Vai man ir aukstas kājas?
Viņai salst.
To var viegli pateikt pēc tā, kā viņa savelkas čokurā, piespiežot ceļus cieši pie zoda. Gandrīz pilnīgi tumšajā istabā radiopulkstenis izstaro zaļganu nakts laiku.Viņa ņurdot knosās pa gultu, līdz atbrīvo labo roku no palaga skāvieniem un cieši apskauj mani, kamēr ledainās pēdas zaglīgi zogas uz manas paceles pusi. Zaļganais laiks sastingst, taču es zinu, ka tā ir tikai ilūzija, zinu, ka ļaunākais vēl tikai sekos.
Divi sniegbalti aisbergi ietriecas manī un viņa tikai mazliet paver savas dzintarbrūnās acis.To var viegli pateikt pēc tā, kā viņa savelkas čokurā, piespiežot ceļus cieši pie zoda. Gandrīz pilnīgi tumšajā istabā radiopulkstenis izstaro zaļganu nakts laiku.Viņa ņurdot knosās pa gultu, līdz atbrīvo labo roku no palaga skāvieniem un cieši apskauj mani, kamēr ledainās pēdas zaglīgi zogas uz manas paceles pusi. Zaļganais laiks sastingst, taču es zinu, ka tā ir tikai ilūzija, zinu, ka ļaunākais vēl tikai sekos.
"Mīļais, vai man ir aukstas kājas?"
Kaut kas līdzīgs P.Hēga "Smilla jaunkundzes sniega izjūta"... Jauka izjūta :)
AtbildētDzēst