tag:blogger.com,1999:blog-6968074924507364252.post4960906720689792568..comments2024-01-02T23:28:00.380+02:00Comments on notes & jokes of Jeremy: Par komunikācijas un sociālās mijiedarbības evolūcijuJeremy.http://www.blogger.com/profile/09564028303798872566noreply@blogger.comBlogger1125tag:blogger.com,1999:blog-6968074924507364252.post-33902930830319890232008-09-14T12:53:00.000+03:002008-09-14T12:53:00.000+03:00Interesants raksts, paldies. Raisīja dažas pārdoma...Interesants raksts, paldies. Raisīja dažas pārdomas. Diezin vai kāds vēl te tajās ielūkosies, bet tomēr padalīšos.<BR/>Jautājums nav tik sāpīgs tad, ja cilvēks ir atklāts un necenšas izlikties par to, kas viņš nav. Internets ir tikai tehnoloģisks veids, kas viņam dod iespēju to darīt, bet vaina jau ir nevis tehnikā, bet gan pašā cilvēka vēlmē izlikties. Protams, ļautiņi lielākoties grib izskatīties labāki nekā viņi ir, taču ne visi šo vēlmi apmierina radot viltus personības internetā. Man gribētos domāt, ka ir liela daļa cilvēku, kas sevi piepušķo vai nu nemaz vai tikai mazliet. Ar to gribu sacīt, ka - ja cilvēks ir viņš pats un arī reālajā dzīvē izvēlas sarunu tēmas, kurās pats ir ieinteresēts un tādā garā (vārdu sakot – viņam nav jāizliekas patīkamam un inteliģentam, jo viņš tāds ir, vai arī, ja ir kretīns, tad tāds ir godīgi visos „komunikācijas līmeņos”, pretēji tam aprakstītajam sabiedrības patikas/nepatikas spiediena nomocītajam indivīdam), tad arī virtuālajā vidē šāds cilvēks, ļoti ticams, uzvedīsies saprātīgi. Tikai, kā jau rakstā bija minēts, „apgraizītā” interneta vide virtuālos biedrus projicē mūsu prātā diezgan „patiesībai neatbilstoši” (iztrūkstot spontanitātei, intonācijai un tml.). <BR/>Nu jā, tikai vienīgais, ka internets ir ļoti laba augsne kur visādiem tādiem izlikties gribētājiem netraucēti augt un attīstīties. Jo, ja tev pat nedaudz iekšā velniņš grib aiziet un podus pataisīt, galu galā tu no laba (bet viegli ietekmējama) cilvēka, vari kļūt par mazu virtuālo el bandito. <BR/><BR/> Trešais ļoti labs jautājums. Es uz savstarpējo attiecību virtualizāciju vairāk skatītos kā vispār uz kaut kādu attiecību „idejas” paplašinājumu. Tāpat kā, varbūt – mūzikā ir tīrā vijoles skaņa vai elektroniski muzikāls robota infarkts. Sociālās attiecības neiznīks, jo, ja tā, tad cilvēki mazpamazām izmirtu, jo nevar vairoties vienatnē sēžot pie sava pc. (varbūt tehnoloģiskā civilizācija izdomās veidu kā var? :) Tas ir kā stiprs konkurents aci-pret-aci attiecībām. Sarakste ar vēstulēm no viņa postošās ietekmes laikam vairs neatgūsies. Bet, es domāju, draugi paliks draugi un nepārvērtīsies virtuālajos smailiju komunikācijas upuros. Kaut kad nākotnē varbūt cilvēkiem pateicoties attiecību tehnoloģizācijai to draugu būs daudz mazāk..<BR/>Bet, vispār, ja tā padomā, šķiet, ka varētu sarasties ar vien vairāk dažnedažādu grupu. Cilvēki internetā tomēr mīl sevi ar kaut ko identificēt, piederēt kādai kopienai, grupai, vells viņu zina kam. Ar to domāju visas tās vietas, kur tīmeklī uzturas kopā vieni un tie paši cilvēki. Un no tāda punkta raugoties..socializācija tā ir tajā ziņā, ka indivīds atrodas kādas grupas ietvaros un apgūst šīs grupas/vides likumus/kārtību un tādā garā. Arī rakstā sacītais, ka interneta vidē alter ego var kļūt ar vien slīpētāks un neatmaskojamāks, ir ļoti patiesi, bet tikai laikam ejot, iespējams, ka slīpējumu daudzmaz iegūs visi, jo virtuālās attiecības kļūst ar vien populārākās, un ne tikai indivīda elektroniskā personība kļūs viltīgāka, bet arī visa interneta vide kopumā un arī pārējie lietotāji.. Nākotnes mantinieki, hihi.kultenishttps://www.blogger.com/profile/09418225057101768870noreply@blogger.com