pirmdiena, 2009. gada 2. februāris

Es arī gribu naudu!

Pēdējā laikā, lasot ziņas, es jūtos pamatīgi apmulsis. Un ne par politiķu izteikumiem, nē. Tas, kas pārsteidz, ir dažādu sabiedrības slāņu, grupu un novirzienu mēģinājumi pie visām savām problēmām vainot valdību un citus pie varas esošos, paģērot nekavējošu šo problēmu risināšanu un, galvenais, pieprasot NAUDU.

Man nenāk ne prātā apgalvot, ka mūsu valsts pārvalde strādātu lieliski, un es nenoliegšu, ka ir nozares, kuru uzturēšana vai atbalstīšana arī brīvā tirgus ekonomikas apstākļos neapšaubāmi ir valsts pienākums, taču lielākoties, raugoties uz šo publisko žēlošanos, pieprasījumiem un ultimātiem, man gribas uzdot tikai vienu jautājumu - kāpēc, ellē ratā, kādam jums kaut kas būtu jādod?

Manuprāt, ir ārkārtīgi nepareizi visus šos šķietami krīzes nelaimē nonākušos prasītājus mest pār vienu kārti.

Es pilnībā varu saprast skolotāju, policistu, ugunsdzēsēju, ārstniecības personāla, bibliotekāru un vēl vairāku nozaru pārstāvju, kuru darba devējs ir valsts vai pašvaldības, izmisumu, kad tiem solītā un pat likumos ierakstītā algas pielikuma vietā pēkšņi nākas izvēlēties starp algas samazinājumu vai darba zaudēšanu. Domāju, ka šiem cilvēkiem ir visas tiesības iet un iemest pusķieģeli to politiķu logā, kas vēl tikai gadu atpakaļ, kad tuvojošos krīzi bija grūti nesaskatīt pat aklajam, turpināja solīt neizpildāmo.

Taču šīs nozares nebūt nav vienīgās, ka uzskata, ka krīzes laikā valstij tās būtu jābalsta. Ņemsim par piemēru tos pašus zemniekus, kas rīt solās pārpludināt Rīgas ielas ar smago tehniku. Atmetīsim nost sentimentu par tēvutēviem arājiem un paraudzīsimies uz faktu, ka tāds zemnieks nav nekas cits kā biznesmenis. Tiesa, reāli ražojošs biznesmenis, kas mūsu valstī nav diez ko ierasti, un tomēr zemnieku saimniecība ir tāds pats bizness kā jebkurš cits ,un uz to pilnā mērā attiecas brīvā tirgus likumi. Un arī tajā veiksmi vai neveiksmi nosaka spēja adekvāti reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām un prognozēt nākotnes tendences. Un ja nu pēkšņi ir situācija, kad uzpircēji vairs negrib iepirkt pienu un to nākas gāzt grāvī, tad ir muļķīgi pie tā vainot valsti. Gluži vienkārši, jūsu produkts patērētājam vairs nav aktuāls. Vai nu piens vairs negaršo, vai arī citur to var nopirkt lētāk. Sāpīgi, protams, bet tā notiek ik dienas ar visdažādākajām precēm un pakalpojumiem, un neviens par to nekādu lielo brēku neceļ un miljonus no valsts nepieprasa. Neesi laicīgi paredzējis krīzi nozarē, diversificējis un optimizējis biznesu - pats vainīgs. C'est la vie.

Nesen dibinātā Latvijas Kredītņēmēju apvienība (kuru man viemēr mēle niez saukt par Nesaprātīgo Izšķērdētāju varzu) ar varenu sajūsmu uzņēma vienu visu laiku no murgainākajām Šlesera idejām uz trīs gadiem aizliegt bankām realizēt savas likumiskās tiesības (kuras iepriekš nostiprinājusi šī pati valsts un tās politiķi) atņemt parādniekiem viņu dzīvokļus un citus nekustamos īpašumus. Respektīvi, Šlesers, pats megabiznesmenis un brīvā tirgus apustulis būdams, rosina valstij iejaukties biznesā un diktēt tam spēles noteikumus jau pēc spēles beigām. Šizofrēnija?!

Droši vien, ka ir taisnība tiem ekspertiem, kas saka, ka bankas mūsu pilsoņiem piedāvājušas daudz sliktākus noteikumus nekā citur pasaulē, taču patiesībā šis fakts, par ko tā satraucas mediji, neko nemaina. Ja kāds ir bijis tik stulbs un izmantojis augstās nekustamo īpašumu cenas, lai sagrābtos milzīgus kredītus uz neizdevīgiem, taču līgumā skaidri ierakstītiem noteikumiem, tad, jau atkal, pats vainīgs. Nu nevaram taču par savu stulbumu vienmēr vainot valsti. Tad jau valsts atbalstu ar pilnām tiesībām varētu saņemt arī tie jampampiņi (tie to arī pieprasa), kas visu kredītos savākto naudu iegrūduši nelikumīgās finanšu piramīdās.

Vēl es gribu pieminēt Latvijas Radio un tā nedienas (neba jau, ka tām trūktu publicitātes). Man šis veidojums vienmēr šis šķitis absurds pēc būtības. Tas ir no valsts budžeta finansēts sabiedriskais medijs, kurš tomēr piedalās reklāmas tirgū un pelna naudu, kropļojot reklāmas tirgu. Detaļās neizplūdīšu, jo tad man pārmetīs ieinteresētību, kuras man patiesībā nav, taču vai jums nešķiet dīvaini, ka medijs, kuru klausās (pa visiem kanāliem kopā) vairāk nekā 40% no kopējā laika, ko mūsu valsts iedzīvotāji vispār atvēl radio (AQH Share), kurš pārdod reklāmas par tirgus cenu (vai arī pēc savas izvēles dempingo tirgu) un piedevām saņem milzīgu dotāciju no valsts, ir uz bankrota robežas? Ja tirgus līderis strādā ar zaudējumiem, vai tā ir valsts vaina vai tomēr vainojams neticami sūdīgs menedžments?

Tādus "ne pa ķeksi" valsts naudas prasītājus varētu saukt vēl un vēl. Var jau būt, ka es esmu kaut kur nošāvis greizi mācoties par to, kas tad īsti ir valsts. Manuprāt, valstij ir konkrēti pienākumi pret tās pilsoņiem, un tie ir ierakstīti šīs valsts likumos. Ja tie netiek pildīti, tad mēs mainam cilvēkus, kuriem šo pienākumu izpilde ir uzticēta. Bet ārpus tā, mēs esam paši par sevi, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka valstij un tās budžetam uz sevi būtu jāuzņemas mūsu neizdarība, nezināšana vai vienkārši muļķība. Un jo ātrāk mēs visi to apjēgsim, jo labāk mums pašiem.

11 comments:

  1. par to, kāpēc radio VAJAG naudu, lasi Latvijas Radio krīzes forumā, šeit - http://radiokrize.wordpress.com/2009/02/02/kapec-radio-prasa-naudu/

    AtbildētDzēst
  2. Lai nu kur, bet tajā rakstā noteikti nav atbildes uz jautājumu, kādēļ radio vajag naudu..

    AtbildētDzēst
  3. Viss ir vienkārši un reizē sarežģīti... visa veida ultimātiem un prasībām vārti pavērās tad, kad valdība, ne līdz galam skaidru iemeslu dēļ, izšķīrās kliedzoši pārkāpt "tirgus likumus", neļaujot bankrotēt vienam uzņēmumam - Parex. Rezultātā, Parex ārzemju kreditori, sķiet, netiks apcirpti ne par centu, bet nodokļmaksātāji paliks turot kāda pusmiljarda eiro VIŅU zaudējumu rēķinu. Investīcija bez riska dažiem... un nebeidzamas "taisnīgu" ultimātu iespējas citiem.

    Bet valdībai, savukārt, ir diezgan stingrs alibi:
    - ES Ministru padome izlēma, ka nevienai sistēmiskai banaki bankrotēt neļaus;
    - ES Ministru padome izlēma, ka noguldītaju garantijas jāpaceļ uz EUR 50K, tikai Latvijai to segumam nebija naudas... līdz ar to neesot bijis iespējams ļaut Parex bankrotēt.

    Tā ka labi gribot vienu no problēmas saknēm var atrast arī neatkarības zaudēšanā ES :)

    Par radio - ja man kāds prasītu, tad bez bez kādām šaubām, vismaz tik ilgi, kamēr "visur" vai vismaz bļāvējDienā netiks sakarīgi un cilvēciski izskaidrots, kā tie parādi tika ietaisīti - ne santīma radio. Lai līmē ciet ko vien grib, lai lec kaut pa logu ārā - ne santīma. Bet tas jau politisku iemeslu dēļ nenotiks.

    AtbildētDzēst
  4. pamataa jau viss shis bardaks ir deelj taa, ka valsts nepilda pashas pienjemtos likumus. vienaa kabataa meklee naudu, domaa kam nonjemt, davai nonjemsim zemniekam. a no otras kabatas dala pa labi un pa kreisi visiem saviem labiem draugiem. nu nav taa pareizi. pareizi buutu ja atbildiigaas personas seedeetu cietumaa. tachu latvijaa neviens nekad veel par to nav seedeejis.

    AtbildētDzēst
  5. Par zemniekiem gan nepiekritīšu- ja vēl vienam LV zemniekam vajadzētu konkurēt tikai ar citu LV zemnieku, tad viss būtu skaidrs, bet ja pārrobežas zemnieku pārrobežas valsts apgādā ar dotāciju, subsīdiju un vells viņu sazin vēl ar kādu -iju, tad spēles noteikumi mainās.

    AtbildētDzēst
  6. Ar zemniekiem nav tik vienkārši - zemkopība ir tik slikta nozare, ka visā Eiropas Savienībā zemnieki tiek subsidēti. Papildus subsīdijām zemnieki var nopelnīt, realizējot savu produkciju tirgū, bet Latvijā šīs iespējas ir minimālas. Piemēram, nesen Latvijā bija vairākas cukurfabrikas, kurās varēja realizēt izaudzētās cukurbietes. Valdības (bez)rīcības dēļ šo nozari likvidēja, jo faktiski tika aizliegts ražot cukuru Latvijā.
    Arī pārējiem neklājas vieglāk - kamēr citur Eiropā zemnieki savas subsīdijas saņem laicīgi, mūsējie ir spiesti ņemt kredītus, lai nopirktu dīzeli lauku apstrādei pavasarī un ražas novākšanai rudenī. Un, kad raža ir novākta, atklājas, ka atkal likvidēta kāda nozare un saražoto preci nav kam pārdot.
    Tiem pašiem dāņiem subsīdijas ir tik labas, ka viņi var atļauties sapirkties lielas platības lauksaimniecības zemes Latvijā, sasēt labību vai uzbūvēt cūku fermas un pat īpaši neuztraukties par cenām, par kādām tā labība vai gaļa tiks iepirkta ...

    AtbildētDzēst
  7. Šo rakstu vajag dabūt Lauku Avīzē :))

    AtbildētDzēst
  8. pievienojos zemnieku aizstāvjiem, jo taču jāapzinās ka zeme ir mūsu bagātība, bet LV tiek darīts viss lai šo nozari iznīcinātu, paskaties pats veikalos, wtf leišu produkti lētāki kā mūsējie. Saprastu ja vēl būtu izņēmumi konkrētu produktu kategorijā, bet tā ir visur...

    Tas pats ar cukurbiešu ražošanu, gan jau ka bija labs darījums starp mūsu vadoņiem un ES, vai arī neviens neprata aizstāvēt zemniekus. Bet atkal uz zemnieku rēķina. Pabraukājies pa laukiem redzēsi kā aizaug visi lauki ar krūmiem.

    Ok, piedāvāsim tūrismā LV neskarto dabu, bet kuram nez tas interesē, mums jau ir cita pakalpojums ko piedāvāt.

    Un ja tā padomā, tad zemniecība ir retā ražošanas nozare, kas vēl pastāv iekš LV, un vai tad valdība neskandē krīzes laikā atbalstīt ražošanu. Sakām vienu, bet darām citu, bēdīgi..

    AtbildētDzēst
  9. Yep, nobeidzam zemniecību, nobeidzam visas pārējās ražojošās nozares, paliekam ar izklaidi un bankām un tad nākošās krīzes laikā varēsim vienkārši nomirt badā. Nez kāpēc visi aizmirst tādu lietu, ka tad, kad iestājas reāla šaize, tad visas valstis pirmkārt rūpējas tikai par sevi, un, ja šai valstī visi zemnieki un ražošana būs dead, tad varēsim sprāgt badā vai pārdoties verdzībā kaimiņiem, kas nebūs bijuši tik akli "viss ir bizness, ja nevari izdzīvot, mirsti" aizstāvji kā pie mums.

    AtbildētDzēst
  10. Visumā arī mana kopējā doma ir līdzīga, kā Tavā rakstā.
    Tik pa tiem zemniekiem piekrītu daļēji. Lai gan shēma raksturīga visai sistēmai kopumā un visās nozarēs, gan attiecībā uz valstiskām lietām, gan uz mazām - monstrīgu sistēmu kultivēšana ekonomiskās efektivitātes vārdā un ar to lielākoties pārprotot un panīcinot mazākas daudzveidīgāk eksistējošas (diversificētas) sistēmas.
    Zemnieku gadījumā tāpat kā caurmēra piena zemnieks nav diversificējis savu ražošanu, tāpat arī valsts (ZM) izrādās arī nav to pietiekami darījusi(veicinājusi), lai kopējā sistēma būtu gana elastīga.
    Savukārt par radio ietekmi un tirgu neko lāga nezinu, jo neesmu tajā jomā specs, bet Tavi teksti man kaut ko stipri atgādina no vienas citas nozares, kur valstij ir viens liels uzņēmums...

    AtbildētDzēst
  11. visiem vajag naudu... vai radio tas svarīgāks?

    AtbildētDzēst