trešdiena, 2009. gada 29. aprīlis

Atlaist vairākus tūkstošus skolotāju? Sen bija laiks!

Šodien sabiedrību saviļņojis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums, ka, izglītības sistēmas optimizēšanas ietvaros, jau vistuvākajā laikā varētu tikt atlaisti līdz pat 6000 skolotāju. Protams, ka daudzi, kas šajā problemātikā nav iedziļinājušies, steidz paust savu sašutumu par šo lēmumu un, patiesībā, pie tā ir vainojama pati IZM, kas jau gadiem ir turpinājusi skandināt, ka skolotāju mums trūkst. Kaut patiesībā ir pavisam otrādi...

IZM vēsturiskie dati par mūsu izglītības sistēmu skaidri parāda acīmredzamo, bet līdz šim kaut kā galīgi nezināmo - pēdējo 10 gadu skolēnu jeb izglītojamo skaits vispārizglītojošajās skolās demogrāfijas izmaiņu dēļ ir samazinājies par 110 tūkstošiem (no 359818 skolēniem 2000./2001. m.g. līdz 249446 2008./2009. m.g.), savukārt skolotāju skaits ir samazinājies tikai pavisam nedaudz (no 34042 līdz 33331).

Skaidrs, ka šie skaitļi paši par sevi neko nenozīmē - iespējams, ka jau sākotnēji mums skolotāju ir bijis par maz un arī krasā skolēnu skaita samazināšanās līdz galam šo situāciju nav risinājusi. Diemžēl, šeit nu IZM bezatbildība, nekompetence un apzinātā sabiedrības maldināšana parādās pavisam spilgtā gaismā. Visā pasaulē kā viens no galvenajiem izglītības kvalitātes novērtējuma un salīdzinājuma kritērijiem tiek izmantots "Pupil-Teacher ratio" (jeb "student-teacher ratio") jeb koeficients, kurš parāda attiecību starp skolotājiem un skolēniem.

Dažādās valstīs šis koeficients ir dramatiski atšķirīgs, tomēr ir iespējams izvilkt dažādus vidējos rādītājus. Piemēram, pašās ekonomiski attīstītakajās Eiropas valstīs, pie kurām diez vai varam pieskaitīt Latviju, šis rādītājs pamatskolās un vidusskolās ir vidēji 11,4. ASV daudzos štatos tas ir ~19. Bet Latvijā? Kā atzīst IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, Latvijā šobrīd uz vienu skolotāju ir ~7 skolēni, un to apstiprina arī dati. Tas nozīmē, ka Latvija šajā rādītājā šobrīd ir vienā no pirmajām vietām pasaulē, tālu apsteidzot par mums krietni bagātākas valstis. Vai tas ir labi? Diezin vai, jo, pirmkārt, mēs to pavisam noteikti nevaram atļauties, un, otrkārt, mūsu izglītības kvalitāte diemžēl ne tuvu nav vadošā pasaulē.


Skaidrs, ka jebkura statistika ir interpretējama un no tā, ka šobrīd atlaidīs 6000 vai pat 11000 skolotājus (kas mūsu izglītības sistēmu tikai nostādītu līdzvērtīgās pozīcijās ar Eiropas attīstītākajām valstīm), izglītības kvalitāte pati no sevis neuzlabosies. Bet ir vairāki soļi, kurus īstenojot, mūsu izglītības sistēma tikai iegūtu. Man gan nav liela cerība, ka IZM pēkšņi saņemsies šos soļus spert, ja jau nav bijusi spējīga šādas tiešām nopietnas reformas īstenot līdz šim.

Un tātad, manuprāt, rezultātu dotu šādi soļi:

1) Sāpīgā, bet nepieciešamā radikālā skolotāju skaita samazināšana par vismaz 10000 līdz optimālam, reālajai situācijai piemērotam skaitam (atceramies, ka skolēnu skaits turpinās sarukt arī turpmāk). Izglītības budžets iegūtu vairākus miljonus latu ik mēnesi, kurus varētu izmantot, lai paaugstinātu algas pārējiem skolotājiem un citiem mērķiem, tādējādi ceļot skolotāja profesijas prestižu un savstarpējo skolotāju konkurenci par vietām. Tāpat jāraugās, lai šis samazinājums skartu pirmkārt uz pusslodzi strādājošos pensionārus, nevis, kā to nereti nākas piedzīvot, jaunos, nesen augstskolu pabeigušos pedagogus.

2) Mazo skolu slēgšana vai apvienošana. Es lieliski saprotu, ka daudz kur laukos vecākiem un pašvaldībām ir ārkārtīgi grūti nodrošināt bērnu nokļūšanu līdz skolām, taču ir jāsaprot, ka ir ārkārtīgi neizdevīgi uzturēt skolas, kurās skolēnu ir tikai dažas reizes vairāk kā skolotāju (jo izglītības programma jau visur ir vienāda). Turklāt cilvēku laukos vairāk nekļūs arī turpmāk. Iespējams, risinājums būtu izmantot no skolas slēgšanas ietaupītos līdzekļus, lai pašvaldībām iegādātos transporta līdzekļus, ar ko nodrošināt skolēnu izvadāšanu uz skolām attālākajos rajonu centros. Tāpat būtu pēdējais laiks domāt par e-apmācības kā alternatīvas izlītības iespējas ieviešanu.

3) Rīgas skolu skaita paretināšana. Nav nekāds noslēpums, ka arī Rīgā ir virkne skolu, kurās izglītojamo skaits masīvi samazinās ik gadu, taču, tā kā principa "nauda seko skolēnam" ieviešana, kuru mūsu IZM nespēj īstenot jau nezin cik sen, joprojām tiek atlikta, skolu direktori dara visu iespējamo, lai pretotos šo izglītības iestāžu apvienošanai.

4) Krasa finansējuma samazināšana budžeta vietām dažādām ar pedagoģiju saistītām augstskolu programmām. Šobrīd IZM joprojām ārkārtīgi dāsni finansē šādas budžeta vietas, to pamatojot ar savu veco dziesmu par to, ka skolotāju trūkst, vecie tūlīt aizies pensijā un nebūs, kas māca bērnus. Protams, ka jāturpina sagatavot jauni skolotāji, taču nevar turpināties pašreizējā situācija, kad uz LU, RPIVA vai citu augstskolu "pedagogos" bez problēmām budžetā iestājas tie, kuri nekur citur nav spējuši iestāties. Skaidrs, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem nekad nestrādās iegūtajā profesijā, bet, lielākā daļa no tiem, kuri strādās, visticamāk to darīs, jo nespēs iegūt darbu citur, nevis tādēļ, ka pedagoģija būtu viņu aicinājums. Vai Latvijai ir vajadzīgi skolotāji - "lūzeri"?

5) Būtiska izglītības pamatnostādņu maiņa, parveidojot šībrīža uz faktu apguvi orientēto sistēmu par uz procesu izpratni un iemaņu apgūšanu orientētu, kas daudz precīzāk atbilstu reālajām vajadzībām šodienas pasaulē. Tas, protams, ir ilgtermiņa mērķis, taču tas ir vienīgais veids, kā novērst to, ka skolā iegūtās zināšanas pa lielam ir bezjēdzīgas un dzīvē nenoderīgas, ko lieliski saprot arī skolēni, ātri zaudējot jebkādu interesi par skolu kā tādu.

Visticamāk, ka mans faktu interpretējums un skatījums uz situāciju nav pilnīgs, es nebūt nepretendēju uz eksperta statusu. Taču man gribētos ticēt, ka es vismaz raugos šai valstij izdevīgākajā virzienā.

Būtu ārkārtīgi interesanti dzirdēt arī jūsu domas par šo tēmu.

Foto: Andrejs Terentjevs, f64

19 comments:

  1. Pirmkārt, es gribētu redzēt pamatojumu, atsauci, kas liek domāt, ka "mūsu izglītības kvalitāte diemžēl ne tuvu nav vadošā pasaulē". Nerunāsim par LU attiecībā pret Jēlu vai Oksfordu, bet par to, par ko šajā tēmā ir runa - par vidusskolas izglītību.

    Tātad, kā tiek mērīta izglītības kvalitāte un kura vietā ir Latvija pasaulē? Ja būs atbilde, tad varēsim diskusiju turpināt.

    AtbildētDzēst
  2. E-apmācība. Jē. Kurā pasaules valstī, kuras vidusskolas izglītības līmenis ir virs mūsējā pielieto e-apmācību?
    Lūdzu iemet linku uz tādu info, pati izlasīšu :)
    Bet posts, protams, drosmīgs. Bet Tu jau saproti, ka šādi domā tie, kuriem krīze beigsies nesākusies.

    AtbildētDzēst
  3. Nepiekrītu par to, ka LU pedagogos var tikt īzi budžetā. Budžeta vietas tur ir salīdzinoši maz un budžetnieki ir ar vidējo atzīmi (pēc vidusskolas) ne zemāku par 6. Varu to apgalvot, jo draudzene tur mācās par pirmsskolas skolotāju.

    Budžētā bez problēmām var tik datoriķos, kur mācos es. Kādēļ tur ir tik milzīgs skaits budžeta vietu?

    Un arī pēc mācībām darbu par skolotāju atrast ir grūti šobrīd. Pēc prakes iziešanas bērnadārzs teica: "Ja nebūtu krīze, mēs jūs pieņemtu darbā". Un tajā bērnu dārzā uz kādiem 20 bērniem ir tikai 1 audzinātāja, kas nav normāli...

    AtbildētDzēst
  4. Par pirmskolas izglītības iestādēm neesmu lietas kursā, bet zinu, ka to ir par maz..

    AtbildētDzēst
  5. Es nezinu kā tagad, bet kad es mācījos vidusskolā, tad lielākā daļa skolotāja bija traucēklis nevis palīgs zināšanu apguvei. Protams, bija arī labi skolotāji, bet iespējams, ka ne jau to daudzumā ir tā sāls, bet kvalitātē. Un piekrītu, ka mūsdienās atalgojuma lielums varētu būt svarīgs kvalificētu kadru piesaistē.

    Mazo skolu slēgšana arī ir neizbēgams process, ja skolēnu autobusu finansēšana varētu izmaksāt lētāk.

    E-apmācība ir laba lieta, bet tā nekad neaizstās personisku kontaktu. Bet vienlaikus arī jādomā, kā iemācīt pašiem skolēniem mācīties. Bieži var sastapt tādu situāciju, ka skolotājs stundā nolasa to, kas rakstīts mācību grāmatā. Tā vietā skolotājs varētu dot ievirzi; to, kā pareizi lasīt grāmatu un patstāvīgi apgūt vielu, tad skolēns varētu izlasīt grāmatu pats, un pēc tam skolā diskusijās nostiprināt izlasīto. Tad mums nebūtu tādu brīnumu, kā vidusskolas absolventu, kas dzīvē paši nespēj nopirkt internetā pat Ryanair biļeti ;)

    AtbildētDzēst
  6. Tipiska pilsētnieka (Latvija beidzas Juglā) viedoklis par tēmu.

    Tas 1:7 veidojas dēļ mazajām skolām, kurās ir piem. 35 skolēni, bet min. vajadzīgi būtu piem. 7 skolotāji vai pat vairāk. Lielajās skolās šis skaitlis absolūti nav tāds.
    Protams, tas vēl vairāk apstiprinātu to, ka būtu jāslēdz lauku skolas. BET.

    Gribētu dzirdēt autora viedokli par tādiem reāliem scenārijiem, kas patiešām notiek laukos:

    Ir ģimene ar piem. 4 bērniem (nevajadzēja taisīt neuzskatu par ieteikumu) vecāki strādā maz apmaksātos darboas (piem. vietējā biblotekāre un traktorists kaimiņa z/s). Viņiem bērni ir jāskolo. Paldies dievam, ir tāda pagasta skola, kas atrodas 6 km attālumā (ko starp citu bērni, arī paši mazākie, katru dienu mēro ar savām kājām), kur pagasts nodrošina viņus ar siltu ēdienu un skolai nepieciešamajām lietām. Ģimenei nav auto (viņiem pat nav veļas mašīnas) un nauda, lai sūtītu bērnus pilsētu skolās (dzīvošana, transports, ēšana...) vienkārši NAV. Tādas nav. Pagastam uzturēt šo skolu sanāk trīs reizes lētāk kā nodrošināt ar transportu skola<->mājas visus pagasta bērnus, kur no mājas līdz mājai ir ~5km.

    Ko Tu pilsētniek iesaki šādiem cilvēkiem? Bērnus pa vienam noslīcināt tuvākajā dīķī, lai nebūtu jāmokās un pēc tam pašiem nošauties? Vai tomēr reālāk - sākot ar nākošo gadu uz skolu bērnus pavisam vienkārši - nevest?

    Un lūdzu e-apmācību nemest sejā tur, kur internets (tas ir tas ko vienreiz redzēja skolotāju istabā) beidzas aiz bibliotēkas sienām.

    AtbildētDzēst
  7. "atceramies, ka skolēnu skaits turpinās sarukt arī turpmāk)"

    Tāds pārdrošs apgalvojums. Tev laikam šķiet, ka bērni nedzimst vispār. http://www.csb.gov.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=05.2007&cc_cat=471&id=2852

    Un lielākā daļa skolotāju ir pensijas vecumā - ja pieņems likumu, ka pensionāri nevar strādāt un saņemt pensiju, tad skolotāju skaits vien jau saruks par pārdesmit tūkstošiem.

    AtbildētDzēst
  8. Apsurdi apgalvojumi bez jebkādiem pamatojumiem. Kur ir visi fakti taviem apgalvojumiem? Reāli skaitļi!

    AtbildētDzēst
  9. Iemācāmies klikšķināt uz linkiem un mazliet padarbināt smadzenes, tad šādi jautājumi nebūs jāuzdod :) Par iepriekšējo komentāru. Pārējiem pieslēgšos atbildēt, kad būs mazliet vairāk laika.

    AtbildētDzēst
  10. Tad pirms atlaiž 6k učikus, lai fiksi pieņem likumu, ka pensionāri skolotāji nedrīkst strādāt. Tad arī redzēs reālo skaitli, cik tad mums ir to skolotāju.

    AtbildētDzēst
  11. p.s.
    Tu man Jeremy nekad neesi paticis, bet sheit shaja teemaa es tev pa lielam piekritu. Jaa anonims. :) bet es jau neko nedirshu, es te vairak ka komplimentu tavam uzceptajam atriklam. ;)

    AtbildētDzēst
  12. Njā. Izbrauc no pilsētas, snob.
    Pats nāku no lauku skolas-tiesa, palielas. Laukos minimālā alga vienam no vecākiem ģimenē ar 2-3 bērniem ir ļoti biežs scenārijs. Uz pilsētu aizbēgušie jaunieši ir pārdeklarējušies tur, tāpēc pagasts nesaņem neko no viņu nodokļiem. Tagad samazina izdevumus. Kur dabūt autobusus, degvielu, kas un par kādu $ viņus remontēs, zinot lauku ceļus? Esi pavasarī braucis pa zemesceļiem, kur būs jābrauc ar skolēniem pilnu autobusu? Neesi.
    Esmu ekonomists. Un tieši tāpēc mans uzskats ir, ka NEDRĪKST skaiļus atraut no realitātes, tb cilvēkiem.
    FYI. Mūsu skonieki katru gadu ieņem godalgotas vietas starptautiskās olimpiādēs.
    Pats esmu tabulas redzējis ar kompetentiem novērtējumiem, kur US vidusskolas ir krietni aiz LV. Paši viņi par to cepās. Atrumā gan neatradu, bet nu...
    Karoče, snobeli... STFU par tēmām no kurām NEKO nesaproti.

    AtbildētDzēst
  13. jeremy par prezidentu!!!

    AtbildētDzēst
  14. viegli runāt par tēmu, kuru nepārzini...

    AtbildētDzēst
  15. to rg.

    "Pagastam uzturēt šo skolu sanāk trīs reizes lētāk kā nodrošināt ar transportu skola<->mājas visus pagasta bērnus, kur no mājas līdz mājai ir ~5km."

    Interesanta matemātika, kā varētu sanākt 3x!! lētāk uzturēt baru ar skolotājiem, skolu apkalpojošo personālu, apkure blablabla salīdzinot ar pāris šoferiem/busiem?

    AtbildētDzēst
  16. Viss šis te jau kādu laiku atpakaļ bija lasāms http://seksualaaudzinasana.tribine.lv/
    Tur gan bija vairāk piestrādāts, vairāk linku uz papildinfo utt..

    AtbildētDzēst
  17. Labs raksts, manuprāt, tā ir tā domāšana, kuras tik ļoti trūkst Latvijā. Negribēju pārslogot komentāru sistēmu, tāpēc Latvijas domāšanu nolamāju pats savā bloga ierakstā ;) : http://www.neatkarigais.net/?p=358

    AtbildētDzēst
  18. iesaku ieskatiities http://timssandpirls.bc.edu/TIMSS2007/intl_reports.html
    tur ir 2007. gada reporti un tajaa pashaa lapaa arii 2003. gada
    Latvija nemaz tik slikti neizskataas uz parejo valstu fona

    AtbildētDzēst
  19. Ir jau sava jēga teiktajā, bet tas tiešām ir visai aprobežots pilsētas snoba viedoklis. Rīgā - klappējiet ciet skolas! Droši, ka tam ir pamats! Bet no mazajām lauku skolām rokas nost! Šīs mazās skoliņas laukos ir pēdējās kultūras saliņas. Tādi mazi kultūras centriņi, kuros vel ir kāds cilvēks ar augstāko izglītību, kas nav aimucis uz galvaspilsētu. Tie bieži vien ir vienīgie cilvēki ar kuriem dotajā miestā var normāli aprunāties un rēķināties gan pieaugušais, gan bērns, kas nonācis grūtā situācijā! Un paturiet prātā - likvidēt kādu skolu - tas ir dažu parakstu jautājums! Bet pēc laika - cik būs jāiegulda, lai kaut tikai vienu no skolām atvērtu, ja radīsies nepieciešamība? Tuvredzīga politika.. Iespējams, ka tas ir pēdējais solis pēc kura visi saskries pilsētās. Tikai kas tad kaut ko radīs, ražos, audzēs? Cik ilgi mums pietiks naudas ko pilsētās laist pa riņki sniedzot tikai pakalpojumus un neko neradot?
    Vēl gribu piebilst, ka pats mācijos milzīgā skolā, līdz mani kā bezceri ar sliktām sekmēm un uzvedību no tās izslēdza. Gadu izlaidu. vēlāk sāku vienā no mazajām skoliņām. Pabeidzu videni labi un teicami. divus no priekšmetiem - nokārtoju kā eksterns, eksāmenus kārtojot citās skolās!Iestājos RTU...
    Mani vecās skolas učuki bija pārsteigti.. Cilvēcīga attieksme no skolotāju puses ļoti daudz ko var mainīt cilvēka dzīvē! Un šī cilvēcība ir dzīva tieši mazajās skolās. Lielajās - konvejiers un pofigs. Uzmanība tiek tikai "ķaut kā" atvasēm.. Bet tas jau laikam ir cits stāsts.

    AtbildētDzēst