pirmdiena, 2007. gada 17. septembris

INTERESANTI: Vulkāniskā ziema vasaras vidū!

Kā viens vienīgs vulkāna izvirdums var izraisīt ilgstošu postu otrā pasaules malā, jūs uzzināsiet, izlasot šo rakstu no DamnInteresting.com arhīviem.

1815. gada 6. aprīlī, Francijā Napoleons atteicās no troņa par labu saviem dēliem. Viņa pretinieku koalīcija joprojām nebija tikusi skaidrībā par to, kā cīnīties ar franču iekarotāju, kad citā pasaule malā - Indonēzijas salā Sumbavā - notika lielākais zināmais vulkāna izvirdums cilvēces vēsturē.

Precīzs datums, kad uzliesmoja Tamboras kalna virsotne, nav zināms, jo lielākā daļa šī notikuma aculiecinieku gāja bojā un tiem, kuri atradās pietiekoši tālu, lai spētu izglābties, tobrīd bija darāmas svarīgākas lietas par datuma piefiksēšanu vēstures annālēs. Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka izvirdums noticis 1815. gada 10. aprīlī.

Izvirduma rezultātā atmosfērā nonāca aptuveni 100 kubikkilometru pelnu. Izvirdums satricināja masīvo kalnu tik ļoti, ka tā augstums saruka no 3990 līdz 2743 metriem. Eksplozija piesārņoja atmosfēru tik lielā mērā, ka sākās maiga, bet tomēr jūtama vulkāniskā ziema. Pēc masīvām klimata izmaiņām vairāk nekā gada garumā, Ziemeļamerikā tā izraisīja graudaugu ražu iznīcinošas salnas jūnija vidū, liekot 1816. gadu nodēvēt par "Gadu bez vasaras".

Tas, ka vulkāniskā aktivitāte ietekmē klimatu, nav nekas neparasts, taču nekad iepriekš un arī pēc tam šī ietekme nav bijusi tik liela, kā 1816. gadā. Šis ir lielākais mūsdienu zinātnei droši zināmais izvirdums, lai arī tiek pieņemts, ka pirms desmitiem tūkstošiem gadu ir notikuši arī nesalīdzināmi grandiozāki izvirdumi. Jebkurā gadījumā, šis piemērs dod ieskatu, cik daudz posta var nodarīt viens vulkāns. Tamboras izvirduma rezultātā vairākās tuvējās salās iznīka absolūti viss, dzīvnieku un augu valsti ieskaitot. Lava, gāze un karstie pelni nekavējoties nogalināja vairāk nekā 10000 cilvēku. Vēl 82000 gāja bojā netālajās salās no bada un citiem pēcizvirduma efektiem. Taču tā ietekme pasaules mērogā ir daudz grūtāk novērtējama.

Vidējā temperatūra jūlija mēnesī 19. gadsimta Ziemeļamerikā bija no 22-25 grādiem pēc Celsija. 1816. gadā Pensilvānijā jūnijs atnāca ar sniegavētrām, salnām un ledus vāka klātām upēm. Pietrūka pārtikas un tās cena, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cēlās trīskārtīgi. To, cik daudzi gāja bojā no bada, nav iespējams aprēķināt.

Tolaik briesmīgā laika iemesli nebija zināmi, lai arī dažkārt pie klimata izmaiņām tika vainots Bendžamins Franklins un viņa eksperimenti ar zibeni. Tiek uzskatīts, ka aukstais laiks bija par iemeslu kolonistu ekspansijai vidējos rietumos.

Lai nu kā, Tamboras izvirdumam bija arī vienas pozitīvas sekas - tik daudz pelnu atmosfērā nodrošināja pasakainus saulrietus...

(c) Alan Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c) Jeremy, Notesjokes.blogspot.com, tulkojums

N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Šajā sērijā lasiet vēl:

3 komentāri:

  1. Bija ok, bet... kaut kā par īsu šoreiz.

    AtbildētDzēst
  2. Nu lasu tevis tulkotos rakstus jau no paša sākuma, bet vēl neesmu uzskatījis ka par garu būtu kāds bijis;)

    AtbildētDzēst