pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris

Dziedi ar Štokiju un lauku radiem

Dīvaini, bet šis ir pirmais ieraksts šajā blogā 2009. gadā. Ierastais attaisnojums būtu, ka nav laika, taču laika netrūkst. Pietrūkst sakāmā, tādēļ tikai klusējot noskatos.

Rīt neliela daļa pamatoti nokaitinātās latvju tautas plāno doties uz Doma laukumu, lai kolektīvi izkliegtu savu sāpi par to, ka nav naudas, nav darba, nav stabilitātes, un, pats galvenais, nav ticības gaišākai nākotnei.

Es melotu, ja teiktu, ka uz mani tas viss neattiecas. Arī es jau labu laiku sēžu bezdarbībā, vien cenšoties rast veidus un iespējas, kā pamest šo valsti uz vismaz nākamajiem pāris gadiem (ja varat piedāvāt man darbu šeit pat, laipni lūgti ;). Ne jau tādēļ, ka gribētos, bet tādēļ, ka īsti citu iespēju nav. Taču diemžēl rīt plānotā akcija nekādā veidā nav, nevar būt un nebūs risinājums samilzušajām problēmām.

Iemeslus, kādēļ neiesaistīties šādā farsā, lieliski aprakstījuši jaunieši no mosties.org, tādēļ nemaz nemēģināšu tajos iedziļināties. Ja esat gana izglītoti, lai lasītu un uztvertu ko vairāk par vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem - aicinu tur ielūkoties. Tikai mazs citāts ieskatam:

Tā vietā, lai izvirzītu saprātīgas prasības, teiksim, maizi un izrādes, viņi atkal un atkal maļ veco dziesmu par Saeimas atlaišanu. Protams, Saeima ir nepopulāra, tāpat kā valdība, tāpēc cilvēki atsauksies, dzīves apstākļu spiesti. Cilvēki var atsaukties uz daudz ko, bet tas allažiņ ir jautājums par to, kas varētu notikt pēc tam, kad Saeima tiktu atlaista. (Citā scenārijā: kas notiktu tad, kad Vecrīga būtu nodedzināta, marodieŗi izlaupījuši veikalus un kaujinieki ar mietiem paši patriekuši Saeimu). Nekas nebūtu, jo šai protesta akcijai nav līderu, kas sabiedrībai piedāvā idejas par to, kā vajadzētu strādāt, lai būtu labāk. Nav nekādas Atmodas, nav nekādu vadoņu, ir tikai polītiķi, kas ne ar ko neatšķiras no tiem, ko viņi grib atlaist.

Šķiet, ka tikai laikā, kad strauji pasliktinās sabiedrības vairākuma dzīves kvalitāte, mēs esam sākuši ne tikai piefiksēt, ka laikam jau ne viss mūsu valstī notiek tā, kā tam vajadzētu notikt, bet arī pacelt savas balsis par to. Kamēr katru gadu pielika pie algas, bankas svieda pakaļ kredītus un pirms desmit gadiem par lētu naudu iegādātā Purvciema daudzstāvenes dzīvokļa cena šāvās debesīs, vidējais latvietis nekautrējās uzskatīt, ka kādas problēmas, ja arī eksistē, tad tās neskar viņu personīgi, līdz ar to nav nekādas vajadzības iesaistīties to risināšanā.

Taču nemaldināsim paši sevi - arī šodien maksimums uz ko esam gatavi, ir iziet ielās un izkliegt savu sāpi, nolamāt nekrietnos valstvīrus, lai pēc tam vienotos kopīgā "Bēdu manu lielu bēdu" un ar labi padarīta darba sajūtu dotos atpakaļ mājās un turpinātu štukot, kā atdot hipotekāro kredītu. Lielākā daļa joprojām atsakās pieņemt acīmredzamo patiesību, ka mūsu problēmās pa lielam vainojami ir nevis Šlesers, Demakova, Godmanis, vai kaut Soross un skandināvu bankas, bet gan mēs paši, mūsu nespēja un nevēlēšanās izprast dažādās likumsakarības, kas veido mūsu dzīvi.

Uz abu roku pirkstiem ir atainojams procentu skaits, kurš atspoguļo mūsu valsts iedzīvotāju līdzdalību politiskās vai kaut nevalstiskās organizācijās. Mēs nekautrējamies atdot savas tiesības lemt pašiem par savu likteni citu rokās, un tad raudam par to, ka kāds ir pieņēmis nepareizo lēmumu. Liela daļa cilvēku savu domāšanas procesu un viedokļa paušanu ir reducējuši līdz "ō, forši" vai "galīgs sūds" līmeņa domugraudiem interneta portālu komentāros. Mēs pieprasām "Eiropas algas", to argumentējot ar "Eiropas cenām", neliekoties ne zinis par faktu, ka dīvainā kārtā strādājam ar tieši 51,3% produktivitāti, salīdzinot ar vidējo "Eiropas darbinieku". Jā, mēs esam slinki! Nekustamo īpašumu tirgus bums teju katrā latvietī ir iedvesis pārliecību, ka viņš ir biznesa guru, kaut parasti šādu cilvēku izpratne par ekonomiku aprobežojas ar parasto "kupi-prodai" shēmu. Jā, mēs esam arī neizglītoti! Un ar to es nedomāju tikai augstskolas grādu...

Mēs tikai pieprasām, neko nepiedāvājot pretī. Esam gatavi kliegt, bet ne risināt problēmas. Var jau būt, ka kolektīva padziedāšana ar Štokiju, Kalnieti un citiem, kas uz krīzes kumeļa cer iejāt varas pilī, kādam nāks par labu. Vienu es zinu droši - Latvija tā noteikti nebūs.

Foto: Easyget.lv

11 comments:

  1. "ka mūsu problēmās pa lielam vainojami ir nevis Šlesers, Demakova, Godmanis, vai kaut Soross un skandināvu bankas, bet gan mēs paši, mūsu nespēja un nevēlēšanās izprast dažādās likumsakarības, kas veido mūsu dzīvi."
    nu, nu - tik ļoti vienkāršoti gan nav... šādi pasakot, sanāk gauži aplam...
    būtība ir pavisam cita un, lai izteiktu patiesību, būtu jāuzraksta vairākos teikumos

    AtbildētDzēst
  2. Izskatās ka tavs raksts ar tāds kā alternatīvā popsiņa vien sanākusi.

    AtbildētDzēst
  3. Par to produktivitāti - domāju, ka tā ir vēl zemāka.

    AtbildētDzēst
  4. Kā neliela pilsoniskas sabiedrības aizmetņa nojausma,der pat uzdziedāšana ar Štokiju un lauku radiem.Mesijas gaidītājus tu patiesi sarūktini,bet velns nav tik melns,kā tu mālē.Protams,aizbēgt no nesakoptas mājas uz pāris gadiem ir daudzu sapnis.Drūzmā viens otru nenospiežat!

    AtbildētDzēst
  5. Citāts no kāda Jeremy:
    "Mana svēta pārliecība ir, ka, ņemot vērā hronisko darbaspēka trūkumu un pastāvošās ekonomikas tendences, jebkuram pieaugušam nepensijas vecuma cilvēkam, kurš nav fiziski vai garīgi slims, un nav arī rūdīts sliņķis, ieguldot zināmus laika un finansiālos resursus savā attīstībā (kursi, pārkvalifikācija) un pārciešot zināmas neērtības (piemēram - pārceļoties no nekurienes uz Rīgu), šobrīd mūsu valstī nevar būt nekādu problēmu iekārtoties sev tīkamā darbā, par to saņemot vismaz 700Ls lielu algu. Jā, šeit pat Latvijā, nevis Īrijas siltumnīcā."
    http://notesjokes.blogspot.com/2007/09/ststs-par-latvi-gauduli-jeb-beidziet-dt.html

    Vai arī tagad tu esi pārliecināts par to, ko runā?
    Ekspertēns :P

    AtbildētDzēst
  6. 2007. gada septembrī tieši tā arī bija. Šobrīd, situācija, protams, ir mainījusies. Ko tu ar to gribēji teikt?

    AtbildētDzēst
  7. Tieši tā, bet vienalga es šodien būšu Doma laukumā.

    AtbildētDzēst
  8. nu tas ir fenomenaali, kaa vienu paaris rindkopu laikaa var tik ekstravaganti aiztamboreet savu viedokli no viena graavja otraa. Saac ar to, ka pats gribi tiities kokos (no problems, strateegjiska riiciiba - skat. Demakova) un turpini ar to, ka esam slinki un lai kaut ko panaaktu, mums jaastraadaa, jaastraadaa un veelreiz jaastraadaa. Un tie "mees" un "muusu" visaas malaas - chaliit, ja tu ar vienu kaaju jau esi prom no Latvijas, par kaadu "mees" tu runaa?! Skalji vaardi, uz to un tikai to jau gadsimtiem ilgi ir bijushi speejiigi latvieshi. Diemzheel riiciiba, taapat kaa duusha, ir papeezhos.
    Jau gara aciim lasu atbildi uz sho - arii aptamboreetu, taa, lai sanaaktu, ka viss ir kaartiibaa un nekaadu pretrunu nav. Bet iisumaa - tu esi demagogs. Tad, kad sheit lasiishu rindas par to, ka valsts taalaakaas atiistiibas vaardaa tu esi gatavs par, iespeejams, mazaaku naudu, bet tomeer iet straadaat kaut vai kultuuras ministrijaa :) vai da jebkur citur valsts aparaataa, kur akuuti nepiecieshams nomainiit senilaas tantes un kur tu ar savu pietiekosho pieredzi un "fishku" vareetu patieshaam panaakt kaadu "labumu valstij", tad arii ticeeshu tam, ka tev taada Latvija vispaar kaut ko noziimee. Tieshi taadai atzinjai vajadzeetu buut tam "sausajam atlikumam" peec shaadaam sadziedaashanaas reizeem, lai taas ar Shtokiju vai bez vinja notikushas buutu.

    AtbildētDzēst
  9. Andrej, Tev reizē ir un nav taisnība.
    Nav šaubu, ka es savu personīgo komfortu vērtēju augstāk par valsts labklājību - es to nekad neesmu noliedzis. Taču es arī esmu pēdējais, kam pārmest bezdarbību.

    Gadu gaitā un arī šobrīd es savu "fišku" un zināšanas valstij esmu devis visnotaļ plašā apjomā, turklāt - par velti, darbojoties NVO, piedaloties dažādu ministriju darba grupās, palīdzot veidot nozaru politiku un pārstāvot šo valsti staptautiskos pasākumos.

    Vienīgais, ko man var pārmest, ir, ka šobrīd es sevī nejūtu aicinājumu personīgi doties politikā, jo ticu, ka man ir nepieciešams uzkrāt vairāk zināšanu un pieredzes. Taču arī tas ir tikai laika jautājums..

    AtbildētDzēst