sestdiena, 2007. gada 30. jūnijs

Rīgas naktsklubu apskats - Part 1 - "Kaļķu vārti"

Ar šo ierakstu vēlos uzsākt jaunu rakstu sēriju - Rīgas populārāko naktsklubu apskatu pavisam subjektīvā mērcē.

Katru piektdienu, kas ir dienas, kad naktsdzīve Rīgā sit visaugstāko vilni, es došos ietusēt kādā no populārākajiem un vēlāk varbūt arī ne tik populārajiem klubiem, lai par tur redzēto pavēstītu arī jums. Apskatīšu mūziku, publiku, interjeru, bāru, tualetes, biļešu cenas, apsardzi un citus būtiskus sīkumus. Es esmu visnotaļ izvēlīgs tips ar specifisku gaumi, tādēļ lielai daļai lasītāju mans subjektīvais viedoklis varētu šķist un gan jau ka arī šķitīs aizskarošs, patiesību neatspoguļojošs vai kā citādi neakceptējams, taču tā, dārgie draugi, jau ir jūsu problēma :) Jāpiebilst, ka es savā ziņā bērnību esmu pavadījis naktsklubā, mans tēvs bija dīdžejs un kluba īpašnieks, kā arī klubus es regulāri apmeklēju jau vismaz astoņus gadus, tādēļ uzskatu sevi par puslīdz tiesīgu par šo tēmu izteikties. Sākšu ar tām vietām, ko apmeklēju reti vai nekad.

Lieki netērējot laiku un vietu, liekam pirmo bildi iekšā.

"Kaļķu vārti"
(Kaļķu 11a)

Klubs "Kaļķu vārti" atrodas pašā Vecrīgas sirdī un nesen kā piedzīvojis būtiskas izmaiņas interjerā. Uz labo pusi. Klubs apmeklētājiem ir atvērts katru 4dienu, 5dienu un 6dienu.

Pirmais iespaids - 5dienas vakarā pie kluba stāv gara jauniešu rinda, kas uz priekšu kust visai lēni. Vai nu pērk biļetes vai arī viss pilns un nevienu nelaiž iekšā. Nokļūstot tuvāk, jautājums par ieejas maksas esamību skaidrāks nekļūst, taču pie durvīm uzzīmējas divi būdīgi apsardzes vīriņi un pajolīga paskata tips - acīmredzot menedžeris, kurš tad arī nosaka, kuri būs tie laimīgie, kas tiks iekšā, un kuriem nāksies vien soļot tālāk. Labu laiku vērojot šo procesu, atlases kritērijus izzināt neizdodas - visnotaļ nošņurkuši tipi tiek palaisti garām, bet citi - pēc skata daudz solīdāki - atraidīti. Protams, ka ir arī virkne paziņu, kas visnotaļ lepni dodas vīriņam klāt, sit saujā un soļo tik lejā pagrabā.

Pret manu personību iekšā laidējiem iebildumi nerodas, naudu arī neviens neprasa un drīz vien esmu stāvu zem ietves līmeņa. Uhh, gaiss ir tieši tik smacīgs, lai varētu teikt, ka tā nav vispār. Bet problēmas ar ventilāciju vasaras periodā ir praktiski visās izklaides vietās, kas atrodas pagrabos. Cilvēku ap pusnakti jau ir tik daudz, ka vietas ir ļoti maz, kaut arī klubs, salīdzinot ar tā Vecrīgas konkurentiem, ir visnotaļ plašs. Gara bāra lete, pie kuras gan sasēduši ļoti daudz cilvēku, tādēļ dzērienu pasūtīšana ir samērā apgrūtināta. Cenas - viduvējas, bankrotā neiedzīs.

DJ spēlē no diskiem un nav no plaši pazīstamajiem. Liek galvenokārt 21. gadsimta deju hitus, taču ne tos pašus svaigākos. Tipisks meinstrīms. Publikai, katrā ziņā, iet pie sirds, kaut pie tā noteikti nav vainojama DJ meistarība, bet gan patērētā alkohola daudzums, hormoni un EHR.

Par publiku rodas iespaids, ka šeit savākušies cilvēki, kas paši sevi uzskata par neticami krutiem. Nu vis tiem krutākajiem :) Kaut skaidri redzams, ka tie ir galvenokārt pirmo kursu studenti, kas pat šmotkas sev pērk par vecāku doto kabatasnaudu. Meiteņu apģērbā un uzvedībā dominē klasiskais ieleņu stils, savukārt vietējie puiši visi kā viens izskatās kā no pludmales nākuši. Acīmredzot aktuālais stils. Ārzemnieku - daudz, acīmredzamu vieglas uzvedības būtņu - arī. Skatoties, kā visas šīs grupas mēģina savstarpēji izrādīties, sapazīties un noskaidrot, kurš tad ir pats krutākais, grūti novaldīt smaidu. Pirmā meitene (?) man uzmanību verbālā formātā pievērš tieši pēc 1 minūtes. Pulksteni, redz, vajagot zināt :D Patiesībā, par "Kaļķu vārtiem" kādreiz runāja, ka tas esot viens no "celulīta bāriem", respektīvi, vieta, kur sev partnerus medī sievietes virs 35. Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies un jaunieši ir pilnībā pārņēmuši kontroli. Par to liecina arī jaunais interjers ar televizoriem, neoniem, izgaismotajiem sienu elementiem, mīkstiem sēžamajiem gar sienām, u.c. Iepriekšējās kailās mūra sienas bija daudz pieticīgākas.

Kluba tualetes ir plašas un samērā tīras, smēķēt var tikai laukā, mazā, norobežotā laukumiņā pie ieejas. Aiziesi aiz norobežojuma un basta - svarīgais vīrelis tevi iekšā vairs nelaidīs. Kamēr uzturos klubā, nekādi incidenti tur nenotiek, tādēļ arī apsardzi mana tikai pie ieejas. Atmosfēra - "zīmulīga", bet kopumā pozitīva.

Rezumējums:
Ja ir vēlēšanas iesvīst, iedzert un ātri iepazīties klasiska EHR repertuāra pavadībā, "Kaļķu vārti" piektdienās tam ir visnotaļ piemērota vieta. Neiedomājies klubu apmeklēt kedās - pat ja ielaidīs iekšā, jutīsies kā citplanētietis!

trešdiena, 2007. gada 27. jūnijs

He's got an iPhone!

Vienkārši izcils mārketinga gajiens no "Apple" puses īsu brīdi pirms oficiālās "iPhone" relīzes ASV tirgū (29. jūnijā). "Apple" piespēlē vienu no pirmajiem iPhone "New York Times" žurnālistam Deividam Pougam (David Pogue), kurš par to uztaisa neticami labu videoblogu.
Neilgā laikā to apskatās jau 50000 cilvēku tikai YouTube vien.
Uzgāju iekš Kakao.lv

otrdiena, 2007. gada 26. jūnijs

Džordžs Soross - mūsdienu Jēzus!?

Spēcīgs virsraksts, vai ne?
Patiesībā jau Džordžam Sorosam ar Jēzu kopīgs vien tas, ka katrs savā laikā ir mēģinājis (pirmais joprojām mēģina) iestāstīt plašiem ļaužu pūļiem, ka viņu globālo pasaules redzējumu vajadzētu tādā vai savādākā veidā pieņemt itin visiem un, ka tādā veidā pasaule kļūs labāka. Un abi ir tikuši uzklausīti, tomēr nepietiekamā mērogā.

Esmu iepazinies ar abiem piedāvājumiem un varu apgalvot, ka vecais Džordžs savā vēstījumā ir daudzkārt tiešāks, saprotamāks un mūsdienu pasaulei piemērotāks. Tiesa, puisis no Nācaretes savas idejas izstrādāja, balstoties uz 2000 gadu vecu situāciju, tādēļ piešķirt viņam zaudējumu ar nokautu nebūtu gluži taisnīgi.

Uz šādu diezgan provokatīvu polemiku mani pamudinājusi jaunākās Sorosa grāmatas "Maldu varbūtības laikmets: karš pret teroru un tā sekas" izlasīšana, kurā autors daudzkārt argumentētāk, nekā to jebkad esmu redzējis no viņa oponentu puses, filozofiski un arī pavisam reāli raugoties iztirzā pasaules politisko un ekonomisko situāciju un problēmas, brīvības jēdzienu un to purvu, kurā nevēlēšanās zaudēt pasaules vienīgās superlielvaras statusu un absurdais "karš pret teroru" ir ievilcis ASV un līdz ar to arī visas pasaules ekonomiku.

Protams, Sorosam var nepiekrist un daudzi to arī dara, taču nevar noliegt šī cilvēka, kurš šobrīd, manuprāt, ir ierindojams starp pasaules vissaprātīgāk un globālāk domājošajiem prātiem, spējas radīt un aizstāvēt savu viedokli, realizēt savus mērķus un pateikt pasaulei visu, kas viņam ir sakāms.

Tādēļ es vienmēr ar skaļiem smiekliem pavadu kārtējos Latvijas politiķu paziņojumus par ļauno Sorosu, viņa interesēm un pakalpiņiem, kas šīs intereses realizē. Ja šiem cilvēkiem, kuri izmanto jebkuru iespēju uz kāda cita pleciem nogrūst sevis sastrādātos mēslus, būtu kaut mazlietiņ vecā Džordža smadzeņu, mēs nedzīvotu banānu republikā, bet gan leiputrijā.

pirmdiena, 2007. gada 25. jūnijs

Es zinu, ko mēs darījām šajos Jāņos!

Lai arī vēl tikai dažas dienas pirms svētkiem es biju izlēmis tajos nepiedalīties, jo nekādi neizdevās atrast pareizo kompāniju un arī solītais nepārejošais lietus biedēja, galu galā viss izvērtās krietni pozitīvākos toņos.

Svētki tika aizvadīti ne pārāk lielā labu cilvēku un draugu lokā kaut kur Līgatnē (tikai padsmit kilometrus no Paulu Raimonda draiskošanās Raiskumā), kur namatēva lomu bija uzņēmies Ķesteru Pauls. Gods un slava viņam par to.

Daļa kompānijas, mani ieskaitot, ceļu uz notikuma vietu mēroja ar Double Faced Eels busu, kuru vadīt tika uzticēts Jurčikam (kā teju vienīgo tiesību īpašniekam), kurš ar šo nepavisam ne vieglo uzdevumu tika galā pavisam labi. Apgādājušies ar ēdiena, dzēriena un digitālu Līgo dziesmu krājumiem, ceļu aizvadījām klausoties burvīgajā grupas "Two Old Babies" performancē iekš Radio SWH. Tagad zinām, ka katrai dziesmai ir iespējams piekabināt pļēgurīgu piedziedājumu "Tu man virsū negāzies..." :) Ak jā, pa ceļam mums aizmugurē piesitās draudīga izskata "bembis", kas turpināja mūs izsekot līdz pat tusiņa vietai. Galā no tā tomēr izvēlās nevis pulciņš urlu, bet gan vēl daži pasākuma dalībnieki, Santu un Ievu ieskaitot. Fū...

Izkrāvāmies, uzcēlām nojumīti, nobaudījām Paula gādīgi sagādāto Brenguļu alutiņu, kas galu galā izrādījās Brenguļu putiņas, un tad, pēc neilgas pierunāšanas un par spīti galēji slapjajai zālei, aizvadījām arī pirmo futbola maču (vēsturiskai taisnībai jāpiebilst, ka tas ilga max 20 minūtes un arī izrādījās pēdējais). Paula, Čikija un Jurčika aktivitāšu dēļ es izrādījos zaudētāju komandā.

Svinību dalībnieki turpināja ierasties un, Siguldas radio dāsni piedāvātajam šlāgerrepertuāram skanot un ugunskuram negribīgi degot, šašlika vīri cepa gaļu, kura pēc tam tika tiesāta, to aizdarot ar Žanetes (kļička - EmTīVī Superstār) iepirktajām eksotiskajām mērcēm, kas ielīksmot spēja tikai viņas pašas garšas kārpiņas ;P Pārējie meklēja kečupu...

Turpinājumā daudzi gāja pirtī, bet man bija garas un interesantas sarunas ar Agritu no Queen of Stage un Lieni no DoReMi. Par šovbiznesu, seksu, PR, reklāmu, konkurenci un sazin ko tik vēl nē. Galu galā tika atzīts, ka tik ellīgi ātri, kā es, no klātesošajiem nerunā neviens. Ceru, ka kāds ko saprata. Satumstot pie ugunskura sāka izpausties kompānijas radošais kreatīvs. Notika vairākas ekskluzīvas uzstāšanās, kurās bekvokālistu, perkusionistu vai vienkārši enerģisku klausītāju lomā iesaistījās praktiski visi klātesošie. Tika arī sacerēti vairāki pavisam jauni, bet jau nemirstīgi hiti, no kuru lirikām piesarktu ne tikai vecmāmiņas, bet arī Gain Fast, Z-Scars un Juris Millers, kurš tobrīd draiskojās Raiskumā. Khe, khe.. Soon on your radio!

Neilgi pēc pusnakts man, par spīti dažādiem viltīgiem manevriem, neizdevās izvairīties no apsveikšanas vārda svētkos - vienā mirklī es attapos guļam slapjajā zālē zem milzīgas sveicēju čupas, ar galēji saspiestu krūškurvi un ar Čikija cigareti dažu centimetru attālumā no savas kreisās acs. Viss beidzās laimīgi.

Pēc ilgas cīņas ar sirdsapziņu, kas nevēlējās atļaut viņam pamest cīņubiedrus tik radošā brīdī, un draudzeni, kas nevēlējās pieļaut Markas turpmāku dalību burziņā, Bekas un Gugas pavadīts Marka tomēr aizdevās mājās. Tiesa, pirms tam viņš pamanījās saplēst vismaz vienu stīgu Paula akustenei un, pārējās skaņojot, radīt pavisam jaunu soliņa spēlēšanas metodi, kuru, cerams, jums varētu izdoties dzirdēt kādā "Limbažu Piena" reklāmā...

No audiālajām aktivitātēm pārmetāmies pie vizuālajām.
Ar Krustēva ekskluzīvo telefonkameru un Zeltiņa un Čikija piedalīšanos tika nofilmētas vairākas ekskluzīvas "Brenguļu putiņu" reklāmas ("Zelta āmurs" - mūsējais), ļoti īsa īsfilma, kuras oficiālā pirmizrāde gaidāma nākamajā Kannu kinofestivālā, kā arī tika iemūžināti fragmenti no priekšnesuma, par kuru tūlīt stāstīšu.

Pārējo nakts daļu principā var nodēvēt par viena cilvēka šovu - Ieva vairākas stundas runāja un pārējie atplēstām mutēm klausījās un rēca. Nu jā, vēl Čikijs iestarpināja pa vārdam. Skatītāju vidū klīda baumas, ka "Comedy Club" šo numuru noteikti nosauktu par "Ja i tupaja". Ko tas nozīmē - nezinu.. Uzzinājām daudz ko - kā Sabīne guļ ar Ievas brāli, tad tomēr neguļ, jo ir abi ir galīgi sadzērušies un kā brāli nekādi nevar pamodināt. Tā līdz galam arī nesapratām, vai brālis un Sabīne "dabojās" vai tomēr nē. Un tā bija tikai viena no tēmam... Krustēvs arī pierādīja, ka 17 minūtes garu svešu (Ievas) un dikti apnikušu telefonsarunu var pārtraukt tikai ar 4 vārdus garas frāzes palīdzību. Maģiskie vārdi joprojām paliek noslēpumā tīti.

Tad jau bija pienācis rīts un alkohols bija praktiski beidzies. Visi salīda pa mašīnām, busiem, teltīm, guļammaisiem, kūts un pirts augšām un apakšām. Gulēt, protams. Pa vienam un pa pāriem. Klāt nestāvēju...

Jāņu rīts man sākās ap pusvieniem, kad, izbāžot galvu no pirts, gaidīto lietusmākoņu vietā manu visnotaļ aizpampušo ģīmi līksmi apspīdēja karsta vasaras saule. Daži jau rosījās un vīkša brokastiņas, savukārt lielākā daļa līgotāju joprojām gulēja kur nu kurais. Marčiks, piemēram, guļammmaisā, kas ievietots tieši sarkano skudru pūznī :D Liene, savukārt, turpināja tēlot kurinātāju, un izmisīgi mēģināja līdz galam sadedzināt ugunskurā ieveltos paprāvos baļķēnus. Nesekmīgi. Kādu stundiņu izturējām klusumā, taču tad, (ak es ļaunais), busa, kurā gulēja Čikijs un Jurčiks, CD atskaņotājā tika ievietots un uz to skaļāko atskaņots Bregoviča jaunais CD, sākot ar pašu skaļāko un aktīvāko dziesmu. Jurčikam viss bija pofig, Čikijs izturēja trīs dziesmas un tikai tad piesolījās kādam izraut aknas.

Pēc vispārējas pamošanās un brokastiņām (busā atradās neizdzerta Budwais alus kaste :), autokolonnā devāmies iekarot kādu netālu ezeru. Vienīgi Reinis un draudzene turpināja gulēt. Miegamices! A neko, silts bija visnotaļ. Izcēlās, protams, Zeltiņš, no pāri ezeram pārlīkuša bērza galotnes iz vēdera ielidojot ūdenī vismaz 5 reizes. Kamikadze, bļin!

Visa pārējā otrā diena tika aizvadīta galvenokārt ēdot, zvilnot saulītē un atkaujoties no skudrām. Kaut jūs pašu čurās noslīktu! Vakarā visu glīti savācām, piekrāvām busu ar miskastes maisiem (kā rezultātā tas smirdēs vēl gadu) un devāmies atceļā. Par spīti plāniem vēlāk vakarā vēl kaut kur pasēdēt un papļāpāt, nogurums darīja savu un uz augšminēto pasēdēšanu neviens nebija gatavs ierasties.

Tādi, lūk, mums Jāņi... Paldies visiem, kas bija un piedalījās.

P.S. Visas šajā ierakstā minētās personas un notikumi ir izdomāti. Jebkura līdzība ar reālām personām un notikumiem ir tīra sagadīšanās.

ceturtdiena, 2007. gada 21. jūnijs

Лиго панты Iesalniekam :)

Es šogad neesmu plānojis svinēt Jāņus (saules nebūs, lietus būs, auksts arī), taču redzu, ka tauta lieku iespēju pārdzert jēgu garām nelaidīs. Tā ka sveicu visus, kas nu vēlas tapt sveikti šajā saistībā. Nesaķeriet iesnas slapjajās papardēs!

Ar dzejas vārdiem īpaši vēlos sveikt Jāni Iesalnieku un viņa domubiedru pulku :) Līgo!

Лиго Яныс, лиго Лига,
Лиго лауки, лиго Рига,
Лиго Пулкведыс ун Пурвс,
Тас ир латвю этно грувс.

Алу дзэрдамс уздзэр шняби,
Уздзэр шнаби, уздзэр вээл,
Сиерс ир лохием, ядзер шнябис,
Вай тад каадам жээл?

Мэйту крумос вээлу нактии,
Тад кад гайлис снауж,
Угунскурс ун алус юра,
Аукстумс каулус лауж.

Виси куопаа Лииго, Лииго,
Гатавс пиемаутиес,
Алкохолу бэзгалииго
Ту нэапвайноиес!

/autors man nezināms/

Filmas "Amatieris" galvenajās lomās - aktieris un dziedātāja

Beidzot varu atklāt, ka filmas "Amatieris", par kuru es te cepos jau kādu pusgadu, galvenajās lomās iejutīsies Jaunā Rīgas teātra aktieris Edgars Samītis un pazīstamās grupas "Tribes Of The City" dziedātāja Ksenija Sundejeva!

Abi jaunieši šo priecīgo vēsti zina jau labu laiku un režisora vadībā jau regulāri piedalās mēģinājumos. Jā, arī filmām ir mēģinājumi :)

„Sākumā bija liels satraukums par to, kā tas būs – izlikties, ka tu mīli sev patiesībā pavisam svešu cilvēku, turklāt darīt to kameras priekšā. Es neesmu aktrise un man nav šādas pieredzes. Taču Ivetas tēls, viņas emocijas un reakcijas ir ļoti tuvas tām, ko līdzīgās situācijās piedzīvoju es pati, tādēļ liekas, ka daudz kas man sanāk pavisam dabiski. Domāju, ka latviešu kino ir daudz par daudz samākslotības un teatrālisma, tādēļ cenšos savu lomu pilnībā laist caur sevi, neko neuzspēlējot. Tā, lai pēc tam pašai būtu prieks skatīties,” stāsta Ksenija.

Filmā vēl piedalīsies slavenā latviešu aktrise Regīna Razuma, izdevniecības "Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis, vēl daži labi zināmi cilvēki, kurus vēl nedrīkstu atklāt, kā arī, protams, vairāki simti Latvijas jauniešu.

Huh, līdz filmēšanas sākumam tikai 10 dienas...

pirmdiena, 2007. gada 18. jūnijs

Hakeri ielaužas TV tiešraidē un pārraida atomsprādzienu!

Vēl nebijušu "jociņu" pamanījušies izstrādāt čehu hakeru grupas "Ztohoven" biedri. Viņi vakar ielauzušies Čehijas Nacionālās Televīzijas rīta ziņu tiešraidē, uz laika ziņās izmantotā Krknozes kalnu video tiešraides strīma pa virsu uzliekot it kā atomprādziena izraisītu sēnes formas mākoni līdz ar norādi uz savu interneta lapu, kas šobrīd jau ir aizvērta. Tas pastrādāts, pieslēdzoties tās firmas datortīklam, kas TV piegādājusi šo video tiešraidi no kalniem.

Protama lieta, ka šis jociņš izraisījis pamatīgu paniku TV skatītāju vidū. Ne mazākā panikā kritušas arī atbildīgās TV amatpersonas, kurām tagad jātaisnojas, kā, ellē ratā, kas tāds vispār bijis iespējams.

Protams, ka ļaunajiem hakeriem tiek solīts noraut galvu un to izvārīt piķī, tiek solīts arī veikt nekavējošus uzlabojumus drošības sistēmā, taču "mesidžs" ir skaidrs - mediju saplūšana ar internetu nozīmē arvien lielākas iespējas tajos publicēt un demonstrēt neautorizētu saturu.

Par visu šo uzzināju no Prague Daily Monitor. Bilde no iDNES.cz.

svētdiena, 2007. gada 17. jūnijs

Damn Interesting ieraksts

Es neatceros, vai tas bija kāds Latvijas vai ārzemju blogs, kurā es atradu šo saiti (linku), kas jau vismaz gadu tur mani ļoti īsā pavadā.

Svarīgākais ir tas, ka šī saite veda uz vienu no interesantākajiem resursiem, kādā jebkad esmu nonācis. Ne jau velti to sauc Damn Interesting. DI ir interneta žurnāls, kas pastāv kopš 2005. gada septembra un šobrīd tajā regulāri publicējas pieci autori.

DI raksta par visu, kas ir interesants un nezināms lielākajai daļai šīs pasaules iemītnieku. Zinātne, vēsture, tehnoloģijas, daba, filozofija un vēl daudz kas cits ir šī žurnāla tēmu klāstā. Turklāt rakstu kvalitāte vienmēr ir teicama - tēmas un idejas tiek izklāstītas strukturēti, saprotami un galvenais, ļoti aizraujoši. Rakstiem vienmēr ir pievienotas saites uz resursiem tēmas padziļinātai izpētei.

Saturs lasītājiem ir pieejams bez maksas un arī autori par savu ieguldījumu nesaņem nekādu atalgojumu - tā ir brīvprātīgā žurnālistika.

Tiem, kas interesējas par politiku, varu ieteikt vēlvienu interneta žurnālu, kas iznāk arī drukātā formātā (turklāt kopš 1976.gada). In These Times ir viens no retajiem tiešām neatkarīgajiem ASV medijiem, kas piedāvā no centrālajiem laikrakstiem un TV pilnīgi atšķirīgu skatījumu uz dažādām sociālām, politiskām, ekonomiskām un vides problēmām. Autori ir dažādu universitāšu mācībspēki, pazīstami literāti, zinātnieki un pētnieki, un satura kvalitāte ir vienkārši izcila. Viens no ilggadējiem žurnāla autoriem bija arī leģendārais un nesen aizsaulē aizgājušais Kurts Vonnegūts, kurš par ITT ir izteicies: "Ja nebūtu In These Times, es būtu cilvēks bez valsts."

piektdiena, 2007. gada 15. jūnijs

Recenzija: Maikls Mūrs ir viens talantīgs vecis!

Nupat noskatījos jauno slavenā un dikti skandalozā režisora Maikla Mūra (Michael Moore) dokumentālā kino šedevru "Sicko" (Slimais) par ASV veselības aprūpes sistēmu.

Jau "Boulings Kolumbainai" un "Fārenheits 9/11" bija lieliskas filmas, kaut saturēja pietiekoši daudz diskutabla materiāla, bet šoreiz Mūrs vienkārši ir pārspējis pats sevi, asi, precīzi, pārliecinoši un bezgala cilvēcīgi atklājot pasaulei ASV veselības aprūpes sistēmas apsurdumu, salīdzinājumā ar jebkuru citu šādu sistēmu.

Filmas nagla - Mūrs kopā ar bariņu slimu amerikāņu, kuri ir samaksājuši simtiem tūkstošus dolāru par neveiksmīgu ārstēšanu amerikāņu slimnīcās, laivās slepus dodas uz "ASV ienaidnieku Nr.1" - Kubu, jo ir dzirdējis, ka tur amerikāņu Guantanamo bāzē ieslodzītajiem ir pieejami labāki medicīniskie pakalpojumi kā ierindas amerikāņiem ASV. Tur viņus, protams, pasūta, bet viņi pamanās iekļūt Kubā, kur amīšus mierīgi uzņem slimnīcā, ārstē par velti un kur tie pārsteigti atklāj, ka zāles, par kurām ASV medicīnas korporācijas kāš simtiem un tūkstošiem dolāru, tur ir pieejamas par centiem.

Lai jūs nebaida temats, stāsts ne tuvu nav tikai par Ameriku, tas ir par situācijām, kurās arvien biežāk nonākam arī mēs paši šeit pat Latvijā.
Labākā Mūra filma līdz šim.

10/10 - jāredz visiem!

16. augustā bezmaksas koncertu Rīgā sniegs "My Chemical Romance"!

Es nekad mūžā par par tādu figņu neblogotu, taču tā kā itin nekur šo ziņu neesmu manījis, tad tomēr jums pastāstīšu, jo sveci zem pūra turēt nav labi un noteikti ir kāds, kam tas ir bezgala svarīgi :)

Kā ziņo neoficiāli, bet droši avoti, 16. augustā Rīgā, 11. novembra krastmalā bezmaksas koncertu sniegs šobrīd pasaules populārākā amerikāņu em0-rock grupa "My Chemical Romance". Tas būs viņu jaunā albuma promo pasākums, kuru filmēs MTV Latvija un vēlāk rādīs visā pasaulē. Cik sapratu, MTV arī organizē visu šo pasākumu. Informācija var nebūt līdz galam precīza, taču visumā tai var ticēt. Drīzumā sekos arī oficiāls paziņojums par šo koncertu.

Ja es būtu Latvijas emo, es jau šobrīd sēdētu stūrī, raudātu un grieztu vēnas - 16. augustā MCR un 3. septembrī "Tokio Hotel" - neviena īmokida plašā sirds to neizturēs.

Yeah, join the black parade and die:D


EDIT:

Iespējams, ka mani drošie avoti tomēr ir samuldējušies, vismaz par datumiem - MCR visu augustu koncertē ASV un, lai arī 16. augustā viņiem koncerta nav, nedomāju, ka šamējie pamanīsies šeit ierasties un atkal skriet atpakaļ.

ceturtdiena, 2007. gada 14. jūnijs

Sekss ar Džeremiju - terorisma akts?

Ja v šoke.

Nepietiek ar to, ka atsevišķi indivīdi mani te internetā cītīgi cenšas pārliecināt par to, ka es esmu gejs, tagad vēl arī kāda sabiedriska organizācija mēģinās pārliecināt sievietes, ka sekss ar Džeremiju ir pielīdzināms terorisma aktam.
Tā vismaz apgalvo Šulcs.
"Sveiksim mūsu jauno sociālo kampaņu «STOP seksterorismam!». Par mūsu nodokļu, visticamāk, naudiņu šie te jūzeri tagad cels sieviešu pašapziņu un izstāstīs viņām, ka ja vakara dzertiņā ir iepaticies Jānītis, tad ar Jānīti drīkst mazliet ar ačtelēm pašaudīt, blakus piesēst un pēc tam mājās uz kaislīgu tējas tasi aicināt. Bet ja iepatikās Džeremijs no Liverpūles, tad vienalga, kā gribās, bet ni un ni nedrīkst, jo jāsaglabā Pašapziņa un jāsaprot, ka šajā brīdī tu vairs neesi vienkārši Ilzīte, bet gan valsts vizītkarte, kas nepārprotami norāda — pie mums sekss pirms kāzām nepastāv. Un jāapzinās, ka Džeremijs ir seksterorists un tas, kas ar Jānīti ir tējas iedzeršana, ar Džeremiju — īpaši nežēlīgs terorisma akts"
Ko man tagad? A možet prosto sņegom staķ?

P.S. Un ko tad, ja es esmu Jānītis un Džeremijs vienlaicīgi?

Vai Latvijai vajag tautas vēlētu prezidentu?

Pēdējā laikā sabiedrībā un politiskajā vidē aktualizējušās diskusijas par tādu grozījumu izdarīšanu Satversmē, kas prezidenta ievēlēšanu, kura šobrīd uzticēta Saeimai, nodotu tautas balsojuma rokās. Viena no partijām pat uzsākusi parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par šo jautājumu, tā cerot celt savu nekādo reitingu.

Eksperti apgalvo, ka šī ideja gūs tautas atbalstu un man nav ko viņiem iebilst.

Vienīgais jājautā:
  1. Ja jau visi ir tik neapmierināti ar to, kā un kādu prezidentu ievēlēja Saeima, vai nebūtu jāaizdomājas par faktu, ka Saeimu ievēlēja tieši tā pati tauta, kas tagad tā grib vēlēt prezidentu?
  2. Vai tauta būtu ievēlējusi par prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kuras panākumus šajā amatā var apšaubīt tikai mūžam ar visu neapmierinātie likteņa pabērni?

otrdiena, 2007. gada 12. jūnijs

Kā pagūt visu vienā vasarā?!

Tāds neliels to-do saraksts pašam sev šai vasarai.

DARBS

1. Darbs parastais iekš SATKOM. Darba pienākumos ietilpst galvenokārt zvilnēšana piesaulītē uz pie mūsu Vecrīgas ofisa piederošā jumta un ideju ģenerēšana un mūziķu piegāde dažādiem ekskluzīviem tusiņiem uz šī paša jumta. Vēl iespējams arī kāds komandējums pie igauņu bāleliņiem, lai pārliecinātu tos pāriet savā ticībā - respektīvi, iestāstītu šiem lēnprāšiem, ka video reklāma viņu sabiedriskajā transportā, līdz ar visādiem GPS štruntiem, pasažieru uzskaites un novērošanas sistēmām, ir tas, pēc kā viņu atvērtās sirdis visus šos ilgos gadus ir sapņojušas. Big Latvian brother is watching you! :)
Starp citu, drīzumā visu to gaidiet arī pie mums!
Nu jā, saistībā ar to arī jāizdomā, kā nopozicionēt tirgū pilnīgi jaunu reklāmas pakalpojumu. Būs jautri..

2. Darbs pie BOMS.LV popularizēšanas. Par to visi jau ir gana sacepušies LaMPA aktivitāšu dēļ, tāpēc pārāk daudz ko darīt vairs nav atlicis. Tik vien kā jāuzraksta DELFI Versijām kāds raksta gabals par legālās lejupielādes biznesa iespējām vai to trūkumu Latvijā. Un jānoorganizē mūziķu tusiņš par godu akcijas "Nosaki dziesmas cenu pats!" noslēgumam. Un atskaites, atskaites, atskaites..

3. Darbs pie filmas "Amatieris" publicitātes kampaņas. Mūsu nudien trakais projekts ir uzņēmis apgriezienus un tagad jau pavisam droši var teikt, ka līdz gada beigām Latvijai būs par vienu kvalitatīvu un aktuālu filmu vairāk. Ē, kāds var atgādinā, kad kāda tāda tapa pēdējoreiz?
Filmēsim visu jūliju tepat Rīgā un apkārtnē un tad tālāk jau aiziet nogurdinošais pēcapstrādes process (montāža, ieskaņošana, mūzikas rakstīšana & stuff beyond my imagination). Man uzticēts tik vien kā uz šo filmas demonstrēšanu ķinītī iedabūt arī kādus (un kādus dikti daudz) skatītājus. Paldies Dievam, arī tas lielākoties nav jādara filmēšanas laikā. Tad vien jākoordinē filmēšanas grupas kontakti ar medijiem.

4. Plānos ir arī tieši divu savstarpēji nesaistītu biznesu izveide vēl šīs vasaras/rudens laikā. Bet par tādām lietām jau publiski nevarot izteikties. Tad nekas neiznākšot :)

CEĻOJUMI

5. Ir pilnīgi skaidrs, ka šovasar ir jāatrod divas nedēļas izbraucienam pa Kataloniju. Jāapciemo draugi, kas paši tur ciemojas, kā arī jābauda saule, jūra un labs vīns. Laikam augustā...

6. Ir arī seni plāni realizēt Trīs Galvaspilsētu braucienu ar kuģīti pa Donavu no Vīnes caur Bratislavu uz Budapeštu.

7. Vajadzētu uz dažām dienām aizbraukt uz Londonu uzlabot savas prezentēšanas spējas uz kādu no tiem ellīgi dārgajiem treniņiem, kā arī noskatīties kādu mūziklu. To be canceled, droši vien...

KONCERTI

8. Goran Bregovic @ Dzintari on 19.06.

9. Muse @ Arena Riga on 02.07.

10. Aerosmith @ Skonto stadions on 03.07.

11. Anthony and The Johnsons @ Sapņu Fabrika on 04.07.

12. Festivāls "Rīgas Ritmi" @ Kongresu nams on 02.07. - 08.07.

13. Badly Drown Boy @ Positivus AB Festival on 27.07.

14. "Saulkrasti Jazz" @ Saulkrasti on 23.07. - 29.07

15. Faithless @ Arena Riga on 26.09

VĒL...

16. Draudzene (kura mani ienīdīs, kad ieraudzīs šo sarakstu)

17. Beach

18. Vismaz viens lidojums ar gaisa balonu

19. Jāsacer kāds jauns sviestssingls jaunajam draugu sviestprojektam, ar kuru piesmiet Eirovīziju un novilkt uz steidža bikses tiešraidē :)

20. Ballītes parastās.

21. Switch to MAC. That's why...

PAGAIDĀM VISS. TBC...

pirmdiena, 2007. gada 11. jūnijs

"Nosaki dziesmas cenu pats!" iekš BOMS.LV turpinās!

Ņemot vērā to, ka divās jaunā Tildes interneta veikala BOMS.LV akcijas "Nosaki dziesmas cenu pats!" dienās ar iespēju legāli lejupielādēt Latvijā radīto mūziku iepazinās vairāki tūkstoši cilvēku, vienojoties ar Latvijas mūzikas izdevniecībām, pieņemts lēmums akciju pagarināt līdz pat 17. jūnijam.

Ko tur dod?

5 jebkuras no pieejamajām dziesmām par tādām naudiņām, kādas esat gatavi atdot konkrētajam mūziķim. Izvēles amplitūda- no o,1 līdz 0,95Ls. Ierakstu kompānijas akcijas laikā savu daļu neietur, visus autoratlīdzību maksājumus un bankas komisijas sedz Tilde un naudiņa pilnā apmērā nonāk pie mūziķiem.

Samaksāt var ar jebkuru kredīt/debet karti vai "CityCredit". Vai arī ar SMS, bet tad tikai pēc pilna cenrāža.

P.S. Jā, es tur strādāju un jā, tāpēc arī reklamēju. Un jā, man liekas, ka tiem, kas piratizē vietējo produkciju, kājas būtu jāizrauj..

piektdiena, 2007. gada 8. jūnijs

Virs zemes tomēr ir taisnība - Parisa atgriežas ķurķī

Pēc tam kad visu pasauli bija aplidojusi un daļu tās arī pamatīgi saniknojusi ziņa, ka slavenā Parisa Hiltone tomēr izrādījusies vienlīdzīgāka par citiem amerikāņiem, un, ka viņai par nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu (meiča brauca bez tiesībā laikā, kad izcieta nosacīto sodu par braukšanu dzērumā) piespriestais reālais 45 dienu cietumsods pēc L.A. šerifa lēmuma beidzies jau pēc 3 dienām (veselība, redz, streiko), šodien prokurors šo lēmumu pārsūdzēja un tiesa ballīšu karalieni miljonāri atkal atgrieza aiz restēm. Tiesnesi pamatīgi esot saniknojis dāmas atteikums ierasties uz sēdi klātienē, tā vietā piedāvājot telefonsarunu, un tādēļ Parisa tiesā nogādāta rokudzelžos un sirēnām gaudojot :D

Lūk ko par to ar asarām acīs teica pati Parisa: "Tas ir tiiiiiiiik netaisnīgi!"

Jāsaka, ka šāds tiesas lēmums ir pārsteidzošs, jo amerikāņu juridiskā sistēma (it īpaši zvērināto tiesa) vienmēr ir izcēlusies ar neticamu žēlsirdību attiecībā pret slaveniem ļautiņiem. Pēc principa - kā gan šis labais cilvēks varēs gozēties manā TV kastē, ja viņam tajā laikā būs jāgrauž sausiņi ķurķī?

"Jericho" tomēr turpināsies!

Pēc tam, kad neskaitāmi seriāla "Jericho" fani, protestējot pret seriāla uzņemšanas pārtraukšanu jau pēc pirmās sezonas, uz ASV telekompānijas CBS centrālo biroju nosūtīja kopumā 20 tonnas riekstu un simtiem tūkstošus e-pastu, televīzija paziņojusi, ka tiks pasūtītas vismaz vēl 7 sērijas, un, ja reitingi būs pietiekoši augsti, arī pilna otrā sezona.

"Mēs rēķināmies, ka jūs piesaistīsiet seriālam jaunus skatītājus ar tādu pašu enerģiju, intensitāti un skaļumu, kādu jūs parādījāt šajās nedēļās," atklātā vēstulē faniem paziņojusi CBS prezidente. "P.S. Lūdzu, pārtrauciet sūtīt riekstus."

Jāpiebilst, ka seriāls "Jericho" par dzīvi ASV mazpilsētā pēc nacionāla mēroga kodolkatastrofas, ir viens no retajiem, kurš man liekas tiešām baudāms, tādēļ priecājos ne pa jokam, kad padzirdēju šo vēsti. Akcija arī vienkārši lieliska :)
Jā,cik zinu, tād Latvijā šo seriālu rāda TV3.

ceturtdiena, 2007. gada 7. jūnijs

Urlu anatomija

Gopņiki (Latvijā - urlas) - tā ir unikāla, Krievijai un atsevišķām postsociālisma valstīm raksturīga, šobrīd jau lēnām izmirstoša subkultūra, kura savulaik radusies, vienkāršiem darbaļaudīm aizraujoties ar kriminālo estētiku. Gopņiks vienmēr ir atpazīstams pēc sava vizuālā tēla un saulespuķu sēklu sliedes, kas to pavada.

Atsevišķi pašmāju tēli ir veikuši nopietnus pētījumus, lai lokalizētu un vērtētu patstāvīgās urlu lokācijas vietas.

Krievijā mītošie ārzemju laikrakstu korespondenti ir gājuši vēl tālāk un savā sienasavīzē detalizēti analizē gopņiku fenomenu no ārzemnieku skatpunkta. Viņi arī ir noķēruši vienu eksemplāru un ir gatavi aprakstīt to no visām pusēm.

Lūk:

otrdiena, 2007. gada 5. jūnijs

Jauna iespēja legāli lejupielādēt latviešu mūziku!

Lūk, arī projekts, par kuru iepriekš teicu, ka pie tā strādāju un ka tajā vidē visi cepjās par autortiesībām. Piektdien un sestdien būs iespējams par sīceni legāli nopirkt dziesmas. Vēlāk - drusku dārgāk, bet vismaz neviens pa nagiem nesitīs.

Ceturtdien, 7. jūnijā oficiāli tiks atklāts jauns tiešsaistes audiovizuālā satura veikals „BOMS.LV”. Tajā būs iespējams legāli iegādāties un elektroniskā formātā labā kvalitātē lejupielādēt Latvijā radīto mūziku.

No Latvijā jau eksistējošajiem legālās lejupielādes servisiem „BOMS.LV” atšķirsies ar savu saturu – jau vistuvākajā laikā, līdzās dziesmām un albumiem, apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties arī mākslas un dokumentālās filmas, televīzijas raidījumus, dažādu nozaru semināru un lekciju videoierakstus, kā arī citus interesantus videomateriālus. Visa satura izvietošanu veikalā ir apstiprinājuši tā autortiesību īpašnieki.


Atklājot veikalu, kuru izveidojusi pazīstamāLatvijas datorprogrammu ražotāja sabiedrība „Tilde”, visiem reģistrētajiem lietotājiem 7. un 8. jūnijā tiks piedāvāta iespēja lejupielādēt jebkuras 5 dziesmas par paša lietotāja noteiktu cenu. Latvijas mūzikas izdevniecības ir piekritušas šajās dienās neieturēt savu peļņas daļu, savukārt sabiedrība „Tilde” ir apņēmusies no saviem līdzekļiem segt autoratlīdzību un bankas transakciju maksājumus, tādēļ visi akcijas laikā iegūtie līdzekļi nonāks tikai un vienīgi dziesmu izpildītāju rīcībā. Akcijas „Nosaki dziesmai cenu pats!” laikā iegādāto dziesmu izpildītāji saņems arī papildu prēmijas no īpaša balvu fonda.

Akcijas ietvaros pirkumus varēs apmaksāt ar ikvienu kredītkarti vai debetkarti, kā arī izmantojot „Hanzanet” norēķinu sistēmu. Pēc akcijas noslēguma, paralēli jau minētajām norēķinu iespējām, pirkumus būs iespējams apmaksāt arī ar „CityCredit” mikromaksājumu un SMS palīdzību.