Oratorija "Lembergs tevi redz!" (video)

Hehe, es biju redzējis visādus anti un pro Lemberga video, bet šo līdz šim nebiju manījis. Ja mana auss neviļ, tad šo audiovizuālo šedevru ir iedziedājis Niks Matvejevs. Kas taisījis - nezinu un negribu zināt. Šķiet, ka nav pirmā svaiguma... Jautri, ka Banānijā notiek šādas aktivitātes. Ja vienam konkurenti uzbrauc, tas ir spiests atbildēt un galu galā tauta un atbildīgās iestādes uzzina dažādus pikantus sīkumus :)

APTAUJA: Vai tev patīk filmas "Amatieris" plakāts?

Šī ir ne tik daudz brutāla filmas reklāma, cik vēlme iegūt lasītāju/skatītāju atsauksmes par jaunizveidoto filmas "Amatieris" plakātu. Pirms drukāt, jānoskaidro, vai tautai nav būtisku iebildumu. Atbildi lūgtum sniegt, ieklikšķnot aptaujā lapas labajā pusē. Komentāri, protams, komentāros ;) Uzklikšķinot uz bildes, var apskatīt lielākā izmērā.

Mūzikas svētki turpinās - Jose Gonzales Rīgā!

Tā vien šķiet, ka šogad Rīgu apciemojošie ārvalstu mūziķi tiek izvēlēti tieši no manas mīļāko mākslinieku listes. Viņiem piepulcējas arī zviedru indie-folk dziesminieks Hosē Gonzaless (Jose Gonzales). Viņa koncerts notiks 26. aprīlī, Andrejsalas "Pulkvedī".

Kā savā preses relīzē ziņo koncertrīkotāji "Meteor Agency", biļešu tirdzniecība uz šo pasākumu sāksies 13. martā, to cena būs 10Ls un tās būs nopērkamas "Biļešu Servisa" tirdzniecības vietās.

Hosē Gonzaless ir dzimis 1978. gadā Gēteborgā, Argentīnas emigrantu ģimenē. Pirmais dziedātāja albums "Veneer" iznācis 2003. gadā, otrais albums "In Our Nature" - 2007. gadā.

Šķiet, ka Latvijas klausītājiem šis mākslinieks visvairāk būs pazīstams ar savām satriecošajām koverversijām zviedru grupas "The Knife" dziesmai "Heartbeats" un triphopa mogulu "Massive Attack" hītam "Teardrop". Lai nu kā, ja jums patīk akustiska, mierīga un bezgala skaista mūzika, šis koncerts ir domāts tieši jums :)

Video: Jose Gonzales "Teardrop"

Video:Jose Gonzales "Heartbeats"

Manam blogam 610 tūkstoši apmeklētāju 3 dienās!

Wow :D

Es zināju, ka reiz būšu populārs, bet ka tik ļoti...


Ja man nebūtu vēl pārītis krāna, tfu, statistikas mērītāju, nudien iedomātos, ka esmu kļuvis par neta megazvaigzni :)

CENZŪRA: NBS izdzēš latviešu karavīru Irākā kaujas video no YouTube. Jeremy pārpublicē atkal.

Mūsu varen brīvajā zemē joprojām plaukst un zeļ cenzūra. Pietika masu medijos parādīties ziņai, ka video portālā YouTube ievietots video, kurā redzami Irākā dienošie Latvijas karavīri kaujas apstākļos, lai stundas laikā video no YouTube un citiem video servisiem tiktu izdzēsts bez pēdām. Ko šobrīd dara ar to nabaga filmētāju, man bail iedomāties. Pat TvNet nobijās un izdzēsa, kā mazie paklausīgie gariņi.

Lai nu kā, cenzūrai lieku reizi pigu parādīt par ļaunu nenāks. Tā kā paredzot šādu scenāriju, video laicīgi pamanījos pieseivot, tad varu jums to piedāvāt. Neba jau tā, ka tur nez kas superinteresants notiktu (šauj gan), bet ja jau NBS to uzskata par tik lielu noslēpumu, tad nepublicēt nevar :)

P.S. Tiem, kas te uz mailu tagad spamo par manis radīto apdraudējumu karavīriem, gribu teikt divas lietas:
1) Latvijas misija Irākā ir beigusies;
2) Sorry, bet katru mūsu karavīru, kurš brīvprātīgi (karadienests jebkurā gadījumā nav obligāts) dodas karot uz Irāku vai Afganistānu brīdī, kad šīs valstis Latviju nekādi neapdraud, es uzskatu par noziedznieku. Ja kāds no viņiem tur dabūs galu, man žēl nebūs.

Filma "AMATIERIS" kinoteātros - no 11. aprīļa!

Finally it's official - mūsu jaunais superkino, asa sižeta drāma "Amatieris" jau no 11. aprīļa tiks demonstrēta Rīgas lielākajā kinoteātrī "Coca-Cola Plaza", kā arī mazliet vēlāk citos kinoteātros visā Latvijā! Tādēļ mazliet par to, kā notiek viss process...

Tā kā līdz pirmizrādei ir atlicis knapi mēnesis, skaidra lieta, ka mūsu mazajā kinostudijā visi vai jūk prātā. Ko aicināt uz pirmizrādi, teikt runas vai neteikt, vai ballītē dot šņabi vai tikai vīnu, kā panākt, lai kāds vispār gribētu mūsu veikumu skatīties un tā vietā neizvēlētos kādu Holivudas megagrāvēju - tie ir tikai daži no risināmajiem jautājumiem.

Tehniskie cilvēki pa to laiku steidz paveikt pēdējās tehniskās lietas, kas nepieciešamas, lai filmu varētu demonstrēt uz lielā ekrāna - krāsu korekciju, filmas 35mm kopiju drukāšanu, Dolby skaņas sagatavošanu. Visas šīs lietas turklāt notiek ārpus mūsu valsts robežām, tādēļ visām rūpēm vēl pievienojas arī bažas par to, vai partneri nepiečakarēs un filma vajadzīgajā dienā būs gatava prezentēšanai. Filmas pirmizrāde bez filmas - tas būtu diez gan amizanti :)

Es savukārt līdz ausīm esmu iejūdzies informatīvo atbalstītāju piesaistīšanā un publicitātes nodrošināšanā. Ar studijas un "Amatiera" stendu nule kā bijām lielajā izstādē "Skola 2008" Ķīpsalā. Bijām uzslējuši visnotaļ milzīgu sienu ar filmas plakātiem, demonstrējām treileri, organizējām konkursus, piedāvājām iziet kastingu mūsu nākamajiem kinoprojektiem. Jaunieši pamatīgi pavilkās, par ko liels prieks (bilde tapusi vēl pirms atvēršanas :). Ja arī jūs vēlaties pieteikties - lūgtum: www.amatieris.lv/casting .


Tāpat sākam domāt par to, lai filmu varētu noskatīties arī ārzemēs. Par to, ka filma tiks rādīta kinoteātros Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Moldovā, jau ir visnotaļ liela pārliecība. Gribētos to parādīt arī Vācijā un Polijā, bet tur izplatītāji par varītēm grib redzēt pārdošanas rādītājus Latvijā un viņus var saprast. Mazbudžeta filma no jaunas kinostudijas, ko uzņēmis režisors-debitants - diez gan pamatīgs risks...

Starp citu, drīzumā arī šajā blogā būs iespējams konkursa ceļā tikt pie ielūgumiem uz pirmizrādi 10. aprīļa vakarā. Studējam www.amatieris.lv un gatavojamies, lai būtu vieglāk atbildēt uz jautājumiem :)

P.S. Kas vēl nav redzējuši - filmas treileris:

INTERESANTI: Dzīve bez Mēness!?

Dzīvība patiesībā karājas mata galā. Zeme tikai knapi atrodas Saules dzīvībai piemērotajā zonā un pār to konstanti gāžas saules radiācija un kosmosa starojums. Akmenscietas atliekas no kosmosa dzimšanas laikiem nemitīgi šķērso Zemes orbītu, sadursmes gadījumā draudot iznīdēt visu dzīvo. Patiesībā ir gandrīz simtprocentīgi skaidrs, ka mūsu planētas virsma jau neskaitāmas reizes būtu pilnībā sterilizēta, ja šai planētai nebūtu kāds nezūdošs kompanjons un labvēlis, kāds debess ķermenis, kas neviļus aizvirza prom daudzas Zemei draudošās nelaimes. Mēness.

Mēness ir unikāls starp visiem mums pazīstamajiem debess ķermeņiem - nav zināms neviens cits pavadonis, kas pēc sava izmēra un uzbūves būtu tik tuvs savai planētai. Kas vēl būtiskāk, tas ir arī vienīgais pavadonis Saules sistēmā, kas riņķo ap inteliģentu civilizāciju - tas ir faktors, kas varētu arī nebūt vienkārši sagadīšanās.

Tas bija pirms 4,5 miljardiem gadu, kad jaunā Zeme tikai veidojās no Saules putekļu un akmeņu sanesu ārējā diska. Netālu dzima arī citas topošās planētas. Viena īpaši daudzsološa protoplanēta uzrādījā lielisku progresu, slaistoties Zemes Lagranža punktā, kas tai ļāva sekot Zemes orbītai, atrodoties gravitacionāli neitrālā attālumā. Gan Zemes, gan tās konkurentes Theias masai pieaugot, Lagranža punkts vairs nespēja tās noturēt atstatus un abas protoplanētas nepielūdzami tuvojās viena otrai. Theia, tobrīd jau mūsdienu Marsa lielumā, uzņēma ātrumu un ietriecās Zemē visai slīpā leņķī. Mazākās planētas zmagajai serdei nepietika ātruma, lai atrautos no Zemes, savukārt liela daļa abu debess ķermeņu ārējā apvalku tika izsviesta tās orbītā. Pēc gada mēness jau bija pamatīgi pavirzījies uz priekšu savā tapšanā, vai tā vismaz apgalvo populārā Lielā trieciena teorija... Neviens priekš mums netika papūlējies atzīmēt Zemes griešanās ātrumu pirms šī trieciena, taču ir pavisam skaidrs, ka pēc tā, gluži kā pēc divu biljarda bumbiņu meistarīgas saskares, Zeme griezās un turpina griezties arī šodien.

Tolaik Mēness atradās daudz tuvāk Zemei nekā šobrīd un, ja vien kāds uz to būtu skatījies, tas no mūsu planētas izskatītos vairākas reizes lielāks par Sauli. Ilgu laiku Mēness saglabāja šķidru kodolu un līdz ar to arī magnētisko ietekmi, kas atstājusi savas ģeoloģiskās pēdas arī uz Zemes. Kad visas lietas jau bija gandrīz nostājušās savās vietās, iestājās Vēlīnās planetārās bombardēšanas periods (Late planetary bombardment period), kura laikā neskaitāmu meteorītu lietus satricināja Zemi un tās pavadoni, izmētājot planetāros atkritumus pa malu malām un atstājot daļu no antīkās Zemes ģeoloģijas arī uz Mēness. Miljardi gadu ir aizslaucījuši visas šīs senatnes pēdas no mūsu planētas virsmas, taču daļa no tām sasalušā veidā joprojām ir atrodama uz Mēness. Šīs Zemes agresīvās jaunības pēdas ir izdevies uziet arī cilvēkiem - kosmosa misijas Apollo 15 astronauti uz Mēness savāca slaveno Genesis akmeni.

Saules sistēmas novērojumi liecina, ka Mēness rašanās ir visnotaļ netipiska. Visām pārējām planētām vai nu nav pavadoņu, vai arī tie ir iegūti citā ceļā. Protams, Mēness nav vienīgā dīvainā ar Zemi saistītā lieta - uz tās visrmas vai mudž no dažādām trauslām un dīvainām uz oglekļa bāzētām dzīvības formām... Retās Zemes teorijas (Rare Earth Theory) aploģēti apgalvo, ka tik liels mēness kā mums ir dzīvībai ne tikai labvēlīgs, bet pat obligāti nepieciešams faktors.

Lai arī mūsu planetārais kaimiņš Marss arī teorētiski atrodas Saules dzīvībai piemērotajā zonā, ir visnotaļ pamatoti domāt, ka dzīvība tur nekad nevarētu ieviesties pārāk lielā ass noliekuma dēļ. Marsa ass var svārstīties no 10 līdz par šībrīža 25 vai pat vairāk grādiem. Tas dažkārt liek planētai asi sasvērties uz viena no poliem, pilnībā izkausējot ledu un piepildot vājo atmosfēru ar ūdens tvaikiem, kas nākamajā sezonā atkal sasalst. Šādu ekstrēmu laika maiņu dēļ planētai vajadzētu piedzīvot nebeidzamas mūžīgās sasalšanas, kuras uz laiku pārtrauktu vien kārtējās ass svārstības. Kas Phoenix Lander maijā nolaidīses netālu no Marsa ledus cepures, mums vajadzētu iegūt pierādījums par šo leduslaikmetu ciklu uz planētas virsmas. Kamēr arī Zemei ir tikuši savi leduslaikmeti, Mēness gravitāte ir kalpojusi kā žiroskops, noturot mūsu planētas asi precīzi 23,5 grādu leņķī un aiztaupot mums Marsam līdzīgas klimatiskās pārmaiņas. Šī ilgtermiņa stabilitāte ir devusi iespēju starp sezonālo pārmaiņu cikliem izaugt dzīvībai.

Tāpat iespējams, ka arī paisumi un bēgumi ir bijuši nenovērtējami svarīgi dzīvības evolūcijā mūsu pasaulē. Arī Saule pati par sevi spētu radīt kādas plūdmaiņas, taču tās noteikti būtu mazākas nekā Mēness radītās. Par sērfošanu varētu aizmirst un daudziem tāda dzīve nešķistu dzīvošanas vērta. Mēness izraisītie augstākie viļņi lielas piekrastes teritorijas regulāri pārvērš no sausām mitrās. Reģioni, kas atrodas tālāk no krasta, izžūst tikai pašu stiprāko plūdmaiņu rezultātā, bet, tuvojoties krastam, arvien palielinās laika posms, kurā videi tieši piekļūst gaiss. Iespējams, ka tieši šie reģioni ar mainīgo vidi kalpoja kā platforma, kurā dzīvība, iznākot no ūdens, varēja izmēģināt arī sauszemes piemērotību eksistencei.

Bet ne jau tikai ūdeni pievelk Mēness gravitācija. Tā kā Mēness aprinķo Zemi tikai reizi mēnesī, savukārt Zeme apgriežas daudz ātrāk - 24 stundās, tad Mēness gravitācija, iedarbojoties uz Zemes virsmu, rada velkošu berzi. Tas noved pie vairākām lietām. Pirmkārt, zemes garoza nemitīgi maina formu - mēs visu to salauzto, nekārtīgo jezgu saucam par plātņu tektoniku. Mēness pievilkšanas spēks pat palēlina Zemes griešanās ātrumu. Bez Mēness Zeme grieztos ātrāk, radot vētraināku atmosfēru, kurā valdītu dzīvību apdraudoši vēji. Mēness orbītai par 3,8 centimetriem gadā attālinoties no Zemes, tā gravimetriskais spēks reiz novienādos Zemes griešanās ātrumu ar savu orbītu. Diena tad būs 9600 stundas gara un Mēnesi, nofiksētu vienā debess punktā, tad varēs redzēt tikai no vienas puslodes. Protams, Saule tobrīd jau būs kļuvusi par sarkano milzi un turpinās izplesties, lēnām aprijot visas savas planētas. Visticamāk, ka sērfingam par labu tas nenāks...

Ja netipiskie apstākļi, kas devuši mums Mēnesi, tiešām ir tik reti, cik reti tie šķiet, ir pavisam iespējams, ka mūsu planetārā sistēma ir tāda vienīgā visā galaktikā vai pat mūsu neiedomājami milzīgajā visuma atzarā. Taču ik pēc kāda neiedomājami ilga laika, divas planētas, kas ļoti īpašā veidā viena otru bezgala mīl, tiecas viena otrai pretī un rada dzīvību. Bez šī maģiskā, astronomiskā rituāla mēs šeit noteikti neatrastos.

(c) Jason Bellows, DamnInteresting.com, autors
(c) Jānis Polis, notesjokes.blogspot.com, tulkojums

N.B. Raksta tulkošana un publicēšana šajā resursā ir saskaņota ar autoru. Tālāka pārpublicēšana bez autora un tulkotāja atļaujas ir aizliegta!
--------------------------------
Patika? Lasi arī citus rakstus no šīs sērijas!

Kā Medveģevu par prezidentu vēlēja (video) :)

Absolūti ģeniāls Krievijas KVNšķiku ieskaņojums kādam vecas un dikti labas padomju filmas fragmentam. Par aktuālo - jauno prezidentu, protams. No Apollo paņēmu.



Kas neredz, spiež te :)

Bye, bye, Putin - Preved, Medved!

Par "Prāta Vētru" un pensiju jeb "S.P.B." ir labākā meinstrīma grupa Latvijā!

Vakar sanāca aizstaigāt uz koncertu, kurš beidzot apliecināja to, par ko man jau labu laiku bija pamatotas aizdomas - "S.P.B." jeb" "Smaragda Pilsētas Burvji" ir bez kādiem variantiem šī brīža visspēcīgāk, svaigāk un labāk skanošā poproka grupa Latvijā.

Ar to es negribu tiekt, ka koncerts "Studentu klubā" būtu bijis ideāls, nebūt nē, kā jau parasti šajā klubā - ar skaņu bija problēmas, Timrots pie pults visu skaņu sajauca vienā pamatīgā putrā, saites bija un gaudoja, tāpat es joprojām neesmu pārliecināts, vai grupas līdervokālistam Jānim Aišpuram vajadzētu tik uzskatāmi mocīties dziedot (kas gan varētu būt saistīts ar to, ka vokālists ne velna nedzird monitoros).

Taču, taču, taču..

..es neatceros, ka kādreiz no kādas Latvijas grupas būtu dzirdējis tik svaigi skanošas, nostrādātas un, galvenais, skaistas dziesmas. Beidzot ir kāda grupa, kas neskan pēc liepājroka vai kuras muzikālās ietekmes nav meklējamas vismaz 10 gadus senā pagātnē. Protams, Buiķis pie bungām un Viļums pie basa arī dod būtisku kvalitātes garantiju.

Jebkurā gadījumā, vakar pārliecinājos par to, ka :

1) grupai bez jau zināmajām "Pearl Tears", "Poet" un "Feeling Behind" ir vēl kaudze lielisku dziesmu, kurām ierakstā vajadzētu būt vēl 5x labākām, kā dzīvajā;

2) grupas debijas albumam vajadzētu "S.P.B." padarīt par absolūtiem Latvijas meinstrīma "kingiem". Un es to nedomāju sliktā nozīmē...;

3) šī ansambļa potenciāls uz starptautiskiem panākumiem ir nesalīdzināmi lielāks, nekā mūsu poproka flagmaņiem "Prāta Vētrai", kuriem kā reiz būtu laiks doties pensijā, jo nupat jau sāk šķist, ka to, kā "paņemt" Latvijas klausītāju (ar jaunām dziesmām, ne vecām), viņi jau ir aizmirsuši, bet to, kā iepatikties citiem, tā arī nekad neatkodīs.

Tā ja...