otrdiena, 2007. gada 22. maijs

Tveice

Ieelpa. Izelpa.
Gaiss tik tumīgs kā mannas biezputra. Bet varbūt tas nemaz nav gaiss? Varbūt tumīgs ir tas, iekš kā parasti ir gaiss, kas tagad patvēries kādā ēnainā pažobelē kopā ar zvirbuļiem un parka vāverēm...

Tikai neapstāties. Stāvēt uz vietas lielpilsētā tādā tveicē nozīmē ļaut pakusušā asfalta purvam sevi lēnītēm iesūkt savās dzīlēs. Satiki paziņu, pārmiji dažus vārdus un skat - prom vairs netiec!

Autobuss, saņēmis pēdējos spēkus, cenšas pārstrādāt to pašu atlikušo gaisa drusciņu smirdīgā gāzē, lai tikai tiktu pāri tiltam. Kā viņam nesaķep riepas?

Kur vien pagriez galvu, ņirb balts. Naktstauriņu uzlidojums? Naktstauriņu saules deja :)

Skatos un brīnos.
Brīnos, kā mana pelēkā un drūmā pilsēta saulē uzzied smaidos. Svīstam un smaidām. Kad salstam, tad gan nekad. Saki vēl, ka mūsos nerit dienvidnieku asinis..

2 komentāri:

  1. Ārprāts kaut kāds ... man arī te Brīvības ielā tas karstums + izplūdes gāzes tracina

    AtbildētDzēst
  2. man patika tas par tiem naktstauriņiem. :)

    AtbildētDzēst