sestdiena, 2007. gada 18. augusts

INTERESANTI: bezvadu elektrība un internets pirms 100 gadiem?!

Visticamāk, es neesmu vienīgais, kas ir pamanījis Latvijas blogosfēras visai pieticīgo informatīvo kapacitāti - blogu un to ierakstu skaits gan nemitīgi aug, tomēr to satura kvalitāte liek vēlēties daudz vairāk. Nepretendējot uz spēju pašam radīt šādu saturu, esmu vienojies ar izcilās interneta vietnes Damn Interesting autoriem, par atsevišķu rakstu tulkošanu un pārpublicēšanu savā blogā. Jācer, ka šādi informatīvi ļoti ietilpīgi un nopietnu iedziļināšanos prasoši teksti atradīs savu lasītāju arī Latvijā. Kā pirmo piedāvāju rakstu par eksperimentu, kas pirms 100 gadiem gandrīz izveidoja vispasaules mēroga bezvadu elektrības un informācijas apraides tīklu.

Tālajā 1905. gadā, kāda celtnieku komanda turpināja cītīgi strādāt, lai nelielajā Šorehamas ciematā Ņujorkas štatā pabeigtu patiesi neparastu celtni. Vairāku gadu garumā, par spīti nepietiekamajam budžetam un trūkumiem projektā, šiem vīriem bija izdevies izveidot 57 metrus augstā Vardenklifas Torņa korpusu un elektroinstalāciju. Projekta īstenošanu pārraudzīja tā autors, ekscentriskais, tomēr neapšaubāmi ģeniālais izgudrotājs Nikolā Tesla (1856 – 1943). Viņa torņa virsotnē bija uztupināts 55 tonnas smags no elektrību īpaši vadītspējīgiem metāliem veidots kupols, bet zem torņa, vairāk nekā 300 metrus dziļi zemes garozā iestiepās īpaša dzelzs sakņu sistēma. „Šai manis izgudrotajai sistēmai ir nepieciešams cieši satvert zemi,” apgalvoja Tesla, „savādāk tā nespēs to sapurināt. Tai ir jābūt tādam tvērienam, lai visa zemeslode varētu trīcēt.

Lai arī celtne vēl nebija ne tuvu pabeigšanai, baumoja, ka tā jau vairākas reizes ir veiksmīgi izmēģināta. Šīs unikālās struktūras galvenais mērķis bija ne vairāk, ne mazāk kā uz visiem laikiem izmainīt pasauli.

Teslas izgudrojumi jau līdz tam vairākas reizes bija būtiski mainījuši pasauli, visvairāk, kad viņš izstrādāja moderno maiņstrāvas tīkla tehnoloģiju. Viņš ieguva vispārēju slavu arī uzvarot plašu publicitāti ieguvušajā „strāvu kaujā” ar citu pasaulslavenu izgudrotāju Tomasu Edisonu, kurā Tesla pierādīja, ka viņa maiņstrāva ir daudz praktiskāka un drošāka par Edisona izgudroto līdzstrāvu. Pēc tam viņa tehnoloģija dominēja ātri augošajā pasaules elektrības infrastruktūrā un Tesla tika plaši atzīts kā Amerikas dižākais elektroinženieris. Pēcāk viņa reputāciju nostiprināja arī citas būtiskas tehnoloģiskās inovācijas, ieskaitot Teslas transformatoru, radio un fluorescējošās (dienasgaismas) lampas.

1891.gadā Nikolā Tesla sniedza lekciju Amerikas Elektroinženieru Institūtā locekļiem, kuru viņš papildināja ar satriecošu demonstrāciju. Katrā rokā viņš turēja gāzizlādes spuldzi, fluorescējošās spuldzes priekšteci. Tās nebija pieslēgtas ne pie kādiem vadiem, un tomēr spuldzes gaiši dega visas demonstrācijas laikā. Satriektajiem klātesošajiem izgudrotājs paskaidroja, ka elektrība tiekot pārraidīta pa gaisu ar skatuves abās pusēs novietotu metāla slokšņu pāra palīdzību. Turpinājumā viņš izklāstīja savus pieņēmumus par to, kā iespējams palielināt šāda efekta mērogus, lai pārraidītu bezvadu elektrību un informāciju daudz tālāk, iespējams, pat aptverot visu zemeslodi. Kā tas nereti notika, Teslas klausītājus viņa uzstāšanās reizē saistīja un mulsināja.

Atgriezies savā laboratorijā Paikspīkā Koloradospringsā, ekscentriskais zinātnieks turpināja piespiest elektromagnētismu atklāt tā noslēpumus, lai pietuvotos savam mērķim. Viņš papildināja savu aprīkojumu ar mērķi mākslīgi panākt pirmās zibens mēroga elektriskās izlādes cilvēces vēsturē, kas ļautu viņam pārbaudīt daudzas savas teorijas par mūsu planētas un debesu elektrovadītspēju.

Šim nolūkam uz savas laboratorijas jumta Tesla uzslēja 43 metrus augstu mastu ar vara lodi galā, kas tika savienota ar īpaši augstas voltāžas Teslas transformatoru, kurš atradās zemāk laboratorijā. Eksperimenta naktī, sekojot vienu sekundi ilgušam lādiņam, kuš momentāni izgaismoja nakti ar pārdabiski zilā tonī, Tesla pavēlēja savam asistentam pilnībā elektrizēt torni.

Lai arī piezīmes specifiski uz to nenorāda, atliek pieņemt, ka Tesla stāvēja savā Paikspīkas smailē un velnišķīgi smējās, noraugoties naksnīgās Kolorado debesis pāršķeļ cilvēka izveidotas mašīnas raidītie zibeņi. Kolosālas zibens bultas dzirksteļojot šāvās simtiem metru tālumā un drīz vien sprakšķošo torni aptvēra zils staru vainags. Vēl dažus mirkļus miljoniem voltu turpināja triekties atmosfērā, bet neparastajam šovam pienāca pēkšņas beigas, kad strāvas padeve piepeši pārtrūka. Logi visā Koloradospingsā satumsa, no pārslodzes sabrūkot vietējās spēkstacijas ģeneratoram. Taču, noraugoties dramatiskajās izlādēs, Tesla pārliecinājās, ka Zeme pati par sevi ir izmantojama kā elektrības vadītājs, apstiprinot arī dažus no saviem pieņēmumiem par jonosfēras vadītspēju. Vēlākajos testos viņam izdevās aizdegt spuldzes no liela attāluma, lai arī precīzi šo eksperimentu dati ir zuduši. Jebkurā gadījumā, Tesla guva pārliecību, ka viņa sapnis par vispasaules mēroga bezvadu elektrību ir sasniedzams.

1900. gadā pazīstamais finansists J.P Morgans par Teslas nodomiem izlasīja rakstā žurnālā Century Magazine, kurā zinātnieks aprakstīja globālu augstsprieguma torņu tīklu, kas kādudien varētu kontrolēt laika apstākļus, bez vadiem pārraidīt tekstu un attēlus, kā arī nodrošināt visuresošu elektrību caur atmosfēru. Morgans, cerot gūt peļņu no nākotnes bezvadu telegrāfa, nekavējoties ieguldīja 150 tūkstošus dolāru, lai pārceltu Teslas laboratoriju uz Longailendu, kur nekavējoties bija jāsāk pilotstacijas izveide šai „Pasaules Bezvadu Sistēmai”. Vardenklifas Torņa un tam nepieciešamās atsevišķās spēkstacijas celtniecība sākās nākamajā gadā.

1901. gada decembrī , tikai dažus mēnešus pēc torņa būvniecības uzsākšanas, konkurējošs zinātnieks Giljelmo Markoni pārraidīja pasaulē pirmo transatlantisko bezvadu telegrāfa signālu. Par spīti tam, ka Markoni izmantoja 17 Teslas patentus, lai īstenotu savu eksperimentu, Teslas investorus nopietni satrauca šāda notikumu attīstība. Lai arī Markoni plāni acīmredzami bija daudz mazāk ambiciozi, tomēr viņa ierīces bija mazākas un lētākas. Darbi Vardenklifā turpinājās, taču Tesla saprata, ka viņa sāncenša panākumi ar vienkāršu bezvadu telegrāfu ir būtiski iedragājuši iespējas saņemt turpmākas investīcijas viņa paša daudz grandiozākajam projektam.

1908. gadā Tesla rakstā Wireless Telephony and Telegraphy Magazine aprakstīja savus sensacionālos centienus:

„Pēc projekta pabeigšanas, biznesmenim Ņujorkā būs iespēja diktēt instrukcijas un tās nekavējoties rakstveidā parādīsies viņa ofisā Londonā vai jebkur citur. Viņš, sēžot pie sava galda, varēs piezvanīt uz jebkuru vietu pasaulē, nemainot neko no pašreizējā aprīkojuma. Nedārgs instruments, ne lielāks par rokaspuksteni, tā nēsātājam ikvienā vietā, uz zemes vai ūdenī, ļaus klausīties mūziku, politiķu runas, zinātņu vīru atklāsmes, garīdznieku sprediķus, runātājiem atrodoties pavisam citā vietā, lai cik tā arī nebūtu tāla. Tādā pašā veidā, jebkurš attēls, zīmējums vai iespieddarbs var tikt pārraidīts no vienas vietas uz otru. Taču daudz būtiskāka par šo visu, būs elektrības pārraide bez vadiem, jaudas ziņā pietiekama, lai izpildītu nāvessodu.”

Īsumā, Teslas globālā elektrosistēma bija izstrādāta, lai „pumpētu” elektroenerģiju Zemes garozā, kur tā sajauktos ar dabīgajām zemfrekvences strāvām (Telluric Currents), kas cirkulē viscaur Zemes garozai un okeāniem. Tajā pašā laikā torņi līdzīgi Vardenklifā uzceltajam, sviestu enerģiju pretī tai draudzīgajai jonosfērai piecdesmit jūdžu augstumā. Lai pieslēgtos šim elektrības tīklam, klientu mājas būtu jāaprīko ar iezemētu pieslēgumu un relatīvi nelielu sfērisku antenu uz jumta, tā veidojot vājas pretestības savienojumu, kas noslēgtu gigantisko Zemes – jonosfēras ķēdi. Arī kuģi jūrā varētu izmantot līdzīgas antenas, lai iegūtu enerģiju. Blakus elektrībai, šis tīkls spētu arī pārraidīt informāciju lielos attālumos izmantojot enerģijas radiofrekvences, gluži kā modernās tehnoloģijas elektrolīnijas tiek izmantotas, lai pārraidītu lielus datu apjomus internetā.

Zinot Teslas iepriekšējos panākumus, kā arī ņemot vērā viņa teorijas apstiprinošos eksperimentus, nebija iemeslu apšaubīt zinātnieka apgalvojumu ticamību, tomēr elektrostacijas, milzīgā koka torņa un metāla kupola būvniecība drīz izsmēla sākotnējās investīcijas, tā novedot pie hroniska finansiālo resursu trūkuma. Stāvoklis tikai sarežģījās pēc 1901. gada biržas sabrukuma, kas dubultoja visas izmaksas.

Vardenklifas komanda vairākas reizes izmēģināja vēl nepabeigto torni un rezultāti bija ļoti iedrošinoši, tomēr projekts jau bija patērējis arī visus Teslas iekrājumus un drīz vien kļuva pilnīgi skaidrs, ka jaunas investīcijas nav sagaidāmas. 1905. gadā, pēc visu iespējamo finanšu avotu izsmelšanas, torņa celtniecības darbi tika pārtraukti. Komentējot projekta pārtraukšanu, Tesla paziņoja:

„Tas nav sapnis, tas ir vienkāršs zinātniskās elektroinženierijas sasniegums, tikai dārgs. Ak, šī aklā, nedrošā šaubīgā pasaule! [...] Cilvēce vēl nav pietiekoši attīstījusies, lai ļautu sevi vadīt atklājēja dedzīgajam meklēšanas garam. Taču kas zina, varbūt mūsdienu pasaulei ir labāk, ja visas revolucionārās idejas un izgudrojumi, tā vietā, lai tiem palīdzētu, tiek apšaubīti un pašlabuma, pedantisma, stulbuma un ignorances apgrūtināti to sākumposmā. Lai tiem uzbrūk un apslāpē, lai tie iziet caur rūgtām tiesām un likstām, caur nesaskaņām par komerciālajām interesēm. Tā mēs tikām pie gaismas. Visas dižās lietas pagātnē tika izsmietas, nolādētas, apspiestas un apkarotas – lai vēlāk celtos vēl varenākas, lai triumfētu pēc cīņas.”

Ja Teslas plāni būtu piepildījušies, pilotstacija būtu tikai pirmā no daudzām. Šādi „pastiprinošās pārraides” torņi būtu aptvēruši pasauli, piepildot to ar bezmaksas elektrību un bezvadu sakariem jau 20. gadsimta pirmajās dekādēs. Tā vietā futūristiskās celtnes potenciāls desmit gadus stāvēja neizmantots, lai tad 1917. gadā to vispār nojauktu.

Vardenklifas neveiksme briljanto izgudrotāju iesvieda dziļā depresijā un arī bankrotā, un pēc gadiem viņa kolēģi sāka nopietni raizēties par viņa garīgo veselību. Viņa ekscentriskums tika pamatīgi pārspīlēts, īpaši uzsverot Teslas tendenci vest mājās un rūpēties par savainotiem baložiem, kurus viņš atrada savu ikdienas pastaigu laikā. Teslam arī izveidojās akūtas bailes no mikrobiem, kuru rezultātā viņš nemitīgi mazgāja rokas un atteicās ēst jebko, kas pirms tam netika dezinficēts ar vārīšanas palīdzību. Tomēr viņa prāts joprojām radīja izcilas idejas, jo Tesla jau 1917. gadā aprakstīja radaru tehnoloģiju, kas par realitāti kļuva tikai 20 gadus vēlāk. 1928. gadā, būdams 72 gadus vecs, Tesla ieguva vienu no saviem pēdējiem patentiem, kas aprakstīja atjautīgu neliela lidaparātu, kas kļuva par agrīnu priekšteci mūsdienu vertikālās pacelšanās lidaparātiem.

Nikolā Tesla no savas miesīgās čaulas šķīrās 1943. gadā, pēc kādā viesnīcā pārciestas sirdstriekas. Lai arī visu dzīvi viņš bagātīgi aprakstīja savus eksperimentus un idejas dienasgrāmatās, tomēr tās bija izslavēti nekonkrētas un bez konkrētām tehniskām detaļām. Tesla šādās niansēs paļāvās uz savu fotogrāfisko atmiņu, tā būtisku daļu savu zināšanu aiznesot sev līdzi kapā. Daži mūsdienu pētījumi un aprēķini tomēr apstiprina Teslas apgalvojumus, ka bezvadu elektrotīkls ne tikai ir iespējams, bet arī būtu būtiski pārāks par šodien izmantoto elektrokabeļu tīklu, kas aptver mūsu planētu.

Ja Vardenklifas projekts būtu īstenots, iespējams, ka Teslam vēlreiz būtu izdevies izmainīt vēstures gaitu. Tieša pieeja enerģijai, informācijai, pirātiskajiem fonogrāfa cilindriem un neķītrām, elkoņus atkailinājušu ielaismeitu fotogrāfijām Teslanetā, būtu varējusi pasteidzināt Informācijas laikmetu par veselu gadsimtu, padarot šodienas pasauli pavisam savādāku. Iespējams, kādu dienu mēs piedzīvosim Teslas vīziju realizēšanos. Tiesa, mazliet pēc plānotā laika...

(c)2007 Allan Bellows, DamnInteresting.com, autors

(c)2007 Jeremy, notesjokes.blogspot.com, tulkojums latviešu valodā.

11 comments:

  1. labs... tiešām labs...
    ---
    Oasis

    AtbildētDzēst
  2. Par Teslu gan dzirdēts gan lasīts, tomēr nedaudz pārsteidza tēmas izvēle - pozitīvi.

    AtbildētDzēst
  3. Ļoti labs. Cerams, ka tie kas neko nav dzirdējuši par visu laiku labāko izgudrotāju, kaut ko jaunu uzzinās.
    Iesaku arī noskatīties mākslas filmu The Prestige.

    AtbildētDzēst
  4. Pievienojos paareejiem, cepuri nost, ja ir laiks tev, tad ar prieku veel ko palasiitu kas tulkots tavaa izpildijumaa. Patiessaam laba teema.

    AtbildētDzēst
  5. Ļoti ļoti labi! Malacis un paldies!

    AtbildētDzēst
  6. H...izlasiju draugos...vakara redzeju divainu sapni,domaju murgs.Tagad saprotu,ta bija vizija par so temu

    AtbildētDzēst
  7. Lord of the World Nikola Tesla (2007)
    http://arnoskatas.wordpress.com/2008/12/14/lord-of-the-world-nikola-tesla-2007/

    AtbildētDzēst
  8. Aldis. Ļoti labs pasākums.Paldies organizatoram. Lai vairāk būtu šādu rakstu un tulkojumu!

    AtbildētDzēst
  9. Cienu cilvēku, kurš atnāca par ātru un reizē iegrieza pasauli ātrāk!

    AtbildētDzēst