdim defilēja pa augstākminēto bāra leti.

Jāsaka, ka mūzikas ziņā šis sestdienas vakars "Coyote Fly" bija padevies pavisam dīvains - dīdžejs lielākoties spēlēja pirms gadiem 15, 20 un 30 aktuālas dziesmas. Šķiet, ka tā gan nav šīs vietas ikdiena un ierastāk šeit ir dzirdēt aktuālo klubu un "EHR" repertuāru. Vismaz mani pavadošās blondīnes (vai blondīnes, kuras pavadīju es) bezgala šņaukājās, izdzirdēdamas kārtējo "Lambadu" vai "Should I Stay or Should I Go". Es gan priecājos, jo iepriekšējās reizes tik ātri aiztīties bija rosinājis tieši sintētiskais modernais R'n'B (joprojām nesaprotu, kas Timberleikam kopīgs ar Reju Čārlzu, ka pirmais uzstājīgi dēvējas par R'nB izpildītāju).

Par ballītes atmosfēras iztrūkumu gan šī vieta sūdzēties nevar - to nodrošināja prasmīgi pielietotie dūmi, labi izvietotās gaismas, saspiestība un meitenes uz bāra letes (profesionālēm ik pa brīdim pievienojās arī pār mēru ieķērušas apmeklētājas). Dzērienu cenas, protama lieta, atbilstošas publikai - lēto "šotu" cienītājiem tur nav ko meklēt, taču lielais bārmeņu skaits nodrošina visnotaļ ātru apkalpošanu.

Smēķētājus kluba īpašnieki veiksmīgi sadzinuši atsevišķā telpā, kurā ir arī galdiņi dzērieniem un skan mūzika. Kamēr vēl puslīdz silts, smēķēt ar visiem dzērieniem var doties arī pie kluba uz ietves izvietotās terases. Glāzi kur tālāk stiept gan nav vēlams, jo pats pieredzēju, kā apsargi vienu tādu neuzmanīgo visnotaļ rupji atgrieza uz pareizā ceļa.

Rezumējums:
Ja piederi pie "zelta jaunatnes", "Coyote Fly" noteikti ir īstā vieta kur būt. Ja staigā vienkāršos džinsos un kedās - noteikti nav, jo pārējie ar skatieniem vien noēdīs. Nedēļas nogalēs klubs ir pārbāzts un nekādu dižo prieku atrašanās tajā sagādāt nevar. Pūļa dēļ pat pazīmēties ar jaunajām biksēm īsti nesanāks, kur nu vēl padejot. Taču cienītāju vienalga netrūkst - sezonas hits...

----------------------------
Lasi vēl:

Pirmā daļa - "Kaļķu vārti"
Otrā daļa - "Casablanca"
Trešā daļa - "Cuba"

Out of jazz

Pēc nedēļas prombūtnes esmu atgriezies no festivāla "Saulkrasti Jazz 2007", kur piedalījos džeza vokāla meistarklasēs un tādā kā jauno džezistu nometnē. Man diemžēl nepatika, pat ļoti, kaut festivāla koncerti, protams, bija kruti, it īpaši neticami iekustinoša fanka pārpilnie islandieši "Mezzoforte". Kad pamodīšos no ilgi gaidītā miega, varbūt uzrakstīšu - kāpēc nepatika un kas tas vispār pasākumu.

P.S. Klubu apskats šonedēļ izpaliek augstākminētā iemesla dēļ. Nākamnedēļ būs :)

Rīgas naktsklubu apskats - part 3 - "Cuba"

Klāt jauna nedēļas nogale un, kā jau solīts, klāt arī papildinājums Rīgas naktsklubu apskatam.

Kārtējā piektdienā uz Vecrīgas pusi dodos jau krietni pēc pusnakts un jautrā kompānijā, kurā atrodami arī vairāki pazīstami blogeru saimes pārstāvji. Galamērķis ir nekonkrēts, tādēļ sākumā izmetam loku pa vairākām atpūtas vietām, kuras visas vieno kāds piektdienas vakariem pavisam neierasts skats - tajās nav praktiski neviena cilvēka. Acīmredzami visi ir devušies Liepājas virzienā, lai sūdīgas mūzikas pavadībā pielietos vietējā pludmalē. Kādi nu kuram tie prieciņi...

Pēc intensīvas apgaitas, cilvēkus beidzot atrodam šikajā "Coyote Fly", kur man pirmo reizi pa nez cik gadiem tiek tā laime pie durvīm uzrādīt dokumentus. Tur gan uzturamies tikai dažas minūtes, un jau tuvākajā laikā es apsolu līdzīga apraksta formā izgāzt savu žulti pār šo savdabīgo iestādījumu. Taču galu galā nobāzējamies mēs citā, krietni nepretenciozākā vietā, kura arī "tukšajā" piektdienā par apmeklējumu nevar sūdzēties.

"Cuba"
(Jauniela 15)

Pie kluba ārpusē izvietotajiem galdiņiem vasaras vakaros ir pamatīga piekrišana - no attāluma sķiet, katur pulcējas pamatīgs pūlis, kas nemaz nav tālu no patiesības. Galvenais iemesls tam ir "Cuba" nelielā ietilpība un lielais karstums, kas valda iekštelpās.

Maksa par ieeju klubā netiek prasīta, feiskontroli nemana, tāpat kā apsardzi vispār. Bet tā noteikti kaut kur ir, jo ir dzirdēts par dažiem kadriem, kam vakars klubā ir beidzies priekšlaicīgi tieši dēļ salekšanās ar apsardzes puišiem.

No Havanas pagrīdes kafejnīcas stilā ieturētā kluba sarkanajām sienām uz mani stingri noraugās revolūcijas ikona Če, kā arī citas, krietni smaidīgākas kubiešu sejas. Pie sienām karājas arī Kubas ikdienu atainojošas fotogrāfijas, ledusskapis "Moskva" un citas liecības par komunisma sasniegumiem. Klubs teorētiski ir izvietojies divos stāvos, kaut apakšējā atrodamas vien tualetes (sasodīti mazas) un neliela atpūtas telpa ar biljarda galdu un dažiem klubkrēsliem.

Augšstāvs nosacīti ir sadalīts divās daļās, no kurām abas ir nepieklājīgi neietilpīgas. Uzreiz pie ieejas novietoti daži galdiņi, tad ienākusie atduras pret bāru, gar kuru pa šauru jo šauru eju iespējams nonākt uz deju grīdas, kuras lielāko daļu arī aizpilda krēsli un galdiņi. Jā, vietas te ir vēl mazāk nekā "Casablancā", taču tādēļ klubā vienmēr ir jautrs burziņš.

Uz "Cuba" es nāku reti - iemesls tam ir nospiedošā salsas dominance dīdžeju repertuārā. Tā kā šo deju es joprojām neesmu apguvis, tad eleganti virpuļojošie dejotāju pāri man arvien liek nokaunēties par savu neprasmi. Šajā piektdienā DJ Carlo gan uz salsu nespiež un klubā skan arī fanks, souls, disko un citi brīnumi. Kas ļoti priecē, jo nav nolaistām ačtelēm jāsēž kaktā.

Gluži kā interjers un atmosfēra, arī publika "Cubā" ir demokrātiska. Skaistas, mākslinieciska tipa meitenes, puiši, kas alkst nodemonstrēt izkopto deju soli un jautras draugu kompānijas - tie ir ierastie kluba apmeklētāji. Ārzemnieku (vismaz baros) nav daudz, jo uzraksts uz ieejas durvīm skaidri vēsta "STAG PARTIES NOT WELCOME", nekādas vecpuišu/drāzēju ballītes te nav vēlamas, respektīvi. Šo praksi derētu ieviest arī citur.

Pie bāra, protams, ir rinda, taču jāgaida nav pārāk ilgi. Dzērienu cenas arī šajā vietā ir normālā Vecrīgas līmenī. Man paveicas, un pie bāra man uz kājas uzkāpj daiļa būtne, kuru jau vairākas reizes esmu piefiksējis citās izklaides vietās, taču tā arī neesmu pamanījies iepazīties. Šī kļūda ātri tiek labota. Varbūt, ka tā ir veiksmīga vieta - izmēģiniet arī jūs :)

Rezumējums:
Vēlviena jauka, demokrātiska pasēdēšanas un ietusēšanas vieta, kur atpūsties tiešām patīkamā atmosfērā. Tas ir, protams, ja jums pie sirds iet latino ritmi. Vienīgā nelaime - vietas ir sasodīti maz un telpās ir traki karsts. Un tomēr, Viva la Cuba!

-----------------------------------
Iepriekšējie apskati:

Pirmā daļa - "Kaļķu vārti"

Otrā daļa - "Casablanca"

Rīgas naktsklubu apskats - part 2 - "Casablanca"

Pēc divu nedēļu ilgas gaidīšanas, Rīgas klubu apskata otrā sērija ir klāt. Šodien izvērtēšu klubu, kurš man jau sen ir pazīstams un kurā pavadīts ne mazums jauku un arī mazāk jauku brīžu.

"Casablanca"
(Smilšu 1/3)

Klubs un restorāns ar saulaino nosaukumu "Casablanca" jau septiņus gadus gaida apmeklētājus Doma laukuma stūrī. Augšstāvs teorētiski skaitās marokāņu restorāns, bet apakšstāvs - klubs, taču nedēļas nogaļu vakaros kluba dzīve neizbēgami izlaužas no pagraba, lai augšstāvu pārvēstu par tādu kā papildus čillautu no dejām nogurušajiem.

Šoreiz klubu apmeklēju sestdienā un pie tā plaši atvērtajām durvīm ierodos brīdi pēc pusnakts. Ārpusē uz ietves izvietoti galdiņi un klavieres, taču nedz pie galdiņiem, nedz klavierēm neviens nesēž - vasara mūs šogad ar siltu laiku vismaz naktīs nelutina. Bez kādiem izdevumiem dodos iekšā sarkanīgos toņos ieturētajā restorāna stāvā, kura sienas izrotātas ar milzīgu īstu tauriņu kolekciju, un tas mani pārsteidz ar neierastu tukšumu. Bez pie durvīm stāvošā apsarga, ap galdiņiem sasēduši vēl varbūt 15 cilvēki. Uz mazās skatuvītes trīs mūziķi profesionāli spēlē smooth jazz, taču uzreiz ir skaidrs, ka šeit nekāda pārtija nenotiek.

Meklēju tusiņu, dodoties lejup pa kāpnēm uz pagrabu. Veras stikla durvis.. un jā, te jau tā ir - 6dienas vakara ballīte visā savā krāšņumā. Pretī sitas spēcīga dūmu smaka (pagrabā drīkst smēķēt) un sviedru aromāts, kaut vismaz ar pašiem dūmiem masīvā (burtiski) ventilācijas sistēma galā tiek visnotaļ labi. Tas gan rezultējas no ventilācijas trubām pilošā kondensātā, kura daudzums (nokrišņu milimetros) visiem par prieku nezināmu iemeslu dēļ gan pēdējā laikā ir pamatīgi samazinājis. Pie bāra letes sēž un ar savu cigāru ventilācijas centienus sabotē hipijžurnālists Māris Zanders jeb Pans Kleksis. Viņu te var sastapt regulāri...

Cilvēku nav pārāk daudz - varbūt 50 - taču, tā kā klubs ir visnotaļ mazs, tad vienalga rodas pilnuma sajūta. Patiesībā, cilvēku ir tieši tik cik vajag, lai jautrība sistu augstu vilni, tajā pat laikā tusētājiem nekāpjot vienam otram uz galvas. Deju grīda ir diezgan neietilpīga un daļa cilvēku ir izvietojusies trīs bezgala ērtajās, ar mīkstiem sarkanām sofām un beņķiem aprīkotajās, taču arī ne pārāk ietilpīgajās ložās, kas izvietotas krietni virs deju grīdas līmeņa. Interesanta nianse - klubā praktiski nav speciālās gaismas tehnikas un šajā ziņā vienīgais pie kā piesiet aci ir ar neonu izgaismotie dzērienu plauktiņi nārā. Dejot gan tas netraucē.


Pie dīdžeja pults pazīstamais Alekss Vetrovs (ex-SWH+) sanākušajiem liek pamatīgi iesvīst, miksējot enerģisku house, disko un funk kokteili, kas lielākajai daļai liek griezties patiešām virpuļojošās dejās, tā radot īstas privātas mājas ballītes sajūtu. Jāpiebilst, ka tieši "Casablanca" ir viena no tām retajām vietām, kur regulāri var izbaudīt tieši ballītes, nevis kroga, vai kluba atmosfēru. Turklāt tas notiek neatkarīgi no mūzikas, kura šajā vietā katru dienu ir pavisam cita - 3dienās publiku regulāri priecē "JaffaRiga" dīdžeji, 4dienās Regnārs Vaivars draudzējas ar Goranu Bregoviču un citiem stilīgas un dejojamas "world" mūzikas izpildītājiem, 5dienās bieži vien skan aktuālākie deju grīdu hiti, savukārt sestdienās.. sestdienās katru reizi var gaidīt ko citu. Tieši tikai un vienīgi "Casablancā" reizi pa reizei kādu setu uzspēlē Latvijas klubu dzīvā leģenda DJ Jānis Krauklis.

Publika šajā sestdienā novākusies Vecrīgai ierasta - jauni puiši, meitenes un visuresošie ārzemnieki, kuru klātbūtne gan nav uzkrītoša. Arī atšķirībā no "Kaļķu vārtos" redzētā, ieleņu stils meiteņu apģērbā nedominē, kaut arī daži eksemplāri tomēr ir iemaldījušies. Kas būtiski, šeit gandrīz nekad nav neviena urlas, arī šovakar. Līdz ar to nav arī konfliktu. "Casablancā" regulāri pulcējas arī mūziķi un vienkārši cilvēki ar noslieci uz mākslu. Īpaši daudz viņu ir ceturtdienās. Gan kluba augšstāvā, gan apakšstāvā bieži notiek dzīvās mūzikas koncerti, kuru stilistika parasti velk uz džeza vai citas vairāk akustiskas mūzikas pusi.

Bāri ir abos stāvos, cenas Vecrīgas vidējās, viesmīles visnotaļ glītas un Ārčijs arī ir pamanāms (no viņa arī nospēru bāra bildi) :) Tiesa, arī šajā klubā ir mazās bāra letes, kuru apsēduši dzērienu malkotāji, problēma, respektīvi, ja nepazīsti bārmeni, dzērienu vari gaidīt ilgi. Tualete ir diez gan maza, turklāt kopējā abiem dzimumiem, kas nereti izraisa dažādus pārpratumus.

Rezumējums:
Ja neesi "esīša", hiphopa un r'n'b fans, tieši "Casablanca" ir viena no jēdzīgākajām izvēlēm, kur ietusēt ar draugiem. Ja draugu nav, arī tā nav problēma, jo cilvēki te ir draudzīgi, meitenes smaidīgas un mūzika iekustinoša. Droši vari nākt arī nedēļas vidū. Pačurā gan labāk vēl mājās...
--------------------------
Iespējamie nākamās nedēļas upuri: "Cuba", "Nautilus", "Radio Bārs".
--------------------------

Iepriekšējie apskati:

Pirmā daļa - "Kaļķu Vārti"

Klubu apskata nākamā sērija būs šonedēļ

Daudzi jautā, vai neesmu aizmirsis par solīto Rīgas naktsklubu apskata turpinājumu.
Tā kā pagājušā nedēļa tika aizvadīta "Rīgas ritmos", kuru āfterpārtijas katru dienu notika "Kaļķu vārtos", kas tika apskatīts jau pirmajā reizē, tad neko jaunu jums nevarēju piedāvāt. Šonedēļ solos laboties un ja ne piektdien, tad sestdien noteikti aizčāpot līdz kādai jaukai izklaides vietai. "Nautilus", piemēram :)

Rīgas naktsklubu apskats - Part 1 - "Kaļķu vārti"

Ar šo ierakstu vēlos uzsākt jaunu rakstu sēriju - Rīgas populārāko naktsklubu apskatu pavisam subjektīvā mērcē.

Katru piektdienu, kas ir dienas, kad naktsdzīve Rīgā sit visaugstāko vilni, es došos ietusēt kādā no populārākajiem un vēlāk varbūt arī ne tik populārajiem klubiem, lai par tur redzēto pavēstītu arī jums. Apskatīšu mūziku, publiku, interjeru, bāru, tualetes, biļešu cenas, apsardzi un citus būtiskus sīkumus. Es esmu visnotaļ izvēlīgs tips ar specifisku gaumi, tādēļ lielai daļai lasītāju mans subjektīvais viedoklis varētu šķist un gan jau ka arī šķitīs aizskarošs, patiesību neatspoguļojošs vai kā citādi neakceptējams, taču tā, dārgie draugi, jau ir jūsu problēma :) Jāpiebilst, ka es savā ziņā bērnību esmu pavadījis naktsklubā, mans tēvs bija dīdžejs un kluba īpašnieks, kā arī klubus es regulāri apmeklēju jau vismaz astoņus gadus, tādēļ uzskatu sevi par puslīdz tiesīgu par šo tēmu izteikties. Sākšu ar tām vietām, ko apmeklēju reti vai nekad.

Lieki netērējot laiku un vietu, liekam pirmo bildi iekšā.

"Kaļķu vārti"
(Kaļķu 11a)

Klubs "Kaļķu vārti" atrodas pašā Vecrīgas sirdī un nesen kā piedzīvojis būtiskas izmaiņas interjerā. Uz labo pusi. Klubs apmeklētājiem ir atvērts katru 4dienu, 5dienu un 6dienu.

Pirmais iespaids - 5dienas vakarā pie kluba stāv gara jauniešu rinda, kas uz priekšu kust visai lēni. Vai nu pērk biļetes vai arī viss pilns un nevienu nelaiž iekšā. Nokļūstot tuvāk, jautājums par ieejas maksas esamību skaidrāks nekļūst, taču pie durvīm uzzīmējas divi būdīgi apsardzes vīriņi un pajolīga paskata tips - acīmredzot menedžeris, kurš tad arī nosaka, kuri būs tie laimīgie, kas tiks iekšā, un kuriem nāksies vien soļot tālāk. Labu laiku vērojot šo procesu, atlases kritērijus izzināt neizdodas - visnotaļ nošņurkuši tipi tiek palaisti garām, bet citi - pēc skata daudz solīdāki - atraidīti. Protams, ka ir arī virkne paziņu, kas visnotaļ lepni dodas vīriņam klāt, sit saujā un soļo tik lejā pagrabā.

Pret manu personību iekšā laidējiem iebildumi nerodas, naudu arī neviens neprasa un drīz vien esmu stāvu zem ietves līmeņa. Uhh, gaiss ir tieši tik smacīgs, lai varētu teikt, ka tā nav vispār. Bet problēmas ar ventilāciju vasaras periodā ir praktiski visās izklaides vietās, kas atrodas pagrabos. Cilvēku ap pusnakti jau ir tik daudz, ka vietas ir ļoti maz, kaut arī klubs, salīdzinot ar tā Vecrīgas konkurentiem, ir visnotaļ plašs. Gara bāra lete, pie kuras gan sasēduši ļoti daudz cilvēku, tādēļ dzērienu pasūtīšana ir samērā apgrūtināta. Cenas - viduvējas, bankrotā neiedzīs.

DJ spēlē no diskiem un nav no plaši pazīstamajiem. Liek galvenokārt 21. gadsimta deju hitus, taču ne tos pašus svaigākos. Tipisks meinstrīms. Publikai, katrā ziņā, iet pie sirds, kaut pie tā noteikti nav vainojama DJ meistarība, bet gan patērētā alkohola daudzums, hormoni un EHR.

Par publiku rodas iespaids, ka šeit savākušies cilvēki, kas paši sevi uzskata par neticami krutiem. Nu vis tiem krutākajiem :) Kaut skaidri redzams, ka tie ir galvenokārt pirmo kursu studenti, kas pat šmotkas sev pērk par vecāku doto kabatasnaudu. Meiteņu apģērbā un uzvedībā dominē klasiskais ieleņu stils, savukārt vietējie puiši visi kā viens izskatās kā no pludmales nākuši. Acīmredzot aktuālais stils. Ārzemnieku - daudz, acīmredzamu vieglas uzvedības būtņu - arī. Skatoties, kā visas šīs grupas mēģina savstarpēji izrādīties, sapazīties un noskaidrot, kurš tad ir pats krutākais, grūti novaldīt smaidu. Pirmā meitene (?) man uzmanību verbālā formātā pievērš tieši pēc 1 minūtes. Pulksteni, redz, vajagot zināt :D Patiesībā, par "Kaļķu vārtiem" kādreiz runāja, ka tas esot viens no "celulīta bāriem", respektīvi, vieta, kur sev partnerus medī sievietes virs 35. Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies un jaunieši ir pilnībā pārņēmuši kontroli. Par to liecina arī jaunais interjers ar televizoriem, neoniem, izgaismotajiem sienu elementiem, mīkstiem sēžamajiem gar sienām, u.c. Iepriekšējās kailās mūra sienas bija daudz pieticīgākas.

Kluba tualetes ir plašas un samērā tīras, smēķēt var tikai laukā, mazā, norobežotā laukumiņā pie ieejas. Aiziesi aiz norobežojuma un basta - svarīgais vīrelis tevi iekšā vairs nelaidīs. Kamēr uzturos klubā, nekādi incidenti tur nenotiek, tādēļ arī apsardzi mana tikai pie ieejas. Atmosfēra - "zīmulīga", bet kopumā pozitīva.

Rezumējums:
Ja ir vēlēšanas iesvīst, iedzert un ātri iepazīties klasiska EHR repertuāra pavadībā, "Kaļķu vārti" piektdienās tam ir visnotaļ piemērota vieta. Neiedomājies klubu apmeklēt kedās - pat ja ielaidīs iekšā, jutīsies kā citplanētietis!