Kad tevi meklē nepareizais darbs..

Darba meklēšana ir aizraujošs process. Pat ja tu neko nedari un vienkārši gaidi, kad darbs atradīs tevi...

Kad es pirms kāda mēneša pabeidzu visus iesāktos darbus un, nedēļu paslaistījies, sapratu, ka ilgstoša dīkstāve mani pārāk nesaista, es veicu visas tās pašas aktivitātes, ko vienmēr šādos gadījumos - atjaunoju CV pāris tiešsaistes datubāzēs un noinformēju tos cilvēkus, kuriem pēdējā pusgada laika biju atteicis piedalīties kādos projektos, ka principā esmu pieejams sadarbībai. And so the word spread...

Parasti šādās situācijās mani vienmēr visnotaļ drīz ir atraduši jauni un interesanti piedāvājumi. Paldies Dievam, es pietiekoši labi daru to, ko daru, lai man nebūtu jāsūta uz dullo visiem pēc kārtas savs CV, un arī šoreiz man jau pēc pāris dienām sāka zvanīt gan hedhantinga cilvēki, gan arī uzņēmumi pa tiešo. Taču šī reize atšķīrās ar to, ka šoreiz šie cilvēki nebija pacentušies kaut mazliet iepazīties ar manu līdzšinējo darbu.

Kā gan savādāk izskaidrot to, ka man zvana cilvēkresursu vervēšanas profesionālis un, paziņojot, ka ir lasījis manu CV, vēlas man piedāvāt PR vadītāja darbu vienā no Latvijas lielākajiem smagās rūpniecības uzņēmumiem, kurš turklāt atrodas labi tālu no Rīgas. Man, kam visi līdzšinēji projekti un darbi ir bijuši saistīti ar kultūru, izklaidi vai jaunajām tehnoloģijām, un kam CV skaidri un gaiši ir rakstīts, ka interesē tikai darbs Rīgā, šis tips pusstundu pa telefonu klārē, cik es esot piemērots kandidāts.

Tad nāca piedāvājums kļūt par krievu valodā iznākoša preses izdevuma redaktoru. Tiesa, izdevums ir par izklaidi un tomēr - jau atkal uzņēmuma rīcībā bija mans CV, kurā melns uz balta rakstīts, ka es krievu valodā neesmu spējīgs uzrakstīt pat savu vārdu, kaut runāt varu visnotaļ pieklājīgi. Nu kur ir prāts piedāvāt tādu darbu krievu valodā rakstītnepratējam?

Kronis visam bija piedāvājums vadīt kāda milzīgas starptautiskas kompānijas Baltijas reģiona sabiedrisko attiecību nodaļu, pārceļoties uz patstāvīgu dzīvi Viļņā :) Tā jau viss forši un algu arī sola lielāku nekā mūsu prezidentam, bet vienīgais piedāvāt ko tādu 24 gadus jaunam, nepazīstamam PR konsultantam - frīlanserim, kuram ir tikai pāris gadu pieredze un nekādas izglītības šajā jomā - tur vajag iekšas. Es, protams, jūtos pagodināts, bet neesmu galīgs maniaks, lai ko tādu uzņemtos, turklāt Viļņa ir baigā bedre. Interesanti, kāda motivācija var būt izteikt man tādu piedāvājumu?

Vienvārdsakot, jau trīs nedēļas man piedāvā nodarboties ar visādu nepiemērotu ārprātu. Vai šīs valsts HR (human resources) cilvēki ir sajukuši prātā vai arī viņi par mani zina vairāk, nekā es pats? Es pa to laiku lasu grāmatas, skatos filmas un meditēju, zinot, ka agri vai vēlu atnāks arī īstais piedāvājums.