Par latviešu alkām pēc plānveida ekonomikas..
Man ļoti patīk gausties par to, ka līdzpilsoņi daudz par daudz gaužas (kā to man reiz precīzi norādīja Onkulis). Tā tas joprojām ir un nekas nav mainīījies. Tādēļ šodien es gribētu pažēloties par savu tautiešu izpratni par tirgus ekonomiku.
Inflācija aug un cenas aug tai līdzi. Tas, protams, nav nekas pozitīvs.
Taču katru reizi, kad kādai precei vai pakalpojumam tiek paaugstināta cena, melnais komentētāju tūkstotis paaugstinātāju (vienalga, valsts vai privātu uzņēmumu) metas gānīt par buržuju, kas neizprot proletariāta problēmas un grib izraut pēdējo kumosu no rīkles. Principā, cenu paaugstināšana tiek pielīdzināta teju noziegumam. Pēdējais aktuālais stāsts ir par pienu, kuram it kā esot milzīgs uzcenojums. Sak', iepērk pa lēto, bet pārdod riktīgi pa dārgo, sasodītie nelieši.
Es neesmu ekonomists, taču šāda domāšana no vienkārša vērotāja skatpunkta man šķiet totāli absurda.
Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ es kā uzņēmējs nevarētu savu preci vai pakalpojumu pārdot par JEBKĀDU cenu. Un šai cena nekādi nav jābūt saistītai ar izejvielu iepirkuma cenām vai manu darbinieku algām, ja vien, protams, likums nenosaka savādāk.
Ja es pērku pienu no zemnieka par 20santīmiem litrā un pārdodu par 5Ls, nu un? Ja pēc šī piedāvājuma nebūs pieprasījuma, man gribot negribot nāksies cenu nolaist. Bet ja būs, kāpēc lai es to darītu?
Tas pats attiecas uz siltuma, elektrības, gāzes un citu komunālo pakalpojumu cenām. OK, pagaidām valstij vēl ir savas daļas lielākajos uzņēmumos, kas tos nodrošina, tādēļ peļņas gūšanai nevajadzētu būt to galvenajam mērķim, taču šajā valstī, gribam mēs to vai nē, cenas diktē tirgus, kā tas ir jebkurā normālā tirgus ekonomikā. To, lai kādā nozarē neveidotos monopols, uzrauga attiecīgas institūcijas. Ja jums liekas, ka visi piena ražotāji vai tirgotāji ir apvienojušies kartelī un saskaņo cenas - rakstiet iesniegumu. Bet klaigāt, ka valstij beidzot būtu jāiejaucas un jāaptur cenu celšanās, ir mazākais nožēlojami. Cik "labi" funkcionē plānveida ekonomika, mēs lieliski redzējām 50 padomju okupācijas gadu laikā.
Inflācija aug un cenas aug tai līdzi. Tas, protams, nav nekas pozitīvs.
Taču katru reizi, kad kādai precei vai pakalpojumam tiek paaugstināta cena, melnais komentētāju tūkstotis paaugstinātāju (vienalga, valsts vai privātu uzņēmumu) metas gānīt par buržuju, kas neizprot proletariāta problēmas un grib izraut pēdējo kumosu no rīkles. Principā, cenu paaugstināšana tiek pielīdzināta teju noziegumam. Pēdējais aktuālais stāsts ir par pienu, kuram it kā esot milzīgs uzcenojums. Sak', iepērk pa lēto, bet pārdod riktīgi pa dārgo, sasodītie nelieši.
Es neesmu ekonomists, taču šāda domāšana no vienkārša vērotāja skatpunkta man šķiet totāli absurda.
Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ es kā uzņēmējs nevarētu savu preci vai pakalpojumu pārdot par JEBKĀDU cenu. Un šai cena nekādi nav jābūt saistītai ar izejvielu iepirkuma cenām vai manu darbinieku algām, ja vien, protams, likums nenosaka savādāk.
Ja es pērku pienu no zemnieka par 20santīmiem litrā un pārdodu par 5Ls, nu un? Ja pēc šī piedāvājuma nebūs pieprasījuma, man gribot negribot nāksies cenu nolaist. Bet ja būs, kāpēc lai es to darītu?
Tas pats attiecas uz siltuma, elektrības, gāzes un citu komunālo pakalpojumu cenām. OK, pagaidām valstij vēl ir savas daļas lielākajos uzņēmumos, kas tos nodrošina, tādēļ peļņas gūšanai nevajadzētu būt to galvenajam mērķim, taču šajā valstī, gribam mēs to vai nē, cenas diktē tirgus, kā tas ir jebkurā normālā tirgus ekonomikā. To, lai kādā nozarē neveidotos monopols, uzrauga attiecīgas institūcijas. Ja jums liekas, ka visi piena ražotāji vai tirgotāji ir apvienojušies kartelī un saskaņo cenas - rakstiet iesniegumu. Bet klaigāt, ka valstij beidzot būtu jāiejaucas un jāaptur cenu celšanās, ir mazākais nožēlojami. Cik "labi" funkcionē plānveida ekonomika, mēs lieliski redzējām 50 padomju okupācijas gadu laikā.
Ziņas
Pirmās nepieciešamības precēm - pienam, maizei, medikamentiem - pieprasījums ir neelastīgs, tā kā šeit īsti nedarbojas " ja cena būs par augstu, neviens nepirks" faktors. Es, piemēram, nevaru sevi iedomāties bez piena patērēšanas, un man ģimenē kāds litrs piena tiek patērēts katru idenu. Diezgan sāpīgi.
AtbildētDzēstlapsai taisnība - un vēl Jeremy ir jāatcerās par karteļiem - Lietuvas piena tirgū šādā gandrīz identiskā situācijā atrada karteli. Jautājums ir, kur LV šāds kartelis ir vairāk iespējams - piena ražotāju starpā, vai lieltirgotāju starpā.
AtbildētDzēstPar situācijas absurdumu liecina kaut vai tas, ka piens ir dārgāks kā vācijā.
Nav jābūt ekonomistam, lai pamanītu, ka dzīvē maz kas ir balts vai melns. Tāpat arī ar ekonomiku: pat Padomju Savienībā nebija tikai plānveida ekonomika, un pat Amerikā nav tikai brīvā tirgus ekonomika. Piemēram, Amerikā benzīna cenas ar valsts gādību tiek noturētas apmēram divreiz zemākas par vidējām pasaules cenām, jo amerikāņi ne tikai ir pieraduši visur braukt ar mašīnu -- daudz kur nemaz citādi viņi nevar tikt. Ir tikai normāli, ka valsts regulē dažu preču cenas, un tāpēc nav uzreiz jābrēc: "Komunisti tādi, plānveida ekonomikas sagribējies!"
AtbildētDzēstZinu, ka šo komentu autors atkal izmetīs, bet nevaru nepiezīmēt, ka Džeremijs ir absolūts diletants apmēram 80% tēmu/problēmjautājumu, ko viņš mēģina izklāstīt savos spriedelējumos. Baidos, ka autora iespaidi un priekšstati par ekonomiku var izdarīt lāča pakalpojumu kādam zinātkāram, bet nenobriedušam prātam. Vairāk lasi un studē, mazāk sper ārā nepārdomātu, nepamatotu info, Džeremij.
AtbildētDzēstJeremy, sheit tu brauc konkreetaas auzaas. OK, pienam veel var atrast aizvietotaaju (sulu/whateva, kafijai kkaadus tur kreejumus vai vispaar bez etc).
AtbildētDzēstBET! - "Tas pats attiecas uz siltuma, elektrības, gāzes un citu komunālo pakalpojumu cenām." - sheit nav aizvietotaaju, vismaz nav iespeejams atrast iisterminjaa (pienjemot, ka apkuri var briivi nomainiit malka/gaaze/mazuts/whateva utt.). Par elektriibu vispaar nerunaajot.
Par gaushanos var piekrist, bet ne shajos saapiigajos jautaajumos.
Gandrīz pat slinkums atbildēt, jo, kā jau jūs to labi saprotat, es tāpat domāju, ka jūs ne velna nerubījat un gvelžat pilnīgas muļķības :)
AtbildētDzēstBet nu labi:
1) no šī bloga tiek dzēsti tikai rupjības saturoši vai raksta tematikai klaji neadekvāti komentāri;
2)Anonīmajam gudrītim - autors nekad nav apgalvojis, ka būtu eksperts lielākajā daļā no šeit apspriesto tēmu. Patiesībā, 99% cilvēku ir totāli diletanti, spriežot par 99% jebkādu tēmu. Vai tas nozīmē, ka viņi nevarētu par tām izteikties? Kā teiktu Ezra Levants - I publish whatever I like to, no matter what you think about it, because it's my bloody right to do so.
3)Runājot par sabiedriskajiem pakalpojumiem - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta nozarēs saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un attiecīgo valsts regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem.
Un viss. Tās ir nozares, kurās valsts ir noteikusi tiesisko regulējumu to tarifu politikai tieši tā iemesla dēļ, ka tās ir vitāli svarīgas visiem valsts iedzīvotājiem. Bet, arī šīs komisijas uzdevums ir vienīgi raudzīties, lai pakalpojuma maksa būtu +- ekonomiski pamatota. Bet, ja Gazprom paceļ dabazgāzes cenu latvijai par 50%, tad loģiski, ka regulators atļauj Latvijas Gāzei arī paaugstināt cenu par 50%.
Kas attiecas uz pārtiku - ja nevari atļauties gaļu, ēd kartupeļus. Sorry, bet tā tas ir. Un valsts tiešā veidā nevar un nedrīkst tur neko ietekmēt. Ja lēmējvara uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt ar gaļu tos cilvēkus, kas nevar to atļauties, tā var subsidēt gaļas iegādi šiem cilvēkiem, bet nevis regulēt cenu.
Un vispār, vai jums nešķiet, ka būtu tikai adekvāti, ka vienotā ekonomiskā zonā, kāda pēc definīcjas ir ES, būtu +- vienādas cenas? Jā, arī algas, bet cenas vienmēr ies pa priekšu, jo, tikai tad, kad cilvēks vairs nevar atļauties to, ko varēja iepriekš, viņš prasīs vairāk.
Mēs esam ceļā uz šo cenu/algu izlīdzināšanos un es neredzu ne mazāko pamatu saspringumam.
"Bet, ja Gazprom paceļ dabazgāzes cenu latvijai par 50%, tad loģiski, ka regulators atļauj Latvijas Gāzei arī paaugstināt cenu par 50%."
AtbildētDzēstNepareizi, jo gaazes cena nesastaav tikai no taa, par cik to tirgo Gazprom.
Pienjemot, ka Gazprom cenu palielinaashana ir vieniigais mainiigais faktors, tad LG algas/infrastruktuura etc. izmaksas nemainaas! Protams, tas nenoziimee uzreiz (50%+0%)/2=25%, taatad jaapalielina cenas par ceturtdalju, bet apmeeram uz to pusi.
Cenas izliidzinaas(-ies), protams, un shkjiet, ka pienam jau ir izliidzinaajushaas :)
Optimuss - piekrītu. Es par to iedomājos, kad rakstīju atbildi, bet nedomāju ,ka kāds būs tik vērīgs, tādēļ neizplūdu vēl garāk tā jau garajā komentā.
AtbildētDzēstTas vairāk bija uz nedomājušo daļu orientēts "plain simple" skaidrojums :)
Probleema ir tur, ka izmaksu pieaugums nav sameerojams ar ienaakumu pieaugumu. domaaju ka shoziem daudzi pensionaari mirs badu, lai tikai nepaliktu paraaDAA par siltumu.
AtbildētDzēstPiekrītu, tā ir problēma, turklāt, es nedomāju, ka vispār jebkad atrisināma.
AtbildētDzēstGluži kā visā Eiropā, arī Latvijā, demogrāfiskajai krīzei pieņemoties spēkā, pieaug uz katru strādājošo uzliktais nodkļu slogs, ar kuru palīdzību uzturēt visu sociālo pabalstu un pensiju sistēmu. Latvijā, tas ir jo īpaši smagi, jo, atšķirībā no Vakareiropas, pensionāriem nav uzkrājumu fondos. Nemitīgi tiek pacelts pensionēšanās vecums, jo nav ko maksāt pensijās - rezultātā arvien vairāk cilvēku nomirst, nesasnieguši pensijas vecumu.
Tas, kas notiek šodien, ir tikai ziediņi, ogas ienāksies pēc gadiem 20. Jau šodien nemitīgi ir jāizdara izvēle starp bērniem un pensionāriem. Paaaugstināt pensijas vai bērnu pabalstus?
Es savā diletanta prātiņā domāju, ka mūs izručīt var tikai.. karš, lai cik tas šaušalīgi arī neizklausītos.
muus karsh neizruciis - tas muus atsviediis pagaatnee.
AtbildētDzēsta vot valdiibas birokraatijas pamatiiga tiiriishana gan vareetu paliidzeet. principaa viss, kas neiecieshams - cilveeki, kuri veelas straadaat Latvijas abaa, nevis domaat tikai par savu macinju.
Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.
AtbildētDzēstObligāti, kaŗš mūs glābs. Mums nav, kas strādā, jo pārāk daudz vecu cilvēku un pārāk maz darbaspējīgo? Vai, bet tad tak mums vajag apkaut vairāk darbaspējīgo, lai būtu vēl mazāk, kas strādā! Vecos jau armijā nesauc. Un Džeremiju pirmajās rindās!
AtbildētDzēstTik problēma -- ar ko mums kaŗot? Ar Krieviju? Viņiem jau nebūtu iebildumu, bet pēc tāda kaŗa nekādas Latvijas atkal nebūtu -- būtu vēl viena Krievijas guberņa. O jā, tas nu mūs glābs.