Džordžs Soross - mūsdienu Jēzus!?
Spēcīgs virsraksts, vai ne?
Patiesībā jau Džordžam Sorosam ar Jēzu kopīgs vien tas, ka katrs savā laikā ir mēģinājis (pirmais joprojām mēģina) iestāstīt plašiem ļaužu pūļiem, ka viņu globālo pasaules redzējumu vajadzētu tādā vai savādākā veidā pieņemt itin visiem un, ka tādā veidā pasaule kļūs labāka. Un abi ir tikuši uzklausīti, tomēr nepietiekamā mērogā.
Esmu iepazinies ar abiem piedāvājumiem un varu apgalvot, ka vecais Džordžs savā vēstījumā ir daudzkārt tiešāks, saprotamāks un mūsdienu pasaulei piemērotāks. Tiesa, puisis no Nācaretes savas idejas izstrādāja, balstoties uz 2000 gadu vecu situāciju, tādēļ piešķirt viņam zaudējumu ar nokautu nebūtu gluži taisnīgi.
Uz šādu diezgan provokatīvu polemiku mani pamudinājusi jaunākās Sorosa grāmatas "Maldu varbūtības laikmets: karš pret teroru un tā sekas" izlasīšana, kurā autors daudzkārt argumentētāk, nekā to jebkad esmu redzējis no viņa oponentu puses, filozofiski un arī pavisam reāli raugoties iztirzā pasaules politisko un ekonomisko situāciju un problēmas, brīvības jēdzienu un to purvu, kurā nevēlēšanās zaudēt pasaules vienīgās superlielvaras statusu un absurdais "karš pret teroru" ir ievilcis ASV un līdz ar to arī visas pasaules ekonomiku.
Protams, Sorosam var nepiekrist un daudzi to arī dara, taču nevar noliegt šī cilvēka, kurš šobrīd, manuprāt, ir ierindojams starp pasaules vissaprātīgāk un globālāk domājošajiem prātiem, spējas radīt un aizstāvēt savu viedokli, realizēt savus mērķus un pateikt pasaulei visu, kas viņam ir sakāms.
Tādēļ es vienmēr ar skaļiem smiekliem pavadu kārtējos Latvijas politiķu paziņojumus par ļauno Sorosu, viņa interesēm un pakalpiņiem, kas šīs intereses realizē. Ja šiem cilvēkiem, kuri izmanto jebkuru iespēju uz kāda cita pleciem nogrūst sevis sastrādātos mēslus, būtu kaut mazlietiņ vecā Džordža smadzeņu, mēs nedzīvotu banānu republikā, bet gan leiputrijā.
Patiesībā jau Džordžam Sorosam ar Jēzu kopīgs vien tas, ka katrs savā laikā ir mēģinājis (pirmais joprojām mēģina) iestāstīt plašiem ļaužu pūļiem, ka viņu globālo pasaules redzējumu vajadzētu tādā vai savādākā veidā pieņemt itin visiem un, ka tādā veidā pasaule kļūs labāka. Un abi ir tikuši uzklausīti, tomēr nepietiekamā mērogā.
Esmu iepazinies ar abiem piedāvājumiem un varu apgalvot, ka vecais Džordžs savā vēstījumā ir daudzkārt tiešāks, saprotamāks un mūsdienu pasaulei piemērotāks. Tiesa, puisis no Nācaretes savas idejas izstrādāja, balstoties uz 2000 gadu vecu situāciju, tādēļ piešķirt viņam zaudējumu ar nokautu nebūtu gluži taisnīgi.
Uz šādu diezgan provokatīvu polemiku mani pamudinājusi jaunākās Sorosa grāmatas "Maldu varbūtības laikmets: karš pret teroru un tā sekas" izlasīšana, kurā autors daudzkārt argumentētāk, nekā to jebkad esmu redzējis no viņa oponentu puses, filozofiski un arī pavisam reāli raugoties iztirzā pasaules politisko un ekonomisko situāciju un problēmas, brīvības jēdzienu un to purvu, kurā nevēlēšanās zaudēt pasaules vienīgās superlielvaras statusu un absurdais "karš pret teroru" ir ievilcis ASV un līdz ar to arī visas pasaules ekonomiku.
Protams, Sorosam var nepiekrist un daudzi to arī dara, taču nevar noliegt šī cilvēka, kurš šobrīd, manuprāt, ir ierindojams starp pasaules vissaprātīgāk un globālāk domājošajiem prātiem, spējas radīt un aizstāvēt savu viedokli, realizēt savus mērķus un pateikt pasaulei visu, kas viņam ir sakāms.
Tādēļ es vienmēr ar skaļiem smiekliem pavadu kārtējos Latvijas politiķu paziņojumus par ļauno Sorosu, viņa interesēm un pakalpiņiem, kas šīs intereses realizē. Ja šiem cilvēkiem, kuri izmanto jebkuru iespēju uz kāda cita pleciem nogrūst sevis sastrādātos mēslus, būtu kaut mazlietiņ vecā Džordža smadzeņu, mēs nedzīvotu banānu republikā, bet gan leiputrijā.
Ziņas
Interesants raksts, kaut gan es uzskatu ka autors te mazliet pārāk tendenciozi uzsver Sorosa tīri labos nodomus attiecībā uz līdzcilvēkiem un pasauli generally.
AtbildētDzēstKur tad ir tā tendenciozitāte? Tas ir viedoklis, nevis ziņa. Vai nu tu piekrīti vai nepiekrīti. Tāpat ar Sorosu. Vai nu atbalsti domu gājienu, vai neatbalsti. Es atbalstu un par to arī rakstu.
AtbildētDzēstUn kas attiecas uz labajiem vai ne tik labajiem Džordža nodomiem, tad man ir daudz lielāka ticība tam, ka nesavtīgs ir cilvēks, kuram viss ir, nekā tas, kuram kaut kā vēl pietrūkst. Loģiski, vai ne?
Tendeciozs ir sinonīms vārdam neobjektīvs. Raksts atstāj neobjektivitātes iespaidu, jo Tu neesi izstāstījis nevienu Sorosa ideju, par kuru esi tādā sajūsmā.
AtbildētDzēstArī šis - http://batr.org/gulag/111303.html - raksts filozofiski un arī pavisam reāli raugoties iztirzā Džordža Sorosa personību ;P
Kārli - es zinu, ko nozīmē vārds "tendenciozs" :D
AtbildētDzēstViedoklis pēc definīcijas var būt tikai subjektīvs (tendenciozs), līdz ar to, šajā gadījumā sastopoties ar šādu apzīmējumu es skatos pēc tā citām nozīmēm - vienpusīgs, nepamatots.
Es šajā ierakstā nesajūsminos par Sorosa idejām. Es sajūsminos par viņa argumentēšanas prasmi un spējām pastāvēt par savām idejām.
Kaut, protams, arī idejas es atbalstu. Tevis norādītā publikācija, savukārt, jau pirmājā rindkopā liek skaļi rēkt, jo tā pozicionē Sorosu kā globalizācijas pīlāru, par ko šamējais ir skaidri izteicies, ka tie ir slima suņa murgi.