sestdiena, 2008. gada 22. marts

Par latviešiem, svētkiem un tautasdziesmām

Pēdējā laikā liels tracis sacēlies ap kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, kuri notiks šovasar - koncertu biļetes no kasēm mūzikas mīļotāji un spekulanti izķēra tādā ātrumā, ka lielākā daļa svētku dalībnieku tuvinieku koncertus mierīgi varēs vērot savos TV ekrānos. Lai nu tā būtu, jo pavisam iespējams, ka šī ažiotāža tikai apliecina to, ar ko latvieši vienmēr ir tā lepojusies - Latvija ir zeme, kas dzied un paši latvieši - īstena dziedātājtauta. Taču vai tā tas patiešām ir?

Būtiska tuvojošos svētku repertuāra sastāvdaļa ir latviešu tautas dziesmas un dejas. Tās pašas tautasdziesmas, kas zelta burtiem ierakstītas Latvijas un arī pasaules kultūras mantojumā, un kuras Baronu Krišjānis, Melngaiļu Emīls un citi folkloristi pirms daudziem gadiem tik rūpīgi vākuši, sistematizējuši, apdarinājuši vai kā citādi padarījuši visiem pieejamas.

Pajautājiet jebkuram latvietim, vai viņš zina latviešu tautasdziesmas un teju katrs piekrītoši mās ar galvu. Tikai tad, kad kādā ļaužu kopāsanākšanas reizē nonāk arī līdz dziedāšanai, atklājas skumjā patiesā aina - tikai retais kādai tautasdziesmai zina vairāk par vienu, diviem pantiņiem. Jā, arī "Kur tu teci, gailīti manu" vai "Pūt, vējiņi" jūs patiesībā nezināt... Protama lieta, kordziedātāji, gatavojoties dziesmu svētkiem vai citiem koncertiem, lērumu dziesmu ir iekaluši, taču citādi dziedātājtautai ar bagātīgo kultūras mantojuma apgūšanu iet visnotaļ švaki. Galu galā - kam mūsdienās vajadzīgas primitīvās tautasdziesmas?

Vēl jautrāka aina ir ar tautas dejām. Neviens ārpus deju kolektīviem nezina pat pāris soļus vienai dejai (es arī nē, kaut mana māte ir horeogrāfe un deju kolektīva vadītāja). Un ja tā padomā - kā gan lai zinātu? Skolā taču neko tādu nemāca.

Ar šo es nevienam neko negribu pārmest - viss ir tā, kā tas ir un droši vien tā tam arī ir jābūt. Vienkārši aizdomājos par to, ka viss šis haips (no "hype") ap Dziesmu svētkiem kā Latvijas un jo īpaši latviešu simbolu patiesībā ir balstīts uz māla kājām. Jā, mums joprojām ir ļoti daudz koru un deju kolektīvu, bet to kļūst arvien mazāk. Reizi četros gados mēs savu kultūras mantojumu izņemam no garāžas tumšākajā stūrī novietotās nevajadzīgo mantu kastes, nopūšam putekļus, brīdi patīksminamies un iemetam kastē atpakaļ. Viss liecina par to, ka reiz mēs šo kasti vairs nekad neaiztiksim.

Šīs pārdomas radās no tā, ka es, sēžot mājās un spēlējot klavieres, mēģināju izveidot kādas džeza tēmas no latviešu skumjākajām tautasdziesmām. Nu ir kaut kāds netverams spēks tajās melodijās un tekstos.

Man jau kopš bērnības vistuvākā tautasdziesma ir "Tumša nakte, zaļa zāle". Dēļ tās smeldzītes...

Gribēju jums apvaicāties - kura ir jūsu mīļākā tautasdziesma? Un kāpēc?

12 comments:

  1. Nu nu. Statistiski mums no visiem iedzīvotājiem ļoti daudz cilvēku nodarbojas ar dziedāšanu un dejošanu. No tā arī ir dziedātājtauta. Ne obligāti visiem ir jāzin visi vārdi un jāzin visas dejas, lai mēs būtu dziedātājtauta.
    Daudz tusiņos un braucienos ir kompānijas, kas tāpat uzdzied latviešu dziesmas. Arī jaunieši.

    AtbildētDzēst
  2. Klausoties "Saule.Pērkons.Daugava", citreiz nobirst pa asarai.

    AtbildētDzēst
  3. Div dūjiņas. Arī Mielava "Piekūns skrien debesīs", kura ir diezgan tuva šai dziesmai, patīk. Kāpēc ? Tieši pie Div dūjiņas aizdomājos visvairāk...

    AtbildētDzēst
  4. Vispirms atbildēšu. Šodien mīļākā t.dz. ir "Nakarīti šyupeleša" jo ir taču Lieldiena. Kā gan Lieldienā varētu būt mīļākā kāda bēru, vāķu vai Jāņu dziesma???

    Vēl viena lieta.
    Dziesmu svētkos tautasdziesmas jau sen kā nedzied. ja nu vienīgi pēc oficiālā svētku koncerta beigām un 11. tramvajā braucot on Mežakaparka uz centru. Tāpat kā deju svētku lieluzvedumā dejp horeogrāfu īpaši radītās jaundejas, kuras agrāk sauca par tautiskām dejām, bet tagad par stilizētajām dejām vai skatuves dejām. Tautas dejas dejo pavisam citur un citos apstākļos.

    Un vēl viena lieta.
    UNESCO sarakstā ierakstīti kopā visu Baltijas valstu Dziesmu un deju svētki un Dainu skapis ar visu tā saturu, nevis kordziesmas, kuras dzied Lielajā estrādē.

    Mūsu Dziesmu un deju svētki jau sen ir paliels mākslas festivāls, kur apvienoti dažādi amatiermākslas žanri. Tā teikt – mūsdienīgs, pašmāju publikai adresēts kultūras produkts, kuru iespējams tikai tāpēc, ka desmiti tūkštošu cilvēku bez maksas kā brīvprātīgie piedalās lieluzvedumos (šovos).

    AtbildētDzēst
  5. 'es karā'i aiziedams'. jo tāpēc, ka bērnībā likās šausmīgi, ka brālis atstāj mazu māsu šūpulī, jo viņam jāiet karot.

    AtbildētDzēst
  6. vēl iegriež 'caur sidrabu birzi gāju'. un vēl no bērnības patīk 'aiz kalniņa dūmi kūp'.. jo par dzīvniekiem. :)

    AtbildētDzēst
  7. Zemunde - ieteiktu tik pašpārliecināti nerunāt par lietām, kuras acīmredzami pārāk labi nepārzini.

    2008. gada Dziesmu svētku atklāšanas koncerts - 31 dziesma, no kurām 17 ir latviešu tautasdziesmas.

    2008. gada noslēguma koncerts - 28 dziesmas, 11 no tām tautasdziesmas.

    Tāpat gribētu atgādināt, ka tautasdziesmas nevienā acī nav kordziesmas. Tas, ka tās dažkārt dzied kori, tās par tādām nepadara.

    Latviešu tautasdziesmas jeb dainas ir iekļautas UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma saglabāšanās programmā.

    AtbildētDzēst
  8. Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas.. dziesmai piemīt krietna deva traģisma, kārtējais gabals par karā ejošajiem bāleliņiem, bet skaisti. Un Pūt vējiņi, bet ne tāpēc, ka dziesma būtu latviešu Dainu ikona, bet gan tamdēļ, ka parāda latviešu tautas patieso būtību, kas ir tik sasodīti skarba- latvieši ir dzērāji un uzdzīvotāji kopš sākta gala. Piekrīti vai nepiekrīti, tomēr tā tas ir. Ar niecīgiem izņēmumiem, protams.

    .. Pats par savu naudu dzēru, pats skrēj' savu kumeliņ'..

    Zane B.

    AtbildētDzēst
  9. "Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas" ir Zigmara Liepiņa dziesma ar tautas vārdiem.

    AtbildētDzēst
  10. vārdos jau arī slēpjas viss spēks. melodija man šķiet visai mm.. popsīga, lai neteiktu vairāk.

    AtbildētDzēst
  11. Paldies, jeremy, par tavu ieteikumu!

    Tagad, lūdzu, izlasi manu ieteikumu!

    1) Esi tik laipns un ieskaties Latviešu Folkloras krātuves mājas lapā, kur pieminēts fakts, ka UNESCO reģistrā iekļauts tieši Dainu skapis. Te pievienoju saiti, kurā var aplūkot sertifikātu, kas šo faktu apstiprina:
    http://www.lfk.lv/MOW.jpg

    2) Patīkami lasīt, ka tu izproti, ka tautasdziesmas nav kordziesmas. Tikai, lai kori vispār varētu dziedāt ar folkloru saistītas dziesmas, komponisti veido tautasdziesmu apdares, tās adaptējot, jeb stilizējot, jeb apdarinot. Vai pat sacerot jaunas melodijas. Tātad kori dzied tautasdziesmu apdares vai komponistu jaundarbus ar tautas vārdiem jau pēc definīcijas.

    Interesanti, ka pie nemateriālās kultūras mantojuma pieder gan tautasdziesmas ko dzied tautā, gan to apdares, ko dzied Dziesmu svētkos.

    AtbildētDzēst
  12. Man laikam tomeer vislabaak patiik tie pashi "Puut Veejinji", kuriem, par laimi, zinu visus pantinjus. :P ;) Aaaa, un veel ljoti laba ir taa "Dziesma, ar ko tu saacies", ko dzied katros dzismusveetkos, bet nu neesmy drosa, ka taa ir tautasdziesma un visus pantinjus nezinu. :(

    AtbildētDzēst