trešdiena, 2008. gada 5. novembris

Tehnoloģijas izšķir ASV prezidenta vēlēšanas

Ir 8:00 rītā pēc Latvijas laika un šajā brīdī otrā pasaules malā joprojām turpinās ASV prezidenta vēlēšanas, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tās ieies vēsturē ar to, ka tajās pirmo reizi uzvarējis afroamerikāņu rases pārstāvis, Demokrātu partijas kandidāts Baraks Obama. Taču tā nebūt nav vienīgā nozīmīgā lieta. Šīs vēlēšanas atcerēsimies ar to, ka tās bija pirmās, kuras principā izšķīra jauno komunikāciju tehnoloģiju veiksmīgs vai mazāk veiksmīgs pielietojums.

Ar to es gribu teikt, ka Obama par savu uzvaru lielā mērā var pateikties internetam un tam, ka viņa oponents Makeins un viņa komanda tik vēlu atskārta, ka tieši tas būs izšķirošais kaujas lauks, un sākotnēji neveltīja tam pietiekoši daudz uzmanības, ļaujot Obamam, kas, sākoties kampaņai, nebūt nebija izteikts favorīts, piesaistīt sev jaunus vēlētājus un papildu resursus. Tāpat jaunās tehnoloģijas ir daudz palīdzējušas ne tikai Obamam, bet arī visai ASV demokrātijai kopumā, nodrošinot līdz šim nebijušu atklātības un caurspīdīguma līmeni visam vēlēšanu procesam.

Tradicionālo mediju interneta versijas, portāli, blogi, sociālie tīkli, podkāsti, kontekstuālās reklāmas un SEO, milzīgas e-pastu datubāzes un IP telefonija, portatīvie datori un viedtelefoni, Wikipedia un Google - tie ir tikai daži no resursiem, kuri šajā vēlēšanu kampaņā tika izmantoti tādā apjomā, kā vēl nekad un nekur agrāk. Analītiķi apgalvo, ka tieši priekšvēlēšanu aģitācijas masīva ienākšana virtuālajā vidē, kas pati par sevi ieņem arvien būtiskāku vietu mūs dzīvēs, ir motivējusi milzīgi daudzumu vēlētāju pirmo reizi izmantot savas tiesības vēlēt. Jo īpaši tas attiecināms uz vecuma grupu no 18-26 gadiem, kas parasti ir ļoti nelabprāt iesaistās politiskajos procesos, taču šoreiz spēja identificēties ar kandidātu, kas savās runās piemin nevis Svētos Rakstus, bet gan Google.

Mazliet faktu:
  • YouTube vien dažādi ar 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanām saistītie klipi (kandidātu reklāmas, TV raidījumi, debates, parodijas, lietotāju radītie videokomentāri) kopumā apskatīti vairāk nekā 2 miljardus(!) reižu. Vairāk nekā divas trešdaļas no šiem skatījumiem saņēmuši tieši Baraku Obamu atbalstošie video.
  • Abi galvenie kandidāti ārkārtīgi plaši izvērsa savu kampaņu sociālajos tīklos Facebook un MySpace. Obama savā Facebook atbalstītāju nometnē savervējis vairāk nekā 2 miljonus tīkla lietotāju, savukārt Makeinam izdevies piesaistīt 600 tūkstošus.
  • Google BlogSearch uz šo brīdi atgriež vairāk nekā 15 miljonus blogu ierakstu ar atslēgvārdu "Obama" un vairāk nekā 8 miljonus ierakstus uz "McCain".
  • Baraks Obama, tikai izmantojot internetu, privātos nelielos ziedojumos savāca aptuveni 200 miljonus dolāru savai vēlēšanu kampaņai. Tas ir divreiz vairāk, nekā jebkurš cits kandidāts jebkad ir spējis piesaistīt savai kampaņai kopumā. Viņa oponents šādā ceļā piesaistīja 10 reizes mazāk līdzekļu.
  • Tūkstošiem amerikāņu piedalījās projektā Twitter Vote Report, kas izmantojot Twiter mikroblogošanas sistēmu, ļāva ikvienam balsotājam dalīties savā vēlēšanu pieredzē un ziņot par novērotajām problēmām, par kurām tālāk nekavējoties tika informētas atbildīgās instances, tā pamatīgi atvieglojot darbu oficiālajiem vēlēšanu novērotājiem.
Šķiet, šī kampaņa ir reizi par visām reizēm apliecinājusi, ka virtuālās informatīvās telpas pieaugošā nozīme mūsu dzīvēs nevar tikt pārvērtēta un ka tās nenovērtēšana var novest pie visbūtiskākajām sekām.

Protams, svarīgi ir ne tikai informatīvie kanāli, bet arī pati ziņa, ko, tos izmantojot, nodod. Obama ir spējis iedvesmot amerikāņus un ne tikai viņus ar savu pārliecību par to, ka pārmaiņas ir iespējamas. Gaidīsim tās.

15 comments:

  1. nu, es labi atceros otro buša ievēlēšanu, kad internetā neviens neticēja ka kautkas tāds var notikt. bet tāpat bušu ievēlēja. toreiz ne mazāks hajs bija kā šoreiz

    AtbildētDzēst
  2. N.R. - nav runa par haju, runa ir par mērķtiecīgu social media izmantošanu kampaņas bāzes elementa statusā. Pielietojuma līmeņi un reālais iespaids uz rezultātu ir nesalīdzināmi augstāki.

    AtbildētDzēst
  3. Paldies par apskatu. Tomēr paliek neskaidras dažas nianses:
    1) no tevis teiktā sanāk, ka Facebook, YouTube un Twitter ir tie trīs vaļi, uz kuriem balstās šībrīža komunikācija internetā vidējam balstiesīgajam amerikānim, vai arī es kaut ko līdz galam nesapratu?
    2) kas ir tie 2 citroni, kas minēti sakarā ar Facebook — Obamas a ļa «draugi» iekš viņa profila vai kas?
    3) Ja mēs izspēlētu līdzīgu modeli Latvijas mērogā, tad kas būtu tas galvenais, ar ko varētu ietekmēt vietējo auditoriju — draugiem.lv socializēšanai, krabjiem.lv — video un kāds nu tur vietējais twitter klons savu ziņojumu klāstīšanai?
    Mani patiešām interesētu tieši lokālā nozīme šim aizpeļķes notikumam.

    AtbildētDzēst
  4. Serge -
    1) Facebook, Youtube un MySpace un nu jau arī Twitter principā arī ir tie vaļi, bet es ne tādēļ tos minēju, bet gan tādēļ, lai ar piemēriem parādītu atšķirību starp Obamas un Makeina popularitāti šajās vidēs.

    2) Jā, 2 miljoni ir Obamas "draugu" skaits iekš Facebook. Tur ietilpst neskaitāmas online/ofline brīvprātīgo aģitatoru grupas, fundraiseri, vienkārši atbalstītāji.

    3) Latvijas mērogā vispārējā internetizācija un tradicionālo mediju saplūšana ar digitālajiem tomēr vēl nav sasniegusi tādu līmeni kā ASV. Līdz ar to, lai arī zināmu efektu Tevis minēto servisu prasmīga izmantošana noteikti dotu, šādām aktivitātēm tomēr nebūtu tāda efekta, jo mums ir pavisam cita politiskā sistēma un kultūra. ASV ļoti daudz kas ir atkarīgs no brīvprātīgajiem, kā arī no ziedotājiem, kuru piesaistē un organizēšanā sociālo mediju izmantošana šoreiz nospēlēja izšķirošu lomu. Latvijā tas nebūtu aktuāli.

    AtbildētDzēst
  5. Līdz ar to sanāk, ka tevis aprakstītais patiesībā vispār nav aktuāli, jo uz vietējo tirgu mēs to nevaram attiecināt?
    Tad tīri retorisks jautājums — vai Latvijā vispār ir kāda jēga elektroniskajiem medijiem ārpus datorgīku loka?

    AtbildētDzēst
  6. Ja viss būtu tik vienkārši kā izmantot pareizās tehnoloģijas. Labākus ciparus internetā Obamam var mierīgi paskaidrot, ka viņa atbalstītāji demogrāfiski ir jaunāki. Jaunāki cilvēki vairāk lieto internetu. Lūk.

    AtbildētDzēst
  7. mārci - tās nu gan būs muļķības.
    Palasies nu vispirms kaut ko par Obamas kampaņas vēsturi un stratēģiju.

    AtbildētDzēst
  8. Atradu komentāru: "About two-thirds of 18- to 29-year-old voters support Obama".
    Skaidrs, ka šie ir aktīvāki interneta lietotāji un skaidrs, ka viņi skatās tieši sava favorīta video un seko tā gaitām..
    Var jau ciparus pasniegt kā baigo moderno tehnoloģiju success, bet tomēr lielākā daļa ir "garantētais success", kas nāk no vecuma īpatsvara.
    Informāciju nevajag uzņemt tiešā veidā, der tomēr pafiltrēt.

    AtbildētDzēst
  9. Atziishos arii es esmu Obamas "draugu" skaitaa. Jo tas bija vieniigais veids kaa paust savu viedokli un atbalstiit vinju. vinjam tieshaam bija spiidosha reklaamas kampanja. ar sho kampanju vinjs panjeema ne tikai ASV iedziivotaajus, bet arii visu pasauli,vinju atbalsta Latiinjamerikaa, Eiropaa. cik esmu bijusi uz dazhaadiem forumiem, kuros piedalaas eksperti/politikji no dazhaadaam eiropas/pasaules valstiim visi kaa viens piemineeja Obamu, un izteica uzmaniibu, lai gan tas nebija sho forumu uzdevums. no taa es secinu, ka vinjsh ir ne tikai ASV prezidents bet arii pasaules prezidents. vinjs ir ieguvis cienju un atbalstu. un ceru ka vinjam izdosies iistenot savas politikas un ieviest kko jaunu gan ASV gan pasaulee.
    p.s.
    dazhi laikam piemirsushi ka dziivojam it/mediju laikmetaa. un atrast pareizu veidu kaa reklameet sevi, ieguut atybalstiitaajus ir jau puse no uzvaras. Latvijaa tas laikam veel jaamaacaas, lai to saprastu un speetu izmantot.

    AtbildētDzēst
  10. Mārci - nu klauns Tu esi, piedod, jā, visi analītiķi neko nesaprot un Tu esi kings.

    Ja esi draugos ar statistiku un google, pameklē, kāds šajās vēlēšanās ir balsotāju skaita pieaugums tajā 18-29 grupā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Paskaties, cik daudz (maz) naudas Obamas kampaņai bija, kad viņš uzsāka cīņu par Demokrātu partijas kandidāta vietu, un kā šī nauda tika izmantota, cik liels bija PRistu fokuss uz sociālajiem medijiem. Un kā šos resursus izmantoja Makeins.

    Dažreiz man gribētos, lai cilvēki mazliet arī papētītu lietas, pirms skrietu ar pieri sienā.

    AtbildētDzēst
  11. Nu tad lūdzu ielinko savus avotus, lai var pārliecināties, ka viss ir tā kā Tu saki.

    AtbildētDzēst
  12. Vispār piekrītu, es arī stipri līdzīgu apcerējumu uztaisīju. Taču tam gan nepiekritīšu, ka tehnoloģijas šīs vēlēšanas izšķīrušas. Būtiski iespaidojušas — jā, bet ne izšķīrušas. Obamam palīdzēja daudzas lietas, piemēram 1) tas, ka visu nīstais Bušs ir republikānis, 2) gandrīz simtprocentīgais melnādaino atbalsts, 3) arī liberāli noskaņotiem baltajiem tak gribējās pierādīt, cik Amerika liberāla, 4) Sāra Peilina, 5) īsi pirms vēlēšanām notikusī ekonomiskā krīze, kuŗā daudzi — un ne bez pamata — vainoja republikāņus. Turklāt Obama visnotaļ cītīgi izmantoja arī sensenus paņēmienus — braukāja apkārt un runājās ar cilvēkiem. Tātad ar 10,000 piedraugotajiem draugiem.lv vien nepietiks, lai tiktu par ministru prezidentu :)

    Bet tas nu gan ir fakts — internets, gluži tāpat kā savulaik televīzija, kļuvis par visnotaļ būtisku polītikas ietekmēšanas līdzekli, un tā nozīme tikai pieaugs. Un droši vien pēc kāda brīža mēs tiešām redzēsim vēlēšanas, kuŗas tik tiešām izšķirs internets. Tikai sajūsmā par "tiešo dēmokratiju" un "caurspīdīgumu" gan atļaušos nespiegt. Cilvēki mēdz samaitāt itin visu, un arī interneta lietošana polītiskajās kampaņās, visticamāk, novedīs pie Latvijas princeses ievēlēšanas Saeimā, nevis pie Pilsoniskās Sabiedrības 2.0.

    AtbildētDzēst
  13. Atļaušot aizrādīt - afroamerikānis nav rase, bet amerikas savienoto valstu iedzīvotājs vai pilsonis kura izclsme ir melnādains āfrikānis.

    AtbildētDzēst