Kā (ne)atbalstīt igauņus...

Jēziņ, cik var ņemties?
Nu nonesa bāleliņi to pieminekli, kas atradās neadekvātā vietā.
Nu neļāva marodieriem izvērsties vecpilsētā un iedeva pa šnobeli.
Krievija savukārt izdomāja parādīt attieksmi un piegrieza gāzes un konfekšu trubas, kā arī jau ierastā tonī žēlojās, kā visa pasaule nesaprot padomju "atbrīvotāju" varonību.
Ok, nu ir tas viss dikti nesmuki un katram pašam izlemt, kuru pusi atbalstīt vai nosodīt.

Taču kad es redzu, ka pašmāju pseidonacionālisti pārlaimīgi vīkšas pucēt savu publicitāti, uzsēžoties uz astes Viļņas studentu aicinājumam simboliski atcerēties "Baltijas ceļu" un tā demonstrēto Baltijas valstu vienotību, man metas slikti. Metas slikti iedomājoties, kā Raivis Dzintars šodien Doma laukumā pozēs kamerām, identificējot sevi ar īstenā latviskā gara iemiesojumu.

Ne mazāk šķebina doma par cauruncaur korumpēto (jā, es to varu pierādīt, just sue me ) Jūrmalas domes deputātu Kuzinu (kā tāds puišelis tiek par deputātu, man netop skaidrs), kurš solās īsteni antifašistiskā garā organizēt dežūras pie Uzvaras pieminekļa, lai latvieši to ar veciem pulksteņiem(!!!) nenomētā.

Kad ielās līst asinis, pērc nekustamo īpašumu - tā reiz teica kāds ļoti bagāts vīrs ar ļoti netīru sirdsapziņu. Tā vien šķiet, ka ka šoreiz darbojas līdzīgs princips - pofig par visu, galvenais dabūt savu daļu pīrāga.

Galu galā, ja gribat atbalstīt kaimiņus, nopērciet kādu igauņu ražojumu vai aizbrauciet brīvdienās uz Tartu. Vai arī to visu nedariet. Bet beidziet sviestu kult!