Kad pirmizrāde aiz muguras...

Es lieliski saprotu, ka visiem jau esmu sakritis uz nerviem ar saviem rakstiem par filmu "Amatieris", bet, tā kā tas pēdējā laikā ir teju viss, ar ko nodarbojos, tad nekāda lielā tēmu izvēle jau neatliek. Turklāt, šis varētu uz ilgu laiku būt pēdējais ieraksts par un ap filmu.

Vakar vakarā beidzot notika ilgi gaidītā "Amatiera" pirmizrāde, uz kuru pulcējās aptuveni 450 cilvēku - filmas radošā komanda, mediji, sadarbības partneri un īpašie viesi, kuru vidū bija arī daži blogeri.

Ja neskaita neplānotu 15 minūšu reklāmas pauzi pirms filmas, kas pirmizrādes gadījumā tā kā nebūtu īsti piemērota, viss ritēja gludi un šķiet, arī skatītāji palika apmierināti. Sagaidāms, ka, kā jau vienmēr, vieni filmu slavēs, citi pels, bet tas galu galā neko nemainīs. Vairāku gadu darbs ir noslēdzies.

Tā kā no manis šajā projektā bija atkarīgas visas publicitātes lietas, tad tieši šis ir tas brīdis, kad varu izvērtēt paveikto. Šķiet, ka nav tāda medija, kurš šajās dienās tādā vai savādākā formā nerunātu par "Amatieri" un filmai ar tieši nekādu reklāmas budžetu tas ir ellīgi labs rādītājs. Tātad ir iemesls sev paklapēt pa plecu. Protams, maksimālisms arvien liek vēlēties vairāk, taču visu jau laikam tomēr nevar dabūt.

Kampaņas noslēgums cita starpā nozīmē arī to, ka esmu palicis bez darba. Būdams freelance pīārists es kampaņu nozīmīgākajos posmos mēģinu nedalīt savu uzmanību pa dažādiem projektiem, tādēļ tagad iestājies tāds jauks mieriņš. Tiesa, pēc dažām dienām klusums jau būs noriebies un parādīsies vēlme pieslēgties kādam citam projektam. Tā kā, ja jums ir man kas interesants piedāvājams, droši ziņojiet uz janis.polis[at]redcats.lv.

Ok, pēc pāris dienā būs šī bloga pirmā dzimšanas diena. Centīšos sarūpēt kādu pārsteigumu!

Otrais "Amatiera" konkurss noslēdzies!

Piedzīvojot būtisku dalībnieku skaita pieaugumu, otrais no konkursiem, kurā izspēlēju ielūgumus uz filmas "Amatieris" pirmizrādi, ir noslēdzies. Kopā tika saņemtas 24 atbildes, no kurām pareizas un laicīgi iesūtītas gan bija tikai 15. No to autoru vidus arī tika izlozēts laimīgais uzvarētājs!

Un tātad, divus ekskluzīvus ielūgumus uz pirmizrādi 10. aprīlī 19:00 saņem:

Mārtiņš Gailītis (martins.gailitis@gm***.com). Apsveicu!

Pareizā atbilde uz uzdoto jautājumu, savukārt, bija - filma "Amatieris" tika uzņemta 21 filmēšanas dienā jeb trīs nedēļās.

Paldies par piedalīšanos!

P.S. Sorry, ka netiek radīti nekādi citi raksti un tulkojumi. Šitā kino padarīšana mani drīz jau būs iedzinusi nervu sabrukumā :) Drīz jau viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs - varēsim i par praidu, i par mūziku, i par interesantajām lietām parunāt.

Konkurss Nr.2 - Laimē biļetes uz filmu "Amatieris"!

Kā jau solīts, konkursu laiks manā blogā turpinās un jau atkal jums ir iespēja iegūt 2 ekskluzīvus ielūgumus uz jaunās Latvijas filmas "Amatieris" pirmizrādi 10. aprīļa vakarā. Lai to izdarītu, jums ir pareizi jāatbild uz tikai vienu elementāru jautājumu un jācer, ka paveiksies izlozē.

Pareizā atbilde līdz 4. aprīļa(rītdienas) pulksten 17.00 jānosūta uz e-pastu janis.polis[at]redcats.lv ar norādi "konkursam".

JAUTĀJUMS:

Cik dienās tika uzņemta filma "Amatieris"?

Atbildes uz šo un citu konkursu jautājumiem meklējiet filmas oficiālajā mājaslapā www.amatieris.lv. Vajag tik rakt :)

Balvas:

No visiem pareizo atbilžu iesūtītājiem, viens izlozes kārtā iegūs 2 (divus) ekskluzīvus ielūgumus uz filmas "Amatieris" pirmizrādi 10. aprīlī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Coca-Cola Plaza".

Kādi koncerti šogad notiks Latvijā? (saraksts)

Vai katru dienu tiek paziņots par kādu gana lielu muzikālu notikumu, kas šogad norisināsies mūzu mazajā valstiņā. Tas, protams, priecē, taču izseko līdzi visam šim jampadracim ir praktiski neiespējami. Tādēļ piedāvāju mazu sarakstiņu ar līdz šim oficiāli izziņotajiem lielāko un nozīmīgāko (subjektīvi) koncertu datumiem. Ja nu ko būtisku esmu izlaidis, ziņojiet komentāros.

• 10. aprīlis - Cesaria Evora, "Arēna Rīga"
• 21. aprīlis - Gary Moore, "Arēna Rīga"
• 24. aprīlis - Laurie Anderson, "Arēna Rīga"
• 25. aprīlis - Emir Kusturica, "Kongresu nams"
• 26. aprīlis - Jose Gonzales, Andrejsalas "Pulkvedis"
• 17. maijs - Busta Rhymes, "Sapņu Fabrika"
• 17. maijs - Backstreet Boys, "Arēna Rīga"
• 22. maijs - KISS, "Arēna Rīga"
• 20. jūnijs - Kylie Minogue, "Arēna Rīga"
• 21. jūnijs - Lenny Kravitz, "Arēna Rīga"
• 2. jūlijs - Avril Lavigne, "Arēna Rīga"
• 1. līdz 6. jūlijs - Victor Wooten, Scott Hamilton, Patti Austin, u.c. - "Rīgas Ritmi", Kongresu nams
• 7. jūlijs - The Chemical Brothers - "Skonto halle"
  
• 11. jūlijs - Cradle of Filth, The Exploited, "MetalShow.lv Open Air festival", Blome
• 12. jūlijs - Lou Reed, "Arēna Rīga"
• 16. jūlijs - Björk , "Arēna Rīga"
• 18. un 19. jūlijs - Travis, Manic Street Preachers, Fatboy Slim, Timo Maas, British Sea Power, u.c. "Positivus AB Festival", Salacgrīva
  
• 20. jūlijs - Metallica, "Skonto stadions"
• 18. augusts - Deep Purple, "Arēna Rīga"
  

Konkursa Nr.1 uzvarētājs noskaidrots!

Pirmais filmas "Amatieris" konkurss ir veiksmīgi noslēdzies - noteiktajā laikā uz uzdoto jautājumu pareizi atbildēja deviņi dalībnieki, no kuriem tikai vienam tiks 2 ielūgumi uz filmas pirmizrādi.

Šis laimīgais improvizētas izlozes rezultātā izrādījās:

Madara Rone (madara.rone@cit*****.lv).

Apsveicu! Par balvas saņemšanu sazināšos tuvākās nedēļas laikā.

Ak jā, pareizā atbilde uz konkursa jautājumu bija - pīrādziņi!

Nākošais konkurss - jau drīzumā!

KONKURSS Nr.1. - Laimē biļetes uz kino!

Tuvāko pāris nedēļu laikā šajā blogā norisināsies vismaz pieci konkursi, kuros visos būs iespējams laimēt ielūgumus uz jaunās Latvijā uzņemtās mākslas filmas "Amatieris" pirmizrādi 10. aprīļa vakarā. Šodien - konkurss Nr.1!

Lai piedalītos konkursā, jums līdz 26. marta (rītdienas) pulksten 17.00 uz e-pastu janis.polis[at]redcats.lv ir jāiesūta atbilde uz pavisam elementāru jautājumu:

JAUTĀJUMS:

Kas bija "Amatiera" operatora Aadel Nodeh-Farahani mīļākais našķis, viesojoties Latvijā?

Atbildes uz šo un citu konkursu jautājumiem meklējiet filmas oficiālajā mājaslapā www.amatieris.lv.

Balvas:

No visiem pareizo atbilžu iesūtītājiem, viens izlozes kārtā iegūs 2 (divus) ekskluzīvus ielūgumus uz filmas "Amatieris" pirmizrādi 10. aprīlī kinoteātrī "Coca-Cola Plaza".

Ej un nopērc "Duffy" albumu "Rockferry"!

Es klausos sasodīti daudz mūzikas - jaunas un vecas. Ja atklāju sev ko jaunu un patīkamu - dažas dienas paklausos un turpinu meklēt. Tomēr ir daži ieraksti, kas disku atskaņotājā vai datora pleilistē kavējas nedēļām un pat mēnešiem ilgi. Arī jaunās velsiešu dziedātājas Dafijas (Duffy) debijas albums "Rockferry" ir viens no šiem īpašajiem ierakstiem.

Mūzikas apskatnieki Jānis Žilde un Andrejs Veitners, līdz ar viedajiem vīriem no "BBC Sound of 2008" un neskatāmiem kritiķiem visā pasaulē, jau ir nosaukuši "Rockferry" par vienu no gada centrālajiem notikumiem populārajā mūzikā un man tur nav itin nekā, ko piebilst. Perfekti nostrādāts ieraksts, kas izklausās kā nācis no 40 gadus senas pagātnes, tomēr absolūti svaigs.

Ja vēlaties, varat doties lasīt kritiķu atsauksmes, bet es jūsu vietā vienkārši iegādātos šo brīnišķīgo ierakstu. Es neticu, ka kāds mūzikas mīļotājs varētu šo pirkumu nožēlot.

Te pāris video:

Duffy - "Mercy" (live accoustic)

Duffy - "Stepping Stone" (live)

Par latviešiem, svētkiem un tautasdziesmām

Pēdējā laikā liels tracis sacēlies ap kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, kuri notiks šovasar - koncertu biļetes no kasēm mūzikas mīļotāji un spekulanti izķēra tādā ātrumā, ka lielākā daļa svētku dalībnieku tuvinieku koncertus mierīgi varēs vērot savos TV ekrānos. Lai nu tā būtu, jo pavisam iespējams, ka šī ažiotāža tikai apliecina to, ar ko latvieši vienmēr ir tā lepojusies - Latvija ir zeme, kas dzied un paši latvieši - īstena dziedātājtauta. Taču vai tā tas patiešām ir?

Būtiska tuvojošos svētku repertuāra sastāvdaļa ir latviešu tautas dziesmas un dejas. Tās pašas tautasdziesmas, kas zelta burtiem ierakstītas Latvijas un arī pasaules kultūras mantojumā, un kuras Baronu Krišjānis, Melngaiļu Emīls un citi folkloristi pirms daudziem gadiem tik rūpīgi vākuši, sistematizējuši, apdarinājuši vai kā citādi padarījuši visiem pieejamas.

Pajautājiet jebkuram latvietim, vai viņš zina latviešu tautasdziesmas un teju katrs piekrītoši mās ar galvu. Tikai tad, kad kādā ļaužu kopāsanākšanas reizē nonāk arī līdz dziedāšanai, atklājas skumjā patiesā aina - tikai retais kādai tautasdziesmai zina vairāk par vienu, diviem pantiņiem. Jā, arī "Kur tu teci, gailīti manu" vai "Pūt, vējiņi" jūs patiesībā nezināt... Protama lieta, kordziedātāji, gatavojoties dziesmu svētkiem vai citiem koncertiem, lērumu dziesmu ir iekaluši, taču citādi dziedātājtautai ar bagātīgo kultūras mantojuma apgūšanu iet visnotaļ švaki. Galu galā - kam mūsdienās vajadzīgas primitīvās tautasdziesmas?

Vēl jautrāka aina ir ar tautas dejām. Neviens ārpus deju kolektīviem nezina pat pāris soļus vienai dejai (es arī nē, kaut mana māte ir horeogrāfe un deju kolektīva vadītāja). Un ja tā padomā - kā gan lai zinātu? Skolā taču neko tādu nemāca.

Ar šo es nevienam neko negribu pārmest - viss ir tā, kā tas ir un droši vien tā tam arī ir jābūt. Vienkārši aizdomājos par to, ka viss šis haips (no "hype") ap Dziesmu svētkiem kā Latvijas un jo īpaši latviešu simbolu patiesībā ir balstīts uz māla kājām. Jā, mums joprojām ir ļoti daudz koru un deju kolektīvu, bet to kļūst arvien mazāk. Reizi četros gados mēs savu kultūras mantojumu izņemam no garāžas tumšākajā stūrī novietotās nevajadzīgo mantu kastes, nopūšam putekļus, brīdi patīksminamies un iemetam kastē atpakaļ. Viss liecina par to, ka reiz mēs šo kasti vairs nekad neaiztiksim.

Šīs pārdomas radās no tā, ka es, sēžot mājās un spēlējot klavieres, mēģināju izveidot kādas džeza tēmas no latviešu skumjākajām tautasdziesmām. Nu ir kaut kāds netverams spēks tajās melodijās un tekstos.

Man jau kopš bērnības vistuvākā tautasdziesma ir "Tumša nakte, zaļa zāle". Dēļ tās smeldzītes...

Gribēju jums apvaicāties - kura ir jūsu mīļākā tautasdziesma? Un kāpēc?

Negulēta nakts ar Uldi Rudaku

Vakar gāju garām "Jāņa Rozes" grāmatnīcai, ieraudzīju tās skatlogā izlikto rozā "ķieģeli" ar laikraksta "Diena" mūzikas žurnālista Ulda Rudaka bildi un sapratu, ka nevaru paiet garām. Piecas minūtes un piecpadsmit latus vēlāk es ar absolūtu apmierinātības izteiksmi sejā devos tālāk savās gaitās. "Rokupācija" nu bija manā īpašumā.

Pie lasīšanas ķēros vēlā vakarā uz jau pēc pusnakts. Palasīt biju domājis vien stundiņu, jo diena bija gadījusies nogurdinoša un celties arīdzan gatavojos agri. Taču kas tev deva - tieši 7:45 no rīta grāmata tika aizvērta un ne jau tādēļ, ka miegs būtu pieveicis, bet gan tāpēc, ka visas 488 lapaspuses bija cauruncaur izlasītas. Tieši tik aizraujošs un man saistošs izrādījās Rudaka dziļi personīgais skatījums uz Latvijas pēdējo 25 gadu rokmūzikas un pastarpināti arī citu stilu mūzikas vēsturi, varoņiem un tikai dažu piedzīvotiem notikumiem.

Tā kā pats kādu laiciņu darbojos mūzikas žurnālistikā, man bija bauda lasīt par cilvēkiem, kurus it kā pazīstu, bet, kā izrādās, tomēr nepazīstu. Šķiet, Rudaks ir bijis visur, kur vien kāds mūsu valstī ir piekopis "sex, drugs & rock'n'roll" kultu. Uldis nekautrējas no tā, ka pīpē zāli, dažreiz dzer, kamēr krīt, ka bohēma ir viņā un viņš ir bohēma. Viņš arī nekautrējas atcerēties, ka, piemēram, Māris Žigats reiz koķetējis ar nacismu, kā dēļ nav bijis diez ko labi ieredzēts Rīgas "underground" vidē, un ka tagad viņš kļuvis par iedomīgu pašpasludinātu dieviņu, kas iedomājas nosakām visu jauno mūziķu likteni.

Bet šī nav "dzeltena" grāmata, kā tās, kuras raksta Juris Millers. Šī ir sava laikmeta liecība no pirmās personas skatpunkta. Tā ir subjektīva un atklāta, bieži vien haotiska, sasteigta un nepabeigta, bet tomēr tik bagātīga piemiņa aizejošam laikam. Bez izskaistinājumiem un pārspīlējumiem Uldis Rudaks mums atklāj pasauli, kurā daudziem nekad nav bijis un arī nebūs lemts ielūkoties. Un par to viņam "paldies"!

KINO: "El Orfanato" - mazliet šausminošs šedevrs

Man nepatīk šausmu filmas. Tas tādēļ, ka masīvs vairākums no tām ir lēti hack'n'slash gabali, kuriem neviens nav papūlējies noalgot scenāristu. Iespējams tādēļ, ieraugot filmas "El Orfanato" ("Bāreņu patversme" vai vienkārši "Bērnunams") žanru aprakstā iekš IMDb arī vārdiņu horror, es apsvēru domu šo filmu neskatīties. Tomēr augstais reitings un recenzijās pazibējušais meksikāņu režisora Guiljermo del Toro ("Fauna Labirints") vārds lika man pārdomāt. Un labi ka tā, savādāk es būtu palaidis garām filmu, kura bija Spānijas oficiālā kandidatūra Oskara balvai, lai arī pārsteidzošā kārtā netika izvirzīto labāko pieciniekā. Savādāk es nebūtu noskatījies filmu, kura ir viena no lieliskākajām šogad redzētākajām un noteikti visspilgtāko iespaidu atstājusī.

Šis Meksikas un Spānijas kopražojums, kas ir spāņu režisora Huana Antonio Bajenas debijas darbs un ko producējis Guiljermo del Toro, ir stāsts par ģimeni un par spoku apsēstu māju. Laura, kura uzaugusi bērnunamā, pēc gadiem nopērk to un ievācas tajā kopā ar vīru un adoptēto dēlu. Visai drīz zēns iemanto neredzamus draugus. Un tad pazūd...

Šķietami banālajā un nodrāztajā uzstādījumā patiesībā nav itin nekā banāla. Filma ir caur un caur lieliska. Bez jebkādiem specefektiem, visam notiekošajam paralēli piedāvājot gan racionālus, gan pilnīgi fantastiskus izskaidrojumus, režisors ļauj skatītājam pašam izvēlēties, kam ticēt un kam nē, jo galu galā tas nemaina itin neko - skatītājs tiek absolūti ievilkts filmas stāstā un no tā izkļūt tam ir lemts vienīgi ar pēdējo sižeta pavērsienu un beigu titriem. Un ļaujiet man jums teikt - spriedze, kuru piedāvā šī mistērijas pilnā drāma, pārspēj jebko, ko spēj piedāvāt ierastās šausmu filmas. Vadoties pēc lozunga "less is more", filmas veidotāji liek mūsu iztēlei darboties ar pilnu jaudu. Un tā strādā, un kā vēl strādā...

Galvenajā lomā - lieliskā Belēna Rueda, kura principā iznes šo filmu uz saviem pleciem. Del Toro savu audzēkni Bejenu ir skolojis labi, jo "El Orfanato" ir grūti atrast vājos punktus. Brīnišķīga kinematogrāfija, izdomas pilns scenārijs, teicami izmantoti skaņu efekti, lieliska aktierspēle - tas viss savijas vienā veselumā, lai liktu skudriņām skriet pār jūsu kauliem. Un, kad viss būs galā, vienkārši apbrīnot šo lielisko kino. Vismaz ar mani tā bija.

Dziļi rekomendēju. 9/10

P.S. Ja vien ir iespēja, skatieties spāniski ar subtitriem, nevis angļu mēlē.