Klubs KEFĪRS - kas tas ir?

Piena produktu ražotāji un mīļotāji var līksmot - kopš 24. jūlija Rīgā ir par vienu izklaides vietu vairāk. Klubs-bārs "Kefīrs" atrodas burtiski blakus (nudien, pāris metrus blakus) šīsvasaras absolūtajam hitam - bāram "Piens". Piedalījos šīs jaunās iestādes atklāšanā, tāpēc izlēmu padalīties iespaidos.

Negribu izplūst garos aprakstos, tāpēc, teikšu kā ir - "Kefīrs" ir tik pat lielā (mazā) mērā klubs, kā mans karsti mīļotais "Coyoty Fly", nu kura, šķiet, tas aizguvis gan vizuālo tēlu, gan konceptu. Kādreizējo Vecrīgas populārāko burziņvietu šeit atgādina gan taisnstūra bāra lete telpas vidū, un nelielais attālums līdz sienām jebkurā virzienā, gan arī galdiņi un niecīgā deju grīda. Tieši par pēdējo vislielākā sāpe, jo līdz šim pieejamā informācija vēstīja, ka "Kefīrs", atšķirībā no sava kaimiņa, būšot vairāk klubs, nekā bārs, un ka tādejādi cilvēki varēšot migrēt no tā deju grīdas uz "Piena" dīvāniem. Pupu mizas! Vismaz pagaidām (varbūt plānotas vēl kādas telpas?) "Kefīrs" diemžēl ir vēl mazāks bārs, turklāt krieni blāvāks un garlaicīgāks savā interjerā.

Jāievieš arī skaidrība par to, vai "Kefīrs" jelkādā veidā ir saistīts ar "Pienu". Ja neskaita kopīgās kāpnes, nekādas saistības šīm abām vietām nav - "Kefīra" īpašnieki vienkārši ir (visticamāk, ārkārtīgi veiksmīgi) uzsēdušies uz astes pionierim, kas uz Aristīda Briāna ielu 9 taciņu iestaigāt licis nevienam vien pilsētas tusiņu mīļotājam. No vakardienas sarunām "Pienā" bija skaidrs, ka tā īpašnieki ir pamatīgi apvainojušies par šo negaidīto konkurenci (vakar "Kefīra" viesus konsekventi nelaida "Pienā"), taču, manuprāt, tas ir nevietā.

Reāli divas dažāda profila izklaides vietas vienā lokācijā, uz kuru nekas cits cilvēkus nepiesaista, spēs nodrošināt lielāku apmeklētāju plūsmu, nekā viena. Skaidrs, ka par spīti nepiemērotajām telpām, "Kefīrs" vienalga sevi pozicionēs kā klubu (vai arī viņiem nav variantu), savukārt "Piens" pa lielam ir "čills". Tas nozīmē, ka uz Briāna 9 dosies gan dejot, gan "čillot" gribētāji, turklāt tie vakara gaitā planēs no vienas vietas uz otru. Samazināsies problēmas ar tualetēm (starp citu, "Pienā" tagad ir 2 meiteņu tualetes un vairākvietīga džeku tualete), rindām pie bāra (dzērienu cenas ir identiskas), rindām pie durvīm (ziemā nebūs jāsalst), kā arī garlaikotu "koijotu" publiku "Pienā", kuri tagad varēs atrast sev patīkamāku muzikālo fonu.

Skaidrs, ka ir muļķīgi izdarīt paliekošus secinājumus pēc pirmās dienas, kad daudz kas vēl nav līdz galam noslīpēts. Es ticu, ka "Kefīrs" atradīs savu publiku, un ar to tikai palīdzēs "Pienam" (vakar tur bija fantastiska ballīte). Tāpēc jācer, ka abu vietu īpašnieki spēs nogludināt attiecības un sadarboties, lai padarītu mūsu galvaspilsētas visnotaļ pliekano izklaides dzīvi interesantāku.

Aidā, atkal "Rīgas Ritmos"...

Klāt gadskārtējais festivāls "Rīgas Ritmi", kurš jau atkal no 1. līdz 4. jūlijam Latvijas galvaspilsētu ieskandinās džeza, blūza un pasaules mūzikas ritmos. Nenoliedzami, viens no gada nozīmīgākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijā arī šoreiz ir sagādājis mums iespēju redzēt pasaules līmeņa māksliniekus.


Šogad festivāla rīkotāji ir atteikušies no dienas koncertiem, to vietā četrus vakarus pēc kārtas viena gara un divdaļīga koncerta ietvaros piedāvājot baudīt divu mākslinieku uzstāšanos. Šie koncerti ilgs no 19.00 - 22.00 ar pusstundas pauzi pa vidu.

"Rīgas Ritmu" dienas Kongresu Namā piedāvās izcilus mūziķus:

Trešdien, 1. jūlijā
Markus Stockhausen Chagas & O'Higgins Band
Ceturtdien, 2. jūlijā
Maria Joao Yamandu Costa
Piektdien, 3. jūlijā
Marilyn Mazur Eldar
Bet vismaz man galvenais šo "ritmu" notikums būs amerikāņu soula un džeza izpildītāja VINX koncerts 4. jūlijā, kurā piedalīsies arī lieliskā džeza sakssofoniste Greisa Kellija (Grace Kelly).

Biļetes (cenās no 10 - 30 latiem) iegādājama "Biļešu Servisa" un Kongresu nama kasēs.

Taču tiem, kam šī cenas šogad nav pa kabatai, nav pamata skumjām, jo "Rīgas Ritmi" piedāvā virkni bezmaksas koncertu uz "Tele2" skatuves Vērmanes dārzā, kā arī citus koncertus "City Jazz Club" un uz kuģīša "Misisipi". Tajos piedalīsies gan populāri ārzemju, gan arī pašmāju mākslinieki, Intaru Busuli ieskaitot :)

Iesaku visiem labas mūzikas cienītājiem. Tiekamies "ritmos"!

Porto podkāsts ar Jāni un Austru - Nr.3

Jānis un Austra Porto ir pārdzīvojuši jestrākos Jāņus savā mūžā, tāpēc šodien līdz šim visapjomīgākajā un mūsuprāt foršākajā Porto video podkāstā:

• Kāpēc Latvijā nav svētku
• plastmasas āmurs, ķiploks un baziliks podiņā - izdzīvošanai nepieciešams komplekts
• baigi sāp galva, un ne jau dēļ tā, par ko jūs padomājāt
  
• kāpēc puķītes ir jāglauda, nevis jāsmaržo - ziņo Ilze
  
• šlāgeris un hausmūzika - viss vienā putrā
  
• uguņošana un dejas
  
• Austru nolaupa portugāļi un izpeldina okeānā
  
• Jānis nevar vien beigt plānot

P.S. Sorry, ka šis video līdz jums nonāk tik vēlu - portugāļi ne ļoti draudzējas ar internetu. Ja neesat redzējuši pirmo un otro podkāstu, sāciet ar tiem :)

Porto podkāsts ar Jāni un Austru - Nr.2

Otrais video podkāsts no Porto ar Jāni un Austru ir klāt. Šoreiz ļoti tumšs un graudains, jo filmēts vēlu naktī.

Šodien podkāstā:

• kā sadarīt jaku ar šampi
• naksnīgs brauciens uz okeānu
  
• Porto iestājas ziema
• Austra sasniedz orgasmu pludmales smiltīs
• par portugāļu Līgo un vīriem ar plastmasas āmuriem
• kā dzert alu, šampi un rumu, un nereibt

Tiem, kas nav redzējuši pirmo podkāstu, iesakām sākt ar to.

Porto podkāsts ar Jāni un Austru - Nr.1

Lieki nevelkot garumā - jūsu uzmanībai pirmais video podkāsts ar Jāni un Austru no Porto. Visnotaļ īss, filmēts zem alus/vīna grādiem ar fotokameru, editēts ar šaušalīgo Windows Movie Maker, un nav pārāk nopietni uztverams. Un būs vēl. Enjoy :)

Porto, Here I Come!

Ar šo es vēlētos informēt visus pastāvīgos un nejaušos šī bloga lasītājus, ka laikā no 21. - 28. jūnijam mani būs pilnīgi bezjēdzīgi meklēt Rīgas ielās, pārbāztajā, bet vienalga vilinošajā Pienā, Inspired birojā vai kādā pļavā pie ugunskura, jo šo laiku es plānoju pavadīt Porto saulītē, kopā ar Austru un vietējiem iezemiešiem patērējot masīvu daudzumu dažādu alkoholisku un ne tik alkoholisku dzērienu.

No jūsu puses tiek laipni gaidīta informācija par to, ko šajā pilsētā apskatīt, ko pasākt un kur vislabāk ballēties. Ja pazīstat tur kādu lielisku sērfa instruktoru - kontaktus studijā!

Es pieņemu, ka pēc atgriešanās šeit varēsiet lasīt arī gana saturīgu pārstāstu par Portugālē piedzīvoto (jo man parasti gadās ko piedzīvot), bet pa šo nedēļu vairāk info un arī bildes visticamāk varat meklēt Twitter.com/JanisPolis .

Priecīgi (un slapji :) nolīgot!

Izklaide pusotras stundas garumā

Vakar saņēmu uzaicinājumu piedalīties Latvijas, šķiet, populārākā podkāsta "Podkāsts" 34. ierakstā. Kopā ar Artūru Medni un Miku Latvi papļāpājām par visnotaļ plašu tēmu loku. Sanāca baisi gari, bet arī gana jautri ;)

Šeit varat noklausīties, ja tomēr vēlaties lejuplādēt, nāksies vien doties uz Podraide.lv.

Dienas prieciņi

Diena vēl nav pat pusē, bet tā jau ir atnesusi divas ziņas, kuras ir gana jaudīgas, lai ar tām nepadalītos un nepakomentētu.

Internetā jau sācies troksnis par kārtējo, piedodiet, bet klaji debilo Rīgas Domes (RD) lēmumu, ar kuru izdarīti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas tagad noliedz uz ielas dzert kefīru, kvasu, bezalkoholisko alu un jebkuru citu dzērienu, kurā alkohola saturs sastāda 0,5%. Par šo noteikumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods līdz pat 100 latiem. Man ir tāda sajūta, ka kādam sen nav galva ar švunku padauzīta pret mūri, vai arī gluži otrādi, tāds negadījums ir bijis par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Atbildīgais par to, starp citu, ir bēdīgi slavenais Modris Jaunups.

Savukārt priecīgā vēsts ir, ka visnotaļ garlaicīgo priekšvēlēšanu gaisotni, kurā līdz šim izcēlies tikai Šlesers ar saviem regulārajiem skaļajiem paziņojumiem, un Šerifs Fonteins ar jestro klipu, nu izdomājis atsvaidzināt arī "zaļais" Ingmārs Līdaka, kura jaunās BADDOG pastkartes ir, manuprāt, ģeniālas no koncepta, līdz pat izpildījumam un efektam uz potenciālo vēlētāju. Laikā, kad politiķi sacenšas bezjēdzīgā solīšanā, kurai tāpat neviens vairs netic, Līdaka izmanto savu lādzīgā onkas tēlu, lai vienkārši liktu cilvēkiem pasmaidīt. Ārkārtīgi jaudīgi!

Kad sapņos rādās Lembergs...

Es parasti neredzu sapņus, nemaz nerunājot par to vēlāku atcerēšanos. Tieši tādēļ situācija, kad jau nedēļu mani moka viens un tas pats sapnis, turklāt - īsteni politisks, Māra Zandera alter ego Pana Klekša stilā, man šķiet mulsinoša. Es tiešām ceru, ka, lai kas tas arī nebūtu, kas Zandera kungam katru nakti liek sapņot kādu drūmu vīziju par Latvijas politekonomisko virtuvi, tas nav lipīgs.

Nu lūk, sapnis tāds, kas par katru cenu grib manā galvā sasaistīt divas šķietami nesaistītas lietas - ziņu portāla "TVNET" labdarības akciju, kuras ietvaros 108 bērniem tiks piešķirta 100 latu stipendija skolas lietu iegādei, un daudzos noziegumos apsūdzēto, bet tā arī nenotiesāto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Redz, sapnī redzams, ka Lemberga kungs ar cēlu žestu velk no kabatas laukā tieši tik daudz naudiņas, cik nepieciešams, lai šiem 108 bērniem tos 100 latus izsniegtu.

Ilgi domāju, no kurienes gan manā zemapziņā varētu būt radusies šāda neticama vīzija, līdz beidzot sapratu - 108 reiz 100 lati ir 10800 latvju naudiņas, kas ir akurāt tā summa, ko Ventspils pavēlnieks par savām nepamatotajām ciešanām iztiesāja no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras tieši neilgu brīdi pirms portāls uzsāka savu akciju. Šīs apskaidrības mudināts es pat uzrakstīju akcijas rīkotājiem, lai apjautātos, vai tiešām Lemberga kungs priekšvēlēšanu laikā nav apžēlojies par grūtdieņiem, taču nekādu atbildi nesaņēmu. Skaidrs, es ar neietu kuru katru murgu komentēt.

Lūk, pie kādiem sapņiem var novest negulētas naktis un pilna vēdera pielikšana īsi pirms miega. Es vienīgi joprojām nesaprotu, kāpēc tas "TVNET" izdomājis izlīdzēt tieši 108 bērniem. Lai nu kā, iniciatīva atbalstāma. Ēdiet veselīgi un naktīs nemurgojiet :)

Vai Busuļa necenzētais video ir īsts?

Kā jau to varēja sagaidīt, manis vakar publicētais Intara Busuļa video ir kļuvis diezgan populārs un tiek pārpublicēts arvien vairāk interneta medijos. Cilvēki, kas to noskatījušies, ir izvirzījuši dažādas versijas par to, vai šis video ir autentisks, par to, ka to patiesībā nedzied Busulis, un ka es esmu noalgots valsts tēla graušanai pasaulē, vai, kā apgalvo daži krieviski runājošie, ienīstu Intaru par to, ka šamējais Eirovīzijā dzied krievu valodā :)

Gribētu pa punktiem atbildēt un sakārtot veco un jauniegūto informāciju pa plauktiņiem:

1) Jā, tas ir Busulis, kas tur dzied. To vakarnakt sarunā no Maskavas ar mani apstiprināja arī viņa menedžere Una Taal, kura arī apgalvoja, ka dziesmas ieraksts esot bijis pieejams tikai Busuļa komandai un esot "izzagts" no kāda tās dalībnieka e-pastiem. Viņa arī mēģināja panākt šī video izvākšanu no interneta, uz ko es laipni norādīju, ka tas nenotiks. Sekoja draudi ar juristiem, cenzūru un ko tik vēl nē - ar interesi gaidīšu turpinājumu.

2) Jā, audio celiņš acīmredzami ir likts pa virsu mēģinājuma video un Busulis šādi Maskavā visticamāk nav izpildījies. No menedžeres teiktā izriet, ka necenzētais audio ieraksts ir tapis pirms vairākiem mēnešiem, kad Intars gatavojās lokālajai Eirovīzijai. Cik saprotu, tādēļ, lai teksta autori labāk saprastu tekstam nepieciešamos akcentus, kas arī skaidro teksta nesakarīgumu.

3) Video autors neesmu es, tas tika anonīmi atrasts internetā.

4) Es domāju, ka noteikti būtu noderīgi video failu pārsūtīt blogeriem plašajā krievzemē - pēc sākotnējām atsauksmēm, tā varētu būtu mūsu vienīgā iespēja no tās puses savākt kaut necik punktus.

5) Kā izrādās, šis audio ar nosaukumu "Eirovizion paraugs dzejniekiem" jau ilgstoši klejo dažādos failu apmaiņas tīklos, līdz ar to cienījamajai menedžerei nāksies vien samierināties ar faktu, ka tā ir bijusi iekšēja noplūde, kas vainojama pie šī materiāla nonākšanas publiskā vidē. Too bad. Blame Canada.