Barcamp Baltics 2009 atskaņas

Kā jau lielākā daļa Latvijas ar internetu saistīto cilvēku, arī es iepriekšējā nedēļas nogalē apmeklēju jauno mediju ne-konferenci Barcamp Baltics 2009, kas 6.-8. februārī norisinājās viesnīcā Reval Hotel Latvija. Šajā ierakstā tad nu īsi gribu atskatīties uz tur redzēto un dzirdēto.

Lai arī vismaz īslaicīgi biju klāt arī piektdienas un svētdienas norisēs, tomēr priekš manis galvenā pasākuma diena bija sestdiena, kad arī norisinājās visas dalībnieku prezentācijas, tostarp manējā. Šogad prezentācijām tika atvēlēts uz pusi mazāk laika, nekā pagājušajā gadā, un tā rezultātā daļa no spotiem tā arī palika neaizpildīti. Tīri subjektīvi šķita, ka arī kopējā prezentāciju kvalitāte šogad bija zemāka vai vismaz to tēmas man personīgi neinteresantākas.

Kopumā apmeklēju sešas prezentācijas, kā arī pats šo to pastāstīju par iespējām nopelnīt naudu ar mikroblogošanas servisa Twitter palīdzību. Trīs no redzētajām uzstāšanām bija totāls sviests (Vigants par blogu reklāmu kaitīgumu, viena Krievijas aģentūra par Nokia aktivitātēm blogosfērā, un Maxon no Ukrainas par to, kā nekļūt par blogeri-maniaku), viena ok (par iespējām izmērīt viral video efektivitāti), bet divas - par interneta komentāru nākotni no Aurimas.eu un par MySociety.org aktivitātēm - absolūti lieliskas, kas tad arī izglāba manu dienu.

Starp citu, lūk kā manu prezentāciju ar savu roku ilustrējis narkomanC no Briic.lv:


Organizācija bija tikpat augstā līmenī kā 2008. gadā un par to jāizsaka atzinība visai pasākuma komandai, kura nenogurusi darbojās, lai viss noritētu bez kādas aizķeršanās.

Vēl jāpiemin āfterpārtija vēl neatvērtajā, bet tiešām fantastiskajā klubā "Piens" (A. Briāna 9), kur Mednis ar Grēviņu spēlēja dejas līdz pat agram rītam. Pats noguruma dēļ jau gana ātri devos mājup, bet ar to, ko redzēju, pietika, lai zinātu, ka tur atgriezīšos vēl un vēl.

Noslēgumā vien piemetīšu video treileri no pirmās dienas. Tiekamies atkal nākošajā Barcamp Baltics.

P.S. Ja vēlies sekot manām aktivitātēm Twitter, esmu nomainījis savu kontu uz Twitter.com/JanisPolis. Bet, ja jau esi mans sekotājs, tev nekas nemainās.

Mans pirmais raksts par AIFOUNU! Un Pedobear!

Šodien aifounam Latvijā kaut kāda lielā diena, jo visi cepās. Es neko īsti par to zvēru nezinu, bet nevaru atpalikt no visiem pārējiem pasaules blogeriem, tādēļ kaut kas beidzot ir jāuzraksta. Savādāk Ārčijs piedraudēja man uzrīdīt pedobear. Kurš tad to gribētu piedzīvot...

Lai nu kā, Boot.lv mēģināja ar nelielu pigoru piešmaukt latvju tautu, inscinējot videoreportāžu ar šķietamu naksņošanu pie LMT ēkas, aifouna tirdzniecības sākumu gaidot. Māris ar Kristapu viņiem nenoticēja un aizdevās pārbaudīt. Neatrada.

A žēl. Jo atrast tomēr ir labāk nekā neatrast. Tāda, lūk, morāle.

Čuči nu arī tu, manu mazo draudziņ ;)

P.S. No rīta pamostos un visur lasu, ka pirmo oficiālo iPhone 3G Latvijā par 1400Ls LMT izsolē iegādājies mans tēvs. Gribēju jau dabūt paspēlēties, bet izrādās, ka tas gadžets tiks izspēlēts konkursā EHR klausītājiem. Neraža. Bet no otras puses - fantastisks PR gājiens, par nosacītu sīknaudu tādu publicitāti nopirkt :)

Kādēļ Latvijā torrentu trakeru īpašniekus var tiesāt?!

Par spīti tam, ka jau vairāk nekā pirms gada Ekonomikas policijas darbinieki sadarbībā ar LaMPA veica aktivitātes pret dažādu peer-to-peer servisu (torrent trakeru, DC hubu, u.c.) uzturētājiem un tas (ne bez manas palīdzības) radīja masīvu troksni lokālajā interneta vidē, daudziem šīs dienas topa ziņa par to, ka aizturēti divi torrentu trakera File.lv administratori, ir nākusi kā pārsteigums, jo daudzu šādu servisu izmantotāju un uzturētāju vidū joprojām valda pārliecība, ka, ja arī īsti likumīgas šādas aktivitātes nav, tad Latvijā tās atrodas t.s. "pelēkajā zonā" un uz tām neattiecas nekāds tiesiskais regulējums, jo reāli jau, kā mēs zinām, uz pašiem serveriem nekādi ar autortiesībām aizsargāti faili neglabājas.

Tad nu gribētu lieku reizi atgādināt, ka jau labu laiku tā vairs nav taisnība, jo, lai arī šķietami dažādi interpretējami, ar 2007. gada 1. martu spēkā stājās grozījumi Autortiesību likuma 69.panta 1. punkta 7. apakšpunktā, kas tagad nosaka, ka:

„Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.”

Respektīvi, tas nozīmē, ka šīs autortiesību pārvaldītājorganizācijas, kā arī jebkurš autors, kura darbs ir atrodams kādā trakerī, ir tiesīgi pieprasīt, lai trakera uzturētājs nekavējoties pārtrauc pieeju šiem failiem. Un nekas, ka uz paša servera nekas neatrodas. Ja uzturētājs to atsakās darīt, tad viņš automātiski kļūst līdzatbildīgs.

Balstoties uz šo likumu, kā arī Krimināllikuma 148. pantu, torrentu un citu P2P servisu turētājus un administratorus mierīgi var krimināli sodīt, kā arī pret viņiem var vērsties civiltiesiskā kārtā. Cik zinu, juridiskajā praksē augstākminētā Autortiesību likuma norma tiek interpretēta tieši tā, kā es to izskaidroju un ir bijuši jau vairāki veiksmīgi (vai arī kādam ļoti neveiksmīgi) gadījumi, kad tā tiek piemērota. Tiesa, arī man īsti nav skaidrs, kādēļ par līdzatbildīgu tad nevarētu uzskatīt arī ISP vai Latvenergo :) Jebkurā gadījumā, tieši šī norma atšķir Latvijas uz autortiesībām attiecināmos normatīvos aktus no daudzu citu Eiropas valstu šībrīža pieejas. Kā vienmēr, skrienam pa priekšu. Turklāt sāk piepildīties arī tas, ko pirms gada prognozēju - pie dziesmas tiek ņemti arī gala lietotāji. Un tas nav sarežģīti, jo visas lietotāju datubāzes pēc serveru konfiskācijas taču nonāk policijas rīcībā.

P.S. Māris te masīvi spamo par File.lv un ar to saistītajām lietām.

Par komunikācijas un sociālās mijiedarbības evolūciju

Šo gadsimtu, galvenokārt tehnoloģiju attīstības dēļ, dēvē par informācijas un nereti arī par komunikācijas laikmetu. Lai arī internets tiek izmantots informācijas, viedokļu un ideju apmaiņai - kas savā būtībā ir komunikācijas fundaments, vai to tiešām var uzskatīt par patiesu sociālu mijiedarbību?

Klātienes komunikācijā "reālajā" pasaulē pastāv virkne blakusfaktoru, kas mums palīdz labāk saprast un novērtēt sarunbiedra personību un nostāju. Balss tonis, sejas izteiksme, ķermeņa poza un žesti ir tikai daži no tiem. Galu galā, cik daudz gan var izsecināt kaut vai no sarauktas pieres...

Vairāk ēteriska kontakta gadījumā, kādu mums piedāvā internets, mēs esam spiesti paļauties vienīgi uz to informāciju, kura mums tiek apzināti piedāvāta no pārējo komunikācijas dalībnieku puses, turklāt lielākajā daļā gadījumu tiem ir laiks izvērtēt savas reakcijas, nekas nenotiek spontāni. Bieži vien sarunbiedra avatars, paraksts vai labākajā gadījumā foto ir visa ar sarunas tematiku nesaistītā papildinformācija, kas ir mūsu rīcībā, taču tā, gluži kā drēbes, neliecina par to, kas šī persona ir, bet gan vienīgi par to, kā tā vēlas izskatīties citu acīs. Turklāt daudzi izvēlas nesniegt pat šādu informāciju.

Šādā tīri tekstuālā, uz gājiens-pēc-gājiena sistēmas balstītā komunikācijā, kāda tā ir dažādos forumos, e-pastos, blogos, čatos un savā ziņā arī sociālajos tīklos, ir ārkārtīgi grūti atpazīt īsto personību, kas slēpjas aiz tastatūras. Pat emocijas aizstājošās ikonas tiek tiek apzināti izvēlētas, nevis neviļus izrādītas. Sarunas tiek veidotas, vienmēr dodot laiku skaidri formulēt viedokļus un atbildes, tās daudz mazāk ietekmē mirkļa izjūtas un emocionālais stāvoklis. Kad pie rokas vienmēr ir Google un Wikipedia, ir praktiski neiespējami šādā komunikācijā novērtēt kāda patiesās zināšanas un pieredzi. Kad tu pasaki kādam, ka vairs nevēlies par viņu neko dzirdēt, tu nezini, vai atbildes smailijs patiesībā neslēpj dusmu lēkmi aiz monitora. Kā gan lai atšķir šādu, iespējams, pilnīgi uzmodelētu personību no īstas?

Jo vairāk pieredzējis šādā komunikācijas formā kāds ir, jo grūtāk identificēt viņa īsto "es". Internetā mēs iemācāmies ignorēt provokācijas vai atbildēt uz tām ar dzēlīgu asprātību, kurpretī dzīvē šāda situācija un no tās izrietošās sekas būtu pavisam savādākas. Vistuvāk reālajai personai tās virtuālais "alter ego" ir savas virtuālās karjeras pašā sākumā, kad tas vēl nav iejuties šajā vidē, un pat tad tas varbūt ārkārtīgi maldinošs.

Daudzi redz šo kā "komunikācijas laikmetu", kad patiesībā tas, arvien vairāk cilvēkiem izvēloties sociālās mijiedarbības veidu, kuram ir tik daudz ierobežojumu un trūkumu, var pārvērsties par "izolācijas laikmetu". Protams, arī "reālajām" interakcijām, neapšaubāmi, ir savi - līdzīgi - trūkumi, jo mēs visi gribam tikt redzēti tādi, kādi vēlamies būt, un nevis tādi, kādi esam, tādēļ izvēlamies attiecīgus sarunu tematus, attiecīgi ģērbjamies.. Tādas sociālās vides kā bāri un klubi ir tipiski piemēri un tie nereti rezultējās ātri pārtrūkstošās attiecībās, kas patiesībā ir vien nepareizi interpretētas sociālās maskas rezultāts, kuru par nederīgu padarījis ilgstošs personisks kontakts. Un tomēr, parasti daudz vieglāk ir kādu iepazīt, ja tas ir klāt esošs un nespēj modificēt savas reakcijas pirms nospiest "reply"pogu.

Noslēgumam daži jautājumi pašam sev un jums:

1) Lai arī dažādas virtuālas platformas nenoliedzami atvieglo un piedāvā plašas iespējas cilvēkiem savstarpēji komunicēt - vai to var uzskatīt par patiesu sociālu mijiedarbību?

2) Vai reālas komunikācijas aizstāšana ar virtuālo novedīs pie kopienu, grupu un draugu kopu sadrumstalošanās?

3) Vai savstarpējo attiecību virtualizēšanās ir nenovēršama mūsu kā tehnoloģiskas civilizācijas evolucijā un, ja tā, kādas var būt iespējamās sekas?

NinjaVideo.net - pasaules labākais VOD (video-on-demand) resurss

Šodien es gribētu jums pastāstīt par interneta vietni, kura jau vairākus mēnešus neļauj man naktīs gulēt. Kādēļ tā? Jo es esmu zinātkārs puisis un NinjaVideo.net ir vieta, kura ir pārpilna ar zināšanām, kuru apgūšanu mana sirdsapziņa man neatļauj atlikt uz vēlāku laiku. Vismaz manā skatījumā šis serviss (un nevis sociālie tīkli vai kas cits) ir spēcīgākā ar internetu saistītā lieta vismaz pēdējos 5 gados...

Kas īsti ir NinjaVideo.net? Tā ir video pirātisma scēnas (scene) dumpinieku izveidota interneta vietne, kurā straumēšanas režīmā DivX kvalitātē bez maksas ir iespējams noskatīties praktiski visus amerikāņu un britu aktuālos seriālus (gan jaunākās sērijas, gan vecās sezonas), daudzus šovus, televīzijas raidījumus, pasaules labākās dokumentālās filmas un, protams, scēnas aktuālās mākslas filmu relīzes. Principā tas nozīmē tikai to, ka lietas, ko jūs līdz šim kačājāt torrentos vai p2p programmās, šobrīd identiskā kvalitātē var noskatīties tieši internetā. Protams, visu saturu NinjaVideo.net piedāvā arī lejupielādēt.

Kas nepieciešams, lai skatītos? Nekas daudz - vajag ielādēt DivX Web Player plug-in, kā arī palīgaplikāciju NinjaVideo Helper, kas nodrošina straumēšanu. Un tas arī viss. Pie puslīdz pieklājīga ārzemju interneta ātruma, bufferošanās notiek dažās sekundēs un parasti nekādas problēmas straumēšanā nav novērojamas.

Pie lapas administrācijas strādā vairāki desmiti cilvēku un, piemēram, visas jaunākās seriālu sērijas tur parādās tikai dažas minūtes pēc to raidīšanas TV ēterā, bet dažkārt arī ātrāk. Tāpat NinjaVideo.net ir vienīgā vieta, kurā man ir izdevies atrast pasaulslavenās HBO, BBC un National Geographic dokumentālās filmas, kuru dēļ, es drīz, šķiet, pilnīgā pātraukšu skatīties visu Holivudas ražoto izklaides crapu. Izmantojot šo vietni jau vairākus mēnešus, tās resurss man joprojām šķiet neizsmeļams, pat, ja no šodienas tur vairs nekas netiktu pievienots. Jācer, ka tā spēs izvairīties no likumsargu garās rokas.

Vienvārdsakot, aizmirstiet par televizoru, aizmirstiet par P2P - NinjaVideo.net ir vienīgā lieta, kas ir vajadzīga audiovizuālā baudījuma gūšanai!

Barcamp Baltics 2008 - Day 1 (so far)

Tātad, tagad atrodos jauno mediju nekonferencē Barcamp Baltics 2008, kurā visas lietas norisinās pilnā sparā.

Līdz šim viss ir lieliski - nenormāli milzīgs pasākums, kurš vismaz ārēji rit bez jebkādas aizķeršanās un te nu jāsaka milzīgs paldies organizatoriem par ieguldīto darbu. Jūs tiešām esat malači.

Daudzas no prezentācijām gan, šķiet, ir interesantas tikai hardcore tech cilvēkiem, taču arī man līdz šim ir izdevies uzzināt šo to interesantu.

Līdz šim esmu apmeklējis:

1) Maksima un Johas prezentāciju par "JoCast".
Nevaru teikt, ka ieguvu daudz jauna info par podkastingu vai JoCast, taču pati prezentācija bija atraktīva un garlaicīgi nebija. Labs sākums dienai.

2) Prezentāciju par Lietuvas blogu online enciklopēdiju Visiblogai.lt.
Šī nu bija tā reize, kad ļoti nožēloju patērēto laiku. Pati prezentācija bija max 5 minūtes gara, nebaudāmā angļu valodā un nesaturēja nekādu reālu info, izņemot mājaslapas nosaukumu un pāris key faktus par to.

3) Laura Liberta stāstījumu par Draugiem.lv.
Lauris labā angļu valodā izstāstija par Draugiem.lv rašanos, par pieļautajām kļūdām, par šābrīža situāciju un nākotnes plāniem. Atklāja arī vairākus interesantus faktus:
no šābrīža Dr.lv 2,24 miljoniem lietotāju, tikai ~800000 ir no Latvijas, bet vairāk kā 1,1 miljons - nu Ungārijas (!). Šāda ekspansija Ungārijā ir bijusi iespējama tikai tādēļ, ka Draugiem ir subsidējuši saviem ungāru lietotājiem iespēju bez maksas sūtīt SMS no interneta (Ungārijā tas ir maksas pakalpojums), uz to iztērējot ļoti naudu, kā rezultātā 2007. gadā pie 2 miljonu latu apgrozījuma Draugiem ir strādājuši ar niecīgu peļņu. Šobrīd šī subsidēšana ir pārtraukta un ungāri vairs nereģistrējas. Tāpat, no Latvijas dienā reģistrējas 600 jauni profili, no kuriem 500 tiek izdzēsti kā neīsti. 50000 lietotāju dienā nāk caur WAP. Šobrīd Dr.lv hostē 36 miljonus bilžu.

4) Martas Krivades prezentāciju par Tribine.lv .
Šī bija tiešām interesanta prezentācija ar Martas skatījumu uz pilsonisko žurnālistiku un tās attīstības iespējām Latvijā. Blogeri diez gan skarbi dabūja iekšā, saņemot raksturojumu, ka tiem interesē tikai rakstīt par tech lietām un mērīties ar krāniņiem, tpfu, statistiku. Es vienmēr esmu bijis skeptiski noskaņots pret Tribine.lv projektu, jo man tas šķiet bezperspektīvs, taču, pēc prezentācijas noklausīšanās laikam būs jāiebrien atkārtoti paskatīties. Iespējams, ka tur tomēr kaut kas ir. Jebkurā gadījumā, Marta ir malacis.

5) Archija 10 iemeslus tam, lai nesākto blogot.
Archijs caur humoristisku prizmu apstāstīja tās problēmas, ar kurām saskaras cilvēks, kas uzsācis blogot. Bija smieklīgi, bet šī prezentācija labāk iederētos 5 minūšu formātā rītdienas "Pecha Kucha", ko viņam arī ieteicu darīt.

Tagad paņēmu breiku, jo visās zālēs ļaudis runā par sociālajiem tīkliem, kas mani kaut kā nesaista. Vēlāk jāiet paklausīties Uldis Zariņš par to, ko tradicionālie mediji var iegūt no jaunajiem medijiem, kā arī vēl dažas daudzsološas prezentācijas.

Pats savu prezentāciju rītdienas Pecha Kucha joprojām neesmu iesācis, kaut pierakstījos listē. Esmu deadlainu cilvēks, acīmredzami vēl nav kritiskais mirklis.

Ok, back to business un vēlāk arī uz kādu no daudzskaitlīgajām pārtijām.

No pazīstamajām sejām līdz šim esmu saticis: Artūru Medni, Maksimu, Johu, Atomu, Arti Āri, Ramūnu, Laacz, Uldi Zariņu, Krizdabz, Archiju, Māri un gan jau daudzus, ko neievēroju vai neatpazinu vai šobrīd piemirsu.

To be continued...

Vai internetveikals 220.LV tirgo zagtus telefonus?

Gadījās šovakar pamanīt LNT ziņās sižetu par kādu sievieti, kas pirms gada iekš plaši un kaitinoši reklamētā internetveikala (tagad arī fiziskā veidolā ir atrodams) www.220.lv iepirkusi mobilo tālruni, kurš pagājušā gada beigās pēkšņi pārtraucis darboties.

Lieta sekojoša, ka konkrētā telefona IMEI kods ir iekļauts jaunizveidotajā "Zudušo galiekārtu datu bāzē" (ZGDB), kas izveidota, lai zagtus mobilos nevarētu izmanot nevienā Latvijas tīklā. Ar slēpto kameru veikalā nofilmētajos kadros redzams un dzirdams, kā veikala pārstāvis stostoties paziņo, ka tas esot ražošanas brāķis.. Yeah, and pigs fly :D

LMT ražošanas daļas vadītājs savukārt izcēlās ar ģeniālu skaidrojumu par to, ka redz 50 vai 100 tālruņiem esot vienāds kods, tādēļ, kad vienu nozog, tad visus nobloķējot. Ok, bet no kurienes tas vienādais kods?

Vai tomēr nevarētu būt, ka minētais veikals masveidā ieved pa lēto iepirktus pie kāda ārzemju operatora piesaistītus tālruņus, visiem pāršuj vienu un to pašu feiko IMEI un tad tirgo uz nebēdu?

Labās lietas. 1. daļa - Digital stuff.

Tie, kas reizi pa reizei mēdz ielūkoties šajā resursā, būs pamanījuši, ka novembris man sanācis tāds izcili neražīgs mēnesis rakstīšanas ziņā. Tas nav tādēļ, ka es būtu izlēmis atmest šim blogam ar roku, bet gan tādēļ, ka visu laiku iznāk saskarties ar labām lietām. Tik labām, ka prāts uz blogošanu nemaz nenesās. Tagad pāris rakstos pastāstīšu par šīm labajām lietām - filmām, mūziku, grāmatām, gadžetiem u.c. Varbūt kādam noder...
Šodien par dažiem elektroniskiem brīnumiem.

Labā lieta Nr.1 - monitors "HP w2207h"

Ja uz kaut ko būtu jānoveļ pilna atbildība par manu relatīvo klusēšanu pēdējā mēneša laika, tad tas būtu nesen iegādātais 22" widescreen monitors HP w2207h. Līdz tam es galddatoru lietoju kopā ar aizvēsturisku un bezgala miglainu LG 17" CRT brīnumu, pēc kura lietošanas pamatīgi reiba galva. Ilgi biju lūkojies citu monitoru virzienā, bet neviens nešķita atbilstošs, līdz uzdūros šim HP modelim, kurš paņēma gan ar savu izskatu, gan piedāvātajām fīčām, gan arī cenu (~220 Ls).

No brīža, kad šis skaistulis tika izpakots, uzstādīs un, izmantojot HDMI, pieslēgts, ir bijis visnotaļ grūti atteikties no filmu un seriālu nemītīgas skatīšanāšs Jo attēla kvalitāte nudien ir baudāma. Protams, skata leņķi (160/160) varēja velēties vēl lielāku, punkta izmēru (28,2) mazāku, taču neesmu novērojis, ka tas jebkādā veidā traucētu, arī spilgtums (300cd/m2) un kontrasts (1000:1) ir pilnībā pietiekams. Monitors ir arī grozāms par 90 grādiem (kā tablet) un softs automātiski piemēro attēlu. Rezumējot, ja mājās ir vajadzīgs jauns multimediju monitors spēlēm un filmām, šis melni sudrabainais brīnums būs lieliska izvēle par pieticīgu cenu.

Labā lieta Nr.2 - digitālās klavieres "Casio Privia PX-200"

Kad pirms divierm gadiem no sava vecā trīsistabu dzīvokļa pārvācos uz krietni mazāku dzīvesvietu pašā centrā, nācās atteikties no ilgu mūžu kalpojušā pianīna "Rīga" līdzņemšanas, jo jaunajā mītnē tam vienkārši nebūtu vietas un arī jaunie kaimiņi noteikti iebilstu pret ierasto klavieru spēlēšanu nakts vidū.
Nesenais lēmums nākamgad doties uz Londonu mācīties mūziku noveda pie loģiska secinājuma, ka klavierēm ir jāatgriežas manā dzīvē, lai varētu pienācīgi sagatavoties mācībām. Izvēle krita uz digitālajām klavierēm to relatīvā kompaktuma dēļ, kā arī dēļ iespējas pieslēgt austiņas un arī tādēļ, ka jaunāko modeļu skanējums un taustiņu piesitiens praktiski neatšķiras no īsto klavieru piedāvātā.
Izstaigājis mūzikas veikalus un izspēlējies klavieres cenās no 400 - 2500 latiem, beigās izdarīju izvēli, ko daudzi mani draugi mūziķi sākotnēji uzskatīja par pilnīgi neadekvātu - internetā nopirku Casio "Privia" sērijas visnotaļ nesen iznākušo modeli PX-200, kurš Latvijas mūzikas veikalos nav pieejams un izmēģināms. Samaksāju... 302Ls :)
Te gan jānorāda, ka pat ASV šis modelis maksā no 750 - 900$, kas normāli nozīmētu, ka Latvijā tā cenai būtu jābūt ap 600Ls. Taču izskatās, ka vairumnieki ir nolaiduši normālu luni, kā rezultātā šis modelis (patiesībā LV internetā tas tiek piedāvāts kā PX-200C7 un ar nepareizi norādītu polifoniju (32 nevis 128), kas droši vien arī ir kļūdas pamatā) maksā tik lēti un ir pat krietni lētāks par šīs sērijas vecajiem modeļiem. Par Casio "Privia" sēriju internetā bija lasāms daudz slavinošu atsauksmu un pēc mēneša ilgas instrumenta izmantošanas man atliek tikai piekrist - man nav ne jausmas, kādā veidā Casio ir pamanījušies tik lētā instrumentā iestūķēt visu to, ko Yamaha piedāvā savās vidējā līmeņa "Clavinovās", kuras maksā ap 1000Ls. Skaņa ir burvīga, dizains - elegants, taustiņi - tieši tādi kā vajag, kā arī ir pietiekoši daudz dažādu iespēju. Mūziķi, izmantojiet iespēju - tik lēti nopirkt tiešām labas pilnas klaviatūras (88 taustiņu) un 128balsu polifonijas digitālās klavieres diez vai jums vēl kādreiz gadīsies! Un lai nebiedē Casio vārds - viņu pēdēlo modeļu sempli un citas tehnoloģijas ir augstākā līmeņa.

Labā lieta Nr. 3 - austiņas "Philips HIFi SHP8900"

Skaidrs, ka pilnvērtīgai jauno klavieru skaņas izbaudīšanai bija nepieciešamas arī labas austiņas. Šeit lēmums tika pieņemts visnotaļ spontāni, vienkārši aizejot uz veikalu 636 un nopērkot dārgāko tur pieejamo produktu ar vadu (bezvadu austiņu skaņas kvalitāte mani vienmēr ir tracinājusi), kurš galu galā nebija nemaz tik dārgs (~35Ls). Izvēli ne mirkli neesmu nožēlojis.
Philips SHP8900 ir studijas tipa visu ausi nosedzošas ļoti jauka dizaina austiņas ar 4m garu vadu, 5-30000mhz diapazonu, 32 Om pretestību, 106Db jūtīgumu, apzeltītiem 3,5mm un 6,3mm konektoriem.
Skaņa ir kristāltīra un šai cenu kategorijai neraksturīgi pilnvērtīga. Ir gadījies darboties ar krietni augstāka līmeņa Senheiser austiņām un nekāda lielā atšķirība nav manāma. Vismaz tam, kasm es tās izmantoju - klavierēm un mūzikas baudīšanai - šī noteikti būs laba izvēle.

Šodienas IT hohma :)

Situācija īsumā šāda - sākot jaunu biznesu, iegādāts jauna biznesa cienīgs portatīvais dators (balts, ne melns) visnotaļ solīdā pašmāju kantorī. Ja neskaita to, ka izvēlētā krāsa nebija pieejama un ka izvēlētā pele arī neatradās noliktavā, tad viss noritēja gludi un vakar dators nonāca manā rīcībā. Forša mantiņa ;)

Spēlējos, spēlējos, pie reizes skatījos, vai ir iekomplektēts viss, kas tika solīts, un izrādās, ka nav gan. Kantora mājaslapā datora aprakstā skaidri un gaiši rakstīts (bija), ka komplektācijā ietilpst 256MB NVidia GeForce 8400GS videokarte, a man piegādātajā atrodu tikai 128MB. Nu labi, rakstu cilvēkam, ar kuru visu laiku par šo un citiem pirkumiem komunicēju, un prasu, ko nu tagad darīsim. Šodien saņemu atbildi, ka viņiem lapā ir kļūda un ka šos datorus ar 256MB video nemaz nekomplektē. Nesolīdi protams, bet nu neko darīt. Nemainīs jau tādēļ kompi.

Taču vēstules P.S. bija ko vērts, tāpēc atļaujos padalīties :D

Atļaušos piebilst, ka megabaiti nosaka krāsu daudzumu uz ekrāna, tākā ekrāna izmērs ir 13,3” tas nespētu izmantot pilnvērtīgi 256MB.

Ē, pardon, WTF?

Nu jā, dators ir lielisks jebkurā gadījumā. Apraksts - drīzumā!

INTERESANTI: Kā kļūt neredzamam?!

Šis ir otrais raksts no DamnInteresting.com krātuvēm. Pirmais, kā atceramies, bija par Nikolā Teslas eksperimentiem ar bezvadu elektrību 20. gs. sākumā. Šodien piedāvāju jums iepazīties ar jaunāko, ko zinātne var piedāvāt saistībā ar iespēju kļūt neredzamam. Kurš gan to kādreiz nav vēlējies?

Cilvēkus jau ilgstoši ir fascinējis neredzamības koncepts. No Herberta Velsa „Neredzamā cilvēka” līdz pat Harija Potera neredzamības apmetnim, fantastikas autori ir apsvēruši, ko gan cilvēks varētu darīt, ja spētu kļūt neredzams. Neredzamība nereti tiek attēlota kā pilnīgs caurspīdīgums – gluži kā „Neredzamajā cilvēkā” – kaut arī šāds pieņēmums ir pretrunā ar šobrīd izprastajiem dabas likumiem. Vēl vairāk, caurspīdīgu personu nomāktu milzums nepārvaramu grūtību. Piemēram, visa patērētā pārtika un dzērieni būtu mulsinoši redzami, tiem pārvietojoties cauri gremošanas traktam, un šīs redzamās uzturvielas nekavējoties sāktu integrēties ķermenī, padarot tā aprises atkal redzamas. Kur nu vēl dažādas ar garderobi saistītās problēmas...

Cita pieeja neredzamībai sevī ietver sava veida apmetni, kas apvadītu gaismas fotonus apkārt noslēpjamajam objektam. Šī metode šķiet mazliet reālāka, taču arī tai netrūkst sava unikāla sarežģījumu komplekta. Lai uzskaitām tikai faktu, ka, ja visa gaisma tiek novirzīta kaut kam apkārt, tad arī iekšpusē esošo novērotāju nekāda gaisma nespētu sasniegt, tā neļaujot tam jebko saskatīt.

Šīs un daudzas citas problēmas jau sen ir ļāvušas visus kaut cik nopietnos pieļāvumus par neredzamības iespējamību atstāt tālai nākotnei. Taču nu tas ir mainījies. 2006. gada oktobrī profesors Sers Džons Pendrijs no Impērijas zinātņu, tehnololoģiju un medicīnas koledžas, Londonā, paziņoja par rudimentāras paslēpšanas ierīces izveidi, kas neredzamību pietuvināja realitātei. Vispārsteidzošākais, ka jaunā ideja balstās visnotaļ vienkāršā fizikālā gaismas principā – tādā, kuru apgūst jebkurš vidusskolnieks un kurš neprasa elektrības izmantošanu.

Īsumā, Pedrija neredzamības paslēpnis paļaujas uz refrakciju jeb gaismas staru laušanu – to pašu gaismai raksturīgo īpašību, kas novērojama, caur prizmu veidojot varavīksni. Refrakciju var novērot arī ieliekot zīmuli ar ūdeni pildītā glāzē. Tā zīmuļa daļa, kas atrodas zem ūdens, šķitīs atdalīta no virsūdens daļas, jo gaisma saliecas, pārejot no vienas vides – gaisa, uz otru – ūdeni. Pirms dažiem draugiem Sers Džons un viņa draugi fiziķi apcerēja iespēju pilnībā apliekt gaismu apkārt objektam, izmantojot refrakciju. Ja tas būtu iespējams, gaisma parādītos objekta otrā pusē un nemainīta turpinātu savu ceļu, it kā nekāda objekta nemaz nebūtu bijis.

Protams, šī vienkāršā ideja nav nemaz tik viegli īstenojama. Zinātnieku pirmais šķērslis sava nodoma īstenošanā bija superaugstā gaismas liekšanas precizitāte, kuru pieprasa šī metode. Gluži vienkārši neeksistēja tādi dabīgi materiāli ar tādām īpašībām, kas ļautu saliekt gaismu nepieciešamajā pusaplī. Tad zinātnieki sāka lūkoties uz metamateriāliem – mākslīgām vielām, kuru elektromagnētiskās īpašības ir vairāk atkarīgas no to supercieši veidotās iekšējās struktūras, nevis to ķīmiskā sastāva.

Vadoties pēc nesen publicētā pētījumā atrodama teorētiska dizaina, Sers Džons un viņa komanda, sadarbojoties ar Djūka Universitātes speciālistiem, izveidoja sfērisku paslēpni 12,7cm rādiusā, izmantojot īpaši veidotu metamateriālu, strukturētu divdimensionālos koncentriskos gredzenos. Šis unikālo veidojumu uzskata par vienu no sarežģītākajām metamateriālu struktūrām, kas jebkad izveidota. Zinātnieku pirmais mērķis bija izveidot materiālu, kas būtu „neredzams” mikroviļņu radiācijai, jo mikroviļņu garums ir lielāks nekā redzamajai gaismai – tas mērāms milimetros, nevis nanometros, un tādēļ ar tiem ir vieglāk manipulēt.

Laboratorijā pētnieki savu paslēpni ievietoja testa kamerā, tam vienā pusē ieslēdza mikroviļņu ģeneratoru, savukārt otrā pusē rūpīgi uzmanīja mikroviļņu detektoru. Kā izrādījās, viņu jaunie matameteriāli strādāja lieliski – paslēpņa iekšpusi uz to tēmētie mikroviļņi nekādi neietekmēja, savukārt ārpusē detektora rādījumi norādīja, ka nekāda šķēršļa starp to un ģeneratoru nemaz nav bijis.

Protams, nepieciešamība pēc ultrasarežģītiem materiāliem nav vienīgā problēma, ar ko zinātnei būs jāsaskaras lai izveidotu īstu neredzamības apmetni. Lai padarītu savu prototipu par kaut ko veiktspējīgāku, Sera Džona komandai būs jāatrisina vairāki būtiski sarežģījumi. Pirmā ir gaismas viļņu garuma problēma – pašreizējais prototips spēj strādāt tikai ar ļoti šauru viļņu garuma spektru. Pārnesot to redzamās gaismas pasaulē, to var iztēloties tā, it kā paslēpnis spētu strādāt tikai sarkanajā gaismā, toties būtu pilnībā redzams zilajā. Lai paplašinātu darbības spektru, materiāls būtu jāpadara daudz plānāks, kas atkal būtiski ierobežotu tā pielietojamību. Turklāt, izveidot metamateriālus, kas spētu līdzīgu triku izstrādāt ar redzamo gaismu, ir daudz sarežģītāk, jo metamateriālus sastādošajām struktūrām ir jābūt tik mazām, kā gaismas viļņiem, ko tiem jāietekmē un redzamās gaismas gadījumā tas nozīmē milimetra miljonās daļas.

Vēl viena esošā materiāla dizaina problēma ir tā, ka tajā iekļautais objekts ir paslēpts no malas, bet ir perfekti redzams no augšas un apakšas. Sers Džons un viņa kolēģi jau strādā pie tā, lai savam veikumam pievienotu trešo dimensiju. Pat, ja viņiem tas izdosies, parādīsies jaunas grūtības – ja apslēptais objekts ir pilnībā neredzams apkārtējai pasaulei, tad nekāda gaisma nespēj izlauzties cauri paslēpnim. Ja paslēptais objekts ir stacionārs, tas nesagādātu nekādas problēmas, bet ja kāds vēlas paslēpt cilvēku vai kameras, tie šajā aizsegā būtu pilnīgi akli. Vēl viens jautājums ir, kā padarīt šādu paslēpni strādājošu kustībā...

Protams, ka par daudzsološo tehnoloģiju savu interesi jau ir izrādījuši arī militāristi, tai piešķirot arī savu finansējumu. Viņu īpašu interesi izraisa fakts, ka radara viļņu garumi ir ļoti tuvi mikroviļņiem, kas nozīmē, ka materiāls, kurš ļautu paslēpties no radariem, varētu tikt izgatavots krietni pirms tāda, kas ļautu kļūt acij neredzamam. Tas bruņotajiem spēkiem dotu pretradaru tehnoloģiju, kas tālu pārspētu pat pašus modernākos Stealth lidaparātus.

Lai arī eksistē vēl daudzas neskaidrības un problēmas, Sera Džona atklājums pierāda, ka šim konceptam ir vērtība.. Aizsardzības Progresīvo Pētījumu Projektu Aģentūra (DARPA) cer, ka zinātnieka paslēpņa ierīce varētu izgaisināt dažas viņu problēmas jau turpmāko pāris gadu laikā, un, ka arī civilai lietošanai paredzētām tehnoloģijām nevajadzētu ilgi kavēties. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka īsts neredzamības apmetnis kādu dienu būs pieejams. Lai noskaidrotu, vai tas būs praktiski pielietojams, atliek vienīgi gaidīt...

(c)2007 Synthia Wood, DamnInteresting.com, autore

(c)2007 Jeremy, notesjokes.blogspot.com, tulkojums

N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autori. Tālāka pārpublicēšana bez autores un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!

INTERESANTI: bezvadu elektrība un internets pirms 100 gadiem?!

Visticamāk, es neesmu vienīgais, kas ir pamanījis Latvijas blogosfēras visai pieticīgo informatīvo kapacitāti - blogu un to ierakstu skaits gan nemitīgi aug, tomēr to satura kvalitāte liek vēlēties daudz vairāk. Nepretendējot uz spēju pašam radīt šādu saturu, esmu vienojies ar izcilās interneta vietnes Damn Interesting autoriem, par atsevišķu rakstu tulkošanu un pārpublicēšanu savā blogā. Jācer, ka šādi informatīvi ļoti ietilpīgi un nopietnu iedziļināšanos prasoši teksti atradīs savu lasītāju arī Latvijā. Kā pirmo piedāvāju rakstu par eksperimentu, kas pirms 100 gadiem gandrīz izveidoja vispasaules mēroga bezvadu elektrības un informācijas apraides tīklu.

Tālajā 1905. gadā, kāda celtnieku komanda turpināja cītīgi strādāt, lai nelielajā Šorehamas ciematā Ņujorkas štatā pabeigtu patiesi neparastu celtni. Vairāku gadu garumā, par spīti nepietiekamajam budžetam un trūkumiem projektā, šiem vīriem bija izdevies izveidot 57 metrus augstā Vardenklifas Torņa korpusu un elektroinstalāciju. Projekta īstenošanu pārraudzīja tā autors, ekscentriskais, tomēr neapšaubāmi ģeniālais izgudrotājs Nikolā Tesla (1856 – 1943). Viņa torņa virsotnē bija uztupināts 55 tonnas smags no elektrību īpaši vadītspējīgiem metāliem veidots kupols, bet zem torņa, vairāk nekā 300 metrus dziļi zemes garozā iestiepās īpaša dzelzs sakņu sistēma. „Šai manis izgudrotajai sistēmai ir nepieciešams cieši satvert zemi,” apgalvoja Tesla, „savādāk tā nespēs to sapurināt. Tai ir jābūt tādam tvērienam, lai visa zemeslode varētu trīcēt.

Lai arī celtne vēl nebija ne tuvu pabeigšanai, baumoja, ka tā jau vairākas reizes ir veiksmīgi izmēģināta. Šīs unikālās struktūras galvenais mērķis bija ne vairāk, ne mazāk kā uz visiem laikiem izmainīt pasauli.

Teslas izgudrojumi jau līdz tam vairākas reizes bija būtiski mainījuši pasauli, visvairāk, kad viņš izstrādāja moderno maiņstrāvas tīkla tehnoloģiju. Viņš ieguva vispārēju slavu arī uzvarot plašu publicitāti ieguvušajā „strāvu kaujā” ar citu pasaulslavenu izgudrotāju Tomasu Edisonu, kurā Tesla pierādīja, ka viņa maiņstrāva ir daudz praktiskāka un drošāka par Edisona izgudroto līdzstrāvu. Pēc tam viņa tehnoloģija dominēja ātri augošajā pasaules elektrības infrastruktūrā un Tesla tika plaši atzīts kā Amerikas dižākais elektroinženieris. Pēcāk viņa reputāciju nostiprināja arī citas būtiskas tehnoloģiskās inovācijas, ieskaitot Teslas transformatoru, radio un fluorescējošās (dienasgaismas) lampas.

1891.gadā Nikolā Tesla sniedza lekciju Amerikas Elektroinženieru Institūtā locekļiem, kuru viņš papildināja ar satriecošu demonstrāciju. Katrā rokā viņš turēja gāzizlādes spuldzi, fluorescējošās spuldzes priekšteci. Tās nebija pieslēgtas ne pie kādiem vadiem, un tomēr spuldzes gaiši dega visas demonstrācijas laikā. Satriektajiem klātesošajiem izgudrotājs paskaidroja, ka elektrība tiekot pārraidīta pa gaisu ar skatuves abās pusēs novietotu metāla slokšņu pāra palīdzību. Turpinājumā viņš izklāstīja savus pieņēmumus par to, kā iespējams palielināt šāda efekta mērogus, lai pārraidītu bezvadu elektrību un informāciju daudz tālāk, iespējams, pat aptverot visu zemeslodi. Kā tas nereti notika, Teslas klausītājus viņa uzstāšanās reizē saistīja un mulsināja.

Atgriezies savā laboratorijā Paikspīkā Koloradospringsā, ekscentriskais zinātnieks turpināja piespiest elektromagnētismu atklāt tā noslēpumus, lai pietuvotos savam mērķim. Viņš papildināja savu aprīkojumu ar mērķi mākslīgi panākt pirmās zibens mēroga elektriskās izlādes cilvēces vēsturē, kas ļautu viņam pārbaudīt daudzas savas teorijas par mūsu planētas un debesu elektrovadītspēju.

Šim nolūkam uz savas laboratorijas jumta Tesla uzslēja 43 metrus augstu mastu ar vara lodi galā, kas tika savienota ar īpaši augstas voltāžas Teslas transformatoru, kurš atradās zemāk laboratorijā. Eksperimenta naktī, sekojot vienu sekundi ilgušam lādiņam, kuš momentāni izgaismoja nakti ar pārdabiski zilā tonī, Tesla pavēlēja savam asistentam pilnībā elektrizēt torni.

Lai arī piezīmes specifiski uz to nenorāda, atliek pieņemt, ka Tesla stāvēja savā Paikspīkas smailē un velnišķīgi smējās, noraugoties naksnīgās Kolorado debesis pāršķeļ cilvēka izveidotas mašīnas raidītie zibeņi. Kolosālas zibens bultas dzirksteļojot šāvās simtiem metru tālumā un drīz vien sprakšķošo torni aptvēra zils staru vainags. Vēl dažus mirkļus miljoniem voltu turpināja triekties atmosfērā, bet neparastajam šovam pienāca pēkšņas beigas, kad strāvas padeve piepeši pārtrūka. Logi visā Koloradospingsā satumsa, no pārslodzes sabrūkot vietējās spēkstacijas ģeneratoram. Taču, noraugoties dramatiskajās izlādēs, Tesla pārliecinājās, ka Zeme pati par sevi ir izmantojama kā elektrības vadītājs, apstiprinot arī dažus no saviem pieņēmumiem par jonosfēras vadītspēju. Vēlākajos testos viņam izdevās aizdegt spuldzes no liela attāluma, lai arī precīzi šo eksperimentu dati ir zuduši. Jebkurā gadījumā, Tesla guva pārliecību, ka viņa sapnis par vispasaules mēroga bezvadu elektrību ir sasniedzams.

1900. gadā pazīstamais finansists J.P Morgans par Teslas nodomiem izlasīja rakstā žurnālā Century Magazine, kurā zinātnieks aprakstīja globālu augstsprieguma torņu tīklu, kas kādudien varētu kontrolēt laika apstākļus, bez vadiem pārraidīt tekstu un attēlus, kā arī nodrošināt visuresošu elektrību caur atmosfēru. Morgans, cerot gūt peļņu no nākotnes bezvadu telegrāfa, nekavējoties ieguldīja 150 tūkstošus dolāru, lai pārceltu Teslas laboratoriju uz Longailendu, kur nekavējoties bija jāsāk pilotstacijas izveide šai „Pasaules Bezvadu Sistēmai”. Vardenklifas Torņa un tam nepieciešamās atsevišķās spēkstacijas celtniecība sākās nākamajā gadā.

1901. gada decembrī , tikai dažus mēnešus pēc torņa būvniecības uzsākšanas, konkurējošs zinātnieks Giljelmo Markoni pārraidīja pasaulē pirmo transatlantisko bezvadu telegrāfa signālu. Par spīti tam, ka Markoni izmantoja 17 Teslas patentus, lai īstenotu savu eksperimentu, Teslas investorus nopietni satrauca šāda notikumu attīstība. Lai arī Markoni plāni acīmredzami bija daudz mazāk ambiciozi, tomēr viņa ierīces bija mazākas un lētākas. Darbi Vardenklifā turpinājās, taču Tesla saprata, ka viņa sāncenša panākumi ar vienkāršu bezvadu telegrāfu ir būtiski iedragājuši iespējas saņemt turpmākas investīcijas viņa paša daudz grandiozākajam projektam.

1908. gadā Tesla rakstā Wireless Telephony and Telegraphy Magazine aprakstīja savus sensacionālos centienus:

„Pēc projekta pabeigšanas, biznesmenim Ņujorkā būs iespēja diktēt instrukcijas un tās nekavējoties rakstveidā parādīsies viņa ofisā Londonā vai jebkur citur. Viņš, sēžot pie sava galda, varēs piezvanīt uz jebkuru vietu pasaulē, nemainot neko no pašreizējā aprīkojuma. Nedārgs instruments, ne lielāks par rokaspuksteni, tā nēsātājam ikvienā vietā, uz zemes vai ūdenī, ļaus klausīties mūziku, politiķu runas, zinātņu vīru atklāsmes, garīdznieku sprediķus, runātājiem atrodoties pavisam citā vietā, lai cik tā arī nebūtu tāla. Tādā pašā veidā, jebkurš attēls, zīmējums vai iespieddarbs var tikt pārraidīts no vienas vietas uz otru. Taču daudz būtiskāka par šo visu, būs elektrības pārraide bez vadiem, jaudas ziņā pietiekama, lai izpildītu nāvessodu.”

Īsumā, Teslas globālā elektrosistēma bija izstrādāta, lai „pumpētu” elektroenerģiju Zemes garozā, kur tā sajauktos ar dabīgajām zemfrekvences strāvām (Telluric Currents), kas cirkulē viscaur Zemes garozai un okeāniem. Tajā pašā laikā torņi līdzīgi Vardenklifā uzceltajam, sviestu enerģiju pretī tai draudzīgajai jonosfērai piecdesmit jūdžu augstumā. Lai pieslēgtos šim elektrības tīklam, klientu mājas būtu jāaprīko ar iezemētu pieslēgumu un relatīvi nelielu sfērisku antenu uz jumta, tā veidojot vājas pretestības savienojumu, kas noslēgtu gigantisko Zemes – jonosfēras ķēdi. Arī kuģi jūrā varētu izmantot līdzīgas antenas, lai iegūtu enerģiju. Blakus elektrībai, šis tīkls spētu arī pārraidīt informāciju lielos attālumos izmantojot enerģijas radiofrekvences, gluži kā modernās tehnoloģijas elektrolīnijas tiek izmantotas, lai pārraidītu lielus datu apjomus internetā.

Zinot Teslas iepriekšējos panākumus, kā arī ņemot vērā viņa teorijas apstiprinošos eksperimentus, nebija iemeslu apšaubīt zinātnieka apgalvojumu ticamību, tomēr elektrostacijas, milzīgā koka torņa un metāla kupola būvniecība drīz izsmēla sākotnējās investīcijas, tā novedot pie hroniska finansiālo resursu trūkuma. Stāvoklis tikai sarežģījās pēc 1901. gada biržas sabrukuma, kas dubultoja visas izmaksas.

Vardenklifas komanda vairākas reizes izmēģināja vēl nepabeigto torni un rezultāti bija ļoti iedrošinoši, tomēr projekts jau bija patērējis arī visus Teslas iekrājumus un drīz vien kļuva pilnīgi skaidrs, ka jaunas investīcijas nav sagaidāmas. 1905. gadā, pēc visu iespējamo finanšu avotu izsmelšanas, torņa celtniecības darbi tika pārtraukti. Komentējot projekta pārtraukšanu, Tesla paziņoja:

„Tas nav sapnis, tas ir vienkāršs zinātniskās elektroinženierijas sasniegums, tikai dārgs. Ak, šī aklā, nedrošā šaubīgā pasaule! [...] Cilvēce vēl nav pietiekoši attīstījusies, lai ļautu sevi vadīt atklājēja dedzīgajam meklēšanas garam. Taču kas zina, varbūt mūsdienu pasaulei ir labāk, ja visas revolucionārās idejas un izgudrojumi, tā vietā, lai tiem palīdzētu, tiek apšaubīti un pašlabuma, pedantisma, stulbuma un ignorances apgrūtināti to sākumposmā. Lai tiem uzbrūk un apslāpē, lai tie iziet caur rūgtām tiesām un likstām, caur nesaskaņām par komerciālajām interesēm. Tā mēs tikām pie gaismas. Visas dižās lietas pagātnē tika izsmietas, nolādētas, apspiestas un apkarotas – lai vēlāk celtos vēl varenākas, lai triumfētu pēc cīņas.”

Ja Teslas plāni būtu piepildījušies, pilotstacija būtu tikai pirmā no daudzām. Šādi „pastiprinošās pārraides” torņi būtu aptvēruši pasauli, piepildot to ar bezmaksas elektrību un bezvadu sakariem jau 20. gadsimta pirmajās dekādēs. Tā vietā futūristiskās celtnes potenciāls desmit gadus stāvēja neizmantots, lai tad 1917. gadā to vispār nojauktu.

Vardenklifas neveiksme briljanto izgudrotāju iesvieda dziļā depresijā un arī bankrotā, un pēc gadiem viņa kolēģi sāka nopietni raizēties par viņa garīgo veselību. Viņa ekscentriskums tika pamatīgi pārspīlēts, īpaši uzsverot Teslas tendenci vest mājās un rūpēties par savainotiem baložiem, kurus viņš atrada savu ikdienas pastaigu laikā. Teslam arī izveidojās akūtas bailes no mikrobiem, kuru rezultātā viņš nemitīgi mazgāja rokas un atteicās ēst jebko, kas pirms tam netika dezinficēts ar vārīšanas palīdzību. Tomēr viņa prāts joprojām radīja izcilas idejas, jo Tesla jau 1917. gadā aprakstīja radaru tehnoloģiju, kas par realitāti kļuva tikai 20 gadus vēlāk. 1928. gadā, būdams 72 gadus vecs, Tesla ieguva vienu no saviem pēdējiem patentiem, kas aprakstīja atjautīgu neliela lidaparātu, kas kļuva par agrīnu priekšteci mūsdienu vertikālās pacelšanās lidaparātiem.

Nikolā Tesla no savas miesīgās čaulas šķīrās 1943. gadā, pēc kādā viesnīcā pārciestas sirdstriekas. Lai arī visu dzīvi viņš bagātīgi aprakstīja savus eksperimentus un idejas dienasgrāmatās, tomēr tās bija izslavēti nekonkrētas un bez konkrētām tehniskām detaļām. Tesla šādās niansēs paļāvās uz savu fotogrāfisko atmiņu, tā būtisku daļu savu zināšanu aiznesot sev līdzi kapā. Daži mūsdienu pētījumi un aprēķini tomēr apstiprina Teslas apgalvojumus, ka bezvadu elektrotīkls ne tikai ir iespējams, bet arī būtu būtiski pārāks par šodien izmantoto elektrokabeļu tīklu, kas aptver mūsu planētu.

Ja Vardenklifas projekts būtu īstenots, iespējams, ka Teslam vēlreiz būtu izdevies izmainīt vēstures gaitu. Tieša pieeja enerģijai, informācijai, pirātiskajiem fonogrāfa cilindriem un neķītrām, elkoņus atkailinājušu ielaismeitu fotogrāfijām Teslanetā, būtu varējusi pasteidzināt Informācijas laikmetu par veselu gadsimtu, padarot šodienas pasauli pavisam savādāku. Iespējams, kādu dienu mēs piedzīvosim Teslas vīziju realizēšanos. Tiesa, mazliet pēc plānotā laika...

(c)2007 Allan Bellows, DamnInteresting.com, autors

(c)2007 Jeremy, notesjokes.blogspot.com, tulkojums latviešu valodā.

He's got an iPhone!

Vienkārši izcils mārketinga gajiens no "Apple" puses īsu brīdi pirms oficiālās "iPhone" relīzes ASV tirgū (29. jūnijā). "Apple" piespēlē vienu no pirmajiem iPhone "New York Times" žurnālistam Deividam Pougam (David Pogue), kurš par to uztaisa neticami labu videoblogu.
Neilgā laikā to apskatās jau 50000 cilvēku tikai YouTube vien.
Uzgāju iekš Kakao.lv

Hakeri ielaužas TV tiešraidē un pārraida atomsprādzienu!

Vēl nebijušu "jociņu" pamanījušies izstrādāt čehu hakeru grupas "Ztohoven" biedri. Viņi vakar ielauzušies Čehijas Nacionālās Televīzijas rīta ziņu tiešraidē, uz laika ziņās izmantotā Krknozes kalnu video tiešraides strīma pa virsu uzliekot it kā atomprādziena izraisītu sēnes formas mākoni līdz ar norādi uz savu interneta lapu, kas šobrīd jau ir aizvērta. Tas pastrādāts, pieslēdzoties tās firmas datortīklam, kas TV piegādājusi šo video tiešraidi no kalniem.

Protama lieta, ka šis jociņš izraisījis pamatīgu paniku TV skatītāju vidū. Ne mazākā panikā kritušas arī atbildīgās TV amatpersonas, kurām tagad jātaisnojas, kā, ellē ratā, kas tāds vispār bijis iespējams.

Protams, ka ļaunajiem hakeriem tiek solīts noraut galvu un to izvārīt piķī, tiek solīts arī veikt nekavējošus uzlabojumus drošības sistēmā, taču "mesidžs" ir skaidrs - mediju saplūšana ar internetu nozīmē arvien lielākas iespējas tajos publicēt un demonstrēt neautorizētu saturu.

Par visu šo uzzināju no Prague Daily Monitor. Bilde no iDNES.cz.

Joost ielūgumi

Ja nu kāds vēl ir palicis bešā, tad arī pie manis var dabūt Joost ielūgumus neierobežotā skaitā.
Jautāt komentāros.