INTERESANTI: Peiņūra ezera katastrofa jeb Skaties, kur urb!

Kārtējā bezgala interesantajā stāstā no DamnInteresting.com arhīviem uzzināsiet par kādu šķietami niecīgu kļūdu, kuras rezultātā tika nodarīti prātam neaptverami zaudējumi. Mājās, lūdzu, nemēģiniet atkārtot!

Agrā 1980. gada 21. novembra rītā 12 vīru apkalpe steigā pameta savu naftas urbšanas platformu, jo bija pamatotas aizdomas, ka tā kuru katru brīdi var sabrukt zem viņu kājām. Meklējot naftu zem Peiņūra (Peigneur) ezera, viņu urbis pēkšņi iestrēga 375 metrus zem dūņainās ezera gultnes un nebija vairs izkustināms. Mēģinot atbrīvot urbi, tā komanda izdzirdēja vairākus skaļus paukšķus un tūlīt pēc tam visa platforma spēji noliecās pretī ūdenim.

Tolaik Peiņūra ezers bija visnotaļ neievērojama ūdenstilpne Ņūibērijā, Luiziānas štatā. Lai arī šī saldūdens ezera teritorija pārklāja 526 ha, tomēr dziļums nepārsniedza 3,3 metrus. Vienīgo ezera salu rotāja burvīgs botāniskais dārzs, ūdens virsmu un arī visu tuvējo apkārtni izroboja naftas torņi, bet dziļi zem ezera stiepās kompānijas "Diamond Crystal" sāls raktuvju šahtas.

Pieņemot, ka noticis kas briesmīgs un pilnīgi neparedzēts, vīri uz naftas platformas atvienoja tai pievienotās baržas, sakāpa laivā un steidzās uz netālo krastu, pametot 5 miljonus dolāru vērto "Texaco" urbšanas ietaisi likteņa varā. Drīz pēc tam tās apkalpe no krasta varēja vien neticīgi noraudzīties, kā platforma un urbjtornis apgāžas un pazūd ezerā, kuram taču vajadzēja būt tikai dažus metrus dziļam. Drīz ūdens tajā vietā sāka griezties - sākumā lēni, bet tad arvien ātrāk, beigās kļūstot par virpuli 400 metru diametrā, kura centrs atradās tieši virs kādreizējās urbšanas vietas.

Kamēr uz ūdens virsmas veidojās virpulis, simtiem metru zemāk sāls raktuvēs strādājošais elektriķis Džūniuss Gadisons izdzirdēja skaļu un dīvainu troksni tuvojamies viņam pa garajiem koridoriem. Drīz viņš uzzināja arī tā avotu: troksni radīja degvielas mucas, kas sitās viena pret otru, peldot dubļainā straumē, kas pārsteigtajam elektriķim sniedzās līdz pat ceļiem. Viņš nekavējoties iedarbināja trauksmes sistēmu un raktuvju apgaismojums trīsreiz iedegās un izdzisa, tā signalizējot par nekavējošu evakuāciju. Liela daļa no 50 raktuvju strādniekiem, kas tajā rītā atradās lielākoties 450 metru dziļumā, ieraudzījuši signālu steidzās augšup uz 400 metru līmeni, no kurienes ar liftu bija iespējams nokļūt virszemē. Tomēr, šo līmeni sasniedzot, viņi jau atradās dziļi ūdenī.

Acīmredzami, naftas urbis bija iekļuvis sāls kupolā, kurā atradās raktuves. "Texaco", kas pasūtīja izmēģinājuma urbumus, protams, bija lietas kursā par zem ezera esošajām raktuvēm, taču kādas kļūdas rezultātā urbjtornis bija novietots tieši virs vienas no raktuvju 25 metru augstajām un 15 metrus platajām augšējām šahtām. Saldūdenim līstot cauri sākotnēji tikai 35cm platajam urbumam, tas ātri izšķīdināja sāli un caurums kļuva ar katru sekundi arvien lielāks. Ūdens arī izšķīdināja masīvās sāls kolonnas, uz kurām balstījās eju griesti, un šahtas sāka sabrukt.

Kamēr lielākā daļa strādnieku steidzās nokļūt virszemē, priekšstrādnieks Rendijs Lasāls apbraukāja dziļākos un attālākos raktuvju nostūrus, lai brīdinātu tos, kas nebija redzējuši evakuācijas signālu. Tie, kuru pārvietošanos apgrūtināja arvien pieaugošais ūdens līmenis, izmantoja nedaudzos pieejamos ar benzīnu darbināmos transporta līdzekļus, lai nokļūtu līdz līmenim, kurā visiem nācās gaidīt savu kārtu, lai izmantotu ārkārtīgi lēno astoņvietīgo liftu. Lai arī šķita, ka pacelšanās ilgs bezgalīgi, brīnumainā kārtā visiem 50 strādniekiem izdevās izglābties.

Pa to laiku virszemē arvien pieaugošais virpuļa spēks nodarīja milzīgu postu. Tas vienā piegājienā aprija vēl vienu tuvējo naftas platformu, tāpat arī baržu iekraušanas doku, 28 hektārus Džefersona salas zemes, neskaitāmas autotransporta vienības, laivas, kokus, ēkas un mašīnu stāvvietu. Virpuļa sūcējspēks bija tik liels, ka tā rezultātā 19 kilometrus garais kanāls, kas savieno ezeru ar Meksikas līci, izmainīja savu tecēšanas virzienu, tā no kanāla ievelkot ezerā un pēc tam virpulī 11 milzīgas kravas baržas, kuras nekavējoties pazuda kaut kur sāls raktuvju šahtās. Virpuļa spēkam bija spiests padoties arī kāds kanāla velkonis, kura komandas locekļiem atlika tikai glābties krastā un noraudzīties, kā ezers aprij viņu jaudīgo kuģi.

Pēc trim stundām ezera 132 miljoni(!) kubikmetru ūdens resursi bija izsmelti, tomēr iztukšotajā ezerā caur kanālu nu gāzās sālsūdens no Meksikas līča, veidojot 45 metrus augstu ūdenskritumu. Pagāja vēl divas dienas, līdz sāls raktuves beidzot bija piepildītas un tad deviņas no vienpadsmit pazudušajām baržām kā korķi izsprāga no jauna piepildītā ezera vidū. Visi pārējie pazudušie priekšmeti palika uz visiem laikiem apglabāti izpostītās sāls raktuves dzīlēs.

Par spīti milzīgajiem materiālajiem zaudējumiem, šajā katastrofā netika zaudēta neviena cilvēka dzīvība, nedz arī kādam guva nopietnus savainojumus. Divu dienu laikā kādreizējā 3 metrus dziļā saldūdens peļķe pārvērtās 400 metru dziļā sālsūdens ezerā. Ezera bioloģija pilnībā izmainījās un tagad tajā mīt daudz tādu floras un faunas sugu, kādas tur nav nekad iepriekš netika novērotas.

Protams, ka neiztika arī bez vairākām tiesas prāvām, kuras pa vienai vien lēnām tika atrisinātas ar ārpustiesu kompensāciju palīdzību. Sagrauto sāls raktuvju īpašnieki kopumā no "Texaco" un urbšanas kompānijas saņēma 45 miljonus dolāru un pārtrauca savu darbību šajā necerēti bīstamajā biznesā.

Tā kā visi lietiskie pierādījumi vārda tiešā nozīmē nogāja pa burbuli, līdz pat šai dienai neviens nav oficiāli atzinis savu atbildību nedz par kļūdu aprēķinos, nedz par katastrofu kā tādu, taču šeit aprakstītais ir vispārpieņemtā teorija par šīs dīvainās katastrofas cēloņiem.

P.S. Šis video ir no "History Channel" raidījuma par šo notikumu:



(c) Alan Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c) Jeremy, Notesjokes.blogspot.com, tulkojums

N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Šajā sērijā lasiet vēl:

• Bezvadu internets un elektrība pirms 100 gadiem?!
• Kā kļūt neredzamam?!
• Cik dziļi ir visdziļāk?
• Sargiet galvu jeb megakriometeoru fenomens!
• Superviļņi desmitstāvu mājas augstumā!
• Vulkāniskā ziema vasaras vidū!
• Žurkas: posts, palīgs vai nākamais radības kronis?