Par laipnību
Laipnība, turklāt neviltota, šodienas pasaulē nav diezin ko augstā vērtē. Tieši tādēļ prieks par katru reizi, kad to izdodas novērot.Šodien braucu trolejbusā uz Zaķusalu. Iekāpu, apsēdos, trolejbuss bija pustukšs. Pie tirgus sakāpa pilnum pilns. Palaidu vecenīti apsēsties un viņa bija pārsteigta un priecīga. Kas tā par lietu, ka par ko tādu tagad ir jābūt pārsteigtam?
Turpat blakus man un sēdošajai vecenītei, stāvēja tētis ar mazu bērnu rokās. Vecenīte, joprojām smaidot, piedāvāja paņemt bērnu klēpī, lai tētis varētu arī pieturēties. Viņš piekrita un arī pasmaidīja. Jā, vecenītes klēpī sēdot, bērns lūkojās pa logu un arī sāka smaidīt.
Tā nu mēs braucām - sēdošā vecenīte ar bērnu klēpī, es un tētis, stāvot turpat blakus. Tētis, kuram nu bija brīvas rokas, palīdzēja pārpildītā trolejbusa pasažieriem nokompostrēt biļetes. Ticiet vai nē, bet arī viņi bija makten priecīgi.
Turpat aizmugurē sēdēja pavecāks ārzemnieku pāris un ar ieplestām acīm raudzījās visā notiekošajā. Un atplauka platā smaidā...
Ziņas
Pozitīvi :)
AtbildētDzēstarī teju vai neticami, ne tikai pozitīvi :)
AtbildētDzēstTāpēc jau uzrakstīju, ka bieži ko tādu negadās piedzīvot.
AtbildētDzēstmazs vilnītis izraisa pozitīvu ķēdes reakciju...brīnišķīgi
AtbildētDzēstvisai bēdīgā pasaulē dzīvojam, ja par šādu lietu jāraksta kā par brīnumu. vispār esmu pamanījis ka tieši ziemeļeiropā ar šo ir problēmas :(
AtbildētDzēstnu arzemnieki kopuma ir diezgan lainpni, nezinu, par ko taas ieplestaas acis. protams, varbut izteiktaas tuuristu pilseetas taa ir kaa ir. bet kopuma arzemnieki ir atsaucigi un ar kulturas limeni. starp citu, labrprat transportaa skalji komunicee arii ar citiem nepaziistamajiem...
AtbildētDzēstJā mūsdienās tas ir visai skumji, ka par kaut ko tādu ir jābrīnās, bet tāda nu ir mūsu sabiedrība. lielāaki daļai ir pilnīgi vienalga un tāds vārds kā laipnība ir svešs. Nevaja pat šo piemēru, pietiek kādam kko pavaicāt uz ielas un reti, kurš normāli atbildēs.
AtbildētDzēstDiemžēl tā ir mūsu realitāte, vrb kādu dienu tas mainīsies, bet tā ir tikai cerība un kā zinām "cerība muļķu mierinājums".
Lee- kāpēc ārzemnieki ieplēta acis, tāpēc, ka arī viņi ir sastapušies ar mūsu pašu tautiešu nelaipno attieksmi.
Izlasīju ievadu - "braucu ar trolejbusu" - njā, skaidrs. Vienīgais attaisnojums, ka biji pālī un tāpēc ar auto nevarēji braukt. Bet nu tad arī pašam rakstam nav jēgas, ja biji pālī. Karoče, atstojs :)
AtbildētDzēstCik daudz cilvēku spēji iepriecināt izdarot ko patiesi labu! varu derēt, ka ķēdes posms bija vēl garāks.
AtbildētDzēst