Kādēļ Latvijā torrentu trakeru īpašniekus var tiesāt?!

Par spīti tam, ka jau vairāk nekā pirms gada Ekonomikas policijas darbinieki sadarbībā ar LaMPA veica aktivitātes pret dažādu peer-to-peer servisu (torrent trakeru, DC hubu, u.c.) uzturētājiem un tas (ne bez manas palīdzības) radīja masīvu troksni lokālajā interneta vidē, daudziem šīs dienas topa ziņa par to, ka aizturēti divi torrentu trakera File.lv administratori, ir nākusi kā pārsteigums, jo daudzu šādu servisu izmantotāju un uzturētāju vidū joprojām valda pārliecība, ka, ja arī īsti likumīgas šādas aktivitātes nav, tad Latvijā tās atrodas t.s. "pelēkajā zonā" un uz tām neattiecas nekāds tiesiskais regulējums, jo reāli jau, kā mēs zinām, uz pašiem serveriem nekādi ar autortiesībām aizsargāti faili neglabājas.

Tad nu gribētu lieku reizi atgādināt, ka jau labu laiku tā vairs nav taisnība, jo, lai arī šķietami dažādi interpretējami, ar 2007. gada 1. martu spēkā stājās grozījumi Autortiesību likuma 69.panta 1. punkta 7. apakšpunktā, kas tagad nosaka, ka:

„Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.”

Respektīvi, tas nozīmē, ka šīs autortiesību pārvaldītājorganizācijas, kā arī jebkurš autors, kura darbs ir atrodams kādā trakerī, ir tiesīgi pieprasīt, lai trakera uzturētājs nekavējoties pārtrauc pieeju šiem failiem. Un nekas, ka uz paša servera nekas neatrodas. Ja uzturētājs to atsakās darīt, tad viņš automātiski kļūst līdzatbildīgs.

Balstoties uz šo likumu, kā arī Krimināllikuma 148. pantu, torrentu un citu P2P servisu turētājus un administratorus mierīgi var krimināli sodīt, kā arī pret viņiem var vērsties civiltiesiskā kārtā. Cik zinu, juridiskajā praksē augstākminētā Autortiesību likuma norma tiek interpretēta tieši tā, kā es to izskaidroju un ir bijuši jau vairāki veiksmīgi (vai arī kādam ļoti neveiksmīgi) gadījumi, kad tā tiek piemērota. Tiesa, arī man īsti nav skaidrs, kādēļ par līdzatbildīgu tad nevarētu uzskatīt arī ISP vai Latvenergo :) Jebkurā gadījumā, tieši šī norma atšķir Latvijas uz autortiesībām attiecināmos normatīvos aktus no daudzu citu Eiropas valstu šībrīža pieejas. Kā vienmēr, skrienam pa priekšu. Turklāt sāk piepildīties arī tas, ko pirms gada prognozēju - pie dziesmas tiek ņemti arī gala lietotāji. Un tas nav sarežģīti, jo visas lietotāju datubāzes pēc serveru konfiskācijas taču nonāk policijas rīcībā.

P.S. Māris te masīvi spamo par File.lv un ar to saistītajām lietām.