Rīgas naktsklubu apskats - part 3 - "Cuba"

Klāt jauna nedēļas nogale un, kā jau solīts, klāt arī papildinājums Rīgas naktsklubu apskatam.

Kārtējā piektdienā uz Vecrīgas pusi dodos jau krietni pēc pusnakts un jautrā kompānijā, kurā atrodami arī vairāki pazīstami blogeru saimes pārstāvji. Galamērķis ir nekonkrēts, tādēļ sākumā izmetam loku pa vairākām atpūtas vietām, kuras visas vieno kāds piektdienas vakariem pavisam neierasts skats - tajās nav praktiski neviena cilvēka. Acīmredzami visi ir devušies Liepājas virzienā, lai sūdīgas mūzikas pavadībā pielietos vietējā pludmalē. Kādi nu kuram tie prieciņi...

Pēc intensīvas apgaitas, cilvēkus beidzot atrodam šikajā "Coyote Fly", kur man pirmo reizi pa nez cik gadiem tiek tā laime pie durvīm uzrādīt dokumentus. Tur gan uzturamies tikai dažas minūtes, un jau tuvākajā laikā es apsolu līdzīga apraksta formā izgāzt savu žulti pār šo savdabīgo iestādījumu. Taču galu galā nobāzējamies mēs citā, krietni nepretenciozākā vietā, kura arī "tukšajā" piektdienā par apmeklējumu nevar sūdzēties.

"Cuba"
(Jauniela 15)

Pie kluba ārpusē izvietotajiem galdiņiem vasaras vakaros ir pamatīga piekrišana - no attāluma sķiet, katur pulcējas pamatīgs pūlis, kas nemaz nav tālu no patiesības. Galvenais iemesls tam ir "Cuba" nelielā ietilpība un lielais karstums, kas valda iekštelpās.

Maksa par ieeju klubā netiek prasīta, feiskontroli nemana, tāpat kā apsardzi vispār. Bet tā noteikti kaut kur ir, jo ir dzirdēts par dažiem kadriem, kam vakars klubā ir beidzies priekšlaicīgi tieši dēļ salekšanās ar apsardzes puišiem.

No Havanas pagrīdes kafejnīcas stilā ieturētā kluba sarkanajām sienām uz mani stingri noraugās revolūcijas ikona Če, kā arī citas, krietni smaidīgākas kubiešu sejas. Pie sienām karājas arī Kubas ikdienu atainojošas fotogrāfijas, ledusskapis "Moskva" un citas liecības par komunisma sasniegumiem. Klubs teorētiski ir izvietojies divos stāvos, kaut apakšējā atrodamas vien tualetes (sasodīti mazas) un neliela atpūtas telpa ar biljarda galdu un dažiem klubkrēsliem.

Augšstāvs nosacīti ir sadalīts divās daļās, no kurām abas ir nepieklājīgi neietilpīgas. Uzreiz pie ieejas novietoti daži galdiņi, tad ienākusie atduras pret bāru, gar kuru pa šauru jo šauru eju iespējams nonākt uz deju grīdas, kuras lielāko daļu arī aizpilda krēsli un galdiņi. Jā, vietas te ir vēl mazāk nekā "Casablancā", taču tādēļ klubā vienmēr ir jautrs burziņš.

Uz "Cuba" es nāku reti - iemesls tam ir nospiedošā salsas dominance dīdžeju repertuārā. Tā kā šo deju es joprojām neesmu apguvis, tad eleganti virpuļojošie dejotāju pāri man arvien liek nokaunēties par savu neprasmi. Šajā piektdienā DJ Carlo gan uz salsu nespiež un klubā skan arī fanks, souls, disko un citi brīnumi. Kas ļoti priecē, jo nav nolaistām ačtelēm jāsēž kaktā.

Gluži kā interjers un atmosfēra, arī publika "Cubā" ir demokrātiska. Skaistas, mākslinieciska tipa meitenes, puiši, kas alkst nodemonstrēt izkopto deju soli un jautras draugu kompānijas - tie ir ierastie kluba apmeklētāji. Ārzemnieku (vismaz baros) nav daudz, jo uzraksts uz ieejas durvīm skaidri vēsta "STAG PARTIES NOT WELCOME", nekādas vecpuišu/drāzēju ballītes te nav vēlamas, respektīvi. Šo praksi derētu ieviest arī citur.

Pie bāra, protams, ir rinda, taču jāgaida nav pārāk ilgi. Dzērienu cenas arī šajā vietā ir normālā Vecrīgas līmenī. Man paveicas, un pie bāra man uz kājas uzkāpj daiļa būtne, kuru jau vairākas reizes esmu piefiksējis citās izklaides vietās, taču tā arī neesmu pamanījies iepazīties. Šī kļūda ātri tiek labota. Varbūt, ka tā ir veiksmīga vieta - izmēģiniet arī jūs :)

Rezumējums:
Vēlviena jauka, demokrātiska pasēdēšanas un ietusēšanas vieta, kur atpūsties tiešām patīkamā atmosfērā. Tas ir, protams, ja jums pie sirds iet latino ritmi. Vienīgā nelaime - vietas ir sasodīti maz un telpās ir traki karsts. Un tomēr, Viva la Cuba!

-----------------------------------
Iepriekšējie apskati:

Pirmā daļa - "Kaļķu vārti"

Otrā daļa - "Casablanca"