Labās lietas. 1. daļa - Digital stuff.

Tie, kas reizi pa reizei mēdz ielūkoties šajā resursā, būs pamanījuši, ka novembris man sanācis tāds izcili neražīgs mēnesis rakstīšanas ziņā. Tas nav tādēļ, ka es būtu izlēmis atmest šim blogam ar roku, bet gan tādēļ, ka visu laiku iznāk saskarties ar labām lietām. Tik labām, ka prāts uz blogošanu nemaz nenesās. Tagad pāris rakstos pastāstīšu par šīm labajām lietām - filmām, mūziku, grāmatām, gadžetiem u.c. Varbūt kādam noder...
Šodien par dažiem elektroniskiem brīnumiem.

Labā lieta Nr.1 - monitors "HP w2207h"

Ja uz kaut ko būtu jānoveļ pilna atbildība par manu relatīvo klusēšanu pēdējā mēneša laika, tad tas būtu nesen iegādātais 22" widescreen monitors HP w2207h. Līdz tam es galddatoru lietoju kopā ar aizvēsturisku un bezgala miglainu LG 17" CRT brīnumu, pēc kura lietošanas pamatīgi reiba galva. Ilgi biju lūkojies citu monitoru virzienā, bet neviens nešķita atbilstošs, līdz uzdūros šim HP modelim, kurš paņēma gan ar savu izskatu, gan piedāvātajām fīčām, gan arī cenu (~220 Ls).

No brīža, kad šis skaistulis tika izpakots, uzstādīs un, izmantojot HDMI, pieslēgts, ir bijis visnotaļ grūti atteikties no filmu un seriālu nemītīgas skatīšanāšs Jo attēla kvalitāte nudien ir baudāma. Protams, skata leņķi (160/160) varēja velēties vēl lielāku, punkta izmēru (28,2) mazāku, taču neesmu novērojis, ka tas jebkādā veidā traucētu, arī spilgtums (300cd/m2) un kontrasts (1000:1) ir pilnībā pietiekams. Monitors ir arī grozāms par 90 grādiem (kā tablet) un softs automātiski piemēro attēlu. Rezumējot, ja mājās ir vajadzīgs jauns multimediju monitors spēlēm un filmām, šis melni sudrabainais brīnums būs lieliska izvēle par pieticīgu cenu.

Labā lieta Nr.2 - digitālās klavieres "Casio Privia PX-200"

Kad pirms divierm gadiem no sava vecā trīsistabu dzīvokļa pārvācos uz krietni mazāku dzīvesvietu pašā centrā, nācās atteikties no ilgu mūžu kalpojušā pianīna "Rīga" līdzņemšanas, jo jaunajā mītnē tam vienkārši nebūtu vietas un arī jaunie kaimiņi noteikti iebilstu pret ierasto klavieru spēlēšanu nakts vidū.
Nesenais lēmums nākamgad doties uz Londonu mācīties mūziku noveda pie loģiska secinājuma, ka klavierēm ir jāatgriežas manā dzīvē, lai varētu pienācīgi sagatavoties mācībām. Izvēle krita uz digitālajām klavierēm to relatīvā kompaktuma dēļ, kā arī dēļ iespējas pieslēgt austiņas un arī tādēļ, ka jaunāko modeļu skanējums un taustiņu piesitiens praktiski neatšķiras no īsto klavieru piedāvātā.
Izstaigājis mūzikas veikalus un izspēlējies klavieres cenās no 400 - 2500 latiem, beigās izdarīju izvēli, ko daudzi mani draugi mūziķi sākotnēji uzskatīja par pilnīgi neadekvātu - internetā nopirku Casio "Privia" sērijas visnotaļ nesen iznākušo modeli PX-200, kurš Latvijas mūzikas veikalos nav pieejams un izmēģināms. Samaksāju... 302Ls :)
Te gan jānorāda, ka pat ASV šis modelis maksā no 750 - 900$, kas normāli nozīmētu, ka Latvijā tā cenai būtu jābūt ap 600Ls. Taču izskatās, ka vairumnieki ir nolaiduši normālu luni, kā rezultātā šis modelis (patiesībā LV internetā tas tiek piedāvāts kā PX-200C7 un ar nepareizi norādītu polifoniju (32 nevis 128), kas droši vien arī ir kļūdas pamatā) maksā tik lēti un ir pat krietni lētāks par šīs sērijas vecajiem modeļiem. Par Casio "Privia" sēriju internetā bija lasāms daudz slavinošu atsauksmu un pēc mēneša ilgas instrumenta izmantošanas man atliek tikai piekrist - man nav ne jausmas, kādā veidā Casio ir pamanījušies tik lētā instrumentā iestūķēt visu to, ko Yamaha piedāvā savās vidējā līmeņa "Clavinovās", kuras maksā ap 1000Ls. Skaņa ir burvīga, dizains - elegants, taustiņi - tieši tādi kā vajag, kā arī ir pietiekoši daudz dažādu iespēju. Mūziķi, izmantojiet iespēju - tik lēti nopirkt tiešām labas pilnas klaviatūras (88 taustiņu) un 128balsu polifonijas digitālās klavieres diez vai jums vēl kādreiz gadīsies! Un lai nebiedē Casio vārds - viņu pēdēlo modeļu sempli un citas tehnoloģijas ir augstākā līmeņa.

Labā lieta Nr. 3 - austiņas "Philips HIFi SHP8900"

Skaidrs, ka pilnvērtīgai jauno klavieru skaņas izbaudīšanai bija nepieciešamas arī labas austiņas. Šeit lēmums tika pieņemts visnotaļ spontāni, vienkārši aizejot uz veikalu 636 un nopērkot dārgāko tur pieejamo produktu ar vadu (bezvadu austiņu skaņas kvalitāte mani vienmēr ir tracinājusi), kurš galu galā nebija nemaz tik dārgs (~35Ls). Izvēli ne mirkli neesmu nožēlojis.
Philips SHP8900 ir studijas tipa visu ausi nosedzošas ļoti jauka dizaina austiņas ar 4m garu vadu, 5-30000mhz diapazonu, 32 Om pretestību, 106Db jūtīgumu, apzeltītiem 3,5mm un 6,3mm konektoriem.
Skaņa ir kristāltīra un šai cenu kategorijai neraksturīgi pilnvērtīga. Ir gadījies darboties ar krietni augstāka līmeņa Senheiser austiņām un nekāda lielā atšķirība nav manāma. Vismaz tam, kasm es tās izmantoju - klavierēm un mūzikas baudīšanai - šī noteikti būs laba izvēle.

Katram sava, visiem viena - Latvija!

Šodien Latvijas valsts svin savu 89. dzimšanas dzimšanas dienu. Bet kāda gan ir šī valsts, kurai šodien svētki? Ja paraudzīsimies visapkārt, ieklausīsimies Latvijas vislielākajā bagātībā – tās cilvēkos, tad ātri vien apjautīsim, ka ir nevis viena, bet gan daudzas latvijas. Katram sava...

Viena Latvija joprojām ir Dievzemīte, kurā zāle vienmēr zaļāka un debesis zilākas par tām, kas ieraugāmas citās pasaules malās, vieta, kur latvju meitas zied un dēli dzied, kur cilvēki ar veselīgu spītu acīs bēdu vienmēr paliks zem akmeņa un ies pāri, ne paša nelabā nebīdamies.

Citā Latvijā dzīves vairs nav, tās kungi drīz vadīs vien roklaižu baru, jo visi pārējie sen rausies Īrijas laukos, siltumnīcās, veikalos un slimnīcās, saviem bērniem ieaudzinādami lepnumu ne vairs par trīs zelta zvaigznēm, bet gan par trīslapu āboliņu.

Vēl kādā Latvijā apspiež minoritātes, ielās maršē fašisti, skolasbērniem matemātikas teksta uzdevumus uzdod nesaprotamā mēlē, bet vēl citā derdzīgi okupanti nespēj vien savākt savas pekeles, lai uz visiem laikiem lasītos prom uz to guberņu, no kuras nesaukti nākuši.

Un kur nu tās latvijas, par kurām ik dienas lasām avīzēs un skatāmies televīzijā. Katrai avīzei atkal sava, tik ļoti atšķirīga Latvija, ar saviem saulvežiem un melnajiem bruņiniekiem, ar saviem ostapiem benderiem un robiniem hudiem.

Tik daudz latviju, ka vai apjukt var, un, šķiet, tieši tādēļ, katrs savu sirdī auklēdami vai nīzdami, bieži vien aizmirstam, ka patiesībā jau Latvija mums ir tikai viena – tā, kurai šodien dzimšanas diena. Tā, kura par tik dārgu cenu pirkta. Tā, kuru atkal prom atdodot, visām mūsu personīgajām latvijām vairs nebūtu nedz formas, nedz satura, nedz, vispirmām kārtām – jēgas.

Tieši tādēļ, lai kāda arī nebūtu mūsu Latvija, novērtēsim to, ļausim tai augt un attīstīties, pašiem nestāvot malā. Kādi būsim mēs paši, tāda būs arī mūsu valsts. Jo Latvija taču esam mēs visi!

Foto - AFI

11. novembris

..un atkal no jauna vasks lēnītēm ritēs pa senā pilsētas aizsargvaļņa daudz pieredzējušajiem vaigiem. Liesmiņas atspīdēs bērnu un sirmgalvju acīs, div` dūjiņas atkal skries gaisā, cilvēki atcerēsies, pieminēs, varbūt vienkārši smies vai ar izbrīnu raudzīsies uz nebeidzamo straumi, kas šovakar plūdīs cauri vecās pilsētas šaurajām ieliņām, lai uz mirkli kļūtu par kopējo gaismu.
Es būšu tur un mana sirds dziedās...

P.S. Ja man jautātu, es teiktu, ka visi tie prožektori, skaļruņi, skatuves un kameras ellīgi bojā visu atmosfēru 11. novembra krastmalā. Kam tas viss vajadzīgs?

Foto - Jeremy

Kā uzvarēt pokera turnīrā Latvijā...

Jel piedodiet, mani uzticamie lasītāji, ka vairāk nekā nedēļu biju atstājis jūs bez jauniem rakstiem. Iedvesma bija pametusi un rakstīt rakstīšanas pēc nekad neesmu uzskatījis par lietderīgu. Beidzot ir kas tāds, par ko vēlos jums pastāstīt - 5dienas vakarā es pirmo reizi dzīvē devos izmēģināt spēkus un veiksmi Latvijā notiekošā pokera turnīrā.

Līdz šim pokeru biju spēlējis tikai internetā un dažos turnīros Londonas "Gutshot" klubā. Tam par iemeslu lielā mērā kalpoja absolūtais informācijas trūkums par vietējo pokera scēnu. Kad 5dien prātā iešāvās doma par to, ka derētu samērot spēkus arī ar vietējiem spēlmaņiem, Google un Clubpoker.lv ātri vien sniedza nepieciešamo informāciju un tā, jau piektdienas vakarā, es devos uz kazino "Tobago", kur norisinājās neliels NL Texas Hold'em 10Ls (unlimited rebuys 20*3 + add-on) turnīrs. Naudas balvas - pirmajām 5 vietām.

Ierados pusstundu pirms paredzētā turnīra sākuma (21.00), piereģistrējos kazino un devos tālāk uz spēļu zāli. Kazino patiesībā ļoti maziņš, pokera galdi tik divi + viens Casino poker galds. Vēl arī rulete, black jack u.c. spēles. Tā kā nevienu nepazinu, tad turējos malā un vēroju potenciālos spēlmaņus. Līdz deviņiem savācās kopā 24 spēlētāji, kuri visi piereģistrējās, iemaksāja 10Ls buy-in un tika salozēti pie 2(!) galdiem, kā rezultātā bijām pa 12 cilvēkiem pie 10-vietīga galda, kas ir visnotaļ saspiesti. Sapratu, ka turnīrus organizē vietējais pokera klubs un kazino tikai atvēl telpas, tādēļ dīleri (kuri paši piedalījās spēlē) tika izvēlēti no spēlētāju vidus. Ar to nekādu problēmu nebija, viss notika profesionāli un bez kādās aizķeršanās.

Pret 10Ls tika piešķirti 500 čipi. Blaindi sākās no 5/10 un līmenis ilga 20 minūtes. Kā jau rakstīju, pirmās stundas ietvaros re-buy apjoms nebija limitēts, ko daudzi arī izmantoja, spēlējot visnotaļ pārgalvīgi. Ņemot vērā faktu, ka es šajā kompānijā biju pilnīgi nepazīstams, turklāt bija arī reāls satraukums apr to, ka nezināšu nevienu terminu latviešu valodā (kas izrādījās nepamatots, jo viss notika angliski un krieviski), nolēmu neforesēt notikumus. Pirmo līmeni nosēdēju kluss un mierīgs, otram sākoties ļoti agresīvi nozagu blaindus un tad ar pāris all-in uz tīra blefa (kuru arī atklāju) un dažiem neveikliem gājieniem (neuzliekot pietiekoši daudz čipus reizam) nostabilizēju sev fish statusu, kāds arī bija mērķis. Zināju, ka nākamojos all-in ar mani noteikti kāds uzspēlēs. Rebuy perioda beigās (bija kadri, kas izmantoja pat 5 rebuy, es nevienu) man bija aptuveni 3000 čipu, kas pēdējā partijā diemžēl saruka uz pusi, kad ar QJ stulbi nocalloju 1. pozīcijas all-in. Tur izrādījās KK, flopā vēlviens K un tā mans fish statuss nostiprinājās un biju spiests ņemt add-on par par vēl 10Ls, lai papildinātu savu čipu klāstu par 1000.

Freezout periodu atkal uzsāku piesardzīgi, sagaidīju, līdz diez gan ātri spēlētāju skaits saruka līdz 15 un tad atgriezos pie agresīvās taktikas. Pie mana galda redzēju tikai dažus spēlētājus, no kuriem būtu jābaidās, bet pat tos acīmredzami bija piemuļķojusi mana taktika, kā rezultātā turpmāk mana čipu kaudze tikai auga, kad pārējie viens pēc otra izvēlējās visnepiemērotākos mirkļus, lai atbildētu uz maniem all-in, vai arī nomestos, kad blefoju.

Fināla galdu jau uzsāku kā vien no čiplīderiem, lai arī galvenais čiplīderis Ivo (sapratu, ka kāds no vietējiem latvju pokera monstriem) bija vismaz trīskāršā attālumā. Nekautrējos izmantot faktu, ka pie fināla galda bija puse spēlētāju, ar ko vēl nebiju spēlējis, un atkal sāku tēlot fishu (kas reāli nemaz nav tālu no patiesības). Lai arī izpelnījos pāris komentārus, ka aktieris no manis sūdīgs, tomēr sāku saņemt labi domātus padomus no tā paša Ivo un dīlera, kurš beigu beigās neveiksmīgi ar QQ atbildēja uz manu all-in ar AA un izlidoja no spēles 4. vietā. Šķiet, ka tikai tas bija brīdis, kad klātesošie saprata, ka viss nav gluži tā, kā izskatās.

Pēc vairāk nekā 4 stundu ilgas spēles biju nonācis heads up ar Ivo, kurš bija čiplīdā aptuveni 30000 pret 20000. Pretinieks izskatījās visnotaļ garlaikots un, šķiet, cerēja viegli vinnēt. Pēc diez gan garas apmaiņas ar blaindiem, kas tobrīd jau bija 400/800 līmenī, man izdevās izlīdzināt čipu pozīciju. Tad arī pienāca mirklis, kad ielūkojoties savās kārtīs atkal ieraudzīju AA. Tā kā pirms tam jau 6 partijas pēc kārtas mērķtiecīgi visu laiku biju preflopā reizojis uz 2400, tad arī šoreiz darīju to pašu un Ivo neradās ne mazākās aizdomas. Viņš rereizoja, es ielīdu all-in un pretinieks, paziņojis, ka manas iespējas esot 1 pret 33, atbildēja un atklāja JJ. Flops nelīdzēja ne vienam ne otram un tā es uzvarēju savā pirmajā pokera turnīrā paša dzimtenē, par šo prieku saņemot 252 Ls un maķenīti pretinieku respekta.

Protams, ka daudz no šīs uzvaras ir norakstāms uz veiksmi un to, ka pretiniekiem es biju tumša bilde. Taču patīkami vienalga. Jebkurā gadījumā, šādi turnīri tur notiek regulāri, atmosfēra ir patīkama, vieglas vakariņas var paēst turpat pie galda bez maksas. Vienīgais, kas nepatika - pie galdiem var smēķēt.