Gada lūzeri - "Maxima"!

Ja man būtu jānosauc Latvijas gada lielākie neveiksminieki, es nevaru iedomāties, kas gan atlikušajā pusgadā varētu spēt atņemt šo godu lielveikalu tīklam "Maxima". Savukārt par šī laika perioda nelaimīgākajiem cilvēkiem laikam gan jādēvē tie reklāmas un PR darboņi, kam jāstrādā ar šo kompāniju - spilgtāku piemēru, kā uzņēmums var īsā laikā sagraut ilgstošas tēla spodrināšanas kampaņas rezultātus, šķiet, neatrast.

Reti kura diena atnāk bez jaunā ziņām par "Maxima" kārtējām nedienām. Arī šodien jau parādījusies informācija, ka, pēc šī lielveikala silto ēdienu nodaļā iegādātas kartupeļu biezputras notiesāšanas, ar akūtu zarnu infekciju saslimuši jau 9 cilvēki un mediķi prognozē, ka viņu skaits vēl pamatīgi pieaugs.

Atcerēsimies, ka 14. maijā citā "Maximā" ar auto iebrauca pārdroši zagļi, un aptīrīja juvelierizstrādājumu veikalu par 40000 latiem. Uzņēmums izpelnījās kritiku par nepietiekamu drošību.

Tikai dienu iepriekš medijus bija aplidojusi ziņa, ka par akcijas cenām "Maxima" vēlējusies iztirgot kaudzi pūt sākušu lašu, tā teikt, par to smaku mazliet nometīsim no cenas. Turklāt, lai pārliecinātu uzņēmumu pārtraukt šo vājprātu, nācies iesaistīt policiju. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par šo joku asprātīgajiem uzņēmējiem uzlika 300Ls sodu.

Tāpat kurš gan nav dzirdējis par leģendāro salātu mazgāšanu to svaiguma imitēšanai, kas kā urbāna leģenda klīst jau vairākus gadus. Un kā tas gadījies, kā ne, tieši mirklī, kad "Maxima" ar savu ārkārtīgi dārgi izmaksājušo reklāmas seju - "efektologu" Centi Ūbeli - uzsāka masīvu (un, pēc manām domām, ārkārtīgi nepārdomātu) šī mīta apkarošanas kampaņu, portāls TVNet aprīļa beigās publicēja kāda it kā "Maximas" bijušā darbinieka vēstuli, kurā tas apliecināja, ka salāti tiešām tiekot mazgāti. Tuklāt, kad mediji meklēja šim faktam apliecinājumu, PVD to gan nevarēja sniegt, toties informēja, ka ir konstatēts gadījums, kad šajos lielveikalos tiek cepta veca gaļa.

Vēl var pieminēt arī tikai dažas dienas seno gadījumu, kad šis leišu konglomerāts tika pieķerts maldinot pircējos ar saviem paziņojumiem par to, ka visai elektrotehnikai tiek piemērota 40% atlaide.

Viss augstākminētais un vēl šis tas cits ar "Maximu" ir noticis tikai pēdējo 6 nedēļu laikā. Uzņēmuma nīkulīgie centieni kaut ko labot, ir cietuši absolūtu neveiksmi. Neviens tā arī īsti nezina, vai salāti tur patiešām tiek mazgāti, taču vārdu salikumu "salātu mazgāšana" pateicoties kādas reklāmas aģentūrs darboņu stulbumam un, visticamāk, gādīgu konkurentu melnajam PR, uz nākamajiem 10 gadiem tiks asociēts tieši ar šo "VP Market" lielveikalu ķēdi. Galu galā, visas dokumentāli apstiprinātās nejēdzības taču neatstāj vietu šaubām arī par salātu padarīšanu. Un kad vēl veikala kulinārijā tēla glābšanas nolūkos uzstādītajās webkamerās kāds "labvēlis" piefiksē kādu darbinieku pie izlietnes kaut ko mazgājam (visticamāk jau, ka rokas) un nopublicē attēlu internetā...

"Maxima" Latvijā nekad nav bijis labs imidžs, jau kopš pabriesmīgo veikalu "Saulīte" laikiem. Uzņēmums pēc pilnīgas pāriešanas uz "Maxima" brendu uzsāka pamatīgu tēla uzlabošanas kampaņu, kuras pamatīgākais trumpis bija smieklīgais Centis. Un šķiet, uz kādu brīdi plāns tiešām darbojās - Centi pamanīja, par viņu runāja, smējās un atdarināja. Diemžēl ilgtermiņā sūdu par pīrādziņu uzdot ir praktiski neiespējami un, ja uzņēmums nav gatavs laboties ne tikai vārdos, bet arī darbos, visa reklāma ir nekā vērta. Vēl vairāk, cīnoties pret salātu mazgāšanu, "Maxima" ir galēji nostiprinājusi savu "mazgātāju" tēlu.

Vai ar to ir gana, lai piešķirtu gada lūzeru titulu? Manuprāt ir gan un vēl pāri paliek ;)

Starp citu, šamējiem laikam ir labi SEO konsultanti, jo Google pirmajā lapā izmet gandrīz tikai pozitīvās ziņas, par spīti visiem šiem notikumiem un to lielajai publicitātei.

Prom no pilsētas pie odiem un meitenēm

Šajā nedēļas nogalē esmu aizdevies ārpus pilsētas, uz sabiedrisko attiecību studentu un profesionāļu berzēšanos "Dinamiskās domas darbnīcā". Šī bija pirmā diena, kura vēl nav beigusies..

Atrodamies uz pašas Jelgavas robežas, jauniešu nometnē "Junda". Cilvēku ir ap 150, tusiņš ne pa jokam. Sabraukuši studenti no visdažādākajām Latvijas augstskolām, tāpat arī bariņš jauno praktiķu. Šī puse dienas galvenokārt tika pavadīta iekārtojoties, vienam otru iepazīstot, mazliet atpūšoties un arī sauļojoties. Nupat noklausījāmies Hansabankas (vai nu jau Swedbank) preses sekretāra Ivara Svilāna visnotaļ interesanto lekciju par to, kas notiktu, ja sabiedriskās attiecības pēkšņi tiktu aizliegtas, līdz ar medijiem kā tādiem. Kruts čalis tas Ivars.

Tagad paredzēts kaut kāds dziesmu duelis. Vakars auksts un odu te ir nenormāli daudz, milzīgi un imūni pret atbaidītājiem. Kož, maitas. Teritorija kruta, ir wi-fi, apsildāms āra baseins, volejbola laukums un kas tik vēl nē. Bet dzīvojamās telpas traģiskas. Apsveru iespēju nakšņot kādā Jelgavas viesnīcā.

Jā, meiteņu īpatsvars ir aptuveni deviņas uz vienu džeku. Ceru, ka mana draudzene šo nelasa ;)

"Īmo draudziņš" - jaunais vasaras hits! (video)

Sirojot pa Latvijas mūzikas kanāla lapu, vakarnakt uzgāju kādu ļoti elegantu video, kurš, šķiet, ir iekļauts kanāla rotācijā. Man gan ir aizdomas par šī klipa varoņu īsto identitāti, kuras tomēr neatklāšu, bet katrā ziņā ir skaidri redzams, ka Latvijas mūzikas atdzimšanas pavasaris ir pašā plaukumā :)

Babylon Systemmma - ĪMO DRAUDZIŅŠ

Kas šodien notiek?

Nope, šis nav raksts ar mērķi pažēloties, ka viss ir slikti. Patiesībā, viss kļūst arvien labāk.

Un tātad, kas gan šodien notiek?

Visi zin, ka Serbijā šodien notiek Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kurā piedalās arī traģiskie "pirāti" no Latvijas, kuri ar savu ārkārtējo šausmīgumu gan tur lieliski iederās. Pusfinālus neskatījos, finālam droši vien paskatīšos balsošanas rezultātu paziņošanu.

Rīgā savukārt šodien notiek sektas "Jaunā paaudze" organizēta (formāli organizatori gan ir kāda JP dibināta biedrība) smadzeņu skalošanas akcija, ģimenes svētki "Ģimene - Latvijas lepnums un spēks". Savdabīgi, ka šo Ļedjajeva tusiņu atbalsta gan BĢLM, gan arī virkne tradicionālo konfesiju, tā skaidri pierādot, ka starp tām un "Jaunās paaudzes" sektu nav nekādas atšķirības.

Šodien visas dienas garumā Rīgā notiek arī Daugavas diena, kuras ietvaros tiek atzīmēta arī Daugavgrīvas cietokšņa 400 gadu jubileja. Dažādi koncerti, filmu demonstrācijas, dejas un citas interesantas štelles (turklāt naudu spaiņos neviens mest neliks).

Pie manis toties notiek pokera svētki, jo vakarnakt, spēlējot šo spēli iekš CDPoker, tika vairāk nekā simtkāršota sākotnēji ieguldītā naudas summa. Pēc ilgāka neveiksmu perioda, tā ir sasodīti patīkama sajūta redzēt savā kontā kaudzi naudas. Šobrīd tiek kārtota tās pārvēršana pavisam taustāmās mūsu pašu papīra naudiņās. Diemžēl, kādu nedēļu nāksies pagaidīt.

Ok, Jeremy ziņu aģentūra iet vēl mazliet pagulēt ;)

RECENZIJA: Intars Busulis - "КИNО", 2CD, 2008

Tikai nedēļu pēc Prāta Vētras teicamā ieraksta "Tur kaut kam ir jābūt" iznākšanas, veikalos ir nonācis vēlviens izcils pašu mājās tapis albums vai, pareizāk sakot, divi albumi. Intara Busuļa otrais studijas ieraksts, dubultais CD "КИNО" no 20. maija ir pieejams visiem labas mūzikas cienītājiem.

Laikā, kad pasaules un arī Latvijas mūziķi arvien biežāk izdod albumus tikai digitālā formātā, Intars Busulis ir spēris neierastu soli, izdodot vienu un to pašu albumu dubultkompaktdiskā gan latviešu, gan krievu valodās, turklāt nepiedāvājot iespēju tos iegādāties atsevišķi. Lai saprastu, kādēļ tā, ir jānoklausās abi šie ieraksti. Sadarbība ar vairākiem ļoti talantīgiem Latvijas dzejniekiem (krievu tekstu autors ir Sergejs Timofejevs, bet latviešu tekstus sarakstījuši Jānis Elsbergs, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Andris Akmentiņš) ir nesusi iespaidīgus augļus - pateicoties lieliskajiem tekstiem, dziesmas, par spīti vienādajām melodijām un aranžējumam (dažām dziesmām latviešu un krievu versijas gan atšķiras arī muzikāli), tomēr ļoti atšķiras ar savu vēstījumu. Ieklausieties vārdos...

Visu dziesmu autors ir viens no šodienas Latvijas labākajiem un profesionālākajiem popmūzikas komponistiem un aranžētājiem - Kārlis Lācis. Ierakstā piedalījies arī viss ex-"Time After Time" sastāvs, kā arī vēl virkne lielisku mūziķu. Pats Lācis šī albuma kompozīcijas sauc par eksperimentālu popmūziku un tur nu viņam var tikai piekrist. "КИNО" noteikti nav tipiska radio formāta popmūzika, tā ir pārāk gudra un komplicēta. Tajā netrūkst nedz džeza, nedz roka un hiphopa elementu un tomēr tā neiekļaujas neviena žanra rāmjos. Taču lai cik labi tas viss izklausītos "iekonservētā" veidā, Busulis tomēr visspilgtāk spīd tieši dzīvajā. Albuma publiskais prezentācijas koncerts Vērmaņdārzā, kurā, mainot valodas, tika nospēlēts viss jaunais repertuārs, daudzus klausītājus atstāja pavērtām mutēm.

"КИNО" ir 21 dzīves īsfilmiņa. To saturs ir it kā ikdienišķs un tomēr tik dziļš. Tie ir īsi stāsti par lietām, kuras ikdienā, iespējams, nepamanām, bet kuras tomēr tik ļoti ietekmē mūsu dzīvi. Līdzīgi kā Prāta Vētra ar savu jauno albumu, Intars Busulis ir radījis albumu, kura dziesmas varbūt arī neiekaros radio topu virsotnes, taču atstās spēcīgu nospiedumu Latvijas populārās mūzikas vēsturē. Divi šādi albumi vienā pavasarī - šķiet, kaut kas pie mums mainās uz labu :)

Jums ievērtēšanai labā kvalitātē izlieku dziesmu "Tocka" (kuru, protams, esmu iegādājies), kas pagaidām patīk vislabāk un patīk tieši krieviski. Nebrīnītos, ja pie attiecīgas bīdīšanas austrumzemē šis būtu reāls hīts. No pārējiem gabaliem izceltu: "Davai davai", "Amnēzija.lv", "Ceļš", "Синий Рай", "Ночной DJ", "Та Ра Pам", "8:25" un "Дождь". Bet albumā tiešām ir galīgi knapi ar vājiem gabaliem un tas sasodīti priecē!



N.B. Albumu iegādāties un noklausīties var pie Platforma Music.

Kad tevi meklē nepareizais darbs..

Darba meklēšana ir aizraujošs process. Pat ja tu neko nedari un vienkārši gaidi, kad darbs atradīs tevi...

Kad es pirms kāda mēneša pabeidzu visus iesāktos darbus un, nedēļu paslaistījies, sapratu, ka ilgstoša dīkstāve mani pārāk nesaista, es veicu visas tās pašas aktivitātes, ko vienmēr šādos gadījumos - atjaunoju CV pāris tiešsaistes datubāzēs un noinformēju tos cilvēkus, kuriem pēdējā pusgada laika biju atteicis piedalīties kādos projektos, ka principā esmu pieejams sadarbībai. And so the word spread...

Parasti šādās situācijās mani vienmēr visnotaļ drīz ir atraduši jauni un interesanti piedāvājumi. Paldies Dievam, es pietiekoši labi daru to, ko daru, lai man nebūtu jāsūta uz dullo visiem pēc kārtas savs CV, un arī šoreiz man jau pēc pāris dienām sāka zvanīt gan hedhantinga cilvēki, gan arī uzņēmumi pa tiešo. Taču šī reize atšķīrās ar to, ka šoreiz šie cilvēki nebija pacentušies kaut mazliet iepazīties ar manu līdzšinējo darbu.

Kā gan savādāk izskaidrot to, ka man zvana cilvēkresursu vervēšanas profesionālis un, paziņojot, ka ir lasījis manu CV, vēlas man piedāvāt PR vadītāja darbu vienā no Latvijas lielākajiem smagās rūpniecības uzņēmumiem, kurš turklāt atrodas labi tālu no Rīgas. Man, kam visi līdzšinēji projekti un darbi ir bijuši saistīti ar kultūru, izklaidi vai jaunajām tehnoloģijām, un kam CV skaidri un gaiši ir rakstīts, ka interesē tikai darbs Rīgā, šis tips pusstundu pa telefonu klārē, cik es esot piemērots kandidāts.

Tad nāca piedāvājums kļūt par krievu valodā iznākoša preses izdevuma redaktoru. Tiesa, izdevums ir par izklaidi un tomēr - jau atkal uzņēmuma rīcībā bija mans CV, kurā melns uz balta rakstīts, ka es krievu valodā neesmu spējīgs uzrakstīt pat savu vārdu, kaut runāt varu visnotaļ pieklājīgi. Nu kur ir prāts piedāvāt tādu darbu krievu valodā rakstītnepratējam?

Kronis visam bija piedāvājums vadīt kāda milzīgas starptautiskas kompānijas Baltijas reģiona sabiedrisko attiecību nodaļu, pārceļoties uz patstāvīgu dzīvi Viļņā :) Tā jau viss forši un algu arī sola lielāku nekā mūsu prezidentam, bet vienīgais piedāvāt ko tādu 24 gadus jaunam, nepazīstamam PR konsultantam - frīlanserim, kuram ir tikai pāris gadu pieredze un nekādas izglītības šajā jomā - tur vajag iekšas. Es, protams, jūtos pagodināts, bet neesmu galīgs maniaks, lai ko tādu uzņemtos, turklāt Viļņa ir baigā bedre. Interesanti, kāda motivācija var būt izteikt man tādu piedāvājumu?

Vienvārdsakot, jau trīs nedēļas man piedāvā nodarboties ar visādu nepiemērotu ārprātu. Vai šīs valsts HR (human resources) cilvēki ir sajukuši prātā vai arī viņi par mani zina vairāk, nekā es pats? Es pa to laiku lasu grāmatas, skatos filmas un meditēju, zinot, ka agri vai vēlu atnāks arī īstais piedāvājums.

Par atgriešanos, Twitter un Tribīni..

Kā jau paši to varat redzēt, pārāk ilgi bez blogošanas es neesmu varējis iztikt. Esmu atpakaļ. Tiesa, es tiešām ceru beidzot pārvākties uz wordpress un uz savu domēnu, bet tam es esmu par dumju, tāpēc būs jāmeklē kāda profa palīdzību.

Paklausot Artūra Medņa aģitācijai, esmu pievienojies Twitter saimei - tur mani varat atrast zem jeremyriga. Pagaidām, kā jau Artūrs solīja, īsti neizprotu tās padarīšanas jēgu, bet viņš arī teica, ka vajadzēšot kādu laiku. Pagaidām esmu izvēlējies sekot kādiem 30 pazīstamiem kadriem, uzinstalējis Snitter desktop klientu un dikti gaidu, kad arī man kāds sāks sekot. Pagaidām tādu ir vien trīs...

Vakar arī notika pilsoniskās žurnālistikas portāla Tribīne.lv "Pilsoniskās žurnālistikas balvas" pasniegšana iekš LNB, kurā noskaidrojās, ka es ar šī bloga lasītājiem jau zināmu rakstu - "Katram sava, visiem viena - Latvija!", esmu ieguvis pirmo vietu lasītāju balsojumā kategorijā "Politika un ekonomika". Vēlāk vakarā tādā kā pasākuma āfterpārtijā iekš jaunā "Inn Lounge"(Pulkveža Brieža 11) jauki pasēdējām un padiskutējām i par žurnālistiku, i par reklāmu un PR. Agnese Krivade mani nosauca par pilsētas kundziņu un solīja uzsūtīt skinhedus, lai pārbaudītu manu easy attieksmi pret nāvi. Tagad nezinu, smieties vai raudāt :)

Foto: Tribine.lv

RECENZIJA: Prāta Vētra "Tur kaut kam ir jābūt", CD, 2008

Karalis joprojām ir dzīvs un pilnībā apģērbts! Noklausoties jauno ilggadējās vietējā mēroga supergrupas "Prāta Vētra" studijas albumu "Tur kaut kam ir jābūt", līdz ar atvieglojuma nopūtu prātā nāk tieši šāda doma. Patiesībā atliek vien pievienoties tiem, kuri šo PV veikumu nodēvējuši par līdz šim spēcīgāko. Un bija jau arī pēdējais laiks, jo kopš "Veronikas", kurš kritiķu aprindās uzskatīts par PV labāko albumu, laikiem galu galā pagājuši jau 12 gadi.

Pa vidu starp "Veroniku" un "Tur kaut kam ir jābūt" ir bijuši izcili hiti, taču tieši ar savu jauno albumu grupa beidzot ir atkāpusies no tik ilgi mītās un klausītāju ausīm tik ierastās taciņas. Ārkārtīgi riskantais solis, kā albuma producentu piesaistīt nevis kādu ārzemju superprofesionāli, bet gan mūsu pašu hiphopa flagmani Gustavo, ir attaisnojies gandrīz visās frontēs - vēl nekad "Prāta Vētra" nav skanējusi tik svaigi un aktuāli, kā šodien. Elektronikas elementi, hiphopa ritmi, atkāpšanās no taisnajām melodijas līnijām - tā ir tā pati, tomēr pavisam cita "Prāta Vētra". Iespējams, jaunais grupas skanējums nebūs pieņemams daļais vecfanu, taču tieši tas palīdzēs PV ticībai pievērst tos, kuri līdz šim par vietējiem poproka karaļiem ir tikai ironiski vīspsnājuši.

"Tur kaut kam ir jābūt" neatradīsiet daudz superlipīgu un līdzi dziedamu melodiju, kas arī varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ divus pirmos radiosinglus atteicies spēlēt "Radio SWH", kurš savā saturā aizvien vairāk tuvojas šlāgeriskajam "Latvijas Radio 2". Albuma galvenā veiksme ir izcilie teksti un Gustavo aranžijas. Īpaši jāizceļ sarkastisko nākamo radiosinglu "Bronza", fanka un grūva piepildīto "Atliek nosargāt", savādi liriskā "Es jau nāku" un aktuālais singls "Ja tikai uz mani tu paskatītos", kas ir albuma spēcīgākais materiāls. Īsti saprotama nav izteikti vājā ievadgabala "Ceļa dziesma" un instrumentālā dranķīgas flamenko ģitāras imitācijas piesātinātās "Siāma" iekļaušana diskā. Ir arī dziesmas, kuras Gustavo ausīmdzirdami ir pārslīpējis, tā pazaudējot grupas (lielākoties Kaupera) dabisko šarmu.

Taču, jeburā gadījumā, šī ir revolūcija Latvijas populārajā mūzikā, dāmas un kungi! Lai cik gaužas asaras arī neraudātu fanes, kas uzaugušas kopā ar "Prāta Vētras" saldi lipīgajām dziesmām, Renārs Kaupers un kolēģi ir pieauguši un vēlas iet pa jaunu ceļu, šoreiz piedāvājot vienu no visu laiku spēcīgākajiem Latvijā radītajiem ierakstiem. Ar to viņus var tikai apsveikt, jo pastāvēs, kas pārmainīsies!

N.B. Albumu pilnībā noklausīties (gan ne pārāk labā kvalitātē) iespējams ŠEIT!

Prāta Vētra - "Ja tikai uz mani tu paskatītos" (video)

Lāča medību sezonu laiks beigt..

Anuka pietiks spamot! Lācis uzbrauca man, es uzbraucu lācim, lācis apvainojās, visi sacepās un nu tagad nedēļu nekur.lv tikai šī šaušalīgi nozīmīgā notikuma analīzi no visiem blogeriem vien varēs lasīt. Smieklīgi. Pamedījāt - pietiks! Lai kāds arī viņš būtu vai nebūtu, lācis mums tikai viens. Jāsaudzē, značit! Un mani arī medīt nevajag, manis šeit vienalga nav :)

Johaidī, šodien blogam jubileja! Pirmā un pēdējā.

Biju pavisam piemirsis, ka tieši šodien - 15. aprīlī - aprit precīzi viens gads, kopš šajā virtuālajā pierakstu blociņā ar nedrošu roku tika ieķēpāts pirmais ieraksts. Notikums, lai cik pieticīgs, tomēr ir pelnījis vismaz virtuālu atzīmēšanu.

Gada laikā ir tapuši 206 ieraksti, citi vērtīgi, bet citi - pagalam nekādi. Līdz šim brīdim blogu ir apmeklējuši 59680 unikālie apmeklētāji. Vai tas ir daudz vai maz - ne man vērtēt. Ceru, ka ikviens šeit ir atradis ko noderīgu, izklaidējošu, vai vismaz domāšanas procesu raisošu.

Kas attiecas uz mani pašu, tad šis gads man ir apliecinājis vairākas lietas. Pirmā - es noteikti varu blogot tā, lai tas kādam būtu interesanti. Otrā - es tomēr esmu pārāk slinks, lai visu laiku blogotu tā, lai tas kādam būtu interesanti. Un trešā - kvalitatīvam saturam Latvijas blogosfērā tomēr ir pārāk maz lasītāju, kas ir diezgan normāli, ņemot vērā, cik nu mums vispār to potenciālo lasītāju ir. Savukārt, padod tik debilus video, rakstus par gejiem vai pirātismu, un lasītāji plūdīs straumēm. Neba jau, ka es sevi pozicionētu kā nenormāli kvalitatīva satura autoru, bet, apskatoties atsaucību uz dažādiem ierakstiem, izklaidējošā satura dominance lasītāko vidū nav noliedzama.

Tas nozīmē tikai to, ka šim blogam, kuram līdz šim nav bijis nekāda konkrēta koncepta, ir vai nu jāmainās, lai attīstītos, vai jālikvidējās. Tā kā vienīgais attīstības ceļš pieprasa mainīt saturu uz absolūta sviesta pusi (jo tech blogu es neesmu spējīgs rakstīt), tad loģisks lēmums ir pārtraukt blogošanas aktivitātes vismaz šeit un tagad. Visticamāk, mana rakstītkāre ņems virsroku un jau drīz kādā citā vietā un formātā es atkal sākšu ko spamot, bet pagaidām Notes & Jokes of Jeremy oficiāli pārtrauc savu darbību.

Paldies tiem, kas lasīja, komentēja un lamāja :)

Jeremy