Vai Latvijai nedraud vetārsta diktatūra?

Latvijas Republikā, saskaņā ar tās Satversmi, politiskā sistēma ir parlametāra demokrātija. Bet vai uz ilgu laiku? Vērojot pēdējā laika notikumus, kad latvju tauta, atsaucoties visdažādākajiem galēji populistiskiem aicinājumiem, ir gatava nobalsot par referendumu rīkošanu pat par visnerealizējamākajiem likumprojektiem, nebūtu brīnums, ja drīzumā mēs nobalsotu arī par pievienošanos ASV, piemēram. Vai arī, stalta rikšotāja mugurā lepni izslējies, Kārļa Ulmaņa pēdās sekotu un par otru neatkarīgās Latvijas diktatoru kļūtu viszinīgais un visu varošais no veterinārsta par aizsardzības ministru vienā naktī pārtapušais Vinets Veldre.

Arvien pieaugošā ekonomiskā krīze un sabiedrības vairākuma nespēja objektīvi noteikt tās cēloņus, rada lielisku augsni neskaitāmiem politekonomiskiem populistiem, kurus vieno viena kopīga iezīme - tie visi zina, kas jādara, lai būtu labāk, bet, kāds pārsteigums, pēdējos 17 gadus ne velna nav darījuši, vai arī, ja ir, tad no tā nekāds labums tomēr nav cēlies.

Krīzes laiks politiķiem ir fantastiska iespēja sevi pierādīt, jo tieši krīzes dzemdē nākošās politiskās superzvaignes. Tiesa, jau atkal tās visas vieno kas kopīgs - pēc laika ļautiņi tomēr attopas, ka šķietamās mesijas tomēr nav bijušas tik kristālskaidras, kā to sākumā gribējies ticēt, un no krīzes pirmkārt glābušas savu personīgo saimniecību un labklājību. Ivars Godmanis, Andris Šķēle, Einars Repše un Aigars "Dr. Šņukurs" Kalvītis lai kalpo jums par uzskatāmiem piemēriem.

Šķiet, šo krīzi par savu lielo iespēju tramplīnu, kas uzmetīs pašā politisko debešu zenītā, iedomājies mūsu aizsardzības ministrs Vinets Veldre. Viņš nekavējas uzsvērt, ka pats svarīgākais nācijai ir patriotiskā audzināšana, tā risinās visas problēmas. Lai iedvestu patriotismu ikvienā no visa nogurušā galvaspilsētas iedzīvotāja sirdī, "ģeneralisimuss" ir devis pavēli iepirkt, apmācīt un tad Rīgas ielās demonstrēt sarkanbaltsarkanās krāsās rotātu zirgu goda gvardi. Klīst neapstiprinātas baumas, ka valsts vadošajiem ģenētikas speciālistiem dots uzdevums panākt, lai arī zirgu izdalītās atkritumvielas būtu patriotiski noskaņojoši sarkanbaltsarkanas. Ja tas izdosies, izbijušā veterinārārsta, bet tagad politikas spīdekļa Veldres sirds gavilēs priekā.

Tāpat, kamēr citi politiķi bikli minstinās ap KNAB šefa Loskutova atcelšanu un šo godu, saskaņā ar likumu, uzticējuši īpaši izveidotai komisijai, Veldre nekautrējas godīgi atklāt, ka viss jau sen esot izlemts, Loskutovam esot jātin makšķeres, un ka komisija esot vien tāds formāls ķeksītis, jo tās darboņi taču nevarot runāt pretī viņam un pārējiem ministriem.

Kopš savas daudziem neizprotamās nonākšanas aizsardzības ministra amatā, Vinets Veldre vēstures annālēs ir atzīmējies ar veselu virkni ierakstu, kas liecina, ka viņam vienmēr ir zināms, kas un kā vislabāk darāms. Lai pieminam kaut vai tikai solījumus ar armijas palīdzību aizturēt kuģi "Mona Lisa", apņēmību ar īpaša aizsardzības centra izveidi beidzot pielikt punktu Latvijā tik ļoti izplatītajam bioterorismam, solījumus izvirtušo jaunatni pilnā sastāvā iesaistīt Jaunsardzē un, galu galā, satriekt negantos afgāņu talibus ar negaidītu triecienu.

Kā to rāda vēstures pieredze, apņēmīgiem cilvēkiem, kuriem vienmēr ir zināms, kas un kā darāms, nereti parādās vēlme lēmumus pieņemt vienpersoniski un, ja šāds cilvēks atrodas pie valsts armijas stūres, nemaz nav neiespējami, ka viņš šo iespaidīgo instrumentu izmanto, lai nodrošinātu sev šādu iespēju realizēt savas ambīcijas. Tādēļ puspajokam, pusnopietni var uzdot jautājumu - vai Latvijai nedraud vetārsta diktatūra?