piektdiena, 2008. gada 26. decembris

2008. Restrospekcija. Filmas.

Teju noslēdzies kārtējais gads un tieši tādēļ ir pienācis laiks atskatīties atpakaļ un izvērtēt tajā paveikto un pieredzēto. Jāsāk ar ko tādu, ko relatīvi viegli novērtēt - filmām. Tātad, bez kādas noteiktas secības un žanru ierobežojumiem, seko 11 manuprāt vērtīgākās/labākās/visādi citādi atzīmējamās 2008. gadā pie plašākas publikas nonākušās filmas (ražošanas gads var būt arī agrāks) kuras sanācis ievērtēt. Protams, ka ļoti daudz ko es neesmu redzējis, tā kā šis nekādi nepretendē uz kādu objektivitāti. Bet man šis gads asociēsies tieši ar šīm filmām.

The Fall (India/UK/USA)
Labākā pēdējo 10 gadu filma. Iespējams, labākā filma ever. Punkts.

Man On Wire (UK/USA)
Viena no visu laiku labākajām dokumentālajām filmām, kas uzfilmēta šādam žanram pavisam netipiskā veidā. Filma stāsta par francūzi Filipu Petitu, kurš, ar savu draugu palīdzību, 1974. gadā pamanījās novilkt virvi starp Pasaules Tirdzniecības Centra "dvīņu torņiem" Ņujorkā un 40 minūtes pa to pastaigāties. Ārkārtīgi iedvesmojoši.

The Dark Knight (USA)
Jaunā Betmeniāde, kuras drūmo šarmu un vispusīgo kvalitāti novērtējuši arī tie, kam komiksu žanrs šķiet muļķīgs un nesaprotams. Filmas nagla, protams, ir pāragri galus atdevušais Kīts Ledžers psihopātiskā Džokera lomā.

Chop Shop (USA)
Ārkārtīgi emocionāli un arī vizuāli spēcīgs stāsts, kas mierīgi varētu norisināties Riodižaneiro favelu rajonos, taču šokējošā kārtā norisinās pasaules metropoles Ņujorkas nomalē, kas, kā izrādās, no Rio neatšķiras ne ar ko. Filma vēsta par diviem bāreņiem - brāli un māsu, kas, kā nu mācēdami, cenšas izdzīvot un pie reizes arī īstenot savus sapņus. Kārtīgs blieziens pa amerikāņu sapni.

Joheunnom nabbeunnom isanghannom (South Korea)
Filma, kuras angliskais nosaukums ir "The Good The Bad The Weird" ir stabili ierindojama starp 2008. gada dīvainākajām, bet vienlaicīgi arī aizraujošākajām. Korejiešu parodijvesterns bez saturīga sižeta, bet ar ar augstākās klases aktierdarbiem, "oskaru" cienīgu kinematogrāfiju un ainām, kas liks jums smieties vēl dienām ilgi.

Vicky Christina Barcelona (Spain/USA)
Vudijs Alens beidzot atkal ir mūs iepriecinājis ar īstu meistardarbu, kuru retais viņa fans vēl cerēja sagaidīt. Fantastisks aktieru ansamblis, pikanta tēma, teicami dialogi un brīnišķīgā Barselona visam pa vidu - vai gan mēs varam prasīt ko vairāk?

Slumdog Millionaire (UK/USA)
Kulta režisors Denijs Boils mums piedāvā reālistisku un krāsainu pasaku no Indijas. 18-gadīgais bārenis Džamals no graustu rajona neticamā kārtā ir tikai vienu jautājumu no uzvaras indiešu versijā par "Who Wants To Be A Millionaire". Tas šķiet neticami arī vietējai policijai, kas ir pārliecināta, ka jauneklis šmaucas. Lai tiktu sveikā cauri, Džamalam nākas paskaidrot, kā viņš uzzinājis atbildes uz katru jautājumu.

Entre les murs (France)
Francija ir valsts, kurā plaukst un zeļ multikulturālisms. Pēdējos gados tas novedis pie arvien masīvākām sadursmēm. Filmas darbībā norisinās parastā Parīzes skolā, kurā ieradies jauns , entuziasma pilns skolotājs ar jaunām metodēm, kuras multietniskā klase ne pārāk vēlas akceptēt. Filma ar starptautisko nosaukumu "The Class" šogad ieguva Kannu festivāla "Zelta palmas zaru".

Doubt (USA)
Izaicinošs stāsts par reliģiju, autoritāti un morāli. Merila Strīpa un Filips Seimors Hofmans ir savos augstumos izspēlējot mūķenes un mācītāja konfrontāciju 20. gadsimta 60to gadu Ņujorkā.

Towelhead (USA)
Trīspadsmitgadīgā Jasira nonāk sava stingrā tēva libānieša aizgādībā Hjūstonā un tur iepazīstas ar kaimiņu, amerikāņu armijas rezervistu, pret kuru izjūt savu pirmo seksuālo iekāri. Ārkārtīgi smaga, seksuāli atklāta un pašā laikā smieklīga filma par pieaugšanu.

Boy A (UK)
Tumša, jo tumša filma par puisi, kurš nule kā izlaists no ieslodzījuma par slepkavību, ko viņš paveicis bēnībā. Stāsts ar pamatīgu pēcgaršu un varu jums apsolīt, ka tā nebūs salda.

sestdiena, 2008. gada 20. decembris

Aizdevums vai palīdzība?

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija jau vistuvākajā laikā no dažādiem aizdevējiem gatavojas aizņemties 7,5 miljardus eiro jeb vairāk nekā 5 miljardus latu. Par aizdevuma apmēriem un noteikumiem lai spriež profesionāļi, taču man daudz interesantāks šķiet fakts, ka visas atbildīgās amatpersonas, kā sarunājušas, pēkšņi šo aizdevumu ir sākušas saukt par "finansiālo palīdzību", cenšoties radīt iespaidu, ka citas valstis mums brālīgi izlīdzēs grūtību brīdī, nevis izmantos Latvijas stāvokli, lai nopelnītu uz procentiem.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa, ES Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu).

Atbalsts tiks sniegts kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas piešķirs 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), ziemeļvalstīm - Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju - kas kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu) un Pasaules Banku, kas piešķirs 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).

/LETA/


Interesanti, ka šos teminus (palīdzība un atbalsts) nez kādu iemeslu dēļ ir pārņēmuši arī mediji. Pēc manām domām, par finansiālu palīdzību varētu saukt dāvinājumu vai varbūt vēl bezprocentu beztermiņa aizdevumu, bet ne jau aizdevumu uz procentiem. Vai tiešām kāds valdības PR konsultants ir iedomājies, ka šādas vārdu spēles neļaus tautai saprast, ka dažu amatpersonu pārliecība par savu visaptverošo zināšanu un varēšanu ikvienam(!) šīs valsts iedzīvotājam nākamo dažu gadu laikā izmaksās vairāk nekā 2300 latu tikai kredīta atdošanā vien?

pirmdiena, 2008. gada 8. decembris

Padod tālāk Slakteri!

Es reti kad atļaujos kādu publiski nosaukt par idiotu. Ne jau tādēļ, ka trūktu idiotu, bet gan tāpēc, ka fakta konstatēšana pašu faktu nekādi nemaina. Arī šoreiz es nevienu par idotu nosaukt nevēlos, tā vietā gribētos aicināt šo resursu lasošos un angļu (vai vismaz baltish) mēli saprotošos pilsoņus (un nepilsoņus arīdzan) novērtēt zemāk ievietoto finanšu ministra Ata Slaktera interviju Bloomberg TV visā tās 25 minūšu spozmē, izjust patiesu lepnumu par mūsu valsti, kā arī novērtēt drošās rokas un gudro galvu, kas šajos grūtajos laikos rūpējas par Latvijas naudas maku.

Tāpat aicinu arī padalīties ar šī video saiti arī ar citiem līdzpilsoņiem, jo domājams, ka mums visiem noderētu kolektīvs lepnuma brīdis. Ceru arī, ka videomateriāls ļaus jums apjaust, ka nekādā gadījumā nevajag izņemt ultra stabilās naudas vienības no vēl stabilākajām bankām, un mainīt tās pret jēnām vai iepirkt zeltu. Jo mēs taču esam drošās rokās ;)


pirmdiena, 2008. gada 1. decembris

RECENZIJA: SPB - "Sound Poetry"

Gada pirmajā pusē, rakstot vairāku Latvijā iznākušu albumu recenzijas, priecīgu konstatēju, ka Latvijas mūzika šogad ir uz pamatīga pacēluma - šķiet, sen viena gada ietvaros nav iznākuši tik daudz lieliski debijas albumi, nemaz nerunājot par tiem mūzikas ripuļiem, kurus klajā laiduši jau pieredzējuši veterāni. Nu manā rīcībā ir nonācis grupas, kuru šajā blogā esmu slavējis ne vienreiz vien, pirmais albums - SPB jeb Smaragda Pilsētas Burvji (vai The Sound Poets angļu mēlē) 3. decembrī oficiāli prezentēs savu ierakstu "Sound Poetry". Un jā, tas ir sasodīti labs.

SPB Latvijas klausītāju sirdis iekaroja, tiem nemaz nezinot, ka dziesma "Pearl Tears", kurai līdzi dungoja teju katrs, nemaz nav kādas ārzemju supergrupas ražojums, bet gan mūsu pašu bāleliņu darinājums. Pēc dažiem mēnešiem topi tika iekaroti vēlreiz, šoreiz ar lirisko "Poet", kuru šo rindu autors uzskata par vienu no šajā desmitgadē labākajām Latvijā radītajām popdziesmām. Ar šo mirkli arī bija skaidrs, ka no SPB mēs varam gaidīt lielas lietas. Vai esam sagaidījuši?

Noklausoties "Sound Poetry", kļūst skaidrs, ka arī SPB nav izdevies izvairīties no debijas ierakstiem raksturīgākās problēmas - koncepta trūkuma. Šis ieraksts ir pilns lielisku melodiju, patosa pilnu piedziedājumu, muzikālām ietekmēm no virknes britu salās mājojošu apvienību (Keane, anyone?), taču man tā arī neizdevās atkost, kādēļ tās albumā tieši šādā secībā, un kāpēc tieši šīs dziesmas. Kāda velna pēc albuma vidū pēkšņi parādās akustiskā "Spinning The Sun", kas izklausās pēc atpūtas brīdī studijā aiz neko darīt iepidžinātas demo versijas un labākajā gadījumā būtu iekļaujama kā bonus treks? Pietrūkst pieredzējuša producenta rokas.

Pēc vairrākkārtīgas ieraksta noklausīšanās izkristalizējas vairāki secinājumi:
  • Ja vienā blicē apvieno Latvijas labāko bundzinieku, basģitāristu un vēl vairākus ārkārtīgi kreatīvus indivīdus, aranžējumiem būtu jābūt vismaz Latvijas mērogā nedzirdētā līmenī, un lielākajā daļā kompozīciju tie tādi arī ir.
  • Pirmie divi singli tā arī ir palikuši nepārspēti - labāku dziesmu par "Pearl Tears" un "Poet" albumā nav. No otras puses, šīs divas ir izcilas dziesmas un būtu ļoti pārsteidzoši, ja tās izdotos pārspēt vēl 10 reizes.
  • Grupa dzīvajā skan daudz, daudz niknāk - ja albums pa lielam ir skaistu popa šūpuļdziesmu izlase, tad koncertos SPB mierīgi spēkojas ar jaudīgākajām rokgrupām.
  • SPB lielākā problēma ir solista Jāņa Aišpura ārkārtīgi savdabīgā izpratne par angļu valodu - ja mazās devās (lasi - labākajās dziesmās) ļoti izteiktais akcents vēl ir pieciešams, tad klausoties albumu kopumā, kļūst skaidrs, ka šis varētu būt masīvākais šķērslis, lai skaņu dzejnieku veikumu kādreiz klausītos arī ārpus mūsu valsts robežām. Kaut potenciāls ir.
Taču jāuzsver, ka šie trūkumi ir uzskatāmi par trūkumiem tikai tad, ja mēs vērtējam "Sound Poetry" pasaules kontekstā. Un nekas cits arī neatliek, jo pašu mājās SPB konkurentu nav. Un debijas ieraksts uzskatāmi parāda, ka, izdarot pareizos secinājumus, pēc gada vai diviem mēs no grupas varam sagaidīt vēl daudz vairāk. Un šoreiz ne tikai Latvijas mērogā.

SPB ir: Jānis Aišpurs, Artūrs Eglītis, Ingars Viļums, Andris Buiķis un Normunds Lukša.

Albumu klausieties: www.thesoundpoets.com

P.S. Paldies SPB par albuma piegādāšanu vērtēšanai.


sestdiena, 2008. gada 29. novembris

Aizmirstiet par MTV, mēs varam labāk!

Vēl pirms MTV bija uzsācijs savu darbību, Latvijas Televīzijā jau filmēja mūzikas video. Un turklāt kādām dziesmām! Baudiet, ļaudis, un žetons tam, kurš man sniegs galīgu atbildi par to, vai klipā redzama Ilona Bāliņa, vai tomēr viņas māte Aino Bāliņa. Dažādi avoti sniedz dažādas ziņas un es esmu gana jauns, lai būtu neizpratnē. Vēl viens žetons tam, kurš var uz ausi pateikt, kas tas par sintiņveidīgo devaisu, kas dzirdams šajā aranžējumā.

trešdiena, 2008. gada 26. novembris

SVF 3 miljardu eiro kredītlīnija Latvijai jau atvērta?

Riskējot ar Patiesības Ministrijas uzticamo sargsuņu DP apciemojumu, gribu padalīties ar svaigāko informāciju saistībā ar Latvijas iespējamo aizņemšanos no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). Kā ziņo politiķiem ārkārtīgi pietuvinātu biznesa aprindu pārstāvji, kuru vārdus augošās cenzūras apstākļos nevaru minēt, iespējamais aizņēmums no SVF nacionālās ekonomikas un valūtas stabilizācijai, par kuru politiķi, Latvijas Banka un mediji joprojām runā tikai varbūtības izteiksmē, patiesībā jau ir noticis fakts, un minētais fonds Latvijai šodien atvēris kredītlīniju 3 miljardu eiro (EUR 3 000 000 000) apmērā.

Minētā aizdevuma piešķiršanas nosacījumi joprojām nav zināmi, starp versijām figurē gan tautas ausīm tik nevēlamās operācijas ar lata kursu, gan arī prasības privatizēt vairākus vēl valsts rokās esošos lielos uzņēmumus. Kā zināms, SVF jau iepriekš līdzīgos gadījumos citām valstīm ir prasījis devalvēt nacionālo valūtu, kas gan Latvijas gadījumā būtu ekonomiska pašnāvība, tādēļ šāds notikumu pavērsiens diez vai ir sagaidāms. Tomēr droši paļauties uz to nevajadzētu, par spīti LB un patiesības apkarotāju centieniem.

Interesanti, ka izcili kompetentais finanšu ministrijas kūrētājs, a. god. ministrs Slakteris pirmo reizi par iespējamo aizņēmumu SVF vai Eiropas Komisijā (EK) ierunājās tikai pirms dažām dienām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda apjoma darījumu nevar nokārtot pāris darbadienās, tādēļ, ja šī informācija tiešām apstiprināsies, varēsim būt droši, ka mūsu varasvīri kārtējo reizi nav uzskatījuši par vajadzīgu informēt savus vēlētājus, savukārt Godmaņpapus, kurš pēdējos mēnešos nenoguris publiski stāstīja gan par stabilo banku sistēmu, gan par to, ka Latvija nekādā gadījumā neaizņemsies naudu SVF, atkal ir prasti muldējis, acīs skatīdamies.

Politiķu aprindās šāds vēl dalīšanā nekad nebijis pīrāgs, protams, tiekot uztverts ar milzu sajūsmu - kā zināms, kur malku cērt, tur skaidas lec. Un no 3 miljardiem sanāk skaidas pamatīgu zelta baļķu apjomā. Nav nekāds noslēpums, ka apetīte rodas ēdot - mūsu vadoņi no 3 miljoniem nu jau nonākuši līdz 3 miljardiem. Nav slikti, kungi, nav slikti!

ceturtdiena, 2008. gada 20. novembris

Krievijas Hitu Radio: "SWH ir ienaidnieks, kas jāiznīcina!"

Pirms pāris dienām viena no Latvijas lielākajām krievvalodīgajām biznesa avīzēm "Деловые Вести" publicēja masīvu interviju ar manu tēvu, kas bija kā atbilde uz nedaudz agrāk LNT ēterā izskanējušajiem Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārmetumiem Nacionālajai Radio un Televīzijas padomei un vairākām radiostacijām, par to, ka pārraides licences izsniegtas koruptīvā ceļā, ka Latvijā ir pārāk daudz krievu radiostaciju un vēl sazin ko tik ne.

Neesmu kompetents spriest par konflikta, kurš jau turpinās gadiem, būtību, bet pati intervija ir ārkārtīgi jautra un Latvijas biznesa vidē neraksturīgā tonī, turklāt atklāj ļoti daudz par Latvijas radiobiznesa aizkulisēm. Galvenokārt iekšā dabū "SWH" grupa, kuras juriste ir arī viena no augstākminētās asociācijas sejām. Savukārt SWH atbildi laikraksts ir nopublicējis līdzīgā stilā, kā "Rīgas Laiks" reiz publicēja leģendāro Šlesera interviju ("skaistums nāk no iekšām" u.c.).

Parasti es par sava tēva biznesu - radiostacijām "European Hit Radio", "Хиты России - 96,2", un "Latviešu Radio" - neliekos ne zinis. Kā klausītāju tās mani nesaista, bet es atzīstu, ka no biznesa viedokļa tas ir lieliski uzbūvēts mehānisms, kurš, cik saprotu, veiksmīgi attīstās un dara to, kas tam jādara - pelna kaudzi naudas. Taču kā komunikāciju speciālistam un cilvēkam, kurš interesējas par Latvijas mediju biznesu, man bija ārkārtīgi uzjautrinoši to visu lasīt. Domāju, ka tiem, kas redz krieviski, tas varētu būt ne mazāk aizraujoši, it īpaši tādēļ, ka visa šī ziepju opera diez vai tādā veidā parādīsies latviski rakstošajā drukātajā presē.

Угис Полис: "Врагов нужно уничтожать!"

Здесь должны были быть аргументы SWH


trešdiena, 2008. gada 19. novembris

Viss ir slikti (un šis tas labi)

Pēdējās nedēļas laikā sakrājies daudz pieminamu lietu, kuru īpašā dziļā aprakstā gan negribētos izplūst. Tātad, daži novērojumi, dažas kaitinošas un dažas ļoti labas lietas pilnīgi haotiskā secībā.

  • Žurnāla "KLUBS" novembra numurs ir labākais, kādu Latvijā jebkad esmu piedzīvojis no šāda tipa izdevumiem. Teicama lasāmviela no vāka līdz vākam. Jā, un Jurģis Liepnieks ir viens no sakarīgākajiem džekiem šajā valstīt, lai kā tas arī neizklausītos.
  • Tas malacis, kurš izdomāja un akceptēja ideju ekonomiskās krīzes dēļ samazināt ES fondu līdzfinansējumu, ir pelnījis augstāko sodamēru par valsts nodevību. Lielāku debilismu grūti iedomāties - nogriezt vienīgās garantētās ārvalstu investīcijas, tur ir jābūt iekšām.
  • Likteņa ironija, ka lieliskas biznesa idejas pie pie manis atnāk laikā, kad visi naudu slēpj zeķē un bankas sargā katru santīmu. Kādam nav pārdesmit štukas investēšanai?
  • Movielens.org - ģeniāls serviss kinomīļiem. Novērtē 15 filmas un saņem ieteikumus par filmām, kuras algoritmaprāt tev varētu patikt. Strādā neticami labi!
  • Atskaņot Mālera 8. simfoniju arēnā bija noziegums ne tikai pret valsti, bet arī pret cilvēci.
  • Sākusies pieteikšanās uz jauno mediju ne-konferenci BarCamp Baltics 2009, kas no 6. līdz 8. februārim norisināsies Rīgā, "Reval Hotel Latvija". Šī gada pasākums bija lielisks, tāpēc steidziet reģistrēties un sāciet gatavot prezentācijas.
  • Teju jātrauš asaras noraugoties, kā sūdu par pīrādziņu mēģina iesmērēt un daudzi joprojām ēd ar. Es par tiem pašiem Rīgas Sargiem, kas uz svētkiem izrādīti vai katrā kultūras namā un nu jau nonākuši arī internetā. Es, šo "šedevru" skatoties, izjutu kaunu par to, ka mūsu valsti var tik nekaunīgi slaukt pilnīgi jebkādai pašdarbībai, kaut tā būtu pašdarbība ar nacionālas propogandas piesitienu, nevis lepnumu par senču varonību. Tas pats, starp citu, attiecas arī uz Latvijas Televīziju, kurā joprojām valda 80to gadu standarti (arī personāls), un nekas, visi apmierināti.
  • Ja ārā dienām līst lietus un ir migla, tad viss svētku apgaismojums kaķim zem astes.
  • Mans pēdējā laika labākais atklājums mūzikā ir vienkāršs un sasodīti jauks :)

otrdiena, 2008. gada 11. novembris

11. novembris

..un atkal no jauna vasks lēnītēm ritēs pa senā pilsētas aizsargvaļņa daudz pieredzējušajiem vaigiem. Liesmiņas atspīdēs bērnu un sirmgalvju acīs, div` dūjiņas atkal gaisā skries, cilvēki atcerēsies, pieminēs, varbūt vienkārši smies, vai ar izbrīnu raudzīsies uz nebeidzamo straumi, kas šovakar plūdīs cauri vecās pilsētas šaurajām ieliņām, lai uz mirkli kļūtu par kopējo gaismu. Arī es būšu tur un mana sirds dziedās...

Varbūt šogad iztiksim bez superjaudīgiem starmešiem un TV kamerām. Bet diezin vai.

pirmdiena, 2008. gada 10. novembris

Jauniešu konferences - vai tukša laika šķiešana?

Vakar piedalījos savas kādreizējās darbavietas, Latvijas Jaunatnes padomes rīkotajā jauniešu konferencē "Jauniešu Vilciens", kas 8. un 9. novembrī Eiropas Jaunatnes nedēļas ietvaros norisinājās Latvijas Universitātes galvenajā ēkā, un uz kuru bija ieradušies vairāk nekā 300 jaunieši no visas Latvijas, lai runātu par tādām tēmām kā izglītība, starpnacionālās attiecības, vardarbība, atkarības, pilsoniskā līdzdalība, mediju un tehnoloģiju ietekme, vide, nodarbinātība un daudzām citām. Es šajā pasākumā biju uzaicināts vadīt vienu no darba grupām. Tā kā man ir diez gan pamatīga līdzīgu lokālu un starptautisku pasākumu apmeklējuma pieredze, gribu padalīties savās pārdomās par to lietderību un praktisko jēgu.

Vismaz pāris reizes gadā dažādas institūcijas un organizācijas, kas nodarbojas ar jauniešu lietām, rīko lielākas vai mazākas jauniešu kopā sanākšanas, kurās sapulcējas desmiti vai simti pārstāvju no valsts malu malām. Oficiālais mērķis ikreiz ir no pirmavota izzināt aktuālās jauniešu problēmas un rast svaigas izdejas to risinājumam. Tiesa, prakse rāda, ka lielākoties šie tomēr ir "ķeksīša" pasākumi, kuri tiek rīkoti par Eiropas naudu, un kuru praktiskos rezultātus neviens tā arī nav redzējis un diez vai kādreiz arī ieraudzīs. Ar to es negribu teikt, ka cilvēki, kas šīs konferences rīko, nevēlas sasniegt rezulātus, nebūt nē. Problēma ir tā, ka maksimums, ko no šādiem lieliem pasākumiem ir iespējams izdabūt, ir kārtējo reizi identificēt vienas un tās pašas problēmas un piedāvāt ļoti vispārīgas rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Tās tad pēc tam tiek nogādātas "pēc piederības", taču ar to arī viss beidzas, jo nav dzirdēts, ka kāda ministrija vai cita valsts iestāde kādreiz būtu piegriezusi tām kaut mazāko vērību - sak', tie šmurguļi taču tāpat neko nesaprot...

Par piemēru varu nodemonstrēt manas darba grupas "Jaunieši un politika: kurš no kura baidās?", kurā darbojās 11 jaunieši vecumā no 16 - 25 gadiem, izstrādātās rekomendācijas, kuras vēlāk tiks pievienotas tām, kuras izstrādāja pārējās 18 darba grupas, un vienotā dokumentā iesniegtas gan atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, gan arī izplatītas NVO un medijiem.

1. Aicinām atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas, medijus, NVO un jauniešu viedokļu līderus vairāk popularizēt pozitīvos jauniešu pilsoniskās līdzdalības piemērus, tādējādi laužot negatīvos sabiedrības stereotipus un motivējot sociāli neaktīvo jaunatni iesaistīties sabiedriskajos procesos.

2. Piedāvājam būtiski palielināt neformālās izglītības metodikas izmantošanu jauniešu pilsoniskās apziņas veidošanā, uzsverot politiskās līdzdalības nozīmību, it īpaši piedalīšanos vēlēšanās un tautas nobalsošanās.

3. Aicinām valdību piešķirt Bērnu un ģimenes lietu ministrijai valsts jaunatnes politikas starpnozaru koordinatora funkciju, ar mērķi panākt vienotu jaunatnes politikas prioritāšu īstenošanu, kā arī piedāvājam uzsvērt jaunatnes sabiedrisko nozīmību, pārdēvējot šo ministriju par Bērnu, jaunatnes un ģimenes lietu ministriju.

4. Iesakām pašvaldībām veidot lokālus jaunatnes iniciatīvu fondus, ar nodokļu un cita veida atvieglojumu palīdzību piesaistot tiem vietējo uzņēmēju līdzekļus, tā veidojot finansiālo bāzi vietējo jauniešu iniciatīvu atbalstam.

Lai arī šīs neapšaubāmi ir ārkārtīgi formāli uzrakstītas (apzināti rakstījām politiķiem un ierēdņiem saprotamā valodā, kas diemžēl nav princips, kuru politiķi izmanto komunicējot ar saviem vēlētājiem) un tiem, kas neorientējas problemātikā grūti uztveramas lietas, tomēr ikvienai no tām ir ļoti skaidrs pamatojums. Taču šādi un arī daudz konkrētāki ierosinājumi tiek izstrādāti teju katru gadu, iesniegti atbildīgajiem cilvēkiem lādzīgai pamāšanai ar galvu, lai pēc gada atkal pulcētos jau citā sastāvā, atkal identificētu tās pašas problēmas, piedāvātu līdzīgus risinājumus, un turpinātu šo nebeidzamo riņķa danci.

Vai tas nozīmē, ka šādi pasākumi ir bezjēdzīgi?
Jā un nē. Manuprāt to rīkotājiem būtu pēdējais laiks apjēgt, ka problēmas tādā veidā gan var identificēt (kaut to var izdarīt arī 10 cilvēku grupa, nevis 400), bet ne risināt. Jo kamēr šajās konferencēs un darba grupās nepiedalīsies cilvēki, kuri reāli arī pieņem ar šīm tēmām saistītos lēmumus, lai paši redzētu, kādā ceļā un ar kādu pamatojumu tiek nonākts līdz šiem šķietami sausajiem un formālajiem ierosinājumiem, tie vienalga tiks uzskatīti par mazgadīgu šmurguļu kusliem mēģinājumiem iedziļināties lietās, par kurām tiem nav un nevar būt nekādas sajēgas.

Tādēļ NVO un citiem šādu konferenču rīkotājiem vajadzētu pārtraukt izvirzīt par mērķi priekšlikumu un rekomendāciju izstrādāšanu valdībai un citiem lēmumu pieņēmējiem, tā vietā koncentrējoties uz vienīgo reālo labumu, ko šie pasākumi dod - domāšanas procesu veicināšanu.

Teju katrs jaunietis, kurš aktīvi piedalās līdzīgās konferencēs, semināros vai darba grupās, kurās tiek izmantotas neformālās izglītības metodes, dažās dienās, prasmīgi moderētās diskusijās ar vienaudžiem un ekspertiem, izprot vairāk par to, kā šajā dzīvē reāli notiek lietas, nekā viņš jebkad iemācīsies skolā vai augstskolā. Ja šajā procesā rodas (un tur vajadzētu rasties) veiksmīgas idejas, kuras pēc tam var izmantot jaunatnes politikas veidošanā, tas ir lieliski. Taču noteiktu kvantitatīvu rādītāju sasniegšanai šādu ideju ģenerēšanā noteikti nevajadzētu būt prioritātei.

Šiem pasākumiem vajadzētu motivēt un ievesmot jauniešus domāt un darīt, negaidot, ka valdība, pašvaldība vai jebkāda cita vadība ko izdarīs viņu labā. Dot tiem noderīgu informāciju un praktiskas iemaņas, kā radīt pozitīvas pārmaiņas savā lokālajā vidē, kā "pavilkt" līdzi savus vienaudžus. Pretējā gadījumām mums arvien būs daži simti vai tūkstoši "aktīvo" jauniešu, kas katru gadu piedalīsies konferencēs, izstrādās nevienu neinteresējošas rekomendācijas un jutīsies paveikuši savu domājoša cilvēka pienākumu. Tajā pašā laikā viņiem blakus turpinās dzīvot simtiem tūkstošu jauniešu, kas par to neko nezinās un negribēs zināt, jo viņiem būs pārliecība, ka viņus šīs problēmas neskar un, ja arī skar, tad tās nav risināmas. Un uz virsrakstā uzdoto jautājumu joprojām varēs atbildēt vien ar rezignētu plecu paraustīšanu.

trešdiena, 2008. gada 5. novembris

Tehnoloģijas izšķir ASV prezidenta vēlēšanas

Ir 8:00 rītā pēc Latvijas laika un šajā brīdī otrā pasaules malā joprojām turpinās ASV prezidenta vēlēšanas, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tās ieies vēsturē ar to, ka tajās pirmo reizi uzvarējis afroamerikāņu rases pārstāvis, Demokrātu partijas kandidāts Baraks Obama. Taču tā nebūt nav vienīgā nozīmīgā lieta. Šīs vēlēšanas atcerēsimies ar to, ka tās bija pirmās, kuras principā izšķīra jauno komunikāciju tehnoloģiju veiksmīgs vai mazāk veiksmīgs pielietojums.

Ar to es gribu teikt, ka Obama par savu uzvaru lielā mērā var pateikties internetam un tam, ka viņa oponents Makeins un viņa komanda tik vēlu atskārta, ka tieši tas būs izšķirošais kaujas lauks, un sākotnēji neveltīja tam pietiekoši daudz uzmanības, ļaujot Obamam, kas, sākoties kampaņai, nebūt nebija izteikts favorīts, piesaistīt sev jaunus vēlētājus un papildu resursus. Tāpat jaunās tehnoloģijas ir daudz palīdzējušas ne tikai Obamam, bet arī visai ASV demokrātijai kopumā, nodrošinot līdz šim nebijušu atklātības un caurspīdīguma līmeni visam vēlēšanu procesam.

Tradicionālo mediju interneta versijas, portāli, blogi, sociālie tīkli, podkāsti, kontekstuālās reklāmas un SEO, milzīgas e-pastu datubāzes un IP telefonija, portatīvie datori un viedtelefoni, Wikipedia un Google - tie ir tikai daži no resursiem, kuri šajā vēlēšanu kampaņā tika izmantoti tādā apjomā, kā vēl nekad un nekur agrāk. Analītiķi apgalvo, ka tieši priekšvēlēšanu aģitācijas masīva ienākšana virtuālajā vidē, kas pati par sevi ieņem arvien būtiskāku vietu mūs dzīvēs, ir motivējusi milzīgi daudzumu vēlētāju pirmo reizi izmantot savas tiesības vēlēt. Jo īpaši tas attiecināms uz vecuma grupu no 18-26 gadiem, kas parasti ir ļoti nelabprāt iesaistās politiskajos procesos, taču šoreiz spēja identificēties ar kandidātu, kas savās runās piemin nevis Svētos Rakstus, bet gan Google.

Mazliet faktu:
  • YouTube vien dažādi ar 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanām saistītie klipi (kandidātu reklāmas, TV raidījumi, debates, parodijas, lietotāju radītie videokomentāri) kopumā apskatīti vairāk nekā 2 miljardus(!) reižu. Vairāk nekā divas trešdaļas no šiem skatījumiem saņēmuši tieši Baraku Obamu atbalstošie video.
  • Abi galvenie kandidāti ārkārtīgi plaši izvērsa savu kampaņu sociālajos tīklos Facebook un MySpace. Obama savā Facebook atbalstītāju nometnē savervējis vairāk nekā 2 miljonus tīkla lietotāju, savukārt Makeinam izdevies piesaistīt 600 tūkstošus.
  • Google BlogSearch uz šo brīdi atgriež vairāk nekā 15 miljonus blogu ierakstu ar atslēgvārdu "Obama" un vairāk nekā 8 miljonus ierakstus uz "McCain".
  • Baraks Obama, tikai izmantojot internetu, privātos nelielos ziedojumos savāca aptuveni 200 miljonus dolāru savai vēlēšanu kampaņai. Tas ir divreiz vairāk, nekā jebkurš cits kandidāts jebkad ir spējis piesaistīt savai kampaņai kopumā. Viņa oponents šādā ceļā piesaistīja 10 reizes mazāk līdzekļu.
  • Tūkstošiem amerikāņu piedalījās projektā Twitter Vote Report, kas izmantojot Twiter mikroblogošanas sistēmu, ļāva ikvienam balsotājam dalīties savā vēlēšanu pieredzē un ziņot par novērotajām problēmām, par kurām tālāk nekavējoties tika informētas atbildīgās instances, tā pamatīgi atvieglojot darbu oficiālajiem vēlēšanu novērotājiem.
Šķiet, šī kampaņa ir reizi par visām reizēm apliecinājusi, ka virtuālās informatīvās telpas pieaugošā nozīme mūsu dzīvēs nevar tikt pārvērtēta un ka tās nenovērtēšana var novest pie visbūtiskākajām sekām.

Protams, svarīgi ir ne tikai informatīvie kanāli, bet arī pati ziņa, ko, tos izmantojot, nodod. Obama ir spējis iedvesmot amerikāņus un ne tikai viņus ar savu pārliecību par to, ka pārmaiņas ir iespējamas. Gaidīsim tās.

pirmdiena, 2008. gada 27. oktobris

Palīdzi padarīt Ziemassvētkus gaišākus!

Ziemassvētki galīgi nav mani svētki. Un tomēr man liekas, ka būtu nepareizi tādēļ pievērt acis uz to, ka šo laiku vismaz daži cilvēki izmanto, lai aicinātu pārējos palīdzēt tiem, kurus neskar nekustamā īpašuma un banku krīzes, jo viņiem nav nekādu darīšanu nedz ar vienu, nedz otru. Un ne jau tādēļ, ka negribētos... Tieši tāpēc pārpublicēju zemāk redzamo vēstījumu.

Gospeļkoris gg choir jau 5.gadu dodas tūrē „Ziemassvētki – Ikvienam No Mums” pa Latvijas bērnu namiem, pansionātiem un sociālās aprūpes centriem. Pagājušā gadā tika sasildītas 2560 dvēselītes ar cilvēku sarūpētām dāvaniņām (mīxtajām mantiņām), grāmatām, suvenīriem, pašdarinātām apsveikumu kartiņām.

Šogad gg choir piepulcina savus domubiedrus (Amber, Gustavo, Māra Upmane, Arnis Miltiņš, perkusionistu grupa „Pulse Effect” u.c) un sniegs vairāk kā 60 labdarības koncertus Latvijas nostūros. Labā ziņa ir tā, ka arī TU vari iepriecināt un sasildīt nosalušās sirdis, un tos, kuri šajā laikā jūtas vientuļi.

Kā Tu vari atbalstīt

Sarūpējot mīkstās (nesalauztas un tīras) rotaļlietas; “Ziemassvētki Ikvienam No Mums” tūres laikā, mēs dāvinām svētku dāvanas, gan lieliem, gan maziem, kuras mēs nododam viņiem tieši rokās. Šīs dāvanas tiek sarūpētas ar to cilvēku rokām, kuriem rūp viņu sirdsprieks un sajūta, ka Tu neesi viens šajā pasaulē. Un tādēļ aicinām arī Tevi piedalīties šajā dāvināšanās priekā, palīdzot mums sarūpēt jaukas un mīļas lietas, ko Tu labprāt gribētu uzdāvināt bērnu nama, sociālā centra vai pansionāta iemītniekiem.
P.S. No mūsu puses visiem dāvanu nesējiem ir kāds lūgums – cienīsim viens otru un it īpaši tos kam Tu veltīsi šīs dāvanas un parūpējies par to, lai rotaļlietas būtu tīras un nesaplēstas, no grāmatām nekristu lapas ārā un lai tas nav nekas tāds, ko Tu ikdienā labprāt izsviestu miskastē.
  • atdodot grāmatas, kuras esi jau izlasījis;
  • finansiāli (skaņas aparatūras īrei un transporta izdevumiem);
  • darināt apsveikuma kartiņu;
  • uzzīmēt kādu zīmējumu, vai uzrakstīt uzmundrinošu vēstuli, kas iepriecinātu vientuļu dvēseli;
  • sarūpēt kādu gardumu bezpajumtniekiem (piparkūkas, augļus, sulas utt);
Kur Tu vari atbalstīt:

22.novembrī, plxt.20.00. Anglikāņu baznīcā notix pirmstūres koncerts, kurā uzstāsies gospeļkoris gg choir un daži no muzikālajiem draugiem. Tur arī varēs atdot augstākminētās dāvanas.

Un citi varianti:
  • Mantiņu (mīxtās rotaļlietas, grāmatas, kartiņas) vākšanas dienas būs 2.,3.,9.,10.,16.,17. decembrī. Iepriekš piesakoties pa telefonu – 26 470 120 (Gunnar) ne vēlāk kā 2 dienas iepriekš; Šajos datumos pilsētā būs auto, kuri aizbraux pakaļ Tavām dāvanām.

    Tāpat arī iepriekšminētajos datumos varēs dāvanas atgādāt uz Anglikāņu baznīcu, 2 dienas iepriekš piesakoties pa telefonu 26 444 766 (Ieva).

    Tevis sarūpētās dāvanas bērnu namu bērniem un veco ļaužu pansionātu iemītniekiem varam pieņemt līdz 17.decembrim!!! (Diemžēl – ne dienu vēlāk)

    Pie savām sarūpētām dāvanām piestiprini savu vārdu, uzvārdu un koordinātes, lai varam ielūgt Tevi uz tūres noslēguma koncertu, kā arī sazināties, ja rodas kādi jautājumi;
  • Gardumus bezpajumtniekiem sanest uz Anglikāņu baznīcu 26.decembri plxt.9.30. iepriekš piesakoties pa telefonu – 29 377 606 (Alise) vai uz e-pastu : aliciite19@inbox.lv
  • Finansiāli atbalstot transporta un skaņas izdevumus:
    Svētā Pestītāja Draudze
    Rīgā. 90001051893
    LV17 HABA 000 140 J 030 656
    ar norādi „tūrei „Ziemassvētki – Ikvienam No Mums”
Kā arī jautājumu un neskaidrību gadījumā:
  • zvanīt 26 470 120;
  • raxtīt ggchoir@inbox.lv vai (pasta adrese) a/k 363, LV-1010, Rīga, Latvija
P.S. Padod šo tālāk (pārpublicē), ja Tev rūp, kas notiek ar tiem, kam nav veicies!

trešdiena, 2008. gada 8. oktobris

Jauna izlase kino gardēžiem

Ļoti sen neesmu rakstījis par kino. Pa šo laiku vairākos blogos esmu lasījis, ka rakstīt par kino - tas nav labi, jo tā dara daudzi. Bez mērķa parādīt izstieptu vidējo pirkstu šīs tēzes autoriem, es tomēr vēlētos padalīties ar to labo, kas pēdējā laikā noskatīts. Ikvienu no filmām, kuras atradīsiet šajā sarakstā, es (un daudzos gadījumos arī kritiķi visā pasaulē) esmu atzinis par ļoti labu vai pat izcilu, neatkarīgi no žanra, kurā tā veidota. Filmas gan jaunas, gan vecas, pie mums kino rādītas un nē. Detaļās neizplūdīšu, visām filmām ir pievienota saite uz IMDB, apskatiet paši, vai tā jūs interesē vai nē. Es varu tikai ieteikt un to no sirds arī daru.

otrdiena, 2008. gada 30. septembris

Banku kari - vai izdosies nogremdēt "Swedbank"?

Dievzemīte un tās aborigēni arvien nebeidz pārsteigt. Vai katru dienu notiek kas tāds, par ko varētu ņirgāties neierobežoti ilgi un arī tad tas nekļūtu mazāk smieklīgi. Bet ko nu par aprobežotību, labāk parunāsim par finansēm, jo tā šajos laikos ir makten modīga tēma. Galu galā, par finansēm šodien mīļuprāt (kā jau tas Dievzemītē ierasts) runā pat tie, kuri no tām neko nesajēdz, tādēļ neredzu iemeslu, lai es būtu izņēmums.
Nerimstošie satricinājumi pasaules fondu biržās beidzot tiešā veidā trāpījuši pa pieri arī vietējā tirgus censoņiem. Šķiet, vakardienas kārtējais masīvais kritums Stokholmas biržā, kurā tiek kotētas virkne mūsu valstī darbojošos banku tiešo īpašnieku akcijas, bija tas punkts, pie kura banku karu sākums var tikt uzskatīts par notikušu faktu.

Tiem, kas neseko līdzi pasaules finanšu tirgu aktualitātēm - vakar zviedru "Swedbank" akciju vērtība biržā samazinājās par 18%, SEB bankas - par 12%, bet Nordea un Danske - par 6%. Neraugoties uz to, ka reāli draudi šo banku eksistencei nepastāv, Latvijā nekavējoties izplatījās baumas par drīzo "Swedbank" bankrotu. Un naivs ir tas, kurš iedomājas, ka tās izplatījās pašas no sevis.

Tas, kas reāli notiek, ir, ja ne savstarpēji koordinēta, tad mērķtiecīga baumu izplatīšana par "Swedbank" no citu Latvijas banku puses, izmantojot dažādus informācijas kanālus un mēģinot radīt "buzz" efektu ap iespējamo bankrota faktu. Protams, tas notiek anonīmi. Mērķis - koncentrēt visu satraukto noguldītāju uzmanību uz vienu banku, tā atbrīvojoties no situācijas, kad ar līdzīgu problēmu jāsaskaras pašiem, pie reizes pamatīgi iedragājot spēcīgākā konkurenta reputāciju un, iespējams, arī finansiālo stāvokli laikā, kad tas veic rebrendingu un ir zaudējis uzticamības faktoru, ko tam piedeva Hansabankas brends. Īsāk - sit citu, lai nesit tevi.

Protams, ka vietējā "Swedbank" nestāv rokas klēpī salikusi un tās PR cilvēki, šķiet, 24h diennaktī pavada, mēģinot atspēkot baumas un drošināt klientus interneta komentāros un preses relīzēs. Taču, ja uz biznesa klientiem skaidrojumi un detalizēta informācija par bankas stabilo finanšu stāvokli var atstāt pozitīvu iespaidu, tad vienkāršais tautietis tos uztver kā skaidru zīmi, ka viss ir reālā pakaļā un ka kuģis drīz grims. Reversā psiholoģija, tā teikt. Un nebūs nekāds brīnums, ja drīz vien pie šīs bankas filiālēm redzēsim rindas ar pilsoņiem, kas steigs izņemt savu naudiņu un noslēpt to zeķē zem gultas matrača. Patiiesībā, ja es būtu, piemēram, "Parex" darbonis, es šobrīd organizētu cilvēku pūļus pie "Swedbank" filiālēm. Panika rada paniku. Tiesa, maz ticams, ka varētu novest pie šīs bankas bankrota, jo, par spīti mātesbankas šābrīža problēmām, tās finanšu rezerves tomēr ir milzīgas, savukārt saistības Latvijā - relatīvi nelielas. Tiesa, jau labu laiku cirkulē informācija, ka zviedru "Swedbank" varētu tikt pārdota "Danske Bank" vai "Nordea". Un ne jau aiz labas dzīves...

Savu pagali ugunskurā šodien piemetusi arī Finanšu policija, paziņojot, ka tā cītīgi monitorē publiski cirkulējošo informāciju par iespējamo "Swedbank" bankrotu, jo esot pazīmes, ka tā tiekot apzināti izplatīta, lai grautu valsts finanšu sistēmu. Šāda rīcība pēc relatīvi nesenā gadījuma, kad īsziņu veidā tika izplatīta informācija par iespējamu lata devalvāciju, ir padarīta par kriminālnoziegumu. Tiesa, neatbildēts paliek jautājums, kādēļ FP uzskata, ka "Swedbank" finansiālā labklājība un milzīgās peļņas saglabāšana ir garants Latvijas finanšu sistēmas stabilitātei. Tāpat gribētos uzzināt, kur bija šīs policijas censoņi laikā, kad premjers Godmanis TV tiešraidē un citos medijos gvelza absolūtas muļķības par 3% budžeta deficītu, kas nozīmēšot automātisku lata devalvāciju.

Lai nu kā, banku kari Latvijā nav nekas jauns. Tiesa, tie gandrīz nekad nepaceļas līdz atklātam konfliktam un vairāk izpaužas kā banku PR cilvēku sacensība par to, kurš medijiem piegādās labāku kompromatu par konkurentiem. Taču šim gadījumam ir visas iespējas būt atšķirīgam un iznirt virs ārēji tik klusajiem banku biznesa ūdeņiem. Visticamāk - jau pavisam drīz.

piektdiena, 2008. gada 26. septembris

Mans pirmais raksts par AIFOUNU! Un Pedobear!

Šodien aifounam Latvijā kaut kāda lielā diena, jo visi cepās. Es neko īsti par to zvēru nezinu, bet nevaru atpalikt no visiem pārējiem pasaules blogeriem, tādēļ kaut kas beidzot ir jāuzraksta. Savādāk Ārčijs piedraudēja man uzrīdīt pedobear. Kurš tad to gribētu piedzīvot...

Lai nu kā, Boot.lv mēģināja ar nelielu pigoru piešmaukt latvju tautu, inscinējot videoreportāžu ar šķietamu naksņošanu pie LMT ēkas, aifouna tirdzniecības sākumu gaidot. Māris ar Kristapu viņiem nenoticēja un aizdevās pārbaudīt. Neatrada.

A žēl. Jo atrast tomēr ir labāk nekā neatrast. Tāda, lūk, morāle.

Čuči nu arī tu, manu mazo draudziņ ;)

P.S. No rīta pamostos un visur lasu, ka pirmo oficiālo iPhone 3G Latvijā par 1400Ls LMT izsolē iegādājies mans tēvs. Gribēju jau dabūt paspēlēties, bet izrādās, ka tas gadžets tiks izspēlēts konkursā EHR klausītājiem. Neraža. Bet no otras puses - fantastisks PR gājiens, par nosacītu sīknaudu tādu publicitāti nopirkt :)

sestdiena, 2008. gada 13. septembris

Par laipnību

Laipnība, turklāt neviltota, šodienas pasaulē nav diezin ko augstā vērtē. Tieši tādēļ prieks par katru reizi, kad to izdodas novērot.

Šodien braucu trolejbusā uz Zaķusalu. Iekāpu, apsēdos, trolejbuss bija pustukšs. Pie tirgus sakāpa pilnum pilns. Palaidu vecenīti apsēsties un viņa bija pārsteigta un priecīga. Kas tā par lietu, ka par ko tādu tagad ir jābūt pārsteigtam?

Turpat blakus man un sēdošajai vecenītei, stāvēja tētis ar mazu bērnu rokās. Vecenīte, joprojām smaidot, piedāvāja paņemt bērnu klēpī, lai tētis varētu arī pieturēties. Viņš piekrita un arī pasmaidīja. Jā, vecenītes klēpī sēdot, bērns lūkojās pa logu un arī sāka smaidīt.

Tā nu mēs braucām - sēdošā vecenīte ar bērnu klēpī, es un tētis, stāvot turpat blakus. Tētis, kuram nu bija brīvas rokas, palīdzēja pārpildītā trolejbusa pasažieriem nokompostrēt biļetes. Ticiet vai nē, bet arī viņi bija makten priecīgi.

Turpat aizmugurē sēdēja pavecāks ārzemnieku pāris un ar ieplestām acīm raudzījās visā notiekošajā. Un atplauka platā smaidā...

ceturtdiena, 2008. gada 4. septembris

Čupiņa sīkumu

Pēdējā laikā ir sakrājušās vairākas lietas, kuras gribēju šeit pieminēt, bet kurām nav vērts veltīt veselu ierakstu. Tad nu tā:

1) Islandiešu (piedrāžam valodniekus un viņu nepamatotos murgus) mūzikas invāzija Latvijā turpinās - 31. oktobrī "Sapņu Fabrikā" uzstāsies absolūti fantastiskie "Múm", kurus iesildīs mūsu pašu "Dun Dun" (manuprāt nepelnīti maz zināms projekts). 100% rekomendējas visiem mierīgas un bezgala skaistas mūzikas cienītājiem;

2) "Ghandi" (1982) ir izcila filma. Vairāk nekā 3 stundas kino baudas. Tādas filmas jau sen vairs netaisa;

3) "Dave Matthews & Tim Reynolds: Live at Radio City Music Hall" (2007, Blu-ray), kas iznācis tikai pirms pāris nedēļām, savukārt var uzskatīt par šībrīža etalonu dzīvās mūzikas koncerta audiovizuālajam ierakstam. Divas ģitāras, viena balss un divarpus stundas ģenialitātes;

4) Stulbums jau atkal ir sevi manifestējis kādā indivīdā. Lasu un nesaprotu, vai smieties vai raudāt. Komentārus gan puisis jau piegriezis, žēl gan;

5) Lai arī referendumi veiksmīgi izgāzās un man nav piespiedu kārtā jāemigrē, kā to tiku solījis, visas pazīmes liecina, ka būs tikai sliktāk, tā kā, ja nu joprojām apdzīvojat dzimtās āres tikai cerībā uz gaišāku nākotni, ir laiks noņemt rozā brilles;

6) Tā kā pa vasaru esmu pamatīgi nogarlaikojies, nākamnedēļ sākšu apgūt salsu. Ņemot vērā manu izcilo nespēju ielauzīties dejas soļos, šis pasākums tiks tiks dokumentēts un pēcāk aprakstīts vienā no ikmēneša vīriešu žurnāliem. Tāds kā čelendžs - es pret deju skolotāju :)

trešdiena, 2008. gada 3. septembris

Nākamnedēļ Rīgā piketēs paši pret savu stulbumu!

Vispār man, tāpat kā Šulcam, cilvēki nepatīk. Tomēr nevaru noliegt, ka, laiku pa laikam, daži indivīdi vai to grupas pamanās izraisīt manā sejā anormāli platu smaidu, kurš tur noteikti neparādītos, ja šo cilvēku nebūtu. Zinu, zinu, nav labi smieties par citu neveiksmēm. Un tomēr, tā kā šoreiz neveiksmi ir izraisījis tikai un vienīgi akūts pašu stulbums, turklāt, tā skartajiem vēl ir uznākusi vēlme to publiski demonstrēt, es nevaru noturēties, tikpat publiski par viņiem nepaņirgājies.

Par ko es? Portāls "DELFI" ziņo, ka 10. septembrī, 11 no rīta pie ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 33, notiks pikets, kura mērķis būs "protestēt pret krāpnieku - finanšu piramīdas "European American Prosperity Trust Corperation" (EAPTC) - atklātu, nesodītu darbību Latvijā septiņu gadu garumā".

Tiem, kas tankā - stāsts ir par klasisku finanšu piramīdu, kura zem dažādiem nosaukumiem mierīgi darbojusies jau gadiem ilgi, pieņemot arvien jaunus ieguldījumus un solot (un līdz zināmam brīdim arī izmaksājot) milzīgus procentus. Varētu šķist, ka kopš 90to gadu vidus ar "Banku Baltija" un citiem līdzvērtīgiem iestādījumiem, kas solīja acumirklīgu 100% peļņu, latvietis vulgaris būs ko mācījies, taču nekā - ap 18000(!) ar saprātu apdalītu mūsu līdzpilsoņu ir atdevuši savus nopelnītos, sakrātos, aizņemtos vai kā savādāk iegūtos tūkstošus (cirkulē cipars 132 miljoni (!) USD) veikliem darboņiem, turklāt pierunājuši iesaistīties shēmā arī savus radus, draugus un paziņas. Ieguldījuši esot arī mūsu Saeimas deputāti, tostarp bijusī e-lietu ministre Ina Gudele.

Kā jau tas šādos gadījumos pierasts, kādā brīdī plaukstošais finanšu konglomerāts pārstāj izmaksāt procentus un izkūp gaisā ar visiem savāktajiem miljoniem. Tā nu gals beidzot pienācis arī EAPTC (vai "Mulberry", vai vēl sazin kā tur), uzsākti kriminālprocesi, bet veiksmīgie aitu cirpēji zem cita nosaukuma jau atraduši labākus medību laukus. Interesanti, ka šai piramīdai saknes aug tepat Latvijā. Tiem, kuriem daudz laika un melnais humors tuvs pie sirds, iesaku palasīt bezgalīgos Financenet foruma palagus, kuros perfekti var izsekot notikumu gaitai, uzzināt daudz vērtīgas informācijas par finanšu piramīdu darbību, kā arī pavērot, kas notiek, kad aitas beidzot apjēdz, ka tiek cirptas.

Lai nu kā, smieklīgākais ir tas, ka "apkrāptie noguldītāji" tagad ir apvienojušies biedrībā "Noguldījumu drošība" un grasās rīkot augstākminēto piketu un vēl kādas citas publiskas aktivitātes, lai darītu visiem zināmu savu bēdu. Sak, mēs mierīgi gadiem piedalījāmies nelikumīgā uzņēmējdarbībā, nodokļus nemaksājām, bet kur gan ir valsts, ka neredz, ka šādi razbainieki tik neglīti izrīkojās...

Es, protams, nekādā līmenī neatbalstu šādas kriminālas aktivitātes, taču skola acīmredzami maksā naudu. Un ja kāds tiešām ir tik neticami aprobežots, lai ieķīlātu vienīgo dzīvokli, ieguldītu naudiņu Panamā reģistrētā kantorī, kurš sola īsā laikā apgrozīt naudiņu un izmaksāt milzīgus procentus bez nodokļu atvilkumiem, tad līdzjūtība tādam, manuprāt, būtu nevietā.

P.S. Uzmanību visiem Buratīno! Pieņemu noguldījumus skaidrā naudā un zobu zeltā. Garantēta 100% peļņa. Naudas koks uzziedēs jau septembra beigās, tādēļ pasteidzieties iegūt savu daļu no ražas!

pirmdiena, 2008. gada 1. septembris

INTERESANTI: Kā baktērijas gandrīz iznīcināja visu dzīvo

Pēc ļoti ilga pārtraukuma, atkal esmu atradis laiku un vēlēšanos pārtulkot jums kādu interesantu populārzinātnisku materiālu no DamnInteresting.com. Galu galā, šodien ir 1. septembris un mums visiem nenāktu par ļaunu ko iemācīties. Šoreiz ielūkosimies pašos dzīvības pirmsākumos un pārliecināsimies par to, ka tas, kas dod dzīvību vienam, var būt iznīcinošs kādam citam. Ceru, ka jums būs patīkami lasīt šo jaunāko pienesumu tulkojumu sērijā.

Pirms aptuveni divarpus miljardiem gadu, dzīvība uz Zemes vēl atradās tās zīdaiņa periodā. Kompleksi organismi - tādi kā augi un dzīvnieki - vēl nebija parādījušies, taču mūsu planēta vai mudžēja no dažādiem mikroorganismiem, kas lieliski jutās mērenajā un ar barības vielām bagātajā vidē. Atmosfēru pildīja metāna gāze, iesprostojot saules siltumu un padarot klimatu lieliski piemērotu mikrobiem, kuri par savām mājām sauca primitīvo Zemi.

Taču miljardiem gadu ilgušo baktēriju evolūciju pārtrauca globāla mēroga katastrofa. Ģeoloģi joprojām nav atraduši nekādas pazīmes, kas liecinātu par ārkārtīgi liela meteora triecienu vai milzīga vulkāna izvirdumu, taču nepārprotamas ģeoloģiskas pazīmes rāda, ka tolaik notikušas pēkšņas, kardinālas, vispasaules mēroga klimata izmaiņas. Vidējā temperatūra, kura tolaik līdzinājās mūsdienu klimatam, pēkšņi nokritās līdz -50 grādiem pēc Celsija, ievedot planētu tās pirmajā ledus laikmetā. Tā rezultātā dzīvie organismi izmira lielā ātrumā, radot draudus dzīvības turpmākai eksistencei uz mūsu planētas. Paleoklimatologiem ir liels pamats ticēt, ka šo notikumu neviļus radījušas vienas no pieticīgākajām Zemes apdzīvotājām - baktērijas.

Šo periodu vēsturē pazīst kā Paleoprotozoja ēru un pirms tās Zemes ekoloģija bija būtiski atšķirīga no tās, ko pazīstam mūsdienās. Ar dzelzi bagātie ūdeņi deva okeāniem zaļu nokrāsu, bet atmosfēra sastāvēja no gāzēm, kuru vidū praktiski nebija skābekļa, lai arī skābekļa atomi bija sastopami, piemēram, ūdens molekulās. Jūrās pārpilnībā zēla dažādi anaeorobie mikroorganismi, taču viņu vidū nule kā bija parādījušies arī daži jaunas attīstības pakāpes pārstāvij: zili-zaļa aļge, pazīstama kā cianobaktērija. Šīs evolucionējušās baktērijas pirmās sāka izmantot ūdeni un saules gaismu fotosintēzes procesam, ražojot brīvu skābekli, kā sava vielmaiņas procesa blakusproduktu.

Sākotnēji cianobaktērijas bija neliela minoritāte, kas cīnījās par izdzīvošanu, taču zinātnieki domā, ka drīz vien šīs jaunās baktērijas sāka dominēt vidē, un to izdarīt tām palīdzēja kūstošais ūdens no dažiem uz jaunajiem kontinentiem atrodamajiem ledus šļūdoņiem. Šie šļūdoņi simtiem gadu spraucās pāri Zemei, savākdami sev līdzi dažādus minerālus, līdz galu galā nogādāja tos ūdenī. Palielinātais minerālu daudzums ūdenī ļāva uzplaukt cianobaktēriju kolonijām un to arvien augošā populācija nogādāja vidē arvien lielāku daudzumu brīvā skābekļa.

Sākotnēji apdraudētas tika vienīgi okeānu ekosistēmas. Zemūdens skābeklis sāka reaģēt ar ūdenī pārpilnībā atrodamo dzelzi, galu galā ar oksidācijas palīdzību pilnībā attīrot ūdeņus no šī elementa. Oksidētais dzelzs nogrima okeānu dibenā un ūdens zaļā krāsa sāka pagaist. Šāda notikumu gaita radīja ekoloģisko katastrofu - primitīvajiem Zemes iemītniekiem skābeklis bija indīgs, turklāt daudzas baktērijas uzturā izmantoja dzelzi.

Kad okeānu dzelzs resursi bija izsmelti, skābeklis sāka izplatīties arī atmosfērā. Bez konkurences cīņā par resursiem, cianobaktērijas turpināja vairoties un piesārņot vidi. Brīvais skābeklis, ko tās ražoja, reāģēja ar gaisu, pakāpeniski sadalot metāna gāzi, kas nodrošināja Zemes atmosfēras siltumu un piemērotību dzīvībai. Pagāja vismaz simts tūkstoši gadu - tikai īss brīdi ģeoloģijā - līdz viss atmosfēras metāns bija izgaisis un līdz ar to arī tās spēja noturēt saules siltumu. Temperatūra viscaur nokritās zem nulles un skābekļa piesātināto planētu sāka apņemt biezs ledus slānis.

Pat cianobaktērijas nepalika šī masīvā leduslaikmeta neskartas. Īpašības, kas reiz bija devušas tām milzīgas priekšrocības evolūcijā, radīja vidi, kas arī pašām bija praktiski neapdzīvojama. Gadsimtiem ejot, zemes virsma kļuva arvien aukstāka, ledum uz ekvatora sasniedzot pat pusotra kilometra biezumu - Zeme bija kļuvusi par ledus planētu. Termālās atveres okeāna dibenā radīja kabatas, kurās patvērās dažas izturīgākās baktērijas, tāpat atsevišķi organismi, kas dzīvoja zem zemes, lielākoties bija izolēti no apkārtējās iznīcības, taču šādi dzīvības rezervāti bija reti. Gandrīz viss dzīvais uz Zemes bija gājis bojā masīvajās baktēriju izraisītajās klimata pārmaiņās - notikumā, ko šodien pazīstam kā "skābekļa katastrofu".

Akmeņi, kuri tolaik gulēja okeāna dibenā, satur oksidētā dzelzs slāņus. Senāku periodu akmeņiem šādu slāņu nav. Tāpat par vardarbībajām klimata izmaiņām liecina akmeņos atrodamās mikroorganismu fosīlijas.

Skābeļa katastrofu pārdzīvojušās baktērijas ar laiku adaptējās un iemācījās patērēt skābekli, un ražot oglekļa dioksīdu jeb ogļskābo gāzi. Šī siltumnīcas gāze pavisam lēnām iefiltrējās atmosfērā un, palielinoties gāzes koncentrācijai, miljoniem gadu ilgā periodā paaugstināja atmosfēras temperatūru, līdz tā atkal kļuva dzīvībai piemērota. Ja vien temperatūra šī pirmā lielā leduslaimeta laikā būtu bijusi vēl mazliet zemāka (ja Zemes orbīta būtu nedaudz tālāka no saules), planēta uz visiem laikiem būtu palikusi par ledus tuksnesi, jo oglekļa dioksīds nekavējoties sasaltu, nespējot radīt siltumnīcas efektu. Temperatūra tolaik sasniedza -50 grādus pēc Celsija, savukārt oglekļa dioksīds sausajā ledū sasalst pie -78 grādiem. Nudien šķiet, ka dzīvība uz Zemes paglābusies tikai par mata tiesu.

Šodien viss dzīvais uz mūsu planētas var izsekot savai izcelsmei līdz pat tām dažām baktērijām, kas pārdzīvoja lielo izmiršanu 2500000000 gadus pirms mūsu ēras. Šodien cianobaktērijas ir starp pašām populārākajām uz Zemes. Miljardos gadu kopš pirmā leduslaikmeta, apkārtējā vide ir dramatiski mainījusies ne reizi vien. Daudzkārt atmosfērā uzkrājušos siltumnīcas gāzu dēļ, dažkārt tektonisko plākņu kustības izmainītu okeāna straumju dēļ, vai arī dēļ saules dažādajiem radiācijas līmeņiem vai lieliem vulkāna izvirdumiem. Taču vismaz vienreiz Zemes vēsturē dzīvību līdz iznīcības slieksnim ir noveduši tās iemītnieki. Šodien saule ir siltāka, nekā tā bija toreiz, tādēļ iespēja, ka mūsu planēta atkal pārvērtīsies milzīgā ledus bumbā, ir mazāka. Tomēr šis akmeņos iekaltais senais stāsts brīdina mūs, ka apkārtējā vide noteikti nav nejūtīga pret šīs planētas iemītniekiem un to rīcību.

(c)2006 Alan Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c)2008 Jānis Polis, notesjokes.blogspot.com, tulkojums

N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka tulkojuma pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Patika? Lasi arī citus aizraujošus rakstus no šīs sērijas!

otrdiena, 2008. gada 26. augusts

Kādēļ Latvijā torrentu trakeru īpašniekus var tiesāt?!

Par spīti tam, ka jau vairāk nekā pirms gada Ekonomikas policijas darbinieki sadarbībā ar LaMPA veica aktivitātes pret dažādu peer-to-peer servisu (torrent trakeru, DC hubu, u.c.) uzturētājiem un tas (ne bez manas palīdzības) radīja masīvu troksni lokālajā interneta vidē, daudziem šīs dienas topa ziņa par to, ka aizturēti divi torrentu trakera File.lv administratori, ir nākusi kā pārsteigums, jo daudzu šādu servisu izmantotāju un uzturētāju vidū joprojām valda pārliecība, ka, ja arī īsti likumīgas šādas aktivitātes nav, tad Latvijā tās atrodas t.s. "pelēkajā zonā" un uz tām neattiecas nekāds tiesiskais regulējums, jo reāli jau, kā mēs zinām, uz pašiem serveriem nekādi ar autortiesībām aizsargāti faili neglabājas.

Tad nu gribētu lieku reizi atgādināt, ka jau labu laiku tā vairs nav taisnība, jo, lai arī šķietami dažādi interpretējami, ar 2007. gada 1. martu spēkā stājās grozījumi Autortiesību likuma 69.panta 1. punkta 7. apakšpunktā, kas tagad nosaka, ka:

„Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.”

Respektīvi, tas nozīmē, ka šīs autortiesību pārvaldītājorganizācijas, kā arī jebkurš autors, kura darbs ir atrodams kādā trakerī, ir tiesīgi pieprasīt, lai trakera uzturētājs nekavējoties pārtrauc pieeju šiem failiem. Un nekas, ka uz paša servera nekas neatrodas. Ja uzturētājs to atsakās darīt, tad viņš automātiski kļūst līdzatbildīgs.

Balstoties uz šo likumu, kā arī Krimināllikuma 148. pantu, torrentu un citu P2P servisu turētājus un administratorus mierīgi var krimināli sodīt, kā arī pret viņiem var vērsties civiltiesiskā kārtā. Cik zinu, juridiskajā praksē augstākminētā Autortiesību likuma norma tiek interpretēta tieši tā, kā es to izskaidroju un ir bijuši jau vairāki veiksmīgi (vai arī kādam ļoti neveiksmīgi) gadījumi, kad tā tiek piemērota. Tiesa, arī man īsti nav skaidrs, kādēļ par līdzatbildīgu tad nevarētu uzskatīt arī ISP vai Latvenergo :) Jebkurā gadījumā, tieši šī norma atšķir Latvijas uz autortiesībām attiecināmos normatīvos aktus no daudzu citu Eiropas valstu šībrīža pieejas. Kā vienmēr, skrienam pa priekšu. Turklāt sāk piepildīties arī tas, ko pirms gada prognozēju - pie dziesmas tiek ņemti arī gala lietotāji. Un tas nav sarežģīti, jo visas lietotāju datubāzes pēc serveru konfiskācijas taču nonāk policijas rīcībā.

P.S. Māris te masīvi spamo par File.lv un ar to saistītajām lietām.

pirmdiena, 2008. gada 25. augusts

Testējam jauno bloga paskatu

Tie kas šajā blogā iegriežas ne pirmo reiz, ievēros, ka pagājušajā naktī tas ir piedzīvojis vizuālas un arī nelielas funkcionālas izmaiņas. Tā kā tādas ir veiktas pirmo reizi 18 mēnešu laikā, nolēmu par to tomēr kaut ko uzrakstīt, galvenokārt, lai būtu kur iekomentēt, ja nu kas nestrādā, kā nākas.

Kā redzams, pilnībā ir izmainīts vizuālais noformējums jeb tā sauktais "skins". Tas tika darīts, lai padarītu tekstu un pārējo saturu vieglāk uztveramu. Vismaz man šķiet, ka šis mērķis ir sasniegts. Ir pieviesti arī vairāki papildus vidžeti - tagad ir daudz vieglāk pierakstīties uz RSS plūsmām rakstiem un komentāriem, tāpat labajā malā ir blogroll kolonna, kurā redzami, manuprāt, interesantākie, bet ne tik populārie vietējās blogosfēras resursi, kā arī to svaigākie ieraksti. Pievienots ir arī Twitter sekotāju skaitītājs, uz kura uzspiežot var nonākt pa tiešo manā Twitter profilā un lasīt visu to sviestu, kas tur tiek publicēts, un kuru man tomēr nav vēlmes padot arī uz šo lapu. Tāpat uz tviteri tagad tiek automātiski linkoti bloga ieraksti.

Likvidēts, savukārt, ir reklāmas laukums, jo par spīti saņemtajiem piedāvājumiem pārdot bannera vietu vai arī teksta saistes, tas nav veids, kādā es esmu ieinteresēts pelnīt naudu. Protams, ja kādrez šī bloga apmeklējums būtiski pieaugs, tādejādi būtiski palielinot arī potenciālos ienākumus no reklāmām, šī pozīcija varētu mainīties, taču šobrīd esmu gatavs atbalstīt vienīgi nekomerciālus projektus, kuru atbalstam var tikt ieviesti kādi papildus reklāmas laukumi vai veidi. Kas attiecas uz migrēšanu uz vietējo hostingu un savu domēna vārdu - joprojām nespēju sevi samotivēt šim pasākumam.

Ja pamanāt kādus gļukus bloga darbībā vai arī, ja jums vienkārši ir ko teikt par jauno tēmu, dodiet ziņu komentāros! Kods mazliet tika paurbināts un ne līdz galam notestēts.

ceturtdiena, 2008. gada 21. augusts

Ukrainas blogeri apsmej Krievijas armiju

Savdabīgu veidu, kā izsmiet Krievijas armiju par Dienvidosetijas militārā konflikta laikā novēroto tās īstenoto marodierismu Gruzijas pilsētās, atraduši Ukrainas blogeri. Viņi gatavojas izveidot interneta veikalu "Вилочка", kurā it kā iespējams iegādāties Gruzijā "atbrīvotās" mantas.

"Livejournal" lietotājs (vietējā klona apdzīvotāji tur varētu pamācīties kreativitāti) "nemyrych" publicējis e-veikala pirmās lapas skici, kurā starp piedāvātajām precēm ir atrodami gan gruzīnu dimplomātiskie auto numuri un kamuflāžas tērpi, gan arī zelta dakšiņas, kurpes, kalnu velosipēdi, lietoti tualetes podi un citi labumi. Interesanti, ka dizainā iekļuvusi arī Rīgas šprotu bundža. Ar šo ironisko soli autors, kuram radušies daudzi sekotāji, kas turpina izvērst tēmu, vēlas izrādīt atbalstu Gruzijai.

Kā veikala īpašnieks norādīts Krievijas Azsardzības ministrija, norādot, ka veikala izveidē nekādas tiesības nav ievērotas. Informatīvo atbalstu nodrošināšot telekanāli "Pervij" un "RTR", kā arī avīze "Komsomoļskaja Pravda".

Šis "startapa" stadijā esošais un, visticamāk, par tādu tālāk arī neplānotais projekts jau izraisījis asu Krievijas interneta lietotāju un arī mediju reakciju, kas, protams, nodrošina tam arvien lielāku popularitāti.

Palīdzi "cibiņam" neslēpt savu homoseksualitāti!

Šodien portālā "Draugiem.lv" saņēmu lūgumu pēc palīdzības, kuru nespēju ignorēt, jo sirds lūza, to lasot. Lūk, ko tas vēstīja:

Sveiks, svešiniek!

Rakstu Tev un citiem, jo man nav vairs kur vērsties. Mans dēls ir homoseksuāls. Es to pieņemu un cenšos viņu atbalstīt, kā nu mācēdama. Diemžēl viņam pašam ir grūti sadzīvot ar to, ka nemitīgi nākas slēpt savu patieso "es" - tas iedzen viņu depresijā. Mēģināju viņu pārliecināt, ka būtu labāk, ja viņš "iznāktu no skapja" un visiem atklātu savu seksualitāti, taču viņš ir pārliecināts, ka, ņemot vērā sabiedrības attieksmi mūsdienu Latvijā, nāktos zaudēt darbu un arī citu vairs neizdotos atrast. Nedz man, nedz arī manam dēlam nav iekrājumu, kas ļautu viņam pārcelties uz ārzemēm, vai ilgāku laiku pavadīt nestrādājot. Viņš ir ļoti jauks un sirdsskaidrs puisis, taču man ir bail, ka, nespējot atrisināt situāciju, viņš varētu sev no darīt ko sliktu. Tādēļ es es vēršos pie jums visiem - palīdziet manam dēlam.
Esmu atvērusi ziedojumu līniju. Lai nosūtītu viņam 2,5 Ls, rakstiet SMS ar tekstu FOR LODZ uz numuru 1897 (visiem operatoriem).
Ja vēlaties uzzināt par viņu ko vairāk, varat apmeklēt viņa mājaslapu "Sviesta Cibā", kur viņš dalās pārdzīvojumos ar citiem grūtdieņiem. Paldies!

Māte


Izvietoju savā blogā reklāmas laukumu ar aicinājumu palīdzēt, un aicinu to darīt arī visus citus blogerus, "Sviesta Cibas" lietotājus, un pārējos interneta lietotājus. Neesiet vienaldzīgi!

P.S. Cibiņš affair norāda uz nekorektu virsrakstu. Labots.

[Update 25.08.2008]. Lai nākošās paaudzes un nejauši iemaldījušies lasītāji nemocītos neizpratnē par to, kas ellē ratā šis ir par ierakstu un ko tas viss nozīmē, atzīmēju, ka šis ieraksts un tā komentāru gūzma ir tapuši lokāla konflikta ietvaros un tas viss nebūtu jāuztver pārāk nopietni.

trešdiena, 2008. gada 20. augusts

Rīga - otrā vērtīgākā "Monopola" pilsēta!

Domāju, ka visi atcerās, kā pirms vairākiem mēnešiem milzīgu ažiotāžu Latvijā ieguva iespēja balsot par Rīgas iekļaušanu nekustamo īpašumu tirdzniecības simulācijas galda spēles "Monopols" starptautiskajā izdevumā "Monopoly: The World Edition". Aģitkampaņā iesaistījās daudzi lielie mediji un Rīgas Dome pat ieguldīja naudu vides reklāmās. Nule kā paziņoti oficiālie rezultāti un tie ir visnotaļ iepriecinoši un visumā pārsteidzoši- Rīga šajā spēles izdevumā tiks iekļauta kā otrā vērtīgākā pilsēta tūlīt aiz Monreālas (Kanāda). Ar ko arī var apsveikt gan pilsētu, gan arī visus balsotājus!


Jaunā Monopola spēle veikalu plauktos parādīs jau augusta beigās. To plānots izdot 50 valstīs un 37 valodās, to skaitā latviešu.

svētdiena, 2008. gada 17. augusts

Rīgas Gudrinieks!

Johohoo, varat mani apsveikt, nupat Daugavmalā Rīgas Svētku ietvaros es veiksmīgi noslēdzu savu dalību BRAIN.draugiem.lv, Radio SWH un laikraksta "5MIN" konkursā "Rīgas Gudrinieks"!

Pirms pāris nedēļām augstākminēto mediju lietotājiem bija iespēja iekļūt šo mediju komandās, kuras šodien savā starpā sacentās par Rīgas lielākā gudrinieka titulu. Lai to izdarītu, bija jāatbild uz jautājumiem par tēmu "Rīgas dārzi un parki", kas sevī ietvēra zināšanas par botāniku, arhitektūru, pilsētplānošanu, vēsturi un citām lietām. Man neizdevās sazvanīt SWH, kur bija nepieciešams atbildēt tikai uz vienu jautājumu, toties 3 dienas pēc kārtas paveicās pilnīgi precīzi atbildēt uz 3 Rīgas Gudrinieka spēlēm BRAIN sistēmā iekš Draugiem.lv. Līdz ar to šodienas sacensībās pārstāvēju tieši šo portālu.

Sacensību sistēma bija tāda, ka visas 3 komandas (katrā 10 dalībnieki) pēc kārtas kāpa uz skatuves, sēdās pie datoriem un izspēlēja vienu standarta formāta BRAIN spēli ar 16 jautājumiem un 4 variantiem, bet bez papildiespējām. Katras komandas spēles uzvarētājam tad bija jāsacenšas finālā, kurā kā ceturdais dalībnieks pievienojās arī klātesošo skatītāju pārstāvis, kurš uzvarējis atseviškā spēlē, atbildot uz jautājumiem ar SMS palīdzību.

Pa nakti skatījies olimpādi un absolūti negulējis, toties iepriekš vakarā mazliet palasījies internetā atrodamo informāciju par Rīgas dārziem un parkiem, devos uz krastmalu, ne uz ko īpašu necerēdams. Bija gan aizdomas, ka komandā varētu būt iekļuvuši vairāki čīteri, kas atvieglotu uzdevumu, tomēr tās neapstiprinājās un pēc skata likās, ka būs jācīnās pret vairākiem pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" darbiniekiem ;)

Uz skatuves mūsu komanda kāpa kā trešā un, lai arī dažus pirmos jautājumus, kuri reāli bija grūtāki, nekā vairāk punktus dodošie pēdējie, neizdevās atbildēt, galu galā tomēr uzrādīju labāko rezultātu un arī laiku - 1600 punkti 104. sekundēs. Izšķirošas izrādījās pavisam vienkāršais pēdējais jautājums par to, cik ielas ved uz Doma laukumu. Atbildēju, ka septiņas, un, pateicoties tābrīža līderes kļūdai, veiksmīgi iekļuvu finālā. Izrādījās, ka mans rezultāts tobrīd ir labākais no visām komandām.

Nolēmu piedalīties arī skatītāju spēlē, jo iespēja nepieļaut ceturtā konkurenta parādīšanos uz skatuves šķita vilinoša. Pēc informācijas, ka šāds stiķis tomēr neies cauri un ka manas uzvaras gadījumā finālā piedalīsies otrā vieta, vienalga sūtīju SMS un centos ar savu dalību vismaz iebiedēt pretiniekus, kas daļēji arī izdevās - 2. vieta ar 1900 punktiem no 2000 iespējamajiem un tikai 10 punktu atstarpe no līderes.

Finālā piedalījos, īsti neticot savai uzvarai, un mana skepse attaisnojās, kad uz vairākiem sarežģītiem jautājumiem pēc kārtas nezināju pareizās atbildes. Līdz pat pēdējiem diviem jautājumiem atrados ceturtajā vietā, turklāt nezinot atstarpi no līderiem. Pēdējos divus jautājumus tomēr atbildēju pareizi un, parādoties rezultātiem, ieraudzīju savu vārdu pašā augšgalā. Prieki tomēr nebija ilgi, jo izrādījās, ka identisks punktu skaits - tikai 1350, un arī identisks laiks - 93 sekundes, ir vēl vienam konkurentam. Dators pirmo vietu piešķīra man, balstoties uz atlases kārtas rezultātiem, tomēr šāda iespēja oficiālajos noteikumos nebija līdz galam atrunāta, tādēļ es rosināju galveno balvu - dāvanu karti 1000 latu vērtībā no mēbeļu salona "Skābārdis", sadalīt uz pusēm. Izspēlēt vēl vienu spēli nebija laika, savukārt vēlme riskēt ar visu viena papildu jautājuma dēļ nebija nekāda.

Rezultātā tiku atzīts par "Rīgas Gudrinieku", saņēmu 500Ls dāvanu karti, deju kursus pēc paša izvēles no "Nianses", gada abonementu uz "Ilustrēto Zinātni" un vēl dažnedažādas mazākas balviņas. Tāds, lūk, necerēti veiksmīgs man izvērtās šis rīts!

piektdiena, 2008. gada 15. augusts

Lindas Leen dziesma - jaunajā Bonda filmā?

Visnotaļ interesantas ziņas nāk no šovbiznesa pasaules. Ar labiem sakariem šajā vidē apveltīti ļaudis pārliecināti apgalvo, ka vēl šoruden mūsu mazās valsts miniatūro mūzikas dīķi saviļņošot milzīgs betona klucis, proti, dziesma "Chameleon" no dziedātājas Lindas Leen jaunā, vēl neiznākušā albuma ar tādu pašu nosaukumu, esot iekļauta jaunajā filmā par superaģentu Džeimsu Bondu "Quantum of Solace".

Oficiālu apstiprinājumu šai ziņai gan neizdevās iegūt. Noliegumu arī. Par "Quantum of Solace" ir zināms, ka tā Lielbritānijas kinoteātros nonāks šī gada 31. oktobrī un ka Deivida Arnolda sacerēto filmas tituldziesmu "Another Way To Die" iedziedājuši Ališa Kīsa un Džeks Vaits no "The White Stripes". Pārējais soundreks joprojām netiek atklāts.

Savukārt par Lindas Leen dziesmu "Chameleon" ir zināms, ka to sacerējusi pati dziedātāja, aranžējumu un orķestrāciju LNSO veidojis Kārlis Lācis, bet dziesmas un visa jaunā albuma producents ir slavenais brits Endijs Raits (Andy Wright), kurš strādājis pie "Simply Red", "Eurythmics", Enijas Lenoksas, Natālijas Imbruglijas, Toma Džounsa, Beka, Deivida Bovija un cietiem ierakstiem.

Noklausoties "Chameleon", jāsecina, ka dziesma ieturēta klasiskā agrīno Bonda filmu tituldziesmu stilā un, jāatzīst, ka ir visnotaļ gaumīgi nostrādāta ar ļoti spēcīgu orķestrāciju, taču Lindas balsij pietrūkst jaudas zemajos reģistros, kā arī unikalitātes. Ja ziņas par tās iekļaušanu "Quantum of Solace" apstiprināsies, kas man tomēr šķiet diezgan neticami, tad tas būs visu laiku lielākais kāda Latvijas mākslinieka panākums populārās mūzikas lauciņā.

Dziesmu piedāvāju noklausīties arī jums:

ceturtdiena, 2008. gada 14. augusts

"Air" Rīgā - this made my day!

Juhū, man pat atkal sāk iepatikties šeit dzīvot. Kā nu nē, ja LETA preses relīžu listē redzams paziņojums, ka 5. oktobrī "Sapņu Fabrikā" uzstāsies franču leģendārais duets "Air" ar koncertu no sava pēdējā, ultraģeniālā albuma "Pocket Symphony" prezentācijas tūres "Close Up". Nebrīnīšos, ja mūsu publika šo pasākumu pat nepamanīs, taču man tas būs viens no gada centrālajiem notikumiem.

Es esmu pārāk slinks, lai kaut ko aprakstītu tiem, kas ne velna nezina, kas tie "Air" tādi ir. Mazliet info latviešu mēlē var atrast šeit.

Biļetes jau nopērkamas visās "Biļešu servisa" kasēs, kā arī "Meta-Cafe" Kronvalda bulvārī 2b. Biļešu cena - stāvvieta 20 lati, VIP zona 30 līdz 40 lati.

pirmdiena, 2008. gada 11. augusts

Daļa "LiveJournal" lietotāju pieprasa cenzūras ieviešanu

Gruzijas un Krievijas militārais konflikts Dienvidosetijā nebūt neaprobežojas tikai ar fizisku karadarbību, ne mazāk būtisku lomu spēlē arī karš informatīvajā telpā. Krievijas medijiem ir aizliegts izmantot Gruzijas puses sniegto informāciju un krievu hakeri aktīvi lauž gruzīņu informatīvo servisu interneta lapas, savukārt Gruzija ir pilnībā liegusi pieeju runetam (.ru) un pārtraukusi Krievijas kanālu raidīšanu valsts teritorijā. Milzīgas nesaskaņas karadarbība radījusi arī blogu vai publisko dienasgrāmatu servisa "LiveJournal" lietotāju vidū.

"LiveJournal", kuru Krievijā pazīst kā "Живой журнал" jeb vienkārši ЖЖ, lietotāji uzsākuši parakstu vākšanu zem atklātās vēstules, kurās šā servisa operatorkompānija SUP tiek aicināta īstenot cenzūru un izdzēst anti-krieviski noskaņotos lietotājus un viņu blogus. Vēstules autors skaidro, ka kara laikā nav piemērojami miera laika likumi un nav pieļaujams, ka krievu interneta resurss tiek izmantots pretkrieviskai propogandai. Jāpiebilst, ka "LiveJournal" ir ārkārtīgi populāra platforma Krievijas blogosfērā, taču SUP ir amerikāņu uzņēmums un darbojas pēc ASV likumiem.

Uz to ļoti skaidri savā intervijā radiostacijai "Eho Moskvi" ir norādījis arī kompānijas pārstāvis Antons Nosiks, paziņojot, ka nekāds daudzums savākto parakstu nepiespiedīs kompāniju cenzēt saturu, kurš nepārkāpj ASV likumdošanu. Viņš arī izteicies, ka tad jau vispirms no SUP būtu jāsagaida anti-amerikānisku resursu dzēšana, taču šāda rīcība neietilpstot viņu politikā.

piektdiena, 2008. gada 8. augusts

Parisa Hiltone - nākamā ASV prezidente?

ASV prezidenta vēlēšanām arvien tuvojoties, abi galvenie kandidāti Baraks Obama un Džons Makeins ķeras pie arvien jauniem paņēmieniem, lai izsmietu savu konkurentu, vienlaikus parādot, ka tas nav cienīgs vadīt valsti. Pirms aptuveni nedēļas Makeins publiskoja TV reklāmu, kurā salīdzina Baraku Obamu ar tādām dzeltenās preses iemīļotām zvaigznēm kā Britnija Spīrsa un Parisa Hiltone. Nepagāja ne dažas dienas, kad par interneta aktuālāko virālo video ir kļuvis Parisas atbildes gājiens.

Tajā ballīšu lauvene nosauc Makeinu par krunkainu veci, piedāvā savu versiju ASV enerģētikas politikai, kā arī ievēlēšanas gadījumā sola nokrāsot Balto namu rozā krāsā.

Šīs visnotaļ elegantās atbildes, kuru dažās dienās noskatījušies jau desmitiem miljoni interneta lietātāju, idejas autori ir producents Kriss Henčijs un režisors un Ādams Makeijs ("Talladega Nights", "Step Brothers"). Makejs kopā ar Vilu Farelu arī stāv aiz komēdiju video vebsaita FunnyorDie.com, kurā ekskluzīvi tika publicēts arī šis Parisas politiskais paziņojums, kurš nekavējoties izplatījās interneta plašumos, iekļūstot arī vairākos lielajos telekanālos. Par video tapšanu vairāk lasīt varat šeit.

Tātad, lūk, kas par Džonu Makeinu un viņa reklāmām ir sakāms Parisai Hiltonei:



Un te ir oriģinālā Makeina reklāma, ja nu kāds nav redzējis:

trešdiena, 2008. gada 6. augusts

25 valstis 25 gados

Sekojot šī brīža aktuālajai modei (laacz, Atoms, krist2ps) , padalīšos ka arī es ar kartē atzīmētām līdz šim apciemotajām valstīm. Nekur.lv lietotājiem tas droši vien ir kaitinoši, taču man šķiet lieliski uzzināt, kam var jautāt kādus ieteikumus, ja reiz ir izlemt ceļot uz kādu līdz šim vēl neapmeklētu valsti.

Manā gadījumā teju 25 dzīves gados ir sanācis spert kāju 25 valstu teritorijās trijos kontinentos, kaut dažas no tām apmeklētas tikai uz īsu brīdi un tādēļ tajās labprāt iegrieztos vēl kādu reizi.

Jāpiebilst, ka 25 valstis ir tikai 11 procenti no visu uz planētas Zeme šobrīd eksistējošo suverēno ANO atzīto valstu skaita, līdz ar to ir skaidrs, ka nepieciešams reāli kāpināt ceļošanas tempu, jo savādāk nāksies dzīvot līdz 250 gadu vecumam, lai visu apskatītu.