piektdiena, 2008. gada 29. februāris

Mans piedāvājums jaunai ES himnai

Daudziem ir, bet daudziem arī nav nekāds noslēpums, ka es esmu visai pamatīgs eiroskeptiķis. Nu neticu es Eiropas Savienības ilgtermiņa nākotnei un viss.

Nupat, pļāpājot skaipā ar vienu mūsu diplomātu (čau, Kaspar!) par Kosovu un ES nākotni, mani kā zibens spēriens pārņēma atskārsme, ka ir viena dziesma, kura precīzāk par precīzu raksturo Eiropas Savienības ideoloģiju, tādēļ tā būtu jāpārtulko visās ES valodās un jāpieņem par savienības himnu. Nē, viss jau būtu jauki, tikai problēma tā, ka tas nestrādā un nekad nestrādās. Ģeniāls Pētera Brūvera darbs.

"RASU SAJAUKŠANĀS"

Virs zemes daudz ir varmācības
Nu teic, kur izeju lai rod
Te atbilde ir tikai viena
Vajag visas rases sakrustot

Lai viena krāsa, viena mēle
Lai vienas tautas dziesmas skan
Lai papuass kļūst brālis sēlim
Bet beduīns lai tēvs ir man

Un nebūs tad vairs rasu naida
Un kari nebūtībā grims
Cik skaista pavērsies tad aina
Kad visi vienā krāsā dzims

Tad nebūs krievu, turku, dāņu
Būs visiem vienots minarets
Tad nebūs vairs pat musulmāņu
Vien rasols liels un vinegrets

Un mongoļi tad kuģos jūrās
Bet piebaldzēns pa stepi jās
Un arābi pie Raudu mūra
Ar pašu Jahvi sarunās

Un ķīnieši tad kokles spēlēs
Un suņi ņaudēs, kaķi ries
Bet kubieši ar vēja dēli
Pa Rīgas jūras līci skries

Ja tomēr atradīsies tādas
Kas negribēs it visiem dot
Tad nākotnes un laimes vārdā
Diemžēl tās nāksies izvarot

(c)Pēteris Brūveris
(no sensenās Dailes teātra izrādes par rietno kareivi Šveiku)

1 komentārs: