Kā pareizi sacerēt priekšvēlēšanu runu (video)

Kādi ar dzīvi ne pārāk apmierināti padotie pamanījušies iekš YouTube nopludināt iekš video iemūžinātus Ukrainas Harkovas pilsētas mēra centienus savu eleganto PR speciālistu vadībā ierunāt tādu televīzijas uzrunu, kas nodrošinātu viņa pārvēlēšanu augstajā amatā.

Brīdinājums visiem - sižets satur sūri nenormatīvu leksiku. Droši izmantojams kā paraugmateriāls "melnā" PR cienītājiem.

Kas neredz, tas mēģina spiest šeit.

Atbrīvo Rīdzenes ielu!

Atbalstot Onkuļa lielisko iniciatīvu, vēlos arī savus lasītājus aicināt šovakar piedalīties savdabīgā akcijā, kuras mērķis ir atgūt Rīgas iedzīvotāju rīcībā kādu mums atņemtu ielu.
Rīdzenes iela ir tā iela, kura tagad ir iebūvēta iekš "Galerija Centrs", tajā pat laikā ielas statusu tā oficiāli nav zaudējusi.

"Kā man paskaidroja RD Satiksmes departamentā - iela ir publiskās telpas sastāvdaļa un nav privātīpašums. Tad nu es gribu aicināt šo ielu izmantot tam, kam ielas ir paredzētas - lai pastaigātos, satiktu draugus, paziņas, domubiedrus un citus interesantus cilvēkus, apēstu kādu līdzpaņemtu sviestmaizi vai atsvaidzinātos ar limonādi, varbūt nedaudz un pavisam klusu - jo vēls vakars - pamuzicētu un veiktu citas pieklājīgas un miermīlīgas darbības, kas ietilpst pastaigā pa pilsētas ielām.

Piebildīšu, ka minētais Rīdzenes ielas posms no apkārtējās publiskās telpas ir norobežots ar durvīm (kuru likumību vēl ir jānoskaidro), uz kurām ir dažādas piktogrammas, kas it kā aizliedz šeit vizināties ar skrituļslidām, skrituļdēļiem, skrejdēļiem un pastaigāties ar suņiem. RD satiksmes departaments uzskata, ka šīs piktogrammas ir nelikumīgas. Tāpēc - kopumā ņemot - šī pastaiga ir tāda kā pilsoniska akcija, lai agūtu ielu, kas rīdziniekiem ir zināmā mēra atņemta. [..]

Tikšanās laiks - pēc 22.00 (t.i., pēc laika, kurš norādīts kā slēgšanas laiks uz 'Centra' durvīm). Bet durvis vairs netiek slēgtas, tā ka ikviens var brīvi tur pastaigāties. Turklāt tur ir silts un nelīst - kas gan vēl var būt labāks, lai vienkārši pastaigātos?"

Pēc tam visi kolektīvi varam doties kaut kur atpūsties. Es izvēlos "Casablanca" slēgšanas pasākumu.

Slēdzot klubu "Casablanca" - 29.09 visi uz "Obidna party"

Viena no Vecrīgas visu laiku jēdzīgākajām un omulīgākajām atpūtas vietām "Casablanca" maina savus īpašniekus un līdz ar to beidz pastāvēt. Sestdien, 29.09.07 atvadas no visiem "Casas" darbiniekiem un iemīļotās izklaides vietas. Vakara nosaukums - "Obidna party".

Kas būs?

Viss un visi. Pēdējoreiz.

INTERESANTI: Žurkas - posts, palīgs cilvēkiem vai nākamais radības kronis?

Šīsdienas tēma it īpaši mīļa būs visām daiļā dzimuma pārstāvēm. Jaunajā rakstā no DamnInteresting.com arhīviem uzzināsi, kā kontrolēt žurku prātus un par to, ka kādu dienu mūs, iespējams, gaida grauzēju sacelšanās pret cilvēkiem. Par to visu mazliet ironiskā stilā...

Par īstām žurkām mēs dēvējam divas sugas: melno žurku Rattus rattus un brūno žurku Rattus norvegicus. Uz visas Zemes, vienīgās vietas, kur žurkas nav radušas sev mājvietu, ir nežēlīgi aukstie Arktikas un Antarktikas apvidi, dažas okeānu salas un Albertas province Kanādā, kur satrauktie kanādieši ir nekavējoties gatavi masu grauzēju slaktiņam, tiklīdz parādās kaut mazākās aizdomas, ka kāda žurka varētu būt ieperinājusies šajā provincē.

Vēsturiski žurkas, pateicoties to spējai pārnēsāt cilvēkiem bīstamas slimības un arī vairoties kā... hmm... nu, kā grauzējiem, vienmēr ir uzskatītas par kaitēkļiem. Tomēr, brīnišķīgajās mūsdienās, kurās mums ir tā laime dzīvot, žurkām to pavēlnieki cilvēki ir atraduši daudz produktīvākus pielietojuma veidus.

Viena daudzsološa platforma žurku izmantošanai ir Āfrikā mītošā somainā žurka. Tā kā šis grauzējs ir aktīvs tikai naktīs, tas ir apveltīts ar neticami asu ožu. Lai arī šī žurka daudz kur Sahāras apkaimē tiek uzskatīta par lielisku vietējo iedzīvotāju ēdienkartes sastāvdaļu, kāds Bārts Vētjens iedomājās, ka viņš var atrast labāku pielietojumu šīm radībām. Āfrikas zemes ir pieredzējušas neskaitāmus bruņotus konfliktus, kas, visi kā viens, aiz sevis ir atstājuši mīnām nosētus laukus. Žurku tieksme nemitīgi vairoties nodrošina to pārpilnību, kas, savukārt, dod iespēju to aso ožu izmantot bīstamajā mīnu atrašanas darbā. Par laimi, šīs ošņas ir viegli apmācāmas šādam darbam.

Gluži kā Pavlovs savos slavenajos eksperimentos iemācīja suņiem, ka ēdiens nāk ar zvana skaņām, žurkām tiek iemācīts, ka ēdienu tās saņem pēc cilvēka radīta klikšķa. Kad šī mācība ir apgūta, žurkas tiek pakļautas testam, kurā tās tiek palaistas laukumā ar vairākiem caurumiem. Ja žurka norāda uz caurumu, no kura nāk "bumbas smarža", treneris noklikšķina un žurka saņem ēdienu. Reālajā dzīvē, meklējot spridzekļus, saitē palaistai žurkai tās treneri nāksies izvadīt cauri vairākus simtus metru lielām teritorijām. Viena kļūda var maksāt dzīvību gan žurkai, gan tās trenerim, tādēļ pirms īsta uzdevuma pildīšanas žurkai ir jānoliek gala eksāmens. Lai saņemtu sekmīgu atzīmi, tai ir jāiziet mākslīgi veidots mīnu lauks un jāatrod visas tajā uzstādītās sprāgstvielas. Tikai tad žurka tiek pieņemta aktīvajā dienestā.

Protams, šāda žurku izmantošana dažiem izraisa bažas. Kritiķi uzskata, ka žurkas nevar būt tik precīzas kā cilvēka veidotas alternatīvas - metāla detektors vai robots - atmīnētājs. Tomēr skaidrs, ka žurkas, atšķirībā no metāla detektoriem, mīnas nemēdz sajaukt ar dažādiem metāla atkritumiem, un ka nabadzīgajām Āfrikas valstīm nav līdzekļu, lai iegādātos robotus. Par šiem pašiem robotiem gan Washington Post ziņo, ka ir aktīvisti, kas, ieraudzījuši, kā robots pēc sekmīgas mīnas detonācijas liesmojot turpina ceļu, pieprasa pārtraukt to izmantošanu, jo tā esot necilvēcīga attieksme pret robotu...

Žurku gludie un veiklie ķermeņi padara tās par labi piemērotām dažādām sarežģītām meklēšanas operācijām, diemžēl šādus uzdevumus bieži nespēj uztvert šo grauzēju mazās smadzenes. Lai labotu šo acīmredzamo dabas kļūdu, pētnieki pamēģināja iespraust tieši žurkas smadzenēs kaudzi elektrodu, lai uzlabotu un kontrolētu to darbību.

2001. gadā, uzsākot pētījumus, uzlabotās žurkas tika uzskatītas par līdzekli, kā iekļūt dažādos vrakos un meklēt izdzīvojušos. Īsumā, zinātnieki žurkas smadzenēs ievada elektrodus, kas pievienoti tālvadības ierīcei uz dzīvnieka muguras. Ar to palīdzību ir iespējams izsaukt grauzēja ūsās sajūtu, kas liek tam pagriezties, un pēc pareiza manevra izdarīšanas cits impulss sasniedz tieši smadzeņu labsajūtas centru. Kā rāda pētījumi, pēc desmit minūtēm šāda treniņa, žurka pilnībā pakļaujas tālvadībai. Šī žurku kontrolēšanas metode strādā labi, lai arī tās pielietošana sākotnēji iecerētajiem mērķiem ir apgrūtināta - attālināti vadīt žurku cauri labirintam, kuru vadītājs neredz ir visnotaļ sarežģīti.

Lai arī šobrīd pētītās žurku praktiskā pielietojuma iespējas var izrādīties nepraktiskas, nākotnē spēja pakļaut šos varen reproduktīvos kaitēkļus mūsu gribai tomēr var izrādīties noderīga. Iespējams, žurkas reiz kļūs par mūsu sabiedrības nozīmīgu sastāvdaļu un tām tiks uzticēti šodienas kalpotāju darbi - atkritumu iznešana, piemēram. Vai varbūt žurkas tiks bioniski uzlabotas tik tālu, ka tās kļūs par mūsu jaunajiem pavēlniekiem... lai Albertas provinces lāsts pār tiem!

(c) Alan Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c) Jeremy, Notesjokes.blogspot.com, tulkojums

N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Šajā sērijā lasiet vēl:

• Bezvadu internets un elektrība pirms 100 gadiem?!
• Kā kļūt neredzamam?!
• Cik dziļi ir visdziļāk?
• Sargiet galvu jeb megakriometeoru fenomens!
• Superviļņi desmitstāvu mājas augstumā!
• Vulkāniskā ziema vasaras vidū!
  

Lieliskas filmas, ko iesaku noskatīties!

Vienā no pirmajiem ierakstiem šajā vietnē, es padalījos ar tām pēdējā laikā redzētajām filmām, kuras, kuras noskatoties biju atzinis par labākajām no labajām (jo sliktas filmas es cenšos neskatīties vispār).

Ir pagājis pusgads un atkal gan kinoteātros, gan festivālos un arī mājās uz datora ir redzēta virkne lielisku filmu, kuru nosaukumus gribu jums atklāt. Šo darbu izcēlums uz citu fona, protams, ir dziļi subjektīvs. Šeit uzskaitīti ir gan Amerikas, gan Eiropas ražojumi, tāpat atradīsiet gan dokumentālās, gan mākslas, gan animācijas filmas. Daļa no šīm filmām ir arī neatkarīgu producentu mazbudžeta darbi, kuri atsevišķās jomās nespēj konkurēt ar Holivudas megagrāvējiem, taču it visiem tiem piemīt kādas īpašas kvalitātes, kuras blokbāsteros ar 100 miljonu budžetu velti meklēt. Un lai IMDb reitings jūs dažkārt nemaldina - tas tikai atspoguļo masu gaumi, kurai bieži vien ir kā ir ar spēju novērtēt labas lietas. Jā, jā, arī kino lietās es esmu augstprātīgs snobs :)

Park (2006, USA)
The Riddle (2007, UK)
Я остаюсь (2007, Russia)
Evening (2007, USA)
Jadesoturi (2006, Finland)
Sicko (2007, USA)
God Grew Tired Of Us (2006, USA)
Mr. Brooks (2007, USA)
Сталкер (1979, Soviet Union/West Germany)
Шиzа (2004, Kazakhstan/Russia/France/Germany)
All The Invisible Children (2005, France/Italy)
Deliver Us From Evil (2006, USA)
Zeitgeist (2007, ?)
Astronout Farmer (2006, USA)
Hot Fuzz (2007, UK)
Renaissance (2006, France/UK/Luxembourg)
Le Charme Discret de la Bourgeousie (1972, France/Italy/Spain)

Par klusumu...

Kā jau paši varat novērot, nekādā dižā aktivitāte šajā blogā šonedēļ nav novērojama. Pavisam iespējams, ka tas tā turpināsies vēl kādu brītiņu, jo bizness šobrīd paņem vairāk laika nekā gribētos. Tomēr jau vistuvākajā laikā jūs priecēs jaunumi klubu apskatu sērijā, turpināsies kvalitatīvi tulkojumi no DamnInteresting.com (šobrīd rakstu pats savu rakstu šai vietnei), kā arī drīzumā saņemšos piefiksēt visas tās labās Eiropas un Āzijas filmas, ko pēdējā laikā esmu noskatījies.

Jā, ir plāns vēl šogad iegūt savu domēnu, nomigrēt uz citu administrācijas sistēmu, kā arī pilnībā mainīt dizainu un bloga struktūru. Pie tā tiek aktīvi strādāts.

INTERESANTI: Vulkāniskā ziema vasaras vidū!

Kā viens vienīgs vulkāna izvirdums var izraisīt ilgstošu postu otrā pasaules malā, jūs uzzināsiet, izlasot šo rakstu no DamnInteresting.com arhīviem.

1815. gada 6. aprīlī, Francijā Napoleons atteicās no troņa par labu saviem dēliem. Viņa pretinieku koalīcija joprojām nebija tikusi skaidrībā par to, kā cīnīties ar franču iekarotāju, kad citā pasaule malā - Indonēzijas salā Sumbavā - notika lielākais zināmais vulkāna izvirdums cilvēces vēsturē.

Precīzs datums, kad uzliesmoja Tamboras kalna virsotne, nav zināms, jo lielākā daļa šī notikuma aculiecinieku gāja bojā un tiem, kuri atradās pietiekoši tālu, lai spētu izglābties, tobrīd bija darāmas svarīgākas lietas par datuma piefiksēšanu vēstures annālēs. Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka izvirdums noticis 1815. gada 10. aprīlī.

Izvirduma rezultātā atmosfērā nonāca aptuveni 100 kubikkilometru pelnu. Izvirdums satricināja masīvo kalnu tik ļoti, ka tā augstums saruka no 3990 līdz 2743 metriem. Eksplozija piesārņoja atmosfēru tik lielā mērā, ka sākās maiga, bet tomēr jūtama vulkāniskā ziema. Pēc masīvām klimata izmaiņām vairāk nekā gada garumā, Ziemeļamerikā tā izraisīja graudaugu ražu iznīcinošas salnas jūnija vidū, liekot 1816. gadu nodēvēt par "Gadu bez vasaras".

Tas, ka vulkāniskā aktivitāte ietekmē klimatu, nav nekas neparasts, taču nekad iepriekš un arī pēc tam šī ietekme nav bijusi tik liela, kā 1816. gadā. Šis ir lielākais mūsdienu zinātnei droši zināmais izvirdums, lai arī tiek pieņemts, ka pirms desmitiem tūkstošiem gadu ir notikuši arī nesalīdzināmi grandiozāki izvirdumi. Jebkurā gadījumā, šis piemērs dod ieskatu, cik daudz posta var nodarīt viens vulkāns. Tamboras izvirduma rezultātā vairākās tuvējās salās iznīka absolūti viss, dzīvnieku un augu valsti ieskaitot. Lava, gāze un karstie pelni nekavējoties nogalināja vairāk nekā 10000 cilvēku. Vēl 82000 gāja bojā netālajās salās no bada un citiem pēcizvirduma efektiem. Taču tā ietekme pasaules mērogā ir daudz grūtāk novērtējama.

Vidējā temperatūra jūlija mēnesī 19. gadsimta Ziemeļamerikā bija no 22-25 grādiem pēc Celsija. 1816. gadā Pensilvānijā jūnijs atnāca ar sniegavētrām, salnām un ledus vāka klātām upēm. Pietrūka pārtikas un tās cena, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cēlās trīskārtīgi. To, cik daudzi gāja bojā no bada, nav iespējams aprēķināt.

Tolaik briesmīgā laika iemesli nebija zināmi, lai arī dažkārt pie klimata izmaiņām tika vainots Bendžamins Franklins un viņa eksperimenti ar zibeni. Tiek uzskatīts, ka aukstais laiks bija par iemeslu kolonistu ekspansijai vidējos rietumos.

Lai nu kā, Tamboras izvirdumam bija arī vienas pozitīvas sekas - tik daudz pelnu atmosfērā nodrošināja pasakainus saulrietus...

(c) Alan Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c) Jeremy, Notesjokes.blogspot.com, tulkojums

N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Šajā sērijā lasiet vēl:

• Bezvadu internets un elektrība pirms 100 gadiem?!
• Kā kļūt neredzamam?!
• Cik dziļi ir visdziļāk?
• Sargiet galvu jeb megakriometeoru fenomens!
• Superviļņi desmitstāvu mājas augstumā!
  

Stāsts par Latvi Gauduli jeb Beidziet īdēt, sāciet darīt!

Mani nebeidz pārsteigt savu tautasbrāļu spēja žēloties par itin visu. Nu nekas nekad nav un nebūs labi, neesat pamanījuši? Saeimā un valdībā vienmēr ir tikai pēdējie zagļi un kretīni (kurš viņus ievēl?), naudas arī nekad nav (kurš izpērk tos 1istabu un 2istabu dzīvokļus vecajos un jaunajos projektos par pusmiljonu gabalā? Kurš nodrošina autotirgotājiem nenormālu pārdošanas apjomu pieaugumu katru gadu? Ne taču oligarhi un politiķi katrs ik gadu iepērk pa 15 jauniem VW..)...

Katru reizi, kad tiek paziņoti inflācijas rādītāji (kas nudien satrauc), interneta komentētāju melnais tūkstotis ziņo, ka nu beidzot gals būs klāt, jo uz maizes vairs nebūs ko likt un par ko bērnus skolot arīdzan. To, ka 10% gada inflācijai klāt nāk 30% algas pielikuma tajā pašā laika posmā, neviens pat nepiemin. Ak pareizi, ikreiz, kad parādās dati par algu straujo pieaugumu, tas pats melnais tūkstotis komentētāju ziņo, ka tie visi ir statistiķu murgi, ka viņiem jau nu neviens neko pie algas nepieliek un ka joprojām nākas vergot par 120Ls uz rokas. Un nē, ne jau laukos, bet Rīgā...

Es atvainojos, bet varbūt beigsim vienreiz muldēt?!

Jau pirms 7 gadiem, kad es, būdams vidusskolēns bez jebkādas reālas darba pieredzes, pirmoreiz uzsāku darba gaitas (ar webdizainu sākumā bišķīt ņēmos un vēlāk ar žurnālistiku), man maksāja vairāk nekā tos 120Ls neto. Šodien, kad pieredze, protams, ir krietni lielāka un darbības joma arī cita - sabiedriskās attiecības, zemākā alga, par kuru es vispār sāku diskusiju ar potenciālo darba devēju, ir ar četriem cipariem rakstāma. Neto. OK, varētu domāt, ka es viens tāds ūnikums gadījies, taču ne velna. Prasi kam gribi, tie jaunieši, ar kuriem gadās parunāties (lielākoties vēl studējoši vai nesen kā studijas beiguši) visi kā viens pelna vismaz 400Ls uz rokas, bet tie, kas studijās nav bumbulējuši un ir arī iekrājuši kādu pieredzi - krietni vairāk. Par spējīgiem cilvēkiem ar gadu desmitu pieredzi es vispār nerunāšu. Pat "makdonaldā" šobrīd sola vismaz 300 latus uz rokas, lai tur kāds vispār ietu strādāt.

Es tiešām gribu redzēt to darba devēju, kas savus darbiniekus joprojām aplaimo ar minimālo algu (un iztiek bez aploksnēm). Patiesībā, vēl vairāk gribētos redzēt tos idiotus, kuri par to naudu pie viņa strādā, jo tas, ka darba devējs maksā tikai tik, cik viņam prasa, ir visnotaļ dabīgi. Skarbi? Bet vai tad tā nav? Ja tev maksā minimālo algu un tu nespēj atrast darbu, kur maksā vairāk, varbūt ir vērts padomāt par to, ka ne jau darba devēji ir pie tā vainīgi, bet gan tikai un vienīgi tu pats! Un pakustināt savas smadzenes un pakaļu pareizajā virzienā...

Mana svēta pārliecība ir, ka, ņemot vērā hronisko darbaspēka trūkumu un pastāvošās ekonomikas tendences, jebkuram pieaugušam nepensijas vecuma cilvēkam, kurš nav fiziski vai garīgi slims, un nav arī rūdīts sliņķis, ieguldot zināmus laika un finansiālos resursus savā attīstībā (kursi, pārkvalifikācija) un pārciešot zināmas neērtības (piemēram - pārceļoties no nekurienes uz Rīgu), šobrīd mūsu valstī nevar būt nekādu problēmu iekārtoties sev tīkamā darbā, par to saņemot vismaz 700Ls lielu algu. Jā, šeit pat Latvijā, nevis Īrijas siltumnīcā.

Cita lieta, ka arī ar tādu algu mūsu valsts galvaspilsētā ģimeni uzturēt nebūt nav viegli, taču tas tomēr ir reālāk, nekā to pašu darīt ar 120 latu algu, nemitīgi žēlojoties par grūto dzīvi.

Iespējams, kādam šāds viedoklis šķiet ass un aizskarošs, taču līdz pat šai dienai man neviens, ar kuru esmu iesaistījies diskusijā par šo jautājumu, nav varējis pierādīt, ka tas būtu realitātei neatbilstošs. Beidziet īdēt, sāciet darīt!

This made my day: Por Una Cabeza (video)

Visiem labas mūzikas un īpaši tango mīļotājiem rosinu noklausīties absolūti ģeniālu leģendārā Carlos Gardel tango gabala "Por Una Cabeza" interpretāciju.

Arfa: Lee Che-Yi
Vijole: Lin Tain-Chi
Čells: Ou-Yang Whey-Ru

(tie kas neredz, klikšķina)

Jeremy piedalās Sarkanais.lv rakstu konkursā

Sexblogs Sarkanais.lv, par kura stagnēšanu es vēl nesen rakstīju, acīmredzami cenšoties atsvaidzināt savu saturu, ir izsludinājis literāro konkursu, kurā lasītājus lūdz pieteikt savus stāstus, esejas, dzejoļus un citas formas darbus ar romantisku vai erotisku saturu. Darbam, kas lasītāju balsošanā tiks atzīts par labāko, tiek solīts "iPod shuffle".

Kā cilvēks, kurš laiku pa laikam mēdz kaut ko uzrakstīt, es nevarēju noturēties pretī kārdinājumam, un iesūtīju konkursam vienu mazliet nepatiesu stāstu par kādu romantisku iepazīšanos.

Ja nu jums ir vēlme veltīt tam 5 minūtes sava dārgā laika, tad izlasiet un vēlams arī novērtējiet (tieši zem virsraksta) šo manu mēģinājumu pasmieties par tiem, kuri ik vakaru ir gatavi rast jaunu mūža mīlestību kādā krogā vai tamlīdzīgā iestādījumā. Paldies jau iepriekš.

"[..]Žilbinoša saules gaisma ielauzās manā galvā kā nagla ielaužas koka dēlī pēc saskarsmes ar pamatīgu āmuru. Tomēr šī uzliesmojuma radītais apstulbums neturpinājās ilgi un manai labajai acij nenācās grūti identificēt objektu, kas bija uzlicis apgrūtinājumu tās kreisās puses līdzinieces darbībai un, kā izrādījās, bija vainojams arī pie iepriekšminētās savādās lumpačošanas un knābieniem.
Tā bija pīle. Visnotaļ labi barots Anas Platyrhynchos vīrišķais eksemplārs, kura viena plezna rādījās iekārtojusies vietā, kurā pēc tiesas un taisnības pienāktos gozēties manam kreisajam redzoklim, kamēr otra tā vien aicināja degustēt tās garšas īpatnības. Nelikdamies traucēties, pīle turpināja darīt to, ar ko acīmredzot bija nodarbojusies jau labu laiku - ar knābi šņakarēt pa mana kakla apvidu. [..]"