CD recenzija: "Double Faced Eels" - "KGND?NBTM"

Manās rokās nonācis jaunais Latvijas popsviestpankroka kingu Double Faced Eels (DFE) studijas albums "Kurš gribēja nogalināt Džūliju? Nezinu, bet trāpīja mums". Tādu nosaukumu, protams, varēja izvēlēties tikai "zuši". Pāris reizes noklausījies glīti iepakoto jauno ripuli, gribu padalīties iespaidos.

Uzreiz teikšu, ka visi grupas dalībnieki ir mani draugi un es pats piedalījos vienas dziesmas ierakstā, tā ka tas, iespējams, kaut kā ietekmē manu viedokli.

Pirmais, kas iekrīt ausīs, ir tas, ka DFE ir kļuvuši DAUDZ smagāki. Ar to es gribu teikt, ka, ja šie jaunieši pēkšņi izdomātu spēlēt hārdroku, tad viņi to mierīgi paveiktu kvalitatīvāk par šī stila kopējiem mūsu zemē (tādi vispār ir?). Vairākās dziesmās atrodamas spēcīgas ģitāras solopartijas un vispār mūziķu meistarība ir ļoti augsta.

DFE vizītkarte - sviestainie teksti - nekur nav pazuduši un joprojām nebeidz pārsteigt ar savu nesakarīgumu, kaut dažos no dziesmu tekstiem var saklausīt pat tīri jēdzīgus un attieksmi parādošus domugraudus. Lai nu kā, grupas mērķauditorijai tie vareni iet pie sirds.

Albuma stilistika joprojām pārsvarā ir definējama kā koledžroks, kaut ir arī daži izņēmumi - viens gaumīgs akustiskais gabals ("Saldā dzīve ievārījumā" bundzinieka Paula izpildījumā), viens dzērājšlāgeris ("Mīlestība" ar basistu Čikiju un dažiem iedzērušiem draugiem, arī mani :D), viena nesakarīga intermēdija un viens lielisks amerikāņu hārdroka apvienības MC5 kovers.

Albuma ieraksta tehniskā kvalitāte ir nevainojama. Un pārsteidzošā kārtā par to atbildīgs Māris Priede (CodeX studija), kas vispār lielākoties zināms kā šlāgeru producents, taču pēdējo gadu laikā ļoti aktīvi un kvalitatīvi producē arī rokmūziku.

Albuma latviešu versijā (būšot arī angļu versija ar ar citām dziesmām Lietuvas tirgum) iekļuvušas 14 dziesmas (ieskaitot nesakarīgo intermēdiju). To vidū ir jau dzirdētie radiosingli "Dagmāra", "Dakteris" un jaunais "Kefīrs", kas šķiet sava veida parodija par vairākām grupām - UFO grupu, Labvēlīgo Tipu, Device, Lingu u.c. Mēģiniet saklausīt paši!

No vēl nepieminētajiem gabaliem īpaši jāizceļ vienīgā pašu sacerētā dziesma anglu valodā - "Radio", lēnā un smagā balāde "Prāts un Sirds" (ar sakarīgu tekstu!), kā arī politisko zemtekstu pārpilnā "Dārza rūķis".

Basketbola kluba "ASK Rīga" fani albumā atradīs kluba himnu. Savukārt tie, kas grib uzzināt, kas, pie velna, ir Džūlija, atbildi var mēģināt rast šajā vārdā nosauktajā dziesmā, kas manā skatījumā līdz ar garlaicīgo "Šarmants vīrs" arī ir diska vājākie gabali.

Kopumā "Kurš gribēja nogalināt Džūliju? Nezinu, bet trāpīja mums" jāvērtē ar lielu plusa zīmi, gan salīdzinot ar DFE pirmo ierakstu "Zilais Valis", gan kā notikums Latvijas mūzikā vispār. Šis albums noteikti varētu spēlēt būtisku lomu arī 2007.gada "Gada balvu" pasniegšanā, taču, tā kā to izdevusi lietuviešu kompānija "Antena", tad grūti prognozēt, vai Latvijas ierakstu dūži tam riskēs atvēlēt kādu balvu.

8/10