INTERESANTI: Sargiet galvu jeb megakriometeoru fenomens!
Visi zina, ka pa galvu bungojoši krusas graudi krietnu oļu lielumā nav nekāda patīkamā padarīšana. Taču ko darīt, ja tavas mājas jumtu ielauž ceturdaļtonnu smags "krusas grauds"? Jaunais raksts no DamnInteresting.com arhīviem piedāvā uzzināt ko vairāk par dabas fenomenu, ko zinātnieki nodēvējuši par megakriometeoriem.
Krusa, pati par sevi, nav nekāda neparastā dabas parādība. Šie sasalušie nokrišņi negaisa mākoņos veidojas, kad ūdens lāses atdzesējas zem sasalšanas temperatūras, tomēr vēl atrodas šķidrā agregātstāvoklī. Kad šāds superatdzesēts ūdens sakaras ar ko cietu, piemēram, putekļiem vai ledus kristāliem, tas pielīp pie šīm daļiņām un sasalst. Vētras cirkulējošās gaisa masas notur jaunizveidoto krusas graudu gaisā, līdz tas piesaista arvien vairāk ledus un kļūst gaisa plūsmām par smagu, uzsākot savu kritienu pretī Zemei.Daži zinātnieki uzskata, ka eksistē vēl cits, daudz draudīgāks ledus nokrišņu veids, kas var formēties ārpus vētrām un kas pat vislielākajiem krusas graudiem liek izskatīties salīdzinoši niecīgiem. Zinātnieku vidū ir daudz strīdu un neskaidrību par šo krītošo ledusgabalu izcelsmi, taču ir skaidrs, ka eksistē kāds iemesls, kas reizi pa reizei liek milzīgiem ledus klučiem gāzties zemē no šķietami skaidrām debesīm. Šos klučus dēvē par megakriometeoriem.
Šo terminu ieviesa spāņu planētu ģeologs Jēzus Martinezs-Friazs no Madrides. 2000. gadā viņš izmeklēja šādu ledus meteoru novērojumu sēriju, kura uzsākās, kad 2 kilogramus smags ledus gabals nokrītot izdauzīja kādas mašīnas priekšējo stiklu Tosīnas pilsētā. Tas novēlās no pilnīgi skaidrām, saulainām Janvāra debesīm. Drīz parādījās ziņojumi par līdzīgiem incidentiem tuvākajā apkārtnē, kuri bez kādas regularitātes turpinājās aptuveni nedēļu, lai tad izzustu tikpat noslēpumaini kā bija sākušies.
Pēdējās desmitgades laikā visā pasaulē oficiāli fiksēti aptuveni 50 šādu ledus objektu nokrišanas gadījumi. Daži no ledus meteoriem bija tikai pārsimt gramu smagi, turpretī viens no tiem sasniedza pat ceturdaļtonnas svaru - tas izgāzās cauri Mercedes-Benz rūpnīcas jumtam Brazīlijā. Pavisam nesen plašu masu mediju uzmanību izpelnījās 90 kilogramus smags ledus "pārsteigums", kurš nogāžoties Oklendā, Kalifornijā, zemē atstāja metru dziļu krāteri. Vēl 2006. gada februārī līdzīgā gadījumā tika sadragāts kādas mājas jumts Čikāgā.
Martinezs-Friazs vadīja Spānijā nokritušo objektu izpēti, izpētot vairāku megakriometeoru ledu un to nokrišanas vietas. Ledū netika atrastas nedz urīna, nedz fekāliju un dezinfekcijas līdzekļu pēdas, kas ļāva apgalvot, ka tā avots nav kādas lidmašīnas tualete. Turklāt, vairākos no gadījumiem oficiāli tika apstiprināts, ka tajā laikā attiecīgajā gaisa telpā nav atradies neviens lidaparāts. Ledus saturs atšķīrās arī no tā, kas līdz šim ir novērots komētās, tādēļ arī ārpuszemes izcelsme tika izslēgta. Tomēr zinātniekiem izdevās konstatēt ledus struktūrā un saturā sev pazīstamo - tas ļoti atgādināja krusu.
Tika konstatēts, ka noslēpumainie ledus kluči, tāpat kā krusa, satur gaisa burbuļus, tiem piemīt sīpolveida kārtainība, un tajos ir kvarca un amonjaka pēdas. Tie arī, līdzīgi kā krusa, saturēja skābekļa-18 (O18) un deiterija izotopus. Ja neskaita milzīgo masu un tieksmi krist no skaidrām debesīm, šie ledus kluči bija praktiski identiski krusas graudiem. Papildus intrigu pētījumiem piedeva tas, ka dīvaino nokrišņu dienās augstākajos atmosfēras slāņos virs Spānijas bija novēroti ļoti specifiski apstākļi: ozona līmenis bija būtiski zemāks nekā ierasts, padarot troposfēru īpaši siltu, bet stratosfēru - īpašu aukstu. Tāpat zemākā stratosfēra bija daudz mitrāka nekā ierasts un augšējā atmosfērā tika novērotas spēcīgas vēja brāzmas.
Martinezs-Friazs un viņa komanda izvirza teoriju, ka šie metereoloģiskie apstākļi varēja būt par iemeslu situācijai, kad ledus bumbas izveidojās jau ļoti augstu gaisā, krītot piesaistot arvien lielāku masu, tā sasniedzot pārsteidzošus izmērus. Viņi tic, ka nesenais megakriometeoru novērojumu pieaugums ir globālās sasilšanas sekas.
Daudzi citi zinātnieki atsakās pieņemt, ka šie ledus gabali ir atmosfēras veidoti. Par to visticamāko avotu viņi uzskata kādu lidaparātu. Iespējams, ka lidojumā lietus sasalst uz tā fizelāžas, akumulē masu un tad gaisa pretestības rezultātā atraujas un nokrīt uz zemes. Lai arī Martinezam-Friezam vairākos gadījumos neizdevās atrast liecības par šādiem lidojumiem, pastāv iespēja, ka lidojumu kontrolieriem nav datu par visiem privātajiem un militārajiem lidojumiem.
Vēl viens iespējamais izskaidrojums ir, ka Martinezs-Priazs un viņa komanda ir kritusi par upuri apzinātam jokam, taču tas, ņemot vērā ievērojamo megakriometeoru novērojumu skaitu daudzu gadu garumā visā pasaulē, šķiet visai maz ticami. Lai paskatāmies kaut tikai uz Brazīlijas pustonnu smago monstru - tādas ledus bumbas izveide un nogādāšana atmosfērā nebūtu iespējama bez ļoti ievērojamiem finansiālajiem un tehniskajiem līdzekļiem, turklāt šāds pasākums noteikti piesaistītu uzmanību. Vēl viens faktors, kas izslēdz versiju par joku, ir fakts, ka šādi ledus krišanas gadījumi, lai arī ne lielā skaitā, tomēr ir fiksēti arī pirms lidaparātu izgudrošanas.
Neatkarīgi no tā, vai jūs ticat vai nē, ka cilvēcei var būt šāda ietekme uz mūsu planētas metereoloģiskajiem apstākļiem, ir skaidrs, ka šī "ellīgās krusas" teorija ir izpētes vērta. Neatkarīgi no iemesliem, kas to izraisa, fakts, ka laiku pa laikam milzīgi ledus gabali bez kāda izskaidrojuma mēdz nogāzties visdažādākajās vietās no pilnīgi skaidrām debesīm, ir vairāk nekā satraucošs. Kas ir vēl satraucošāk - šķiet, ka tas notiek arvien biežāk...
(c) Alan Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c) Jeremy, Notesjokes.blogspot.com, tulkojums
N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Šajā sērijā lasiet vēl:
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru