Banku kari - vai izdosies nogremdēt "Swedbank"?

Dievzemīte un tās aborigēni arvien nebeidz pārsteigt. Vai katru dienu notiek kas tāds, par ko varētu ņirgāties neierobežoti ilgi un arī tad tas nekļūtu mazāk smieklīgi. Bet ko nu par aprobežotību, labāk parunāsim par finansēm, jo tā šajos laikos ir makten modīga tēma. Galu galā, par finansēm šodien mīļuprāt (kā jau tas Dievzemītē ierasts) runā pat tie, kuri no tām neko nesajēdz, tādēļ neredzu iemeslu, lai es būtu izņēmums.

Nerimstošie satricinājumi pasaules fondu biržās beidzot tiešā veidā trāpījuši pa pieri arī vietējā tirgus censoņiem. Šķiet, vakardienas kārtējais masīvais kritums Stokholmas biržā, kurā tiek kotētas virkne mūsu valstī darbojošos banku tiešo īpašnieku akcijas, bija tas punkts, pie kura banku karu sākums var tikt uzskatīts par notikušu faktu.

Tiem, kas neseko līdzi pasaules finanšu tirgu aktualitātēm - vakar zviedru "Swedbank" akciju vērtība biržā samazinājās par 18%, SEB bankas - par 12%, bet Nordea un Danske - par 6%. Neraugoties uz to, ka reāli draudi šo banku eksistencei nepastāv, Latvijā nekavējoties izplatījās baumas par drīzo "Swedbank" bankrotu. Un naivs ir tas, kurš iedomājas, ka tās izplatījās pašas no sevis.

Tas, kas reāli notiek, ir, ja ne savstarpēji koordinēta, tad mērķtiecīga baumu izplatīšana par "Swedbank" no citu Latvijas banku puses, izmantojot dažādus informācijas kanālus un mēģinot radīt "buzz" efektu ap iespējamo bankrota faktu. Protams, tas notiek anonīmi. Mērķis - koncentrēt visu satraukto noguldītāju uzmanību uz vienu banku, tā atbrīvojoties no situācijas, kad ar līdzīgu problēmu jāsaskaras pašiem, pie reizes pamatīgi iedragājot spēcīgākā konkurenta reputāciju un, iespējams, arī finansiālo stāvokli laikā, kad tas veic rebrendingu un ir zaudējis uzticamības faktoru, ko tam piedeva Hansabankas brends. Īsāk - sit citu, lai nesit tevi.

Protams, ka vietējā "Swedbank" nestāv rokas klēpī salikusi un tās PR cilvēki, šķiet, 24h diennaktī pavada, mēģinot atspēkot baumas un drošināt klientus interneta komentāros un preses relīzēs. Taču, ja uz biznesa klientiem skaidrojumi un detalizēta informācija par bankas stabilo finanšu stāvokli var atstāt pozitīvu iespaidu, tad vienkāršais tautietis tos uztver kā skaidru zīmi, ka viss ir reālā pakaļā un ka kuģis drīz grims. Reversā psiholoģija, tā teikt. Un nebūs nekāds brīnums, ja drīz vien pie šīs bankas filiālēm redzēsim rindas ar pilsoņiem, kas steigs izņemt savu naudiņu un noslēpt to zeķē zem gultas matrača. Patiiesībā, ja es būtu, piemēram, "Parex" darbonis, es šobrīd organizētu cilvēku pūļus pie "Swedbank" filiālēm. Panika rada paniku. Tiesa, maz ticams, ka varētu novest pie šīs bankas bankrota, jo, par spīti mātesbankas šābrīža problēmām, tās finanšu rezerves tomēr ir milzīgas, savukārt saistības Latvijā - relatīvi nelielas. Tiesa, jau labu laiku cirkulē informācija, ka zviedru "Swedbank" varētu tikt pārdota "Danske Bank" vai "Nordea". Un ne jau aiz labas dzīves...

Savu pagali ugunskurā šodien piemetusi arī Finanšu policija, paziņojot, ka tā cītīgi monitorē publiski cirkulējošo informāciju par iespējamo "Swedbank" bankrotu, jo esot pazīmes, ka tā tiekot apzināti izplatīta, lai grautu valsts finanšu sistēmu. Šāda rīcība pēc relatīvi nesenā gadījuma, kad īsziņu veidā tika izplatīta informācija par iespējamu lata devalvāciju, ir padarīta par kriminālnoziegumu. Tiesa, neatbildēts paliek jautājums, kādēļ FP uzskata, ka "Swedbank" finansiālā labklājība un milzīgās peļņas saglabāšana ir garants Latvijas finanšu sistēmas stabilitātei. Tāpat gribētos uzzināt, kur bija šīs policijas censoņi laikā, kad premjers Godmanis TV tiešraidē un citos medijos gvelza absolūtas muļķības par 3% budžeta deficītu, kas nozīmēšot automātisku lata devalvāciju.

Lai nu kā, banku kari Latvijā nav nekas jauns. Tiesa, tie gandrīz nekad nepaceļas līdz atklātam konfliktam un vairāk izpaužas kā banku PR cilvēku sacensība par to, kurš medijiem piegādās labāku kompromatu par konkurentiem. Taču šim gadījumam ir visas iespējas būt atšķirīgam un iznirt virs ārēji tik klusajiem banku biznesa ūdeņiem. Visticamāk - jau pavisam drīz.