svētdiena, 2008. gada 16. marts

KINO: "El Orfanato" - mazliet šausminošs šedevrs

Man nepatīk šausmu filmas. Tas tādēļ, ka masīvs vairākums no tām ir lēti hack'n'slash gabali, kuriem neviens nav papūlējies noalgot scenāristu. Iespējams tādēļ, ieraugot filmas "El Orfanato" ("Bāreņu patversme" vai vienkārši "Bērnunams") žanru aprakstā iekš IMDb arī vārdiņu horror, es apsvēru domu šo filmu neskatīties. Tomēr augstais reitings un recenzijās pazibējušais meksikāņu režisora Guiljermo del Toro ("Fauna Labirints") vārds lika man pārdomāt. Un labi ka tā, savādāk es būtu palaidis garām filmu, kura bija Spānijas oficiālā kandidatūra Oskara balvai, lai arī pārsteidzošā kārtā netika izvirzīto labāko pieciniekā. Savādāk es nebūtu noskatījies filmu, kura ir viena no lieliskākajām šogad redzētākajām un noteikti visspilgtāko iespaidu atstājusī.

Šis Meksikas un Spānijas kopražojums, kas ir spāņu režisora Huana Antonio Bajenas debijas darbs un ko producējis Guiljermo del Toro, ir stāsts par ģimeni un par spoku apsēstu māju. Laura, kura uzaugusi bērnunamā, pēc gadiem nopērk to un ievācas tajā kopā ar vīru un adoptēto dēlu. Visai drīz zēns iemanto neredzamus draugus. Un tad pazūd...

Šķietami banālajā un nodrāztajā uzstādījumā patiesībā nav itin nekā banāla. Filma ir caur un caur lieliska. Bez jebkādiem specefektiem, visam notiekošajam paralēli piedāvājot gan racionālus, gan pilnīgi fantastiskus izskaidrojumus, režisors ļauj skatītājam pašam izvēlēties, kam ticēt un kam nē, jo galu galā tas nemaina itin neko - skatītājs tiek absolūti ievilkts filmas stāstā un no tā izkļūt tam ir lemts vienīgi ar pēdējo sižeta pavērsienu un beigu titriem. Un ļaujiet man jums teikt - spriedze, kuru piedāvā šī mistērijas pilnā drāma, pārspēj jebko, ko spēj piedāvāt ierastās šausmu filmas. Vadoties pēc lozunga "less is more", filmas veidotāji liek mūsu iztēlei darboties ar pilnu jaudu. Un tā strādā, un kā vēl strādā...

Galvenajā lomā - lieliskā Belēna Rueda, kura principā iznes šo filmu uz saviem pleciem. Del Toro savu audzēkni Bejenu ir skolojis labi, jo "El Orfanato" ir grūti atrast vājos punktus. Brīnišķīga kinematogrāfija, izdomas pilns scenārijs, teicami izmantoti skaņu efekti, lieliska aktierspēle - tas viss savijas vienā veselumā, lai liktu skudriņām skriet pār jūsu kauliem. Un, kad viss būs galā, vienkārši apbrīnot šo lielisko kino. Vismaz ar mani tā bija.

Dziļi rekomendēju. 9/10

P.S. Ja vien ir iespēja, skatieties spāniski ar subtitriem, nevis angļu mēlē.



5 komentāri:

  1. taa arii nesaprtu taa berna maate Simonu vnk nejaushi iespundeedja pagrabaa ;/

    p.s. laba taa sizheta liinija par Benignu veco sievieti :o

    AtbildētDzēst
  2. Reini - redzēju un dabūju tur, kur visas tās filmas, ko mūsu izplatītāji nejēdz un negrib rādīt - internetā :)

    AtbildētDzēst
  3. Noskatījos. Patiesi laba. Lielāko filmas daļu biju nobijies kā diegs. Paties par ieteikumu.

    AtbildētDzēst