"Aerodium" - lidot kā putnam...

Gan privāti, gan šeit pat komentāros man ir uzdots jautājums, kā tad īsti gāja iepriekš anonsētajā lidojumā iekš vertikālā vēja tuneļa "Aerodium". Tādēļ mazliet par manu svētdienas lidojumu...

Kāda daiļa būtne man bija noorganizējusi iespēju līdz ar viņu pacelties gaisā un kopīgi arī devāmies izbaudīt šo piedzīvojumu. Lidojums bija rezervēts svētdien, 12:00 un, lai piedotu visam papildu garšu, nolēmām uz netālu no Siguldas atrodošos ietaisi doties ar stopiem.

Mazliet pēc 11tiem jau bijām Juglā, tūlīt aiz remontējamā tilta, un mēģinājām pārliecināt garāmbraucošos šoferus par nepieciešamību mūs uzņemt savā mašīnā. Pēc aptuveni desmit minūtēm jau bijām ceļā. Mašīnā bez šofera (kurš mierīgi brauca nepiesprādzējies, kaut prātīgi), bija arī mazizmēra suns, bet tas nekādi netraucēja nokļūt vajadzīgajā vietā. Visai laicīgi jau atradāmies notikuma vietā un ar bažām raudzījāmies uz tiešām milzīgo agregātu, kura vienīgais uzdevums ir pacelt gaisā cilvēkus kā tādas spalviņas.

Pēc minūtēm desmit ieradās arī instruktori un mēs abi, kā arī vēl četri lietuvieši varējām piemērīt ķiveres, parakstīt līgumus par to, ka nedarīsim stulbības, iziet 10 minūšu instruktāžu, kā arī ietērpties lidojuma kombinzonā, cimdos, brillēs un arī ielikt ausu aizbāžņus, jo lidojuma laikā troksnis var pārsniegt 120 decibelus. Lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka lidosim katrs tikai divas minūtes, tomēr galu galā viss izvērtās tā, ka mums tika piešķirtas četras, kas sākotnēji likās baigi forši.

Pati lidošana norisinās aptuveni 10m augstumā virs zemes. Vēja tuneļa diametrs ir 4m un tam visriņķī ir izvietoti vēl aptuveni 2 metri piepūšamo matraču un tad dažus metrus augsts žogs. Lidošana notiek instruktora pavadībā. Pirmās divas minūtes instruktors pats gaisā nepacēlās vien koriģēja ķermeņa pozu un turēja, lai es nepaceltos pārāk augstu, kur droši vien nezinātu ko darīt. Varētu likties, ka nekāda māka tur nav vajadzīga un vienkārši ir jāļaujas lai vējš tevi nes. Tomēr tas tā nav - kombinzonā (lai palielinātu virsmu) ietērptais ķermenis gaisā spēj pacelties tikai tad, ja atrodas konkrētā pozīcijā un to noturēt ir ļoti sarežģīti un tas prasa pamatīgu fizisko piepūli, īpaši pirmajā reizē.

Laiks lidojumā rit nežēlīgi lēni - divas minūtes likās kā vismaz piecas. Aptuveni pusotru minūti viss izdevās lieliski, lidojums un brīvā kritiena sajūta, un tad kaut kādā brīdī tu pēkšņi atjēdzies, ka roku muskuļi (ar kuriem es gan diez ko nevaru lepoties) nežēlīgi smeldz un noturēties vajadzīgajā pozā kļūst arvien grūtāk. Otrajā reizē jau cits instruktors kopā ar mani pacēlās gaisā līdz pat 4m augstumam, bet jāatzīst, ka šīs otrās divas minūtes jau bija vairāk mocības nekā bauda - fiziskā slodze lidojot ir daudz, daudz lielāka, nekā varētu šķist, tādēļ tie, kam liekas, ka ar divām minūtēm nav vērts čakarēties un ka jāņem uzreiz desmit, droši var atslābt - četras minūtes būs pārpārēm pat lieliski fiziski sagatavotam iesācējam.

Kad bijām jau pabeiguši savu lidojumu un grasijāmies pa kāpnītēm lēni streipuļot lejā uz ģērbtuvi, motors ierēcās un mūsu instruktors pēkšņi uzlidoja aptuveni 10m augstumā, virpuļodams uz priekšu un atpakaļ. Šķiet, uz viņu viena konkrētā poza tomēr neattiecas un gravitāte vienalga padodas :)

Atpakaļceļā nostopējām kādu jaunu BMW vadītāju, kurš, protams, arī brauca nepiesprādzējies, un pa ceļam izdomāja vairāku desmitu kilometru garumā kosties ar citu BMW, ātrumam pārsniedzot 200km/h. Slimi...

Lai nu kā, ja maciņš un psiholoģiskā gatavība ļauj, "Aerodium" varu ieteikt izmēģināt arī jums. Es personīgi izvēlos mierīgāku lidojumu gaisa balonā, bet katram jau savi prieciņi...

Foto: Aerodium.lv