pirmdiena, 2007. gada 30. aprīlis

"Hot Fuzz" - tavs piektdienas vakara kino

Nevarētu teikt, ka es esmu sajūsmā par visu britu kino produkciju, taču nevar noliegt faktu, ka no Liebritānijas kinošņikiem nāk lērums lieliska humora pārpilnu un bezgala izklaidējošu kinostāstu, kas lielākoties līdz Latvijas kinoteāriem nemaz nenonāk.

Domāju, ka ar "Hot Fuzz" situācija gan būs savādāka, jo šai komēdijai ir reāls potenciāls kļūt par kases grāvēju.

Stāsts par britu policijas priekšzīmīgākā censoņa piedzīvojumiem pēc pārcelšanas uz klusu un nomaļu lauku ciematiņu ir tieši tik neticams, pārspīlēts un visdažādāko kino analoģiju pārpilns, ka trāpa tieši desmitniekā. Filmā nav itin nekā ticama, nav arī nekā "Oskaru" cienīga, toties gandrīz viss ir nereāli smieklīgs.

8/10

Maziem bērniem ir jāliedz ieeja masu pasākumos!

Gadiem ilgi es gan kā dalībnieks, gan kā organizators vai skatītājs esmu piedalījies neskaitāmos masu pasākumos - koncertos, teātra izrādēs, šovos u.c. Un ar katru gadu arvien biežāk man nākas novērot, manuprāt, absolūti nepieņemamas prakses izplatīšanos šādos pasākumos - vecāki (parasti mātes) uz tiem ņem līdzi mazus bērnus (zīdaiņus un pirmsskolas vecuma ķiparus), kuriem koncerta vai izrādes laikā tiek ļauta pilna vaļa. Pēc principa - bērnam jāļauj darīt viss, ko vien viņš vēlas un es jau nu neiešu viņu pieklusināt...

Kas regulāri noved pie tā, ka teātra izrādē vienlaicīgi bļauj desmit zīdaiņi vai ka klasiskās mūzikas koncertos pa zāli joņo piecgadīgu vandāļu bars, pilnībā novēršot gan skatītāju, gan mūziķu uzmanību, nemaz nerunājot par atmosfēras izjaukšanu.
Es lieliski saprotu, ka arī jaunajiem vecākiem ir tiesības un vēlme apmeklēt publiskus pasākumus, taču es esmu kategoriski pret to, ka tas tiek darīts uz citu šo pasākumu apmeklētāju labsajūtas rēķina.

Tieši tādēļ man ir pilnībā neizprotama pasākumu rīkotāju piedāvātā iespēja bērnus līdz 7 gadu vecumam ņemt līdzi bez maksas. Protams, tas piesaista dažus papildus apmeklētājus, kas savādāk mājās vāktu savus sīčus, taču cik citu potenciālo apmeklētāju nākamajā reizē vairs nenāks klausīties zīdaiņu kori baznīcā?

Tāpēc es uzskatu, ka bērniem līdz 7 gadu vecumam būtu jāliedz ieeja pasākumos, kuros klusuma saglabāšana ir būtisks faktors.

piektdiena, 2007. gada 27. aprīlis

Gada smieklīgākais video

2007. gada smieklīgākais video vismaz manā vērtējumā jau ir noteikts. Tas nāk no mūsu pašu plašās zemes ārēm. Kas tajā redzams un dzirdams? Latvju skolu jaunatnes sūrā ikdiena, pašnāvības draudi, īstena draudzība, seksuāla frustrācija, ģeniālas iesaukas un citas labas mantas.
Video ievākts no Draugiem.lv, kur to, visiem par lielu gandarījumu, ievietojis kāds Nauris Sadovskis. Alus viņam par to.

pirmdiena, 2007. gada 23. aprīlis

Kur palikuši īstie vīrieši?

Sievietes krāso seju un matus, nēsā mākslīgos nagus un skropstas, taisa silikona krūtis un plastiskās operācijas, un vienlaikus ir neapmierinātas, ka pasaulē nav īstu vīriešu.
Tā viš i, tā viš i..


Atpakaļ ziemā

No Londonas absolūtās vasaras esmu atgriezies atpakaļ Latvijas pseidopavasarī. Brrr...
Īsa atskaite:

  1. pokera turnīrā ļoti cienījamā konkurencē, parādot solīdu spēli, tika sasniegts fināla galds, kopumā ierindojoties godpilnajā, bet materiālu labumu nesniedzošajā 7.vietā;
  2. mūzikls "Porgy and Bess" (32 mārciņas, rēķinot 50% atlaidi) izrādījās lielisks. Varbūt nebija tā, ka žoklis visu laiku būtu atkāries, taču, ja visu pirmo cēlienu es biju svētā pārliecībā, ka orķestra lomu nez kādēļ izpilda CD atskaņotājs (kas, protams, neizrādījās taisnība), tad tas vien par ko liecina. Starp citu, es, pusrata mūziķis būdams, arī dziedātājiem nesadzirdēju nevienu lažu. Neticama kvalitāte... Tagad mērķis ir aizbraukt uz "best of Motown" mūziklu "Dancing In The Streets", bet tur viss jau nobukots līdz septembrim :( ;
  3. Visos Londonas dārzos un parkos ļaudis sauļojas un spēlē bumbu. Kā ierasts. "Rīgas dārzu un parku" Kalnkaziņam beidzot derētu uz turieni aizbraukt un saprast dažas elementāras lietas.

sestdiena, 2007. gada 21. aprīlis

+22˚ C

Kā jau iepriekš ziņoju, esmu aizdevies uz Londonu spēlēt pokeru un klausīties džezu. Klājas man lieliski, ja atskaita to, ka, no rīta mostoties, pamanījos pārsist uzaci pret blakus viesnīcas gultai novietoto naktsgaldiņu. Dzīvotājs būšu...
Londonā ir +22 grādi pēc Celsija un absolūta vasara. Puķes un koki zied, viss zaļš, spīd saule, nav vētras, visi staigā teju peldkostīmos. Skaudiet :) Tūlīt došos aizstāvēt Latvijas godu pie pokera galda, savukārt vakarā plānoju apmeklēt Geršvina izcilās operas Porgy & Bess mūzikla versiju Savoy teātrī.

ceturtdiena, 2007. gada 19. aprīlis

8. pasaules brīnums - Latvijā?

Latvijas blogosfēru lielā ātrumā aplido ziņa par to, ka daži mūsu pašu līdzpilsoņi apņēmušies realizēt neticami grandiozu projektu, ko paši ambiciozi jau dēvē par 8. pasaules brīnumu.

Pasaules siena (Wall of the World) iecerēts kā cilvēces vienotības simbols.

"Pasaules Siena būs grandiozs 47 hektārus liels parks, kurā atradīsies 272 granīta sienas. Katra būs 3,5 metrus augsta un pusmetru bieza. 272 sienas no abām pusēm klās 1 procenta pasaules iedzīvotāju (65 miljonu cilvēku) iegravēti dati — vārds, uzvārds, pilsēta un dzimšanas dati. Pasaules Siena tādā veidā vienos 65 miljonus cilvēku. Personību, kas augstu vērtē cilvēces vienotību, draudzību, mieru."

Šobrīd savu vārdu uz sienas iespējams iegūt, samaksājot 3,5Ls.

Vai tas ir neticami grandiozs uzvārīšanās veids vai nudien ģeniāls projekts - rādīs laiks.

trešdiena, 2007. gada 18. aprīlis

iPod nano tagad runā arī latviski

Onkulis nācis klajā ar iPod nano interfeisu latviešu mēlē.

Paldies 1000000x viņam par to :)

via Pods.lv

Izmanto iespēju filmēties kino!

Joprojām turpinās pieteikšanās lomām jaunajā latviešu spēlfilmā "Amatieris". Protams, galvenās lomas atveidos profesionāli aktieri, taču vairākām otrā un trešā plāna lomām, kā arī masu skatiem joprojām ir nepieciešami enerģiski un filmēties griboši jaunieši.

Lai uzzinātu visu par filmu un pieteiktos dalībai tajā, jums jāaizčāpo uz filmas oficiālo mājaslapu, kurā atrodama arī pieteikuma anketa, kura jāaizpilda un jānosūta pa pastu (Latvijas, ne elektronisko). Ja tas jums šķiet pārāk sarežģīti, tad vistuvākajā laikā Draugiem.lv sāksies filmas reklāmas kampaņa, kuras ietvaros visiem portāla lietotājiem būs iespēja pieteikties tieši no sava profila.

Visiem, kas būs izrādījuši interesi, "Amatiera" veidotāji Red Cats film studio garantē piedalīšanos vismaz vienā filmas epizodē. Tie, kuru anketas sķitīs īpaši interesantas, tiks uzaicināti uz profesionālu kastingu.

Ak jā, filmēšana jau šovasar. Tiekamies tur!

otrdiena, 2007. gada 17. aprīlis

Ar ko vislabāk spēlēt plates?

Nezinu, vai visiem, bet dažiem cilvēkiem pagaidām nezināmu iemeslu dēļ uznāk vēlme mest pie malas CD un MP3 spēlētājus, un atgriezties pie saknēm - pie vinila. Varbūt stila pēc, bet varbūt tādēļ, ka vinila LP formātam piemīt ļoti specifiskas skaņas nianses, kuras nav atrodamas mūsdienu ekvivalentos, turklāt daudzi labi ieraksti CD formātā nav pārizdoti.

Nav šaubu, ka vinila plates un atskaņotāji (turntables) šodien ir gana ekskluzīva lieta, kas maksā dārgi. Ja, nevēloties izdot veselu bagātību, tomēr esat gatavi ieguldīt kādu naudiņu šī luksusa vēlmes apmierināšanā, varu rekomendēt ieskatīties šajā sarakstā audiofilu rekomendēto budžeta klases vinila atskaņotāju TOP 10. Cenas ārzemēs - līdz 1000$.

Atcerieties vien, ka bez atskaņotāja jums nāksies sakasīt naudiņu arī labai skaņu sistēmai.

P.S. Šeit neiet runa par DJ, bet gan vienkāršu mājas aparatūru.

pirmdiena, 2007. gada 16. aprīlis

Ar ko vislabāk vērties zvaigznēs?

Kurš gan ne reizi nav lūkojies zvaigžņotajās debesīs? Diemžēl, tā kā astronomija vismaz manā skolā nebija obligāto priekšmetu sarakstā, man līdz pat šai dienai nav nemazākās sajēgas par zvaigžņu izvietojumu, nosaukumiem un citām detaļām. Ja jums ir līdzīgi, tomēr vēlaties uzzināt, kas tad ir tas spožais, mirgojošais objekts tur augšā, viss kas jums jādara, ir jāiegādājas kāds no šiem advancētajiem amatieru teleskopiem.

Tie ir aprīkoti ar GPS, LCD un citiem tehnoloģiskiem rīkiem, kas nešauboties informēs, ka tā oranžā bumba pie horizonta ir nevis NLO, bet gan saule.
Cenas - no 400 līdz 60000$,

Nedēļas nogalē - pokers Londonā

Kā vēsta kalendārs, šo nedēļas nogali no piektdienas līdz svētdienai esmu ieplānojis pavadīt Londonā. Plānā - dažādas izpriecas (koncerti, tusiņi), kā arī ļoti atbildīgs turnīrs slavenajā pokera klubā "Gutshot". Būdams neapšaubāms amatieris, mēģināšu ielikt kloķi profesionāļiem un papildināt savu kontu ar kādiem mārciņu tūkstošiem. Jāpiezīmē, ka mana mūžīgā haļavšķika dziņa arī šo iespēju ir nodrošinājusi absolūti bez maksas. Līdz ar lidojumiem, viesnīcu un citām fīčām..

Starp citu, būtu labi, ja kāds ieteiktu kādu labu Londonas džeza klubu.

svētdiena, 2007. gada 15. aprīlis

Jauki sajūtu nieki

Pārskatot arhīvus atradu dažas pašam tīkamas piezīmes gandrīz par neko. Pēdējā gada laikā tapušas. It kā par niekiem, bet tomēr tik svarīgiem. Iemetu, lai nepazūd. Jo visnotaļ jauki uzrakstītas.

Pavasaris

Spirdzinošs kā rasas malks ir rīta gaiss pavasarī. Un skurbinošs kā dzirkstošs burbuļvīns, kas reibina tik nemanāmi un tīkami...
Ielas vēl klusas, bet zeltā jau gaismojas durvis un pagalmi, kas vēl pirms mirkļa tinās dūmakainas krēslas plīvurā. Baznīcu torņu bronzas gaiļiem savas balsis aizlienē kaijas un tie gavilē rīta jundu.
Es mostos un līdz ar mani mostas arī pasaule. Atveru acis un nemulstu ne mirkli.
Eju DZĪVOT!

Vasara

Asfalts jau atkal pulsē saulstaru ritmā. Bez spēka pakrīt pat trolejbusu kontaktstieņi un dienasgaismā tik bālie laimētavu neona vilinātājuguņi. Zvirbuļi neko neredzošām acīm peras pa iedomu peļķēm, toties kanāla pīles lepni noraugās uz slāpstošo pilsētu. Vēl vasara...

Rudens

Krīt lapas.
Viena krīt lēni un graciozi kā burulaiva slīd vieglas brīzes laikā. Cita virpuļu virpuļiem steidzas ātrāk saplūst ar krāsaino paklāju, ko dāsni noklājis rudens, mūsu mūžam pārāk steidzīgo soļu dunu slāpējot ar ausīm tīkamu čaukstoņu. Arvien grūtāk kļūst neieklausīties iekšējā balsī, kas aicina atgriezties bērnībā un atkal no jauna ienirt šajā bezgalīgo krāsu bagātībā, ļaut, lai krītošās lapas pārklāj tevi no galvas galvas līdz kājām un to kluso čaukstu čuksti rod atbalsi kaut kur dziļi, dziļi...

11. novembris

..un atkal no jauna vasks lēnītēm ritēs pa senā pilsētas aizsargvaļņa daudz pieredzējušajiem vaigiem. Liesmiņas atspīdēs bērnu un sirmgalvju acīs, div` dūjiņas atkal skries gaisā, cilvēki atcerēsies, pieminēs, varbūt vienkārši smies vai ar izbrīnu raudzīsies uz nebeidzamo straumi, kas šovakar plūdīs cauri vecās pilsētas šaurajām ieliņām, lai uz mirkli kļūtu par kopējo gaismu.
Es būšu tur un mana sirds dziedās...

Meitene un smaids

Kāda meitene smaida... Nē, nudien, viņa smaida tā, it kā tas būtu pēdējais, pats beidzamais smaids viņas dzīvē. Meitenei tramvaja pieturā blakus stāvošie cilvēki neizpratnē raugās un rausta plecus - prātiņ, nāc mājās, kur nu šitā smaidīt?! Trīs zēniņi brīdi sačukstas un tad drosmīgākais aši pieskrien smaidošajai būtnei, ar elkoni iebaksta tai vēderā tā, ka viņas smaids acumirklī pārvēršas sāpīgā grimasē. Meitene vairs nesmaida. Apkārtējie piekrītoši māj ar galvu un atgriežas pie savām ierastajām domām. Viss atkal kā ierasts...

Laiks, kas lāsēm pil

Pustumsa.
Mazliet nedroši, bet tomēr ne mirkli neapstājoties, liesmiņai vārgi mirgojot, no iešķībās sveces uz grīdas pil vaska lāses. Gaužām līdzīgi no viņas skropstām šovakar trīsot pil laiks. Mūsu laiks.
Skatienu zibšņi, mulsi smaidi, mokošas šaubas, no pakrūtes izlauzušies tauriņi, nedroši pieskārieni, tie paši pirmie skūpsti, matos ieķērušies smilšu graudiņi, snīpis, kurš ezerā, saulaini rīti, nebeidzamas jūsmas pilnas dienas, pastaigas mijkrēslī, brīnumu naktis, smiekli un asaras, tas vienkāršais labums un sasodīti sarežģītais viss pārējais.
Laiks nu jau aumaļām līst no viņas skropstām, lai, kad viss būs izlijis, viņa celtos un ietu. Nu jau savā laikā...

Sīkumi

Sīkumiem pilnas ir mūsu dienas.
Patiesībā, sīkumi arī ir mūsu dienas. Kriksi pa kriksim tie veļas no rīta kalna pa dienvidus nogāzi, līdz vakarā nonāk jau lielā, krāsainā un nekad neatkārtojamā bumbā savēlušies. Dienu sīkumbumbas es veru garā virtenē un lieku aiz auss. Saka taču, ka to, kas reiz var noderēt, vajagot likt aiz auss. Dīvaini, taču auss no lielās virtenes nemaz nenogurst.
Brīžos, kad liekas - garlaicības pelēcība tūliņ, tūliņ izdzēsīs pašu pēdīgo dzīves krāsainumu - es ņemu vienu tādu bumbu un metu pret grīdu. Un istaba tūliņ pilna krāsainu sīkumu, bet garlaicībai nekas neatliek, kā vien sprukt pa logu laukā un pieplakt asfaltam, cerot, ka sīkumi, no kalna veļoties, to neparaus līdzi krāsainajā murskulī.
Kas gan tā būtu par izsmiešanos - krāsaina garlaicība...

Pēdējā laika favorītfilmu saraksts

Reku sanāca uzmest filmu sarakstu no labākajām pēdējā pusgada laikā noskatītajām. Zemāk minētās atzinu par izcilām:

300 (2007, USA)
The Fountain (2006, USA)
Nói albínói (2003, Island)
Mauvais Sang (1986, France)
Das Leben der Anderen (2006, Germany)
Le Diner le cons (1998, France)
Den Brynsomme Mannen (2006, Norway)
V for Vendetta (2005, USA)
Zwartboek (2006, NED/UK/GER/BEL)
The Quiet (2005, USA)
The History Boys (2006, UK)
Notes on a Scandal (2006, USA)
The Last King of Scotland (2006, USA)
Knallhart (2006, Germany)

Žanri visdažādākie, bet visas filmas ir fantastiskas. Protams, ja neesat Holivudas idiotprieciņfilmu cienītāji.

Šīsnedēļas rekomendācijas jazz, soul & r'n'b cienītājiem

  • Amy Winehouse - "Back to Black" (2006)
  • Joss Stone - "Introducing Joss Stone" (2007)
  • Ella Fitzgerald & Louis Armstrong - "Ella and Louis Again" (2003 remastered re-issue)
  • Herbie Mann and João Gilberto - "With Antonio Carlos Jobim" (1965, 2000 remastered re-issue)

Labāk vēlu, nekā nekad!

Būs pagājuši gadi desmit, kopš es pirmo reizi apsēdos pie datora, lai ko uzrakstītu. Rakstīt man vienmēr ir paticis un padevies arīdzan.

Ko tik es neesmu sarakstījis... Dziesmas, dzejas, sacerējumus, avīžrakstus, koncepcijas, saukļus, plānus, konspirācijas teorijas, scenārijus, iepirkumu sarakstus, muļķības, prezentācijas, mīlestības vēstules, īsziņas, mailus, sūdzības, seksuāla rakstura sludinājumus, iespaidīgus draudus, stulbus jokus un ko tik vēl nē.

Gandrīz visu šo laiku pasaulē ir plaucis blogu kults, bet es līdz pat šai dienai nespēju pārvarēt savu slinkumu. Nu tā diena ir klāt - šis ir mans blogs.

Ko no tā var sagaidīt?

Sajūsmas saucienus par lieliskām filmām, grāmatām un dziesmām, dažādas rīmes un pantus, interneta dzīlēs uzietus dzīves paildzinātājus - smieklu izraisītājus, sūdzības par to, ka jādzīvo starp idiotiem, un piedevām pārdomas par visu ko.

Iespējams, ka sākumā sametīšu te nesenā pagātnē dažādos resursos publicētas piezīmes. Lai nepazūd...

Blogošanas tehnoloģijas man ir sveša lieta, tāpēc, kamēr ielauzīšos, tas viss diezin ko skaisti vis neizskatīsies, taču - gan jau ar laiku... Pagaidām ņemiet par labu, kā ir!