Es zinu, ko mēs darījām šajos Jāņos!
Lai arī vēl tikai dažas dienas pirms svētkiem es biju izlēmis tajos nepiedalīties, jo nekādi neizdevās atrast pareizo kompāniju un arī solītais nepārejošais lietus biedēja, galu galā viss izvērtās krietni pozitīvākos toņos.
Svētki tika aizvadīti ne pārāk lielā labu cilvēku un draugu lokā kaut kur Līgatnē (tikai padsmit kilometrus no Paulu Raimonda draiskošanās Raiskumā), kur namatēva lomu bija uzņēmies Ķesteru Pauls. Gods un slava viņam par to.
Daļa kompānijas, mani ieskaitot, ceļu uz notikuma vietu mēroja ar Double Faced Eels busu, kuru vadīt tika uzticēts Jurčikam (kā teju vienīgo tiesību īpašniekam), kurš ar šo nepavisam ne vieglo uzdevumu tika galā pavisam labi. Apgādājušies ar ēdiena, dzēriena un digitālu Līgo dziesmu krājumiem, ceļu aizvadījām klausoties burvīgajā grupas "Two Old Babies" performancē iekš Radio SWH. Tagad zinām, ka katrai dziesmai ir iespējams piekabināt pļēgurīgu piedziedājumu "Tu man virsū negāzies..." :) Ak jā, pa ceļam mums aizmugurē piesitās draudīga izskata "bembis", kas turpināja mūs izsekot līdz pat tusiņa vietai. Galā no tā tomēr izvēlās nevis pulciņš urlu, bet gan vēl daži pasākuma dalībnieki, Santu un Ievu ieskaitot. Fū...
Izkrāvāmies, uzcēlām nojumīti, nobaudījām Paula gādīgi sagādāto Brenguļu alutiņu, kas galu galā izrādījās Brenguļu putiņas, un tad, pēc neilgas pierunāšanas un par spīti galēji slapjajai zālei, aizvadījām arī pirmo futbola maču (vēsturiskai taisnībai jāpiebilst, ka tas ilga max 20 minūtes un arī izrādījās pēdējais). Paula, Čikija un Jurčika aktivitāšu dēļ es izrādījos zaudētāju komandā.
Svinību dalībnieki turpināja ierasties un, Siguldas radio dāsni piedāvātajam šlāgerrepertuāram skanot un ugunskuram negribīgi degot, šašlika vīri cepa gaļu, kura pēc tam tika tiesāta, to aizdarot ar Žanetes (kļička - EmTīVī Superstār) iepirktajām eksotiskajām mērcēm, kas ielīksmot spēja tikai viņas pašas garšas kārpiņas ;P Pārējie meklēja kečupu...
Turpinājumā daudzi gāja pirtī, bet man bija garas un interesantas sarunas ar Agritu no Queen of Stage un Lieni no DoReMi. Par šovbiznesu, seksu, PR, reklāmu, konkurenci un sazin ko tik vēl nē. Galu galā tika atzīts, ka tik ellīgi ātri, kā es, no klātesošajiem nerunā neviens. Ceru, ka kāds ko saprata. Satumstot pie ugunskura sāka izpausties kompānijas radošais kreatīvs. Notika vairākas ekskluzīvas uzstāšanās, kurās bekvokālistu, perkusionistu vai vienkārši enerģisku klausītāju lomā iesaistījās praktiski visi klātesošie. Tika arī sacerēti vairāki pavisam jauni, bet jau nemirstīgi hiti, no kuru lirikām piesarktu ne tikai vecmāmiņas, bet arī Gain Fast, Z-Scars un Juris Millers, kurš tobrīd draiskojās Raiskumā. Khe, khe.. Soon on your radio!
Neilgi pēc pusnakts man, par spīti dažādiem viltīgiem manevriem, neizdevās izvairīties no apsveikšanas vārda svētkos - vienā mirklī es attapos guļam slapjajā zālē zem milzīgas sveicēju čupas, ar galēji saspiestu krūškurvi un ar Čikija cigareti dažu centimetru attālumā no savas kreisās acs. Viss beidzās laimīgi.
Pēc ilgas cīņas ar sirdsapziņu, kas nevēlējās atļaut viņam pamest cīņubiedrus tik radošā brīdī, un draudzeni, kas nevēlējās pieļaut Markas turpmāku dalību burziņā, Bekas un Gugas pavadīts Marka tomēr aizdevās mājās. Tiesa, pirms tam viņš pamanījās saplēst vismaz vienu stīgu Paula akustenei un, pārējās skaņojot, radīt pavisam jaunu soliņa spēlēšanas metodi, kuru, cerams, jums varētu izdoties dzirdēt kādā "Limbažu Piena" reklāmā...
No audiālajām aktivitātēm pārmetāmies pie vizuālajām.
Ar Krustēva ekskluzīvo telefonkameru un Zeltiņa un Čikija piedalīšanos tika nofilmētas vairākas ekskluzīvas "Brenguļu putiņu" reklāmas ("Zelta āmurs" - mūsējais), ļoti īsa īsfilma, kuras oficiālā pirmizrāde gaidāma nākamajā Kannu kinofestivālā, kā arī tika iemūžināti fragmenti no priekšnesuma, par kuru tūlīt stāstīšu.
Pārējo nakts daļu principā var nodēvēt par viena cilvēka šovu - Ieva vairākas stundas runāja un pārējie atplēstām mutēm klausījās un rēca. Nu jā, vēl Čikijs iestarpināja pa vārdam. Skatītāju vidū klīda baumas, ka "Comedy Club" šo numuru noteikti nosauktu par "Ja i tupaja". Ko tas nozīmē - nezinu.. Uzzinājām daudz ko - kā Sabīne guļ ar Ievas brāli, tad tomēr neguļ, jo ir abi ir galīgi sadzērušies un kā brāli nekādi nevar pamodināt. Tā līdz galam arī nesapratām, vai brālis un Sabīne "dabojās" vai tomēr nē. Un tā bija tikai viena no tēmam... Krustēvs arī pierādīja, ka 17 minūtes garu svešu (Ievas) un dikti apnikušu telefonsarunu var pārtraukt tikai ar 4 vārdus garas frāzes palīdzību. Maģiskie vārdi joprojām paliek noslēpumā tīti.
Tad jau bija pienācis rīts un alkohols bija praktiski beidzies. Visi salīda pa mašīnām, busiem, teltīm, guļammaisiem, kūts un pirts augšām un apakšām. Gulēt, protams. Pa vienam un pa pāriem. Klāt nestāvēju...
Jāņu rīts man sākās ap pusvieniem, kad, izbāžot galvu no pirts, gaidīto lietusmākoņu vietā manu visnotaļ aizpampušo ģīmi līksmi apspīdēja karsta vasaras saule. Daži jau rosījās un vīkša brokastiņas, savukārt lielākā daļa līgotāju joprojām gulēja kur nu kurais. Marčiks, piemēram, guļammmaisā, kas ievietots tieši sarkano skudru pūznī :D Liene, savukārt, turpināja tēlot kurinātāju, un izmisīgi mēģināja līdz galam sadedzināt ugunskurā ieveltos paprāvos baļķēnus. Nesekmīgi. Kādu stundiņu izturējām klusumā, taču tad, (ak es ļaunais), busa, kurā gulēja Čikijs un Jurčiks, CD atskaņotājā tika ievietots un uz to skaļāko atskaņots Bregoviča jaunais CD, sākot ar pašu skaļāko un aktīvāko dziesmu. Jurčikam viss bija pofig, Čikijs izturēja trīs dziesmas un tikai tad piesolījās kādam izraut aknas.
Pēc vispārējas pamošanās un brokastiņām (busā atradās neizdzerta Budwais alus kaste :), autokolonnā devāmies iekarot kādu netālu ezeru. Vienīgi Reinis un draudzene turpināja gulēt. Miegamices! A neko, silts bija visnotaļ. Izcēlās, protams, Zeltiņš, no pāri ezeram pārlīkuša bērza galotnes iz vēdera ielidojot ūdenī vismaz 5 reizes. Kamikadze, bļin!
Visa pārējā otrā diena tika aizvadīta galvenokārt ēdot, zvilnot saulītē un atkaujoties no skudrām. Kaut jūs pašu čurās noslīktu! Vakarā visu glīti savācām, piekrāvām busu ar miskastes maisiem (kā rezultātā tas smirdēs vēl gadu) un devāmies atceļā. Par spīti plāniem vēlāk vakarā vēl kaut kur pasēdēt un papļāpāt, nogurums darīja savu un uz augšminēto pasēdēšanu neviens nebija gatavs ierasties.
Tādi, lūk, mums Jāņi... Paldies visiem, kas bija un piedalījās.
P.S. Visas šajā ierakstā minētās personas un notikumi ir izdomāti. Jebkura līdzība ar reālām personām un notikumiem ir tīra sagadīšanās.
Svētki tika aizvadīti ne pārāk lielā labu cilvēku un draugu lokā kaut kur Līgatnē (tikai padsmit kilometrus no Paulu Raimonda draiskošanās Raiskumā), kur namatēva lomu bija uzņēmies Ķesteru Pauls. Gods un slava viņam par to.
Daļa kompānijas, mani ieskaitot, ceļu uz notikuma vietu mēroja ar Double Faced Eels busu, kuru vadīt tika uzticēts Jurčikam (kā teju vienīgo tiesību īpašniekam), kurš ar šo nepavisam ne vieglo uzdevumu tika galā pavisam labi. Apgādājušies ar ēdiena, dzēriena un digitālu Līgo dziesmu krājumiem, ceļu aizvadījām klausoties burvīgajā grupas "Two Old Babies" performancē iekš Radio SWH. Tagad zinām, ka katrai dziesmai ir iespējams piekabināt pļēgurīgu piedziedājumu "Tu man virsū negāzies..." :) Ak jā, pa ceļam mums aizmugurē piesitās draudīga izskata "bembis", kas turpināja mūs izsekot līdz pat tusiņa vietai. Galā no tā tomēr izvēlās nevis pulciņš urlu, bet gan vēl daži pasākuma dalībnieki, Santu un Ievu ieskaitot. Fū...
Izkrāvāmies, uzcēlām nojumīti, nobaudījām Paula gādīgi sagādāto Brenguļu alutiņu, kas galu galā izrādījās Brenguļu putiņas, un tad, pēc neilgas pierunāšanas un par spīti galēji slapjajai zālei, aizvadījām arī pirmo futbola maču (vēsturiskai taisnībai jāpiebilst, ka tas ilga max 20 minūtes un arī izrādījās pēdējais). Paula, Čikija un Jurčika aktivitāšu dēļ es izrādījos zaudētāju komandā.
Svinību dalībnieki turpināja ierasties un, Siguldas radio dāsni piedāvātajam šlāgerrepertuāram skanot un ugunskuram negribīgi degot, šašlika vīri cepa gaļu, kura pēc tam tika tiesāta, to aizdarot ar Žanetes (kļička - EmTīVī Superstār) iepirktajām eksotiskajām mērcēm, kas ielīksmot spēja tikai viņas pašas garšas kārpiņas ;P Pārējie meklēja kečupu...
Turpinājumā daudzi gāja pirtī, bet man bija garas un interesantas sarunas ar Agritu no Queen of Stage un Lieni no DoReMi. Par šovbiznesu, seksu, PR, reklāmu, konkurenci un sazin ko tik vēl nē. Galu galā tika atzīts, ka tik ellīgi ātri, kā es, no klātesošajiem nerunā neviens. Ceru, ka kāds ko saprata. Satumstot pie ugunskura sāka izpausties kompānijas radošais kreatīvs. Notika vairākas ekskluzīvas uzstāšanās, kurās bekvokālistu, perkusionistu vai vienkārši enerģisku klausītāju lomā iesaistījās praktiski visi klātesošie. Tika arī sacerēti vairāki pavisam jauni, bet jau nemirstīgi hiti, no kuru lirikām piesarktu ne tikai vecmāmiņas, bet arī Gain Fast, Z-Scars un Juris Millers, kurš tobrīd draiskojās Raiskumā. Khe, khe.. Soon on your radio!
Neilgi pēc pusnakts man, par spīti dažādiem viltīgiem manevriem, neizdevās izvairīties no apsveikšanas vārda svētkos - vienā mirklī es attapos guļam slapjajā zālē zem milzīgas sveicēju čupas, ar galēji saspiestu krūškurvi un ar Čikija cigareti dažu centimetru attālumā no savas kreisās acs. Viss beidzās laimīgi.
Pēc ilgas cīņas ar sirdsapziņu, kas nevēlējās atļaut viņam pamest cīņubiedrus tik radošā brīdī, un draudzeni, kas nevēlējās pieļaut Markas turpmāku dalību burziņā, Bekas un Gugas pavadīts Marka tomēr aizdevās mājās. Tiesa, pirms tam viņš pamanījās saplēst vismaz vienu stīgu Paula akustenei un, pārējās skaņojot, radīt pavisam jaunu soliņa spēlēšanas metodi, kuru, cerams, jums varētu izdoties dzirdēt kādā "Limbažu Piena" reklāmā...
No audiālajām aktivitātēm pārmetāmies pie vizuālajām.
Ar Krustēva ekskluzīvo telefonkameru un Zeltiņa un Čikija piedalīšanos tika nofilmētas vairākas ekskluzīvas "Brenguļu putiņu" reklāmas ("Zelta āmurs" - mūsējais), ļoti īsa īsfilma, kuras oficiālā pirmizrāde gaidāma nākamajā Kannu kinofestivālā, kā arī tika iemūžināti fragmenti no priekšnesuma, par kuru tūlīt stāstīšu.
Pārējo nakts daļu principā var nodēvēt par viena cilvēka šovu - Ieva vairākas stundas runāja un pārējie atplēstām mutēm klausījās un rēca. Nu jā, vēl Čikijs iestarpināja pa vārdam. Skatītāju vidū klīda baumas, ka "Comedy Club" šo numuru noteikti nosauktu par "Ja i tupaja". Ko tas nozīmē - nezinu.. Uzzinājām daudz ko - kā Sabīne guļ ar Ievas brāli, tad tomēr neguļ, jo ir abi ir galīgi sadzērušies un kā brāli nekādi nevar pamodināt. Tā līdz galam arī nesapratām, vai brālis un Sabīne "dabojās" vai tomēr nē. Un tā bija tikai viena no tēmam... Krustēvs arī pierādīja, ka 17 minūtes garu svešu (Ievas) un dikti apnikušu telefonsarunu var pārtraukt tikai ar 4 vārdus garas frāzes palīdzību. Maģiskie vārdi joprojām paliek noslēpumā tīti.
Tad jau bija pienācis rīts un alkohols bija praktiski beidzies. Visi salīda pa mašīnām, busiem, teltīm, guļammaisiem, kūts un pirts augšām un apakšām. Gulēt, protams. Pa vienam un pa pāriem. Klāt nestāvēju...
Jāņu rīts man sākās ap pusvieniem, kad, izbāžot galvu no pirts, gaidīto lietusmākoņu vietā manu visnotaļ aizpampušo ģīmi līksmi apspīdēja karsta vasaras saule. Daži jau rosījās un vīkša brokastiņas, savukārt lielākā daļa līgotāju joprojām gulēja kur nu kurais. Marčiks, piemēram, guļammmaisā, kas ievietots tieši sarkano skudru pūznī :D Liene, savukārt, turpināja tēlot kurinātāju, un izmisīgi mēģināja līdz galam sadedzināt ugunskurā ieveltos paprāvos baļķēnus. Nesekmīgi. Kādu stundiņu izturējām klusumā, taču tad, (ak es ļaunais), busa, kurā gulēja Čikijs un Jurčiks, CD atskaņotājā tika ievietots un uz to skaļāko atskaņots Bregoviča jaunais CD, sākot ar pašu skaļāko un aktīvāko dziesmu. Jurčikam viss bija pofig, Čikijs izturēja trīs dziesmas un tikai tad piesolījās kādam izraut aknas.
Pēc vispārējas pamošanās un brokastiņām (busā atradās neizdzerta Budwais alus kaste :), autokolonnā devāmies iekarot kādu netālu ezeru. Vienīgi Reinis un draudzene turpināja gulēt. Miegamices! A neko, silts bija visnotaļ. Izcēlās, protams, Zeltiņš, no pāri ezeram pārlīkuša bērza galotnes iz vēdera ielidojot ūdenī vismaz 5 reizes. Kamikadze, bļin!
Visa pārējā otrā diena tika aizvadīta galvenokārt ēdot, zvilnot saulītē un atkaujoties no skudrām. Kaut jūs pašu čurās noslīktu! Vakarā visu glīti savācām, piekrāvām busu ar miskastes maisiem (kā rezultātā tas smirdēs vēl gadu) un devāmies atceļā. Par spīti plāniem vēlāk vakarā vēl kaut kur pasēdēt un papļāpāt, nogurums darīja savu un uz augšminēto pasēdēšanu neviens nebija gatavs ierasties.
Tādi, lūk, mums Jāņi... Paldies visiem, kas bija un piedalījās.
P.S. Visas šajā ierakstā minētās personas un notikumi ir izdomāti. Jebkura līdzība ar reālām personām un notikumiem ir tīra sagadīšanās.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru