Kā jau to varēja sagaidīt, manis vakar publicētais
Intara Busuļa video ir kļuvis diezgan populārs un tiek pārpublicēts arvien vairāk interneta medijos. Cilvēki, kas to noskatījušies, ir izvirzījuši dažādas versijas par to, vai šis video ir autentisks, par to, ka to patiesībā nedzied Busulis, un ka es esmu noalgots valsts tēla graušanai pasaulē, vai, kā apgalvo daži krieviski runājošie, ienīstu Intaru par to, ka šamējais Eirovīzijā dzied krievu valodā :)
Gribētu pa punktiem atbildēt un sakārtot veco un jauniegūto informāciju pa plauktiņiem:
1) Jā, tas ir Busulis, kas tur dzied. To vakarnakt sarunā no Maskavas ar mani apstiprināja arī viņa menedžere Una Taal, kura arī apgalvoja, ka dziesmas ieraksts esot bijis pieejams tikai Busuļa komandai un esot "izzagts" no kāda tās dalībnieka e-pastiem. Viņa arī mēģināja panākt šī video izvākšanu no interneta, uz ko es laipni norādīju, ka tas nenotiks. Sekoja draudi ar juristiem, cenzūru un ko tik vēl nē - ar interesi gaidīšu turpinājumu.
2) Jā, audio celiņš acīmredzami ir likts pa virsu mēģinājuma video un Busulis šādi Maskavā visticamāk nav izpildījies. No menedžeres teiktā izriet, ka necenzētais audio ieraksts ir tapis pirms vairākiem mēnešiem, kad Intars gatavojās lokālajai Eirovīzijai. Cik saprotu, tādēļ, lai teksta autori labāk saprastu tekstam nepieciešamos akcentus, kas arī skaidro teksta nesakarīgumu.
3) Video autors neesmu es, tas tika anonīmi atrasts internetā.
4) Es domāju, ka noteikti būtu noderīgi video failu pārsūtīt blogeriem plašajā krievzemē - pēc sākotnējām atsauksmēm, tā varētu būtu mūsu vienīgā iespēja no tās puses savākt kaut necik punktus.
5) Kā izrādās, šis audio ar nosaukumu "Eirovizion paraugs dzejniekiem" jau ilgstoši klejo dažādos failu apmaiņas tīklos, līdz ar to cienījamajai menedžerei nāksies vien samierināties ar faktu, ka tā ir bijusi iekšēja noplūde, kas vainojama pie šī materiāla nonākšanas publiskā vidē. Too bad.
Blame Canada.