INTERESANTI: Vai sievietes krūtis ir dibena aizstājējs?
Ir pienācis laiks no jauna ielūkoties DamnInteresting.com arhīvos. Šoreiz tēma reizē parasta un neparasta - krūtis. Tās ir mums visiem, citiem lielākas, bet citiem mazākas. Un tomēr, sieviešu krūtīm tiek pievērsta milzīga uzmanība, tās tiek uzskatītas par seksualitātes simbolu, kuru ir piedienīgi slēpt, kamēr vīriešiem ir visas tiesības savas krūtis atkailināt. Šodien raudzīsim noskaidrot - kādēļ tā!Cilvēkiem līdz šai dienai ir izdevies pamanīt un klasficēt aptuveni 1,75 miljonus dzīvnieku sugu. 5800 no tām ir zīdītāju sugas. Visi zīdītāji ir siltasiņu būtnes un tiem ir četrkambaru sirdis, taču tādas pašas īpašības piemīt arī putniem. Visiem zīdītājiem ir ķermeņa apmatojums, tomēr tādu atradīsiet arī pie zirnekļiem. Patiesībā, eksistē tikai viena īpašība, kas zīdītājiem ir absolūti unikāla un tieši saistībā ar to arī ir radies to nosaukums - vienīgi zīdītāju mātītēm ir piena dziedzeri, kas izdala pienu ar ko pabarot to atvases. Lielākoties šie dziedzeri palielinās laktācijas (piena izdalīšanas) perioda laikā, lai pēc tam atkal kļūtu gandrīz nepamanāmi. Taču starp 5800 zīdītāju sugām ir viena, kurai piena dziedzeri ir vienmēr piebrieduši. Pastāv visnotaļ liela iespēja, ka jūs esat starp šīs dīvaini anomālās, neizskaidrojamās sugas pārstāvjiem.
Sākotnēji var šķist, ka sievietes krūtis nepakļaujas izskaidrojumam, tomēr ir indivīdi, kas veltījuši dzīves un karjeras, lai mēģinātu skaidrot šo veidojumu relatīvo milzīgumu, ar ko mūsu suga atšķiras no pārējām. Dažādu teoriju netrūkst, taču nekāda vienprātība par to, kādēļ cilvēku mātītes ir tā apveltītas, tā arī nav panākta. Tomēr paraudzīšanās uz aktuālajiem pētījumu virzieniem var izrādīties visnotaļ interesanta.
Ikvienam zīdītājam ir sava veida krūtis. Īpašība, kas starp tām izceļ sievietes krūtis, ir tā, ka, ja ņem vērā krūšu izmēra attiecību pret pārējo ķermeni, cilvēku mātītes ir vienīgā suga, kura visu laiku saglabā krūtis piebriedušā stāvoklī. Protams, govs piena dziedzeri var būt proporcionāli lielāki, taču tikai laktācijas periodā; tas pats attiecas arī uz daudzām citām sugām. Zinot kā laktācija patērē organisma resursus, šķiet visnotaļ saprātīgi, ka zīdītāja krūtis atrofējas tad, kad tās nav nepieciešamas. Dažas agrīnās teorijas par sieviešu krūšu izcelsmi vēstīja, ka, ņemot vērā krūšu nozīmīgumu sugas turpināšanā, daba ir uzskatījusi par vajadzīgu nodrošināt krūšu dziedzerus ar papildus tauku rezervēm situācijām, kad nepietiek uzturvielu. Ideja pati par sevi nav slikta, taču tā diez ko nespēj skaidrot komplekso šo orgānu nozīmi cilvēka psiholoģijā, turklāt tad šādu dabas dāsnumu būtu loģiski sagaidīt arī attiecībā pret citām sugām.
Tieši tādēļ, lai risinātu šo nepazūdošo krūšu mīklu, zoologs Dezmonds Moriss mēģināja izmantot savos dzīvnieku pētījumos savāktos faktus un zināšanas. Moriss visskaļāk zinātnes pasaulē sevi pieteicis ar pērtiķu zīmējumu izstādi 1957. gadā, kā arī ar savu dokumentālo filmu sēriju "Cilvēcīgais dzīvnieks". Moriss arī ir izpelnījies visnotaļ strīdīgu attieksmi pret sevi ar saviem rakstiem par to, kā viņaprāt varētu būt attīstījušās dažādas cilvēku fiziskās un psiholoģiskās īpašības, un paradumi.
Moriss savā hipotēzē par krūšu izcelsmi tām piedēvē tīri erotisku nozīmi. Lielākā daļa dzīvnieku valstības pārstāvju ģenitāliju izvietojuma dēļ dod priekšroku pāroties pozīcijā, kurā vīrišķais partneris ir aizmugurē. Četrkājiem, kā suņiem un kaķiem, viss seksuālais aprīkojums ir atklāti redzams un lielas, apaļas sēžamvietas ierāmēts. Cilvēki un viņu unikālā tieksme stāvēt un iet, atrodoties vertikāli, būtiski izmainīja situāciju. Izmaiņas iegurņa reģionā, kas nodrošina šo spēju iet uz divām kājām, reizē arī padara pozīciju "seja pret seju" par efektīvāku, lai divkāji pārotos savā starpā. Moriss apgalvo, ka dabai bija vieglāk attīstīt sievietes priekšpusē sava veida vizuālu dibena analogu, nekā izstrādāt vīrietim instinktu pēc citas seksa pozas. Respektīvi krūtis pārņēma dibena lomu kā seksualitātes simbols.
Domas par to, vai un cik daudz dzīvnieku instinkti un uzvedības modeļi ir piemērojami cilvēkiem, zinātnieku vidū protams dalās; daži uzskata, ka cilvēki nemaz nav cēlušies no dzīvniekiem, citi kritizē Morisu kā nezinātnisku, saucot viņa teorijas par nepārbaudāmām un metodes par pārāk abstraktām, lai tās piemērotu cilvēkiem.
Saistīta, bet plašāk atzīta ir seksuālās selekcijas teorija.
Tālajās agrīnās cilvēces dienās vīrieši un sievietes bija praktiski neatšķirami - vīriešiem, gluži kā gorillām, bija mazi un neuzkrītoši dzimumlocekļi, savukārt sievietēm izteiktu krūšu nebija, atskaitot laktācijas un ovulācijas periodus, kad hormonu pieplūduma rezultātā tās piebrieda. No tā izriet secinājums, ka vīriešiem bija ļoti viegli identificēt sievietes, kuras bija atbilstošā vecumā un savas auglības pilnbriedā. Visos vīriešos iesakņojās piebriedušu krūšu asociācija ar seksu, bet sievietes, kurām bija lielākas krūtis, vairojās efektīvāk, tādā veidā papildus tauku depozīts ap piena dziedzeriem tika ģenētiski veiksmīgi nodots tālāk nākamajām paaudzēm.
Gluži kā ar Morisa teoriju, praktiski nav iespējams atras veidu, kā šo ideju par krūšu izcelsmi apstiprināt vai noliegt, taču tā palīdz skaidrot, kādēļ sievietes nēsā sev līdzi glītas formas, tomēr citādi pilnīgi bezjēdzīgus tauku pikučus. Tā pieskaras arī atsevišķiem psiholoģiskajiem un sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar krūtīm. Dažādās pasaules kultūrās uz sievietes krūtīm raugās atšķirīgi, taču lielākoties ir novērojama vēlme neļaut tām brīvi nokarāties.
21. gadsimtā mēs joprojām pieturamies pie visnotaļ primitīviem uzskatiem saistībā ar krūtīm. Daudzās kultūrās ir ierasts, ka, tā kā vīriešiem nav piena dziedzeru, viņi drīkst publiski atkailināt savas krūtis, savukārt sievietēm tas ir liegts. Tik tiešām, sievietēm šajā ķermeņa daļā ir vairāk tauku, tomēr ir daudzi vīrieši, kuriem tur arī netrūkst tauku un kuriem ir izteikti apaļas krūtis. Tā kā piena dziedzeri jebkurā gadījumā ir apslēpti, kur gan ir atšķirība? Tā ir viena no lietām, ko mēģina risināt "Atklāto aukšdaļu vienādo tiesību asociācija". Tās viedoklis ir, ka sievietes krūtis nav piedauzīgas, vulgāras, bīstamas vai jelkādā veidā sliktākas par vīrieša krūtīm un, ka ja vīriešiem ir tiesības savus pauguriņus konkrētās situācijās atkailināt, tad sievietēm būtu jādod tiesības darīt to pašu, nebaidoties par juridiskām sekām vai sabiedrības nosodījumu.
Nerunājot par sieviešu krūšu funkcionālo nozīmību, mūsdienu kultūrā tās noteikti ir seksualitātes simbols. Vai to izlikšana brīvai apskatei šo imidžu padarītu spēcīgāku vai novājinātu? Šķiet, ka ik pāris nedēļas ASV parādās kādas ziņas par no no publiskas vietas padzītu jauno māmiņu, kas mēģinājusi tur zīdīt savu mazuli. Tajā pašā laikā apakšveļas ražotājs "Victorias Secret" ar uzmanības piesaistīšanu krūtīm pelna miljonus. Dženetas Džeksones TV tiešraidē pasprukušais krūtsgals izraisīja miljoniem puritāņu un pensionāru lāstu, kamēr "Playboy" ir pasaulē pārdotākais vīriešu žurnāls. Ar šo jautājumu saistītās pretrunas ir pāsteidzošas, ja ņemam vērā ka izteiktas krūtis ir vismaz 52% šīs planētas iedzīvotāju.
Kopš 18. gadsimta vidū kāds vispār sāka pievērst tam uzmanību, vidējais krūšu izmērs ASV ir palielinājies no 32-B līdz 36-C. Tas var būt labāka uztura, veselīgāka dzīvesveida vai arī iepriekšminētās seksuālās selekcijas rezultāts. Interesanti, ko daba mums sagatavojusi nākotnē?
(c) Jason Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c) Jeremy, Notesjokes.blogspot.com, tulkojums
N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Šajā sērijā lasiet vēl:
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru