otrdiena, 2007. gada 10. jūlijs

Pavešanas process vs. Sekss - kurš kuru?

Pastāv medicīniskos pētījumos balstīts uzskats, ka vīrietis seksuāli visaktīvākais ir tieši jaunībā. Jaunam vīrietim TO vajag daudz, bieži un lielākoties viņam ir pilnīgi nebūtiski – ar ko. Jaunu vīriešu kompānijās lielīšanās ar saviem seksuālajiem piedzīvojumiem ir pierasta lieta un viņiem neviens (izņemot draudzenes) nepārmet monogāma dzīvesveida nepiekopšanu.

Tiktāl viss ir OK, taču es ikreiz brīnos, kad dzirdu kādu no saviem draugiem atreferējot savu kārtējo varoņdarbu un minot, ka „šito, paldies Dievam, nebija ilgi jālauž, kaut viņas visas tādas būtu”. Respektīvi, mani pārsteidz tas, ka sekss kā process tiek uzstādīts kā prioritāte jebkāda veida attiecībās ar pretējo dzimumu.

Nē, nepārprotiet, es neesmu no tiem, kuri ar pretējā dzimuma pārstāvēm tikai sarunājas, taču es arī nespēju saprast, kur ir kaifs katru dienu „ņemt priekšā” citu klubā nomedītu, jēgu pārdzērušu un uz visu gatavu meiteni. Man pašam vienmēr ir licies, ka vakara interesantākā daļa ir nevis sekss, bet gan pavešanas process, šī spēle, kuras rezultāts gandrīz vienmēr ir zināms jau iepriekš, bet kurā abas puses savas lomas tomēr spēlē ar acīmredzamu aizrautību, liekot lietā visas līdz šim apgūtās prasmes un iemaņas. Jo, ja seksā agri vai vēlu (un mūsdienās visbiežāk ļoti agri) pienāk brīdis, kad praktiski viss jau ir izmēģināts un pieredzēts, kad katra nākamā reize ir tikai kādas iepriekšējās atkārtojums, tad variācijas tajā, kā līdz seksam nonākt, ir praktiski neizsmeļamas. Runājot datorspēļu žargonā, tu vienkārši visu laiku paaugstini savu „skillu” līmeni un meklē arvien jaunus „pretiniekus”, kuru līmenis ir tavējam atbilstošs. Līdz tev apnīk arī tas, tu nodibini ģimeni, piepildi bērnistabu un dzīvo laimīgi līdz mūža galam :)

Protams, es šeit runāju par cilvēkiem, kuri ir apzināti un pārliecināti poligāmu attiecību piekopēji un par to nekaunas. Patstāvīgās monogāmās attiecībās valda pavisam citi likumi un tikumi, kaut gan jāatzīst, ka saprast, kā kāds cilvēks var visu laiku gulēt tikai ar vienu un to pašu cilvēku un to darot nenogarlaikoties līdz nāvei, man līdz galam tā arī nav izdevies, bet tās nu ir manas problēmas un uztveres īpatnības.

Ar to visu es gribu teikt vienīgi to, ka mēs – vīrieši – bieži vien apzināti atsakāmies no kā tāda, kas mums ļautu pašapliecināties (ar kādu gan citu mērķi kāds vīrietis katru vakaru klubā „medītu” citu meiteni?) daudz vairāk par vienkāršu seksuālu aktu ar pretoties nespējīgu „upuri”. Vai tā būtu nezināšana vai arī pārliecības trūkums par savām spējām?

Paradoksāli, bet sievietes, šķiet, visu šo izprot daudz labāk, jo viņas vienmēr ir izrādījušas daudz vairāk intereses par flirtu, pavešanu un priekšspēli, nekā vīrieši. Te tev nu bija vīrietis – mednieks...

/foto no wallpaperbase.com/

1 komentārs: