svētdiena, 2007. gada 18. novembris

Katram sava, visiem viena - Latvija!

Šodien Latvijas valsts svin savu 89. dzimšanas dzimšanas dienu. Bet kāda gan ir šī valsts, kurai šodien svētki? Ja paraudzīsimies visapkārt, ieklausīsimies Latvijas vislielākajā bagātībā – tās cilvēkos, tad ātri vien apjautīsim, ka ir nevis viena, bet gan daudzas latvijas. Katram sava...

Viena Latvija joprojām ir Dievzemīte, kurā zāle vienmēr zaļāka un debesis zilākas par tām, kas ieraugāmas citās pasaules malās, vieta, kur latvju meitas zied un dēli dzied, kur cilvēki ar veselīgu spītu acīs bēdu vienmēr paliks zem akmeņa un ies pāri, ne paša nelabā nebīdamies.

Citā Latvijā dzīves vairs nav, tās kungi drīz vadīs vien roklaižu baru, jo visi pārējie sen rausies Īrijas laukos, siltumnīcās, veikalos un slimnīcās, saviem bērniem ieaudzinādami lepnumu ne vairs par trīs zelta zvaigznēm, bet gan par trīslapu āboliņu.

Vēl kādā Latvijā apspiež minoritātes, ielās maršē fašisti, skolasbērniem matemātikas teksta uzdevumus uzdod nesaprotamā mēlē, bet vēl citā derdzīgi okupanti nespēj vien savākt savas pekeles, lai uz visiem laikiem lasītos prom uz to guberņu, no kuras nesaukti nākuši.

Un kur nu tās latvijas, par kurām ik dienas lasām avīzēs un skatāmies televīzijā. Katrai avīzei atkal sava, tik ļoti atšķirīga Latvija, ar saviem saulvežiem un melnajiem bruņiniekiem, ar saviem ostapiem benderiem un robiniem hudiem.

Tik daudz latviju, ka vai apjukt var, un, šķiet, tieši tādēļ, katrs savu sirdī auklēdami vai nīzdami, bieži vien aizmirstam, ka patiesībā jau Latvija mums ir tikai viena – tā, kurai šodien dzimšanas diena. Tā, kura par tik dārgu cenu pirkta. Tā, kuru atkal prom atdodot, visām mūsu personīgajām latvijām vairs nebūtu nedz formas, nedz satura, nedz, vispirmām kārtām – jēgas.

Tieši tādēļ, lai kāda arī nebūtu mūsu Latvija, novērtēsim to, ļausim tai augt un attīstīties, pašiem nestāvot malā. Kādi būsim mēs paši, tāda būs arī mūsu valsts. Jo Latvija taču esam mēs visi!

Foto - AFI

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru